Jump to ratings and reviews
Rate this book

Мова

Rate this book
Мінск, 4741 год па кітайскім календары. Часы Смутку скончыліся, надышла эра ўзвышэння Саюзнай дзяржавы Кітая і Расіі, бесклапотнага насалоджвання. Шопінг-рэлігіі i cold sexy. Аднак існуе Нешта, чаго ў гэтым грамадстве суцэльнага дабрабыту не стае як вады і паветра. Сентыментальны кантрабандыст Сярожа пад страхам смяротнага пакарання ўвозіць каштоўны скарб з-за мяжы і апынаецца пад пільным кантролем мінскага падполля, узначаленага кітайскай мафіяй пад кіраўніцтвам таямнічай Цёткі.

Разам яны спрабуюць зламаць сістэму, у якой дабро і зло, асветнікі і злачынцы, каханне і спажыванне, вернасць і здрада памяняліся месцамі.

Ці можаце вы ўявіць Беларусь без Беларусі?

Гэты раман — страшны сон пра будучыню, прадухіліць якую можна толькі ў лучнасці з тым скарбам, вакол якога і распачынаецца дзеянне гэтага лінгвістычнага баевіка.

272 pages, Paperback

First published January 1, 2014

19 people are currently reading
410 people want to read

About the author

Віктар Марціновіч

10 books79 followers
Following the rules of Goodreads, the names of authors publishing in multiple languages has to be in the English version. So see at Viktar Martinowich for more information.

Ratings & Reviews

What do you think?
Rate this book

Friends & Following

Create a free account to discover what your friends think of this book!

Community Reviews

5 stars
251 (42%)
4 stars
215 (36%)
3 stars
85 (14%)
2 stars
33 (5%)
1 star
5 (<1%)
Displaying 1 - 30 of 88 reviews
Profile Image for Laine.
101 reviews5 followers
May 18, 2023
labākais, kas lasīts šogad!
Profile Image for Kurkulis  (Lililasa).
559 reviews108 followers
June 4, 2023
"– Cilvēka dvēsele ir tas, kā viņš runā. Pateicis viņš nezūd, jo ar viņa vārdiem un teicieniem sāk runāt dzīvie.
– Tas ir kā pēdas sniegā?"

Varētu abstrahēties no Baltkrievijas un lasīt “Movu” kā brīdinājumu jebkurai nācijai. Brīdinājumu nepazaudēt atmiņu. Jā, lai arī mova ir valoda, bet vārdos ir iekodēta tautas atmiņa.

Vairāk blogā: https://lililasa.wordpress.com/2023/0...

Profile Image for Ieva.
1,308 reviews108 followers
September 17, 2023
Tā kā man grāmatas par švaļiem nekad nav patikušas, pieteikums, ka tā ir par narkotiku lietošanu, mani vienmēr dara piesardzīgu. Bet par šo grāmatu nebija jābažījas, jo šis gan nav stāsts par krekliem, bet par sirdsapziņām…Diemžēl šāda nākotnes aina nemaz nav neticama, kas arī ir baisākais. Ideja par dzimto valodu, kas darbojas uz zemapziņu, pat tad, kad tā jau sen aizmirsta, arī liekas ļoti uzrunājoša. Grāmatas beigās pat nācās noslaucīt no vaiga asaras.
Profile Image for Anna Rogovets.
191 reviews1 follower
November 14, 2020
Шчыра кажучы, я заўсёды трошку зайдросціла "мясцовым", калі чытала творы замежных аўтараў. Па-першае, ты ці чытаеш у перакладзе, ці не разумееш усіх моўных нюансаў. Па-другое, ты як турыст, табе ня "ёкае" разам з падарожнікамі Керуака у Амерыцы ці сябрамі Хемінгуэя ў Парыжы. А тут - вось яно, роднае, пра Мінск, пра ўсіх нас, хто ту мову згубіў і шукае зноў. Шкадую, што пачала чытаць толькі зараз, але ж мабыць і самае то, бо добрая кніга як віно становіцца лепш з гадамі. Зараз усё, што казалася раней залішне абсурдным і дзікім, на жаль, стала рэальным, амаль як у кнізе, толькі там забаранялі мову, а ў нас сцягі. Дзіўна, што якімсці чынам раман ня ўводзе ў дэпрэсію, наадварот, усе страхі пракручаны і разьвеяны па ветры. Усё будзе добра!
Profile Image for Vilis.
705 reviews131 followers
May 19, 2023
Politiski sociāls uzsaukums trillera ādā ar visu labo un slikto, kas no tā izriet. Labā gan ir vairāk, jo sižets lielākoties strādā un ideja par aizliegtas valodas narkotisko efektu ir forša un lieliski nostrādāta.
Profile Image for Lita.
280 reviews32 followers
July 19, 2023
Baltkrievu nacionālpatriotiska distopija, kurā attālā nākotnē dzimtā valoda ir kļuvusi par nesubstanciālu narkotiku. Stāstu autors galvenokārt šķetina no divu cilvēku skatu punktiem: džankija (narkomāna) un dīlera (narkotiku izplatītāja). Caur viņu stāstiem mēs uzzinām ne tikai par šo aizliegto vielu tirdzniecības un patēriņa aizkulisēm, bet arī to, kā ir laika gaitā mainījusies sabiedrība, kultūra un pat Minskas pilsēta. Brīnišķīgi sarakstīts un iztulkots darbs. Izbaudīju tā lasīšanu nesteidzoties. Un pat ja varētu šim un tam tīri latvietiski piekasīties, šoreiz to nedarīšu.
Profile Image for Sintija Meijere.
489 reviews65 followers
August 2, 2024
Pievienoju savam izlasīto grāmatu sarakstam arī pirmo baltkrievu autoru.
Šo grāmatu ļoti gaidīju, lai arī biju domājusi, ka būs pilnīgi kaut kas cits. Jāsaka, kā ir - Mova ieštirīja un norāva jumtu!
Jāatzīst, ka pašai sev par lielu pārsteigumu, es sāku pavilkties uz gudrām, politiskām distopijām.
Nerakstīšu neko par sižetu, jo te galvenā vērtība ir valoda, simbolisms, kičs un filosofisks huligānisms, kā arī mūsu platuma grādos tik labi izprotamā savas valodas vērtība un pasargāšana no maskaļu apdraudējuma.
Un tas, ka klasiskā Baltkrievija draud izšķīst Ķīnas un Krievijas Savienotajā valstī nupat vairs neizklausās nemaz tik distopiski..
Īsāk sakot - šī bija nevis lasīšana, bet kārtīgs lingvistisks kaifs!
Un visi cepumi Mārai Poļakovai par absolūti izcilo tulkojumu! Bauda lasīt!
5* par kaut ko pilnīgi negaidītu, svaigu un crazy pārsteidzošu!
Profile Image for Sandra Koka (pielasit_sirdi).
791 reviews176 followers
July 10, 2024


"Ja reiz valoda ir kods, to iespējams uzlauzt." (254.lpp.)

"Mova" ieštirī ne pa jokam- lasu un burtiski kaifoju gan tekstuāli, gan konceptuāli, gan mentāli.
Jebkuram grāmatmīlim, it sevišķi tādam, kas nāk no mazas valsts, kuras valodu lieto vien saujiņa ļaužu un kuri piedzīvojuši okupāciju, šī grāmata burtiski iedod pa galvu un apdullina.

Es mīlu "Orveliskas" grāmatas, kurā ir radīta distopiska paaule ar apspiedošu valdību un varoni, kurš mēģina pretoties noteiktajām normām. Pats šausminošākais- šī nepatīkamā nākotnes vīzija ir reāla.

"Ja kāds ķīniešu medicīnas centrs veiktu operācijas, amputējot pārlieku emocionalitāti, es ar prieku par to samaksātu visu, kas man tagad ir." (53.lpp.)

Grāmatu blogere Ieva man ieteica baltkrievu valodas vietā redzēt latviešu valodu un tas lieliski strādā, paspilgtinot movas iedarbību un aiznesot citā realitātē.

Nevēlos neko filosofēt- movu nav iespējams atstāstīt, tā darbojas tikai lietojot- tā, ka nopērc vienu devu un ķer kaifu.

Visskaļākie applausi tulkotājai Mārai Poļakovai- šeit izdarīts neiespējamais, ja kāds vēl nav apbalvojis šo sarežģīto tulkojumu, kas ir līdz pēdējam vārdam adaptēts tieši latviešu valodai, tad es nezinu, kurp skatās vērtētāji.

"Mova" ir kas unikāls, ass, smagnējs un nospiedoši reāls.

4.5 zvaigznes

"Kad cilvēks kļūst nevienam neinteresants, viņš mirst." (175.lpp.)

Ja tevi sajūsmina Džordža Orvela darbi vai Daniela Kīza "Puķes Aldžernonam"- nepalaid garām "Mova".

"Jo tā tiešām mēdz būt, ka tu nepavisam nekvēlo kaislībā kāda cilvēka dēļ- taču viņš tev patīk, tev ir patīkami būt viņam blakus." (167.lpp.)
Profile Image for Ints Brunenieks.
255 reviews25 followers
January 2, 2024
Prometejs joprojām neliek vilties.
Stāsts par Baltkrieviju netālā nākotnē. Tā ietilpst Ķīnas un Krievijas savienotajās valstīs. No R-Eiropas tiek ievestas apreibinošas substances , kurs iedarbojas tikai uz iedzimtiem vietējiem. Uz krieviem un ķīniešiem tās neiedarbojas. Kaifs no tām ir no dažām stundām līdz pat vairākām dienām. Tās ir nelielas lapiņas ar tekstu. Teksts baltkrievu valodā. Tās ir mova. Stāsts pārmaiņus tiek šķetināts no dīlera un lietotāja skatupunkta ... Valoda kā dopinks un kaifs tautai... Autoram patiešām ir daudz sakrājies , ko pateikt.
Pēc grāmatas pavisam citām acīm sāku skatīties uz baltkrieviem, uz īstenajiem baltkrieviem. Papildus vielu pārdomām deva arī pēcvārdā paskaidrotais par movā izmantotp tekstu un dzejoļu reālo autoru likteņiem Krievijas mašinērijā. Tik daudz paralēlas ar latviešu valodu.
Cik laimīgi mēs varam būt, ka mums ir sava zeme, kur mēs varam runāt, dziedāt un lasīt latviešu valodā. Kaifs...
Laid mums tur laimē diet...

Citāti:
Sargieties no tādiem, kuri polo krekliem aizppogā visas pogas.

Laimīgi uz mirkli, jo jau pēc vienas minūtes laimi aptumšos melnas domas vai nenoskārstas gaidas. Tas jau ir tas laimes brīnums, ka laime vienmēr ir uz acumirkli. Tu pamirķšķini - un tās vairs nav. Tāpēc vajag nemirkšķināt, cik ilgi vien iespējams.

Ķīnieši mēdz teikt: ja skumīgs prāts, skaiti naudu.

Jūs neesat cilvēki, jūs esat ūdens! Satver jūs, mēģini noturēt, bet jūs izslīdat starp pirkstiem. Šauj tam virsū, cērt, dur - ūdens paliks ūdens. Pat iztvaicējot - kā jūs šeit iztvaicēja padomju laikos - , jūs tik un tā nolīsiet kā lietus un paliksiet ūdens.

Minskai vairs nav monolīta laika, un "vēstures" jēdziens ir izplūdis, pārvērties par mītu.

Kāpēc mūsu sievietes vairs nav ar mums? Kāpēc nevienam neviens nav vajadzīgs? Kāpēc nevienu neinteresē, kāds cilvēks tu esi? Bet vienīgi, vai tev ir nauda?

Celīti paijāt var un vajag tam cilvēkam, kuru tu esi uzaicinājis uz restorānu, nevis tam, kuram tu atstāj dzeramnaudu.

Es vispār uzskatu, ka cilvēks, kurš lasa grāmatas - atšķirībā no cilvēka, kurš ierēc par šovu "Polārlapsa" un jautrajiem kaķīšiem kastē - , ir pilnīgi pašpietiekama sistēma. Un tādam neviens īpaši nav vajadzīgs. Jo tiem pelmeņiem, kuri dzīvo, neatraudamies no ekrāna, ir vajadzība Pjasecka aizvakardienas anekdotes pārstāstīt vēl kādam. Turpretī pārstāstīt izlasītu grāmatu nav vajadzības. Grāmatu vispār nav iespējams pārstāstīt.

Nu lūk, kad tu redzi mākslinieku acīmredzamā neadekvātā vai uzvilkušos kopīraiteru - tad ko tu nospriedīsi? Vai tad to, ka šie ir apsitušies? Nē taču, jo tam ir vajadzīga paša pieredze, paša attiecības ar stafu. Vairākums domās citādi: tāda radoša personība ... Bet tā radošā personība plika stāv biroja vidū, mīž gumijkokā, jo viņai liekas ... a velnsviņu zina, kas viņai liekas.

Vispār tā notiek reti, jo pasūtītāji tagadējos laikos ir sīkstulīgi un nauda viņiem patīk vairāk nekā cilvēki, kas palīdz to nopelnīt.

Valoda, kurā tauta nerunā un kurā pat lasīt neprot, ir mirusi. Un tad mums nebūs palicis nekas. Pat atmiņu vairs nebūs.

Šajā laikā viņa ķermenis tiks pilnībā attīrīts no visiem psihotropajiem lingvotoksīniem.

Kad tu dzīvo dirscaurumā un esi cilvēks ar izglītību, pozīciju un lepnumu, tad četrdesmit gadu vecumā tev ir izvēle. Vai nu tu kļūsti par sūdu - vienīgo substanci, kurai ir ērti šajā vietā, kur tu esi piedzimis, un tad tev būs karjera, simbolisks kapitāls un sekretāre ar lietošanai vienmēr gatavu fitnespakaļu. vai tu mēģini palikt cilvēks, un tad dirsa tevi atstumj un visi apkārtējie uz tevi skatās kā uz sūdu. Jo sūdam nesūds ir sūds.

Kristietība manā uztverē bija aizkustinošs, itāļu viduslaiku dizaineru nozīmolots stāsts par vienu nobendētu ebreju.

Ticu, ka dievu ir daudz, bet mūžiba jameklē valodā.

Taču līdz ar mīlestību uz saviem brāļiem ir vajadzīgs vēl kaut kas tāds, kas saaudzē cilvēkus saliedētā tautā, - tā ir dzimtā valoda. Tā, gluži kā cements, savieno cilvēkus. Tā džvā viņiem vislabākon veidu, kā citam citu saprast, dzīvot ar vienu domu, meklēt vienu likteni. Kurš atteicies no savu vecāku valodas, kurš apvilcis svešādas drānas, tas no tautas ir aizgājis tālu , jo tālu. Un brāļi uz viņu raugās kā uz svešinieku ...
Profile Image for Guna Federe.
122 reviews9 followers
July 12, 2025
Riktīgi "ieštirīja". Žēl, ka Baltkrievijā šis lingvistiskais trilleris ir realitāte, bet tas ir arī kā brīdinājums visiem pārējiem, kam ir ko zaudēt.
Obligātā literatūra!
Profile Image for Inese Okonova.
502 reviews59 followers
September 14, 2023
Varētu domāt, ka pietiekami daudz antiutopiju izlasīts, lai vēl tagad tā sevišķi satrauktos, bet šoreiz sajūta, ka tas ir pa īstam un tepat blakus, dara savu. "Mova" griež asi un dziļi un paliek atmiņā. Bonusā - grāmatas beigās atrodamās ziņas par baltkrievu rakstniekiem un viņu dzīvesstāstiem.
Profile Image for Inita.
612 reviews38 followers
September 21, 2023
Interesants koncepts, ka valoda ir narkotika un var pat ievest citā pasaulē, vai iespaidoties tik ļoti no izlasītā, ka uz laiku pārtopi citā personībā. Uz tā visa fona ir iezīmēta nākotnes politiskā aina, tāda nedaudz apokaliptiska.
Man patika pēdējās stāstnieces sadaļa.
Profile Image for  Piotr  Jackoŭski.
10 reviews3 followers
April 10, 2015
Выдатны твор! Вельмі ўразіў спадар Марціновіч. Такую кнігу варта мець у сваёй калекцыі. Адназначна на палічку з любімымі кнігамі.
Profile Image for Kristine Kornijanova.
293 reviews18 followers
December 5, 2023
Režīms, kuru draudzīgi uztur Ķīnas un Krievijas Savienotā valsts, puslīdz veiksmīgi sevī izšķīdinājusi Baltkrieviju. Tiek veicināts konsumerisms, lai cilvēkiem ir vērtības uz ko tiekties. Tiek apkarotas pēdējās nacionālisma izpausmes, no kurām visbīstamākā ir valoda, tāpēc tā ir kļuvusi par visstingrāk apkaroto narkotiku, jo ir cilvēki, kurus teksti štirī un nelaiž vaļā. Pārsteidzoša ideja, pārsteidzošs izklāsts un pārsteidzošs atrisinājums!
"Kad tu dzīvo dirscaurumā un esi cilvēks ar izglītību, pozīciju un lepnumu, tad četrdesmit gadu vecumā tev ir izvēle. Vai nu tu kļūsti par sūdu - vienīgo substanci, kurai ir ērti šajā vietā, kur tu esi piedzimis, un tad tev būs karjera, simbolisks kapitāls un sekretāre ar lietošanai vienmēr gatavu fitnespakaļu. Vai tu mēģini palikt cilvēks, un tad dirsa tevi atstumj un visi apkārtējie uz tevi skatās kā uz sūdu. Jo sūdam nesūds ir sūds."
Profile Image for Sarmīte.
623 reviews18 followers
August 7, 2023
Ir grāmatas, un ir GRĀMATAS. MOVA noteikti ir GRĀMATA. Turklāt ārkārtīgi daudzslāņaina (ja varētu teikt, daudzdimensionāla) un dažāda - jautra, ironiska, smeldzīga, bezcerīga, sentimentāla, pārsteidzoša utt. Tādi pat ir galvenie varoņi - turklāt visai interesanta abu tēlu attīstība un, ja tā var teikt, patiesās būtības atklāšanās. Uz maniem sajūsmas pīkstieniem par MOVA kā obligāti lasāmu saņemu jautājumus - bet par ko tā grāmata ir? Pirmais teikums - darbība notiek 4700-tajos gados - ai nē, fantastika:( Bet nē, fantastika tā nav. Ir tāda narkotika - mova! Ai nē, par narkotikām ne. utt. Tāpēc pat nepūlēšos īsumā izstāstīt, PAR KO ir MOVA. Varbūt - par to, kas esam un kas vispār ir valoda - ja pieņemam, ka vispār viss ir enerģija, tad jā, par to, kā tad īsti mēs dzīvojam - vai arī eksistējam.
Strp citu - ja par jautājumu, kā un kas jāraksta rakstniekam (bija te diskusijas) - ir skaidrs, ka šo grāmatu autors nevarēja nerakstīt, un laikam tā arī ir atbilde - jāraksta tad, ja to nevar nedarīt.

ps man, grāmatu lasot, ik pa laikam ausīs ieskanējās Līvu Dzimtā valoda. Un vēl - atcerējos vienu citu grāmatu, MOVA cienītāji ievērtēs - Leksikons. Vārdi ir ieroči - BERIJS MAKSS.
Profile Image for Alyona.
53 reviews11 followers
April 2, 2016
Роман, если позволите, огорошил. Мова как наркотик - это интересная задумка. Вполне себе, кстати, увлекательный экшн получился бы из экранизации. Что-то этакое в этом есть.

Но роковая брюнетка, руководящая подпольным движением сопротивления и китайской мафией одновременно, которая запивает драники липовым отваром и бела-колой, а после поет "Магутны Божа", аккомпанируя себе на органе... Ту мач!

Мартинович - интеллектуал и наверное где-то даже философ, а не кот начихал, поэтому в тексте постоянные отсылки к Фуко и прочим мастодонтам академического знания. И вот все ждешь, что эту философскую тему автор раскрутит дальше, но каждый раз облом: интеллектуальный "приход" (пользуясь терминологией романа:) заканчивается, так и не начавшись.

После прочтения остался вопрос: это стеб, критика или автор абсолютно серьезно? Если да, то критика чего именно? Национализма в терминальной стадии "змагарства" ("нацик должен быть здоровым", говорят они)? Антипатриатизма в фазе политической и гражданской апатии? Самого "моўнага" дискурса и форм, которые он принял?

"Мова" оставила впечатление винегрета из всевозможных белорусских (авто)стереотипах с вкраплениями аллюзий на Оруэлла, Брэдберри и Хаксли и полной мешанины жанров. То это что-то в духе Пелевина, то какая-то мелодрама, а потом - вообще эта внезапная кровавая сцена в духе Тарантино.

Ушла гуглить, что автор сам говорил о своем романе. Оказалось, что "Мова" - самый серьезный его роман, и это все он, видимо, абсолютно сириасли. Липовый отвар, Карл?
Profile Image for Hanna.
202 reviews10 followers
June 18, 2020
Жыве Беларусь.

Я в повседневной жизни не говорю по-беларуски. Мой максимум - на А100 попросить на шостую дзевяноста другога трыццать пяць лiтраў. На столе лежит Чорны замак Альшанскi, магнитола в машине настроена на 105,1. Среди моих друзей начинает возникать привычка переписываться на мове, но до аудио-составляющий словарных запас и свобода выражения еще не дошли.

Чем больше я обсуждаю с прочитавшими Мову мову, тем грустнее мне осознавать, что все то, что мне так откликнулось, никто не заметил. А сердечко мое застучало сильнее от невозможности установления близости и наблюдением за чужой. Но это моя внутренняя травма, никак с языком не связанная. Хотя то самое чувство близости без эротического компонента определить захотелось.

Улицы Минска не вечны, здания рассыпаются, а огонь когда нибудь потухнет, но сам город просуществует куда дольше брендов одежды, от которых у меня сводило челюсть каждый раз, эта явная попытка описать общество лишь через ярлыки.



Profile Image for KateK.
24 reviews2 followers
February 16, 2020
3.5
I have mixed feelings about this book.
On the one hand I really liked the premise of the story. Belarus twenty years or so from now being a part of the Russian-Chinese state. The majority of population speaks either Russian or Chinese. Belarusian is prohibited and being used as a drug because, inexplicably, short passages in Belarusian give kicks the local population who are denied the usage of their own language. The story is told in alteration by the junkie consuming the Belarusian language and the drug dealer who smuggles from Europe pieces of paper with mova (language in Belarusian) written on them. I really liked the atmosphere of the novel. It is very similar to 1984: distortion of the language and the truth are used as an ideological weapon in both books.
It was really interesting how the author builds upon the hysteria associated with arrival of the Chinese capital in Belarus. A huge China town located right in the centre of the old town is a gem of the story.
I didn't like the portrayal of women. Female characters are extremely one-sided and simplistic. The only more or less admirable female character, Tsetka, doesn't feel real at all.
I also didn't appreciate routine nationalism and misogyny in the book. Of course, gypsy people must sell drugs. Of course, most women must be unscrupulous and calculated.
Despite those shortcomings, the book captures the geist of Belarusian self-doubt really well. Who are we? What makes us different from Russians? How can we find our identity?
Not a highly enjoyable read, but an important speculation on the present and the future of the Belarusian nation.
Profile Image for Dainis Deigelis.
197 reviews51 followers
September 21, 2025
It kā sireālisks stāsts, bet tikai tiem, kas nezin baltkrievu valodas situāciju pašā Baltkrievijā, kur pašu prezidents, parlaments un diezgan liela daļa sabiedrības vajā savu dzimto valodu. Lasīju lēni, un šausminājos cik precīzi tas viss sāp šajā tekstā.
Profile Image for Alex Memus.
456 reviews43 followers
January 22, 2021
TLDR
Ну такой бавленный Пелевин. Мартинович придумал неплохую концепцию: что мова вставляет как наркотик. А дальше опошлил ее дешевыми каламбурами. Так-то его стиль письма не особо отличается от им же придуманного телеведущего передачи "Полный писец". Я читал русскую версию, и вот миксует автор русский, белорусский и английский — и всё без толку. Эффект можно было усилить грамотным использованием русского для текста и мовы для части персонажей. А в итоге есть два издания: русское и на мове. И оба косячные. В русском заметен психотропный эффект от мовы, но персонажей зачем-то перевели на русский. В белорусской версии не виден главный контраст — ничем свертки мовы от текста не отличаются. Так что просить у Мартиновича director's cut бессмысленно — он и сам не знает, какого эффекта хочет достигнуть и чего хочет сказать.

Детали
* Главное допущение с мовой в виде наркотика — классное. Мне вставки текста на ней прям реально доставляли. Словно вытаскивал все эти слова из подсознания.
* Текст напичкан каламбурами. От них веет дешевизной. Словно стендап комик придумывал шуточки, и потом все их, без редактуры пустил в текст. Я понимаю, что Мартинович пытается копировать Пелевина, но получается прям квн вместо философии. Это хоть как-то работает в слизанном у Пелевина сеттинге рекламного агенства и пропаганды. Но на белорусском материале прием просто рассыпается.
* Вообще, все эти описания людей по брендам одежды меня доканали. Я прям умолял автора прекратить, но он продолжал набрасывать. Ну и вообще, текст такой неискренне корявенький. Вот вам пример стиля:
Оказавшись под сводами этого старого здания, я даже охнул от красоты: внизу настоящей небесной симфонией догорал закат. Солнце уже зашло, но небо было окрашено бесчисленным количеством цветов и оттенков, от желтовато-красного до бархатисто-зеленого.

* Зато география Минска в тему. Чайнатаун начинался как раз напротив школы, где я учился. Это на заметку маркетологам. Есть сейчас запрос на тексты, которые происходят в локальных реалиях читателей. Правда Мартинович пытается выдать немного киберпанка. И копировать Гибсона у него получается еще хуже чем Пелевина.
* Мне самым пошлым показались аллюзии на взрывы домов в Москве и на стрельбу на Майдане. Это чувствительные темы, автору нужен бы такт и хотя бы какое-то понимание исторического контекста. Но он просто их лепит, словно только что заметив в заголовках новостей. Шок-контент, вот это всё. А получается пошлятина.
* Но в целом, сюжет не стоит на месте. Поэтому читать увлекательно. Хотя больше похоже на последний сезон Игры Престолов, где все время есть вопрос "чего?".

А жаль, завязка была отличная. Можно было бы красиво дожать.

Я прочитал эту книгу для обсуждения на подкасте про научную фантастику «Худо Не Было». Послушать можно тут: https://share.transistor.fm/s/c7e232af
Profile Image for Kiryl Maroz.
49 reviews
January 17, 2022
До августа 2020-го на белорусский язык, что заставляли учить в школе и который, казалось, ненавидели даже сами преподаватели, мне было в целом плевать. Да, на нем было было написано несколько интересных мне книжек, но я знал, что на самом деле его используют только совсем уж древние старички, непонятные мне бездельники-змагары и немногочисленные местные интеллигенты. В чем польза этого языка по сравнению с тем же общепринятым русским или английским? А ведь знание последнего открывает тебе весь мир и позволяет перебраться в более-менее нормальную страну подальше от этого живого памятника социализму.

В августе 2020-го я понял, что политика принижения и опошления всего родного, белорусского, которую проводила наша так называемая власть, сработала и на мне. Впервые осознал, что почти ничего не знаю о том месте, где живу, и о тех людях, что жили здесь раньше. Впервые начал замечать, как наши национальные символы втаптываются в грязь подошвами омоновских берц и на полном серьезе признаются экстремистскими, а наших героев вымарывают из истории и гноят в тюрьмах. Впервые сам, с легкостью начал читать книги на мове. Упершыню зразумеў, што нават калі валоданне англійскай мовай адкрывае табе ўвесь свет, то ў чым яе сэнс, калі сам ты ніхто з ніадкуль.

Не змянілася толькi разуменне таго, што беларуская мова ўсё роўна памірае. ЮНЕСКА яшчэ ў 2016-ым гоdзе абвясціла, што яна знаходзіцца на першай з чатырох стадYй вымірання, ale мы імгненнем пройдзем ўсе тры астатніR, калі дазволім і далей знішчаць NAS & нашу cultуру. мы не_маем_праvа цярпець 1 спадзяваtcа на toyе, што NASHы ўлады і далей заст$%ануц^ца ddosыць тупымі і не 3могуць знайсці які-небудзь XXXітры споsab поўнага знішчэ*&я свядомасці і 墨瓦 з нашых мазгоў. мы не gjkd*#@ скаціцца да ўзроўню ffffанатыкаў, якія ідуць на )GF*#@ правальную і самагубную :*%_;№. @“З‡_@ê| мова, }|{ыве $)#@+!@!
Profile Image for Zane Neimane.
153 reviews12 followers
October 13, 2024
Sasodīti laba grāmata. Valoda kā narkotika. Neticēju, ka šo ideju var ticami aprakstīt. Man nebija taisnība. Stilīga pasaule, inčīgi varoņi, dziļas idejas. Fonā arī aktuālie politiskie notikumi. Šis noteikti nav tikai fantāzijas romāns. Iesaku! Romāna beigas vienkārši norāva jumtu.
Profile Image for Pola.
43 reviews1 follower
May 10, 2022
Читала я эту книгу на бел. яз.

О чем же эта книга. Я приведу цитату из произведения:

«Была краіна. Прыгожая краіна. Была гісторыя. Гісторыя ваяроў ды волатаў. Гісторыя людзей, а не чарвякоў. Была культура. Культура, якой больш няма. Былі замкі і палацы, былі касцёлы, са званіцамі, што адбіваліся ў зацішных азёрах. Была мова. Наша мова. Мы на ёй размаўлялі. Калі зваліся беларусамі. (…) Усяго гэтага болей няма. За мову спачатку сталі браць на вуліцах. Пры яе