What do you think?
Rate this book
Die dunklen Winkel des Herzens: Roman
65 Jahre nach ihrem weltberühmten Debüt »Bonjour tristesse« erscheint ein bisher unveröffentlichter Roman von Françoise Sagan: »Man findet in diesem Buch alles wieder, den Humor, die Gelassenheit und die Eleganz der Schriftstellerin.« Le Monde
Ein schwerer Autounfall hätte Ludovic Cresson beinah das Leben gekostet. Doch gegen alle Wahrscheinlichkeit überlebt er das Unglück, und nicht nur das: Nach einiger Zeit ist er vollständig genesen. Sehr zum Bedauern seiner Frau Marie-Laure, die sich in der Rolle der vermögenden Witwe gut gefiel. Sie erträgt die zärtlichen Avancen ihres wiederauferstandenen Mannes kaum, schließlich hatte sie bereits die Musik für seine Beerdigung auswählt. Eines Tages belauscht Henri, Ludovics Vater, eine unschöne Szene zwischen den Eheleuten, er bangt um das männliche Selbstwertgefühl seines Sohnes und beschließt einzugreifen. Sein Plan scheint zunächst aufzugehen, bis plötzlich Fanny auftaucht, die charmante Mutter der launischen Marie-Laure, und für einigen Wirbel in der Industriellenvilla sorgt.
Ein zeitloser, unvollendet gebliebener Roman, der den Geist von »Bonjour tristesse« atmet: kühl und schlicht im Stil, mit großem Gespür für Witz und Ironie, für Dialoge und Charakterzeichnung.
„Eine ganz große Sagan.“ Le Parisien
„Ein literarisches Erdbeben.“ France Inter
„Die dunklen Winkel des Herzens fügt sich hervorragend in das Gesamtwerk der Sagan, es hat dieselbe Eleganz, dieselbe psychologische Finesse und die Schärfe eines Truman Capote.“ Le Nouveau Magazine Littéraire
„Mit großem Vergnügen begegnet man der kühlen und sarkastischen Prosa der Schriftstellerin wieder.“ Ouest-France
„Ein herrlicher, unverhoffter Schatz.“ Télé 7 jours
„Eine exzellente Sagan.“ Le Point „Lebendig und bissig, wie man die Autorin von Bonjour tristesse kennt (...). Unbedingt lesenswert.“ L’Express
Ein schwerer Autounfall hätte Ludovic Cresson beinah das Leben gekostet. Doch gegen alle Wahrscheinlichkeit überlebt er das Unglück, und nicht nur das: Nach einiger Zeit ist er vollständig genesen. Sehr zum Bedauern seiner Frau Marie-Laure, die sich in der Rolle der vermögenden Witwe gut gefiel. Sie erträgt die zärtlichen Avancen ihres wiederauferstandenen Mannes kaum, schließlich hatte sie bereits die Musik für seine Beerdigung auswählt. Eines Tages belauscht Henri, Ludovics Vater, eine unschöne Szene zwischen den Eheleuten, er bangt um das männliche Selbstwertgefühl seines Sohnes und beschließt einzugreifen. Sein Plan scheint zunächst aufzugehen, bis plötzlich Fanny auftaucht, die charmante Mutter der launischen Marie-Laure, und für einigen Wirbel in der Industriellenvilla sorgt.
Ein zeitloser, unvollendet gebliebener Roman, der den Geist von »Bonjour tristesse« atmet: kühl und schlicht im Stil, mit großem Gespür für Witz und Ironie, für Dialoge und Charakterzeichnung.
„Eine ganz große Sagan.“ Le Parisien
„Ein literarisches Erdbeben.“ France Inter
„Die dunklen Winkel des Herzens fügt sich hervorragend in das Gesamtwerk der Sagan, es hat dieselbe Eleganz, dieselbe psychologische Finesse und die Schärfe eines Truman Capote.“ Le Nouveau Magazine Littéraire
„Mit großem Vergnügen begegnet man der kühlen und sarkastischen Prosa der Schriftstellerin wieder.“ Ouest-France
„Ein herrlicher, unverhoffter Schatz.“ Télé 7 jours
„Eine exzellente Sagan.“ Le Point „Lebendig und bissig, wie man die Autorin von Bonjour tristesse kennt (...). Unbedingt lesenswert.“ L’Express
193 pages, Kindle Edition
First published January 1, 2019
About the author
Françoise Sagan
179 books1,743 followersBorn Françoise Quoirez, Sagan grew up in a French Catholic, bourgeois family. She was an independent thinker and avid reader as a young girl, and upon failing her examinations for continuing at the Sorbonne, she became a writer.
She went to her family's home in the south of France and wrote her first novel, Bonjour Tristesse, at age 18. She submitted it to Editions Juillard in January 1954 and it was published that March. Later that year, She won the Prix des Critiques for Bonjour Tristesse.
She chose "Sagan" as her pen name because she liked the sound of it and also liked the reference to the Prince and Princesse de Sagan, 19th century Parisians, who are said to be the basis of some of Marcel Proust's characters.
She was known for her love of drinking, gambling, and fast driving. Her habit of driving fast was moderated after a serious car accident in 1957 involving her Aston Martin while she was living in Milly, France.
Sagan was twice married and divorced, and subsequently maintained several long-term lesbian relationships. First married in 1958 to Guy Schoeller, a publisher, they divorced in 1960, and she was then married to Robert James Westhoff, an American ceramicist and sculptor, from 1962 to 63. She had one son, Denis, from her second marriage.
She won the Prix de Monaco in 1984 in recognition of all of her work.
She went to her family's home in the south of France and wrote her first novel, Bonjour Tristesse, at age 18. She submitted it to Editions Juillard in January 1954 and it was published that March. Later that year, She won the Prix des Critiques for Bonjour Tristesse.
She chose "Sagan" as her pen name because she liked the sound of it and also liked the reference to the Prince and Princesse de Sagan, 19th century Parisians, who are said to be the basis of some of Marcel Proust's characters.
She was known for her love of drinking, gambling, and fast driving. Her habit of driving fast was moderated after a serious car accident in 1957 involving her Aston Martin while she was living in Milly, France.
Sagan was twice married and divorced, and subsequently maintained several long-term lesbian relationships. First married in 1958 to Guy Schoeller, a publisher, they divorced in 1960, and she was then married to Robert James Westhoff, an American ceramicist and sculptor, from 1962 to 63. She had one son, Denis, from her second marriage.
She won the Prix de Monaco in 1984 in recognition of all of her work.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 155 reviews
April 5, 2021
Radnja je zanimljiva, stil mi se mnogo dopada, ali kraj mi je nekako nedovršen, pa bi bila 3, eventualno 3.5. Međutim, saznala sam da su 2019. pronađeni rukopisi i da je knjiga naknadno izdata 15 godina nakon autorkine smrti, imala je dosta rupa u sebi, pa je bilo problematično popraviti je i spremiti za izdavanje.
Imamo Ludovika i Mari Lor kao likove, oni su u braku, ali se ne podnose, ona se udala samo zbog novca koji ima njegov otac. Nakon što njena majka dođe u porodičnu kuću, u nju se zaljubljuju i Ludovik i njegov otac - jasno vam je koliko je zamršeno kao u španskoj seriji.
Nije mi bilo dosadno, zanimalo me je šta će se dalje odvijati, pa mi je samim tim i bilo prijatno za čitanje. Sagan piše nekako elegantno i zbog tog stila čitala bih još njenih knjiga. Ipak, "Dobar dan, tugo" mi je bila bolja, iako sam dala istu ocenu. Različite su tematski, a opet obe imaju nešto prepoznatljivo za Fransoaz Sagan.
Imamo Ludovika i Mari Lor kao likove, oni su u braku, ali se ne podnose, ona se udala samo zbog novca koji ima njegov otac. Nakon što njena majka dođe u porodičnu kuću, u nju se zaljubljuju i Ludovik i njegov otac - jasno vam je koliko je zamršeno kao u španskoj seriji.
Nije mi bilo dosadno, zanimalo me je šta će se dalje odvijati, pa mi je samim tim i bilo prijatno za čitanje. Sagan piše nekako elegantno i zbog tog stila čitala bih još njenih knjiga. Ipak, "Dobar dan, tugo" mi je bila bolja, iako sam dala istu ocenu. Različite su tematski, a opet obe imaju nešto prepoznatljivo za Fransoaz Sagan.
August 31, 2021
Nuo neatmenamų laikų, siekdama užtikrinti savo išskirtines teises ir koketiškumą, naujoji ponia Kreson kliovėsi galvos laikysena. “Moteriai svarbu”, - paprastai dėstydavo ji (beje, vis dažniau, nes jai neliko daugiau nieko žavaus, išskyrus dvi dešimtis perteklinių kilogramų), - galvos laikysena, orumas, kažkas nepajudinamo, kas priverstų visus nusilenkti. Tai ir ginklas, ir gynyba sykiu, patikėkit!”
Suirzęs Anri vieną dieną atkreipė jos dėmesį, kad svarbu ne galvos laikysena, o jos turinys.
- Kam, - net patikslino jis, - atkakliai švytruoti tuščia kriaukle?
- Sakyk, ką nori, Anri, - kaklas, pečiai, pakaušis rodo ir moters išsilavinimą, ir orumą, - atkirto ji.
O jis, truktelėdamas savo buliaus pečiais, atsakė:
- Kiekvienas nešioja, ką gali.
Ironiškas, kandus, plevenantis ir atmosferiškas. Įsupantis į platanų lapus, aistringas kaip pati Sagan.
Surijau per porą prisėdimų, mėgaudamasi šykščių ir šlykščių buržua dvarelio intrigomis, kurios taip poetiškai ir meistriškai suguldytos į nepabaigtą ir tik po Sagan mirties išleistą romaną.
Jį kapstydamas palikimo aplankus atrado Sagan sūnus, fotografas Denis Weathoff. Jis mamos tekstą rašyti pabaigė pats. Minimaliai ir tiek, kiek tereikėjo.
Ir kaip gerai, nes dabar mes galim suptis tuose puslapiuose.
Suirzęs Anri vieną dieną atkreipė jos dėmesį, kad svarbu ne galvos laikysena, o jos turinys.
- Kam, - net patikslino jis, - atkakliai švytruoti tuščia kriaukle?
- Sakyk, ką nori, Anri, - kaklas, pečiai, pakaušis rodo ir moters išsilavinimą, ir orumą, - atkirto ji.
O jis, truktelėdamas savo buliaus pečiais, atsakė:
- Kiekvienas nešioja, ką gali.
Ironiškas, kandus, plevenantis ir atmosferiškas. Įsupantis į platanų lapus, aistringas kaip pati Sagan.
Surijau per porą prisėdimų, mėgaudamasi šykščių ir šlykščių buržua dvarelio intrigomis, kurios taip poetiškai ir meistriškai suguldytos į nepabaigtą ir tik po Sagan mirties išleistą romaną.
Jį kapstydamas palikimo aplankus atrado Sagan sūnus, fotografas Denis Weathoff. Jis mamos tekstą rašyti pabaigė pats. Minimaliai ir tiek, kiek tereikėjo.
Ir kaip gerai, nes dabar mes galim suptis tuose puslapiuose.
November 18, 2021
[..] ne vairāk, ne mazāk kā par iepazīstināšu ar ikoniska autora neizdotu darbu [..]
Tieši tā es jūtos par “Visos sirds nostūros” grāmatu, atverot tās pirmo vāku un aizverot pēdējo vāku. Françoise Sagan IR mana literatūras un rastniecības IKONA … jā, kad es izaugšu liela - es gribu būt Sagāna! ne vairāk un ne mazāk … grāmatas, cigaretes, kafija … skaista melanholija.
“Visos sirds nostūros” manuskripts nejauši atradies no Sagānas mantotajās papīru un dokumentu kaudzēs, starp mapēm, grāmatām un pierakstiem. Tas esot bijis iecerēts kā pamats kino scenārijam. Ak’ tā būt lieliska filma - lasot attēli, skaņas un mizantscēnas slīd gar acīm. Lielisks tulkojums - lasīju un dzirdēju skanām Sagānas un grāmatas varoņu balsis.
Šinī grāmatā (ti nepabeigtajā manuskriptā) Sagāna atkal meistarīgi ir spējusi uzburt trauslās Franču šarma apvītās sajūtu robežas starp - ironiju, nolemtību, buržuāziskumu, bohēmu, laimīgumu, skumjām, komiskumu, kaisli, mīlestību, ģimeniskumu, vienatni … dzīves baudīšanu un tās noligšanu … visās niansēs un tonalitātēs.
[..] bieži vien neglītumu ir vieglāk uzlūkot nekā skaistumu un saskaņu, kuru pārbaudei un apbrīnošanai nepieciešams laiks. [..]
ak’ Françoise … ļoti gribējās, lai šīs grāmats manuskripts ir … 2 … 3 … 4… reizes biezāks.
Izcili. Lasīt bauda.
p.s. es apzināti neko šeit nerakstu par grāmatas sižetu ... lasot, ir tik svarīga katra notikuma pirmreizīguma sajūta.
Tieši tā es jūtos par “Visos sirds nostūros” grāmatu, atverot tās pirmo vāku un aizverot pēdējo vāku. Françoise Sagan IR mana literatūras un rastniecības IKONA … jā, kad es izaugšu liela - es gribu būt Sagāna! ne vairāk un ne mazāk … grāmatas, cigaretes, kafija … skaista melanholija.
“Visos sirds nostūros” manuskripts nejauši atradies no Sagānas mantotajās papīru un dokumentu kaudzēs, starp mapēm, grāmatām un pierakstiem. Tas esot bijis iecerēts kā pamats kino scenārijam. Ak’ tā būt lieliska filma - lasot attēli, skaņas un mizantscēnas slīd gar acīm. Lielisks tulkojums - lasīju un dzirdēju skanām Sagānas un grāmatas varoņu balsis.
Šinī grāmatā (ti nepabeigtajā manuskriptā) Sagāna atkal meistarīgi ir spējusi uzburt trauslās Franču šarma apvītās sajūtu robežas starp - ironiju, nolemtību, buržuāziskumu, bohēmu, laimīgumu, skumjām, komiskumu, kaisli, mīlestību, ģimeniskumu, vienatni … dzīves baudīšanu un tās noligšanu … visās niansēs un tonalitātēs.
[..] bieži vien neglītumu ir vieglāk uzlūkot nekā skaistumu un saskaņu, kuru pārbaudei un apbrīnošanai nepieciešams laiks. [..]
ak’ Françoise … ļoti gribējās, lai šīs grāmats manuskripts ir … 2 … 3 … 4… reizes biezāks.
Izcili. Lasīt bauda.
p.s. es apzināti neko šeit nerakstu par grāmatas sižetu ... lasot, ir tik svarīga katra notikuma pirmreizīguma sajūta.
March 31, 2022
3,5/5
Nemažai yra išleista pomirtinių, neužbaigtų literatūros kūrinių ir dažnai, juos perskaičius, kyla mintis: ar verta buvo?.. Iš tų, kurie nenuvylė, prisimenu Stendalio „Liusjenas Levenas“, Hemingvėjaus „Salos vandenyne“, o dabar prisidės ir šis F. Sagan romanas (bet šiek tiek dėl kitokių priežasčių).
Visos F. Sagan knygos (bent jau man) neleido būti abejingu. Labai savita autorė – tikiu – ir šįsyk būtų privertusi maloniai nustebti.
Pajutau šviežumą, gaivų orą – seniai bepatirtas jausmas, skaitant knygą. Tarsi velionė rašytoja taip atsidėkoja savo ištikimiems skaitytojams. Ir primena – ji, čia tikrai ji: „Ponia Amel, kiek įraudusi ir sutrikusi dėl tokios subtilios užduoties, čiupo popieriaus lapą, parkerį ir ėmė rašyti vardus, šie, rodos, krito nuo jos plunksnos kaip obuoliai nuo medžio pavasarį.“
Nesitikėkite to, ko ši knyga negali duoti. Tai romano apmatai, veikėjų charakterių bruožai, epizodai, fragmentai, pamąstymai, iš kurių būtų suręstas (mano supratimu) visai neblogas romanas. Gaila, kad nesuspėta to padaryti.
Be abejo, redagavimas, stiliaus ir kalbos šlifavimas, vienur patrumpinimas, kitur pailginimas, skyrių, o ir visos knygos, užbaigtumas būtų leidę pajusti visą romano grožį. O dabar kiekvienas skaitytojas pagal savo gebėjimus turi užpildyti tuštumas – gal ne visiems tai malonu. Patarimas: tie kurie neskaitėte kitų autorės kūrinių, jokiu būdu nepradėkite pažintį nuo šio romano. Jis gali būti tik paskutinis... Jei pamilsite Fransuazos kūrybą, sudomins ir šis.
Na, o pirmasis, mano ilgai lauktas, buvo „Sveikas, liūdesy!“. Anais laikais, sužinoję, kad jaunutė prancūzų rašytoja buvo apdovanota prestižine kritikų premija už nevienareikšmiškai visuomenėje vertinamą romaną, labai ilgai laukėme jo pasirodymo lietuvių kalba. Ir nenusivylėme.
Nenusivyliau ir dabar, nors liūdna, kad tai jau paskutinis susitikimas su šios puikios rašytojos kūryba.
Nemažai yra išleista pomirtinių, neužbaigtų literatūros kūrinių ir dažnai, juos perskaičius, kyla mintis: ar verta buvo?.. Iš tų, kurie nenuvylė, prisimenu Stendalio „Liusjenas Levenas“, Hemingvėjaus „Salos vandenyne“, o dabar prisidės ir šis F. Sagan romanas (bet šiek tiek dėl kitokių priežasčių).
Visos F. Sagan knygos (bent jau man) neleido būti abejingu. Labai savita autorė – tikiu – ir šįsyk būtų privertusi maloniai nustebti.
Pajutau šviežumą, gaivų orą – seniai bepatirtas jausmas, skaitant knygą. Tarsi velionė rašytoja taip atsidėkoja savo ištikimiems skaitytojams. Ir primena – ji, čia tikrai ji: „Ponia Amel, kiek įraudusi ir sutrikusi dėl tokios subtilios užduoties, čiupo popieriaus lapą, parkerį ir ėmė rašyti vardus, šie, rodos, krito nuo jos plunksnos kaip obuoliai nuo medžio pavasarį.“
Nesitikėkite to, ko ši knyga negali duoti. Tai romano apmatai, veikėjų charakterių bruožai, epizodai, fragmentai, pamąstymai, iš kurių būtų suręstas (mano supratimu) visai neblogas romanas. Gaila, kad nesuspėta to padaryti.
Be abejo, redagavimas, stiliaus ir kalbos šlifavimas, vienur patrumpinimas, kitur pailginimas, skyrių, o ir visos knygos, užbaigtumas būtų leidę pajusti visą romano grožį. O dabar kiekvienas skaitytojas pagal savo gebėjimus turi užpildyti tuštumas – gal ne visiems tai malonu. Patarimas: tie kurie neskaitėte kitų autorės kūrinių, jokiu būdu nepradėkite pažintį nuo šio romano. Jis gali būti tik paskutinis... Jei pamilsite Fransuazos kūrybą, sudomins ir šis.
Na, o pirmasis, mano ilgai lauktas, buvo „Sveikas, liūdesy!“. Anais laikais, sužinoję, kad jaunutė prancūzų rašytoja buvo apdovanota prestižine kritikų premija už nevienareikšmiškai visuomenėje vertinamą romaną, labai ilgai laukėme jo pasirodymo lietuvių kalba. Ir nenusivylėme.
Nenusivyliau ir dabar, nors liūdna, kad tai jau paskutinis susitikimas su šios puikios rašytojos kūryba.
June 13, 2023
When Françoise Sagan died in 2004, she left behind a literary oeuvre to make any writer envious—and with her completed and much loved works, she left also The Four Corners of the Heart, now making its English debut in all its rough glory.
Perhaps best described as a cross between a soap opera and a scathing indictment of the bourgeoisie (and oh, how it delights me to be able to use the phrase "a scathing indictment of the bourgeoisie" with a complete lack of irony), The Four Corners of the Heart follows a patched-together household through a most unusual time in their lives: the prodigal son has just returned from a long stint in hospital that he was not expected to survive; his wife has rejected him; his father is determined that the son get adequate attention from prostitutes if no one else; and the son has transferred his affections to the only person to treat him as a functioning human in the wake of his accident—his wife's mother. Chaos, predictably, ensues.
I read Bonjour Tristesse immediately before The Four Corners of the Heart, because it seemed unfair to know Sagan only by her last, unfinished work rather than by her celebrated first novel. Her microfocus on the follies of a family bring to mind Jane Austen, of all people, although only if Austen had written her books in twentieth-century France and with a great deal more bed-hopping. In Four Corners, we Sagan's voice is clear as a bell: in the character studies, in the sardonic eye cast upon the rambling house (full, naturally, of conflicting styles, uniform only in their poor taste), in the great rise toward the climax—
And yet it is (as advertised) an unfinished novel: not entirely unedited, as the author's son (who now manages her estate) notes in the afterword, but unfinished. It's hard to know how to rate it, because there are so many unknowns left in the book. We'll never know just where Sagan would have gone with this (or how different her own edits might have been), but I hope it's a success—for many reasons, but also because if it's a big enough success then perhaps someday the publisher and estate will collaborate with, say, three contemporary authors and publish an edition of this with three different endings.
Thanks to the editor and publisher for providing a review copy through NetGalley.
Perhaps best described as a cross between a soap opera and a scathing indictment of the bourgeoisie (and oh, how it delights me to be able to use the phrase "a scathing indictment of the bourgeoisie" with a complete lack of irony), The Four Corners of the Heart follows a patched-together household through a most unusual time in their lives: the prodigal son has just returned from a long stint in hospital that he was not expected to survive; his wife has rejected him; his father is determined that the son get adequate attention from prostitutes if no one else; and the son has transferred his affections to the only person to treat him as a functioning human in the wake of his accident—his wife's mother. Chaos, predictably, ensues.
I read Bonjour Tristesse immediately before The Four Corners of the Heart, because it seemed unfair to know Sagan only by her last, unfinished work rather than by her celebrated first novel. Her microfocus on the follies of a family bring to mind Jane Austen, of all people, although only if Austen had written her books in twentieth-century France and with a great deal more bed-hopping. In Four Corners, we Sagan's voice is clear as a bell: in the character studies, in the sardonic eye cast upon the rambling house (full, naturally, of conflicting styles, uniform only in their poor taste), in the great rise toward the climax—
And yet it is (as advertised) an unfinished novel: not entirely unedited, as the author's son (who now manages her estate) notes in the afterword, but unfinished. It's hard to know how to rate it, because there are so many unknowns left in the book. We'll never know just where Sagan would have gone with this (or how different her own edits might have been), but I hope it's a success—for many reasons, but also because if it's a big enough success then perhaps someday the publisher and estate will collaborate with, say, three contemporary authors and publish an edition of this with three different endings.
Thanks to the editor and publisher for providing a review copy through NetGalley.
December 7, 2021
Šķita, ka Sagānu esmu lasījusi, bet maldījos. Tādējādi šī grāmata man nebija ierastā meklējums, bet gan, manuprāt, visnotaļ laba iepazīšanās.
Plašāk blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2021/11/...
Plašāk blogā:
https://lalksne.blogspot.com/2021/11/...
August 18, 2021
O lectură ușoară, un final nefericit ales.
December 23, 2023
ČETIRI STRANE SRCA-FRANSOAZ SAGAN
✒️"...gledali su u svoja stopala. Ma kakva da je lepota njihovih cipela,ljudi koji ne žele da pogled spuste na neko lice,ili na neki ambijent,imaju nešto bolesno u sebi."
❤️🩹Poslednji nedovršeni roman Fransoaz Sagan dokazuje da ni u starosti nije izgubila svoj smisao za humor. Pero joj je još naoštrenije nego inače.
❤️🩹Roman o ljubavnom mnogouglu à la français, a ljubavi jako malo.
❤️🩹Bogata buržoazija,toliko prazna i egocentrična,jer čime ispuniti tu ogromnu prazninu osim sobom.
❤️🩹I jedna žena došla s jednom namerom,a uvučena ili privučena nekim potpuno drugačijim.
❤️🩹I ko je ovde lud? 🤔
❤️🩹Svakako se brzo čita,ne očekujte limunadicu,jer kod Sagan ljubav nije cveće i pčelice, i zaključak ćete morati da izvučete sami.
❤️🩹Koji god da je kraj,moj zaključak je "fala bogu što sam sirotinja samo materijalno" 😁
✒️"...gledali su u svoja stopala. Ma kakva da je lepota njihovih cipela,ljudi koji ne žele da pogled spuste na neko lice,ili na neki ambijent,imaju nešto bolesno u sebi."
❤️🩹Poslednji nedovršeni roman Fransoaz Sagan dokazuje da ni u starosti nije izgubila svoj smisao za humor. Pero joj je još naoštrenije nego inače.
❤️🩹Roman o ljubavnom mnogouglu à la français, a ljubavi jako malo.
❤️🩹Bogata buržoazija,toliko prazna i egocentrična,jer čime ispuniti tu ogromnu prazninu osim sobom.
❤️🩹I jedna žena došla s jednom namerom,a uvučena ili privučena nekim potpuno drugačijim.
❤️🩹I ko je ovde lud? 🤔
❤️🩹Svakako se brzo čita,ne očekujte limunadicu,jer kod Sagan ljubav nije cveće i pčelice, i zaključak ćete morati da izvučete sami.
❤️🩹Koji god da je kraj,moj zaključak je "fala bogu što sam sirotinja samo materijalno" 😁
November 14, 2023
In real life we prefer surprising people to learning from them, much less understanding them. Often we experience false impressions more sharply than true ones....p136
Bonjour Tristess was the first book I pilfered from the restricted shelf in my parents library and hid to read. Around 15 at the time, still ignorant of the details, I did not entirely get what was going on, but I knew it was considered scandelous. It was bewildering but imperative, the rhythm and the overarching melancholy seduced me into looking for that world of subdued intensity; shadow and light.
psychological aloofness...offered respite from the inevitable inanities exchanged over dinner. p21
What appealed to me most about FS, aside from her forbidden status, was the alternative she offered to the dreary life written out for women who may not care to be slotted into the bourgeois dream. Before Simone de Beauvoir, before Collette, before Paris, FS held out, for me and possibly a whole generation of proto-feminists, a new way of being that led me first to Collette and only then to SdB.
Over the decades since, I have reread Bonjour Tristesse as well as discovered a number of her other works which I also enjoyed for their profound simplicity and elegance. Until now, with this unfinished novel, resurrected as it were, by her son after her death, I never realized that I was still carrying a slight sense of shame for my naughty interest in this audacious, shameful woman. This was actually reinforced when I worked in a feminist bookstore. There she was not regarded as smutty but superficial and frivolous; and she was not considered to be part of the feminist Canon.
This false impression has been finally, thoroughly, dredged up and discarded by my complete enjoyment of this work. Of course I would rather FS had had the opportunity to carry on for quite a bit longer. I'm sure that she had more to say.Nevertheless the characters were all well developed and there were no glaring gaps in the narrative. Certainly there were enough surprises and ironic laughs.
Never strident or inflammatory, Sagan leaves it to the alert reader to put the dots together to gain a horrified understanding of the situation underlying the aura of mundaniity presented by the familial false front.
Having emerged from infancy all unaware, adults may be united as much by fear and apprehension as by solidarity. p138
I am grateful to Sagans son for his devotion to his mother's legacy. I am glad to know the party was a success.
4/5
6/7
Bonjour Tristess was the first book I pilfered from the restricted shelf in my parents library and hid to read. Around 15 at the time, still ignorant of the details, I did not entirely get what was going on, but I knew it was considered scandelous. It was bewildering but imperative, the rhythm and the overarching melancholy seduced me into looking for that world of subdued intensity; shadow and light.
psychological aloofness...offered respite from the inevitable inanities exchanged over dinner. p21
What appealed to me most about FS, aside from her forbidden status, was the alternative she offered to the dreary life written out for women who may not care to be slotted into the bourgeois dream. Before Simone de Beauvoir, before Collette, before Paris, FS held out, for me and possibly a whole generation of proto-feminists, a new way of being that led me first to Collette and only then to SdB.
Over the decades since, I have reread Bonjour Tristesse as well as discovered a number of her other works which I also enjoyed for their profound simplicity and elegance. Until now, with this unfinished novel, resurrected as it were, by her son after her death, I never realized that I was still carrying a slight sense of shame for my naughty interest in this audacious, shameful woman. This was actually reinforced when I worked in a feminist bookstore. There she was not regarded as smutty but superficial and frivolous; and she was not considered to be part of the feminist Canon.
This false impression has been finally, thoroughly, dredged up and discarded by my complete enjoyment of this work. Of course I would rather FS had had the opportunity to carry on for quite a bit longer. I'm sure that she had more to say.Nevertheless the characters were all well developed and there were no glaring gaps in the narrative. Certainly there were enough surprises and ironic laughs.
Never strident or inflammatory, Sagan leaves it to the alert reader to put the dots together to gain a horrified understanding of the situation underlying the aura of mundaniity presented by the familial false front.
Having emerged from infancy all unaware, adults may be united as much by fear and apprehension as by solidarity. p138
I am grateful to Sagans son for his devotion to his mother's legacy. I am glad to know the party was a success.
4/5
6/7
September 30, 2021
Ar galite įsivaizduoti dviejų žmonių bendrą gyvenimą, kuomet juos abu kamuoja vienatvė? Ar galite įsivaizduoti jausmą, kuomet vienas iš jungiančių juos dalykų - vienatvė, kurią simboliuoja praviros durys tarp miegamųjų. Ar galite įsivaizduoti jausmą, kuomet tos durys galiausiai yra uždaromos.
Santuokos dėl išskaičiavimo ir blizgesio. Sūnaus romanas su žmonos.. (?) Nelaimė, pakeitųsi jauno vyro gyvenimą. Tai peripetijos, į kurias mus įmeta autorė, bet deja, miršta.. istorija lieka nebaigta.
Santuokos dėl išskaičiavimo ir blizgesio. Sūnaus romanas su žmonos.. (?) Nelaimė, pakeitųsi jauno vyro gyvenimą. Tai peripetijos, į kurias mus įmeta autorė, bet deja, miršta.. istorija lieka nebaigta.
August 10, 2021
''Četiri strane srca'' poslednji je i nedovršeni roman autorke Fransoaz Sagan, čija radnja je smještena u malo mjesto Turene, u vilu porodice Kreson, u koju se nakon dugotrajnog liječenja od posljedica povreda u saobraćajnoj nesreći vratio Ludovik Kreson.
Usamljen i nesrećan, Ludovik provodi svoje dane sa ženom Mari-Lor, koja ga prezire, sa ocem Anrijem, okupiranim svojim životom u nesrećnom braku i maćehom Sandrom lišenom bilo kakvih osjećanja, sve dok jednog dana ne stigne njegova punica Fani.
Ova lepršava, duhovita, ali očigledno nedovršena priča, pažnju će dalje usmjeriti na odnos između Ludovika i Fani, spontane ljubavi i čežnje, leptirića u stomaku i čudnog šarma, zbog čega je baš ovaj roman idealan za ljeto i prepuštanje doživljajima franscuskog mondenskog društva, koji od čitaoca ne zahtjeva velika očekivanja.
Usamljen i nesrećan, Ludovik provodi svoje dane sa ženom Mari-Lor, koja ga prezire, sa ocem Anrijem, okupiranim svojim životom u nesrećnom braku i maćehom Sandrom lišenom bilo kakvih osjećanja, sve dok jednog dana ne stigne njegova punica Fani.
Ova lepršava, duhovita, ali očigledno nedovršena priča, pažnju će dalje usmjeriti na odnos između Ludovika i Fani, spontane ljubavi i čežnje, leptirića u stomaku i čudnog šarma, zbog čega je baš ovaj roman idealan za ljeto i prepuštanje doživljajima franscuskog mondenskog društva, koji od čitaoca ne zahtjeva velika očekivanja.
January 2, 2025
3,5 Sterne. Sehr unterhaltsam, - kommt an Ihren Welthit „Bonjour Tristesse“ aber nicht heran. Dieser in den 80ern entstandene und erst posthum 2019 veröffentlichte Roman wurde von ihrem Sohn vollendet. Er erwähnt im Vorwort, dass er nur notwendige Korrekturen vorgenommen hat. Er bemerkt auch, dass das Buch wohl als Grundlage für ein Drehbuch diente, das jedoch nie verfilmt wurde. Die Handlung ist tatsächlich sehr visuell. Es könnte auch eine französische Komödie für das Theater sein. Es geht um die Liebesaffäre zwischen dem Industriellenerben Ludovic, der zum Kummer seiner Frau einen schweren Autounfall nach zwei Jahren Koma doch noch überlebt und eine Affäre mit seiner Schwiegermutter beginnt.
May 5, 2021
C'est la première fois que je mets plus de deux semaines à lire un Sagan court. Je voulais le lire car c'était son dernier roman, celui qui demeure inachevé.
J'aime Sagan du plus profond de ma bibliothèque et la défends toujours mais ce livre donne raison à ses détracteurs. Il est mal construit, on se perd dans ce huis clos bourgeois. Les personnages ne sont même pas insupportables, ils ont tendance à être ennuyants.
Mais si vous aimez Sagan, lisez-le. Il reste quelques magnifiques phrases qui font frémir les amoureux et amoureuses de Françoise. On y ressent son amour-haine de ses propres personnages et sa relation complexe à la vie.
J'aime Sagan du plus profond de ma bibliothèque et la défends toujours mais ce livre donne raison à ses détracteurs. Il est mal construit, on se perd dans ce huis clos bourgeois. Les personnages ne sont même pas insupportables, ils ont tendance à être ennuyants.
Mais si vous aimez Sagan, lisez-le. Il reste quelques magnifiques phrases qui font frémir les amoureux et amoureuses de Françoise. On y ressent son amour-haine de ses propres personnages et sa relation complexe à la vie.
December 3, 2021
Mjā, labi. Bet tas arī viss. Atsevišķi dziļāki domu uzplaiksnījumi, it kā pierakstāmas atziņas, bet mani nepamet sajūta, ka varbūt ne visus atrastos un nepabeigtos manuskriptus vajag pucēt un publicēt pēc autora nāves. Bet varu piekrist, ka fonā šo darbu spēju iedomāties kā filmu par vientulību un mīlestību. Jā, par ko gan citu?
December 29, 2022
Atâta câtă este, cartea este scrisă cu rafinamentul marca Sagan. Dar nu poți scăpa de senzația că autoarea ar fi revenit asupra ei dacă ar mai fi apucat. Ar fi dezvoltat episoade sau revăzut pasaje.
E impropriu (nedrept?) să notezi (prost) un roman nesfârșit, despre care știi (ești avizat) că este nesfârșit.
E impropriu (nedrept?) să notezi (prost) un roman nesfârșit, despre care știi (ești avizat) că este nesfârșit.
March 26, 2026
Kaotisk, ironisk, og humoristisk. En uferdig roman, så føler kanskje jeg burde lest et av Sagan sine ferdige verk for å få bedre innblikk i henne som forfatter. Men det var spennende, og nå kan jeg sitte å lure på hvordan det hele skulle ende
November 18, 2021
Moje prvé stretnutie s Francoise Saganovou.
Málokedy sa mi stane, že nepustím knihu z ruky. Výborné dielo, napriek tomu, že ide o nedokončený román.
Málokedy sa mi stane, že nepustím knihu z ruky. Výborné dielo, napriek tomu, že ide o nedokončený román.
October 31, 2023
Thank you NetGalley and Amazon Crossing for accepting my request to read and review The Four Corners of the Heart, An Unfinished Novel.
Confused best describes my reading experience. There were times when the writing drew me in, almost hypnotizing. Then suddenly I was confused wondering where the story was going. More times than not, I couldn't tell myself or someone else what the book was about.
This just wasn't for me.
Confused best describes my reading experience. There were times when the writing drew me in, almost hypnotizing. Then suddenly I was confused wondering where the story was going. More times than not, I couldn't tell myself or someone else what the book was about.
This just wasn't for me.
January 27, 2022
Tik ļoti var just, ka stāsts ir neizstāstīts un nepabeigts, ka nespēju šo galīgi novērtēt pozitīvi. Labāk būtu palicis kā nepabeigts stāsts, ko pievienot klāt Sagānas biogrāfijai vai izveidot kādu stāstu krājumu kopumu, bet tagad...
February 2, 2021
such a treasure to be blessed with an unexpected gift like this! I can't help but hope Denis Westhoff keeps finding unpublished manuscripts of his mother in the attic or something
July 27, 2025
Unvolendete…
Uit het voorwoord, geschreven door Sagans zoon, blijkt dat dit Sagans laatste boek is. Onvoltooid bij haar overlijden en door haar zoon geredigeerd en afgemaakt voor posthume publicatie. Het lijkt aanvankelijk zelfs een filmscript te zijn geweest.
Aantekeningen voor mezelf gemaakt. Eén grote spoiler.
Tours
Wat we lezen is een klucht in het milieu van provinciale elite. De setting is Tours, toevallig de regio waar ik verblijf wanneer ik dit boek lees. Hedendaags Tours wordt in de volksmond ook wel klein Parijs genoemd, door een wat elitaire uitstraling en omdat er veel mensen uit Parijs wonen of die forensen naar de stad (met de tgv een klein uur enkele reis). Veel vermogende Parijzenaren hebben tweede huizen in de Loirestreek, zoals de hoofdstedelijke elite er vroeger de chateaux liet bouwen waar de streek om bekend staat. Tv-presentator Stephan Bern, de altijd goedlachse specialist in programma’s over Franse adelijke geschiedenis, woonde enige tijd met zijn man tussen Parijs en Tours in Thiron-Gardais (maar is dit jaar verhuisd naar de Côte d’Azur: Le Lavandou in de Var).
Klucht
Dit boek is niet minder dan een klucht over een liefdeloze industriële familie. Pater familias Henri Cresson, is een rijke industrieel die getrouwd is met een aantrekkelijke maar kille tweede vrouw. Zij heeft een schijnbaar zwakke gezondheid of is depressief want ligt de hele dag en nacht in bed op haar eigen kamer. De zoon, Ludovic, is na een auto-ongeluk (zij reed maar mankeerde niets) en revalidatie door vader en echtgenote lange tijd onder de kalmeringsmiddelen opgeborgen in psychiatrische klinieken, terwijl hem waarschijnlijk niets meer mankeerde. Hij is er weer maar wordt door zijn vrouw en de rest van de familie versleten voor zwakbegaafd. Ludovics vrouw is een agressieve golddigger die niets meer met haar man te maken wil hebben omdat hij niet meer in het plaatje past van succesvolle erfgenaam. Haar moeder Fanny is een aantrekkelijke ontwikkelde alleenstaande weduwe die in Parijs met een baan voor een couturier een elegant maar eenvoudig leven leeft. Al deze mensen hebben niets met elkaar en zijn openlijk vijandig naar elkaar. Vader Henri gaat voor relationeel advies en ander plezier naar mevrouw Hamel, zestiger, die een bordeel runt met wat je tegenwoordig escortservice zou noemen. Hij regelt voor zichzelf en voor zijn zoon afspraken met vrouwen uit het bedrijf van mevrouw Hamel. De sfeer in het landhuis waar zich dit allemaal afspeelt is kil, serieus en afstandelijk. Iedereen heeft een hekel aan elkaar en het enige wat deze mensen lijkt te binden is geld, luxe en verveling. De uitzondering is de elegante buitenstaander Fanny uit Parijs die levenslustig, verzorgd en opgewekt is - zij is de enige die af en toe lacht.
Feest
De setting is dat Henri Cresson een groot diner voorbereidt om zoon Ludovic te herintroduceren in de lokale elite als hersteld. Hij lijkt zelf matig in het herstel te geloven dus hij organiseert het diner vooral voor zijn eigen reputatie. Omdat zijn vrouw bedlegerig is en omdat die twee elkaar niet kunnen luchten of zien, nodigt hij de moeder van zijn schoondochter uit om zijn vrouw op het feest te vervangen. Zoals het in een klucht hoort, wordt hij natuurlijk op haar verliefd, of in ieder geval vindt hij haar een aantrekkelijker partner dan zijn vrouw. Om de intrige nog complexer te maken, worden zoon Ludovic en zijn schoonmoeder op elkaar verliefd en hebben meermalen seks met elkaar. Het boek is onaf, zo ook het einde: het eindigt zonder ontknoping vrij bruusk met het aanbreken van de dag van het feest.
Affaire
Dit boek geeft, ondanks klucht, een nogal somber beeld van liefdes- en familierelaties. Niemand houdt van niemand in dit boek, behalve de twee outsiders Ludovic en zijn schoonmoeder die een onwaarschijnlijke affaire hebben. Zo bezien is een affaire zo gek nog niet…
Uit het voorwoord, geschreven door Sagans zoon, blijkt dat dit Sagans laatste boek is. Onvoltooid bij haar overlijden en door haar zoon geredigeerd en afgemaakt voor posthume publicatie. Het lijkt aanvankelijk zelfs een filmscript te zijn geweest.
Aantekeningen voor mezelf gemaakt. Eén grote spoiler.
Tours
Wat we lezen is een klucht in het milieu van provinciale elite. De setting is Tours, toevallig de regio waar ik verblijf wanneer ik dit boek lees. Hedendaags Tours wordt in de volksmond ook wel klein Parijs genoemd, door een wat elitaire uitstraling en omdat er veel mensen uit Parijs wonen of die forensen naar de stad (met de tgv een klein uur enkele reis). Veel vermogende Parijzenaren hebben tweede huizen in de Loirestreek, zoals de hoofdstedelijke elite er vroeger de chateaux liet bouwen waar de streek om bekend staat. Tv-presentator Stephan Bern, de altijd goedlachse specialist in programma’s over Franse adelijke geschiedenis, woonde enige tijd met zijn man tussen Parijs en Tours in Thiron-Gardais (maar is dit jaar verhuisd naar de Côte d’Azur: Le Lavandou in de Var).
Klucht
Dit boek is niet minder dan een klucht over een liefdeloze industriële familie. Pater familias Henri Cresson, is een rijke industrieel die getrouwd is met een aantrekkelijke maar kille tweede vrouw. Zij heeft een schijnbaar zwakke gezondheid of is depressief want ligt de hele dag en nacht in bed op haar eigen kamer. De zoon, Ludovic, is na een auto-ongeluk (zij reed maar mankeerde niets) en revalidatie door vader en echtgenote lange tijd onder de kalmeringsmiddelen opgeborgen in psychiatrische klinieken, terwijl hem waarschijnlijk niets meer mankeerde. Hij is er weer maar wordt door zijn vrouw en de rest van de familie versleten voor zwakbegaafd. Ludovics vrouw is een agressieve golddigger die niets meer met haar man te maken wil hebben omdat hij niet meer in het plaatje past van succesvolle erfgenaam. Haar moeder Fanny is een aantrekkelijke ontwikkelde alleenstaande weduwe die in Parijs met een baan voor een couturier een elegant maar eenvoudig leven leeft. Al deze mensen hebben niets met elkaar en zijn openlijk vijandig naar elkaar. Vader Henri gaat voor relationeel advies en ander plezier naar mevrouw Hamel, zestiger, die een bordeel runt met wat je tegenwoordig escortservice zou noemen. Hij regelt voor zichzelf en voor zijn zoon afspraken met vrouwen uit het bedrijf van mevrouw Hamel. De sfeer in het landhuis waar zich dit allemaal afspeelt is kil, serieus en afstandelijk. Iedereen heeft een hekel aan elkaar en het enige wat deze mensen lijkt te binden is geld, luxe en verveling. De uitzondering is de elegante buitenstaander Fanny uit Parijs die levenslustig, verzorgd en opgewekt is - zij is de enige die af en toe lacht.
Feest
De setting is dat Henri Cresson een groot diner voorbereidt om zoon Ludovic te herintroduceren in de lokale elite als hersteld. Hij lijkt zelf matig in het herstel te geloven dus hij organiseert het diner vooral voor zijn eigen reputatie. Omdat zijn vrouw bedlegerig is en omdat die twee elkaar niet kunnen luchten of zien, nodigt hij de moeder van zijn schoondochter uit om zijn vrouw op het feest te vervangen. Zoals het in een klucht hoort, wordt hij natuurlijk op haar verliefd, of in ieder geval vindt hij haar een aantrekkelijker partner dan zijn vrouw. Om de intrige nog complexer te maken, worden zoon Ludovic en zijn schoonmoeder op elkaar verliefd en hebben meermalen seks met elkaar. Het boek is onaf, zo ook het einde: het eindigt zonder ontknoping vrij bruusk met het aanbreken van de dag van het feest.
Affaire
Dit boek geeft, ondanks klucht, een nogal somber beeld van liefdes- en familierelaties. Niemand houdt van niemand in dit boek, behalve de twee outsiders Ludovic en zijn schoonmoeder die een onwaarschijnlijke affaire hebben. Zo bezien is een affaire zo gek nog niet…
June 24, 2026
Je pense que je suis totalement passée à côté de ce livre. J'ai vraiment beaucoup apprécié le style de Sagan - en même temps je crois qu'il est quand même bien réputé - mais vis à vis du propos... j'ai lu, je n'ai pas passé un mauvais moment mais ça en reste là : c'est un livre qui au final m'a laissée complètement indifférente si je dois être honnête avec moi-même.
Je pense que c'est dû à sa brièveté, il est trop court pour m'emballer et m'emmener avec lui dans la famille Cresson et ces quelques jours que l'on suit. Pourtant quand j'y pense j'ai vraiment bien aimé le personnage de Ludovic mais il n'est pas plus marquant que ça.
Bref, ce n'était pas un mauvais moment, ce n'était pas non plus très emballant. C'était une lecture que j'oublierai probablement.
Je pense que c'est dû à sa brièveté, il est trop court pour m'emballer et m'emmener avec lui dans la famille Cresson et ces quelques jours que l'on suit. Pourtant quand j'y pense j'ai vraiment bien aimé le personnage de Ludovic mais il n'est pas plus marquant que ça.
Bref, ce n'était pas un mauvais moment, ce n'était pas non plus très emballant. C'était une lecture que j'oublierai probablement.
July 17, 2026
Chiar dacă sfârșitul m-a lăsat dorind mai mult, iar romanul nu ajunge la o concluzie clară în privința relațiilor dintre personaje, mi-a plăcut enorm contrastul dintre această familie rece, în care fiecare pare preocupat doar de propriile dorințe, dar și caracterul cald, empatic și altruist al lui Fanny. Tocmai această empatie, pusă în fața unor oameni atât de privilegiați, individualiști și adesea naivi, pare să o ducă încet spre propria ruină. Modul de scriere al lui Françoise Sagan este captivant, iar felul în care construiește și dezvăluie personajele este remarcabil: uneori ironic și amuzant, alteori surprinzător de grav, fără să-și piardă vreodată naturalețea. Chiar dacă romanul rămâne neterminat, a fost o lectură care m-a făcut să mă gândesc mult la personaje și la alegerile lor și care mi-a rămas în minte după ultima pagină.
November 17, 2023
3,5*
Toto má iba dve chybičky: autorka to nestihla dopísať a Fanny, ktorá bola príliš dokonalá.
Keby to je dokončené, tak s vysokou pravdepodobnosťou by som to zaradila k mojim obľúbeným "saganovkám", bohužiaľ, nedokážem si predstaviť, ako by to autorka ukončila. Príliš veľa možností sa mi tu rysuje, hoci tipujem, že Henri a Fúzač by ostali spolu. Ale človek nikdy nevie, Saganová dokáže svoje diela niekedy až príliš realisticky ukončiť a moje srdce to niekedy nezvláda.. Realita často nie je pekná a ružová...
Toto má iba dve chybičky: autorka to nestihla dopísať a Fanny, ktorá bola príliš dokonalá.
Keby to je dokončené, tak s vysokou pravdepodobnosťou by som to zaradila k mojim obľúbeným "saganovkám", bohužiaľ, nedokážem si predstaviť, ako by to autorka ukončila. Príliš veľa možností sa mi tu rysuje, hoci tipujem, že Henri a Fúzač by ostali spolu. Ale človek nikdy nevie, Saganová dokáže svoje diela niekedy až príliš realisticky ukončiť a moje srdce to niekedy nezvláda.. Realita často nie je pekná a ružová...
January 18, 2021
Poslednji, nedovršeni roman Fransoaz Sagan nije ostavio utisak kom sam se nadao.
Njen najpoznatiji (prvi) roman sam čitao prvi pre više od deset godina, a Lagunino novo izdanje mi se svidelo pa sam je kupio i ponovo pročitao u dahu, dok sa ovom knjigom sam se na trenutke mučio i ne znam da li bih je završio da ona nije autorka istog.
Njen najpoznatiji (prvi) roman sam čitao prvi pre više od deset godina, a Lagunino novo izdanje mi se svidelo pa sam je kupio i ponovo pročitao u dahu, dok sa ovom knjigom sam se na trenutke mučio i ne znam da li bih je završio da ona nije autorka istog.
January 29, 2023
Sagānu varētu lasīt mūžīgi. Bet šī grāmata diemžēl beidzas nepiedodamā ātrumā.
"Anrī, kam tas bija apnicis, kādu dienu viņai bija iebildis, ka svarīgi ir nevis īpaši turēt galvu, bet gan raudzīties, kāds ir tās saturs."
"Nesakiet man, ka nekad neesat dzirdējusi vīrieti pieminam jēlu vai ceptu šķiņķi, kad viņš runā par savu sievu! Varbūt aplami, starp citu, bet tajā nav nekā rupja..."
"Anrī, kam tas bija apnicis, kādu dienu viņai bija iebildis, ka svarīgi ir nevis īpaši turēt galvu, bet gan raudzīties, kāds ir tās saturs."
"Nesakiet man, ka nekad neesat dzirdējusi vīrieti pieminam jēlu vai ceptu šķiņķi, kad viņš runā par savu sievu! Varbūt aplami, starp citu, bet tajā nav nekā rupja..."
November 18, 2020
3.5 ⭐
Iskreno, ne znam šta bih rekla o ovoj knjizi. Početak mi je bio ok, ali posle ...
Nije mi se dopalo. Nekako konfuzno i bezveze.
Iskreno, ne znam šta bih rekla o ovoj knjizi. Početak mi je bio ok, ali posle ...
Nije mi se dopalo. Nekako konfuzno i bezveze.
Did Not Finish
June 17, 2025Poden os fillos deixar de explotar aos seus difuntos pais e non publicar borradores que tiñan por alí ciscados como se fosen libros completos e madurados? Por favor e ghracias.
August 6, 2024
"Milleks kangekaelselt vehkida tühja koluga?"
October 13, 2021
www.instagram.com/miciausknygos
www.facebook.com.miciausknygos
#166
Knyga kurią norėjau perskaityti jau kuris laikas. Sudomino tiek knygos viršelis, tiek ir pats aprašymas. Tačiau pradėjus skaityti kažkaip susidomėjimas sumažėjo, bandžiau suprasti kokiame laikmetyje vyksta knygos veiksmas, tačiau supratau tik jai įpusėjus. Realiai tikėjausi, kad bus vaizdingesni sakiniai, kaip pradžioje knygos, o ir pats siužetas labiau intriguojantis. Gavau lengvo skaitymo knygą, kurią galima perskaityti per kelias valandas. Visumoje knygai trūko išbaigtumo, neveltui knygos pavadinimas atsipindi knygą kokią ji yra.
www.facebook.com.miciausknygos
#166
Knyga kurią norėjau perskaityti jau kuris laikas. Sudomino tiek knygos viršelis, tiek ir pats aprašymas. Tačiau pradėjus skaityti kažkaip susidomėjimas sumažėjo, bandžiau suprasti kokiame laikmetyje vyksta knygos veiksmas, tačiau supratau tik jai įpusėjus. Realiai tikėjausi, kad bus vaizdingesni sakiniai, kaip pradžioje knygos, o ir pats siužetas labiau intriguojantis. Gavau lengvo skaitymo knygą, kurią galima perskaityti per kelias valandas. Visumoje knygai trūko išbaigtumo, neveltui knygos pavadinimas atsipindi knygą kokią ji yra.
Displaying 1 - 30 of 155 reviews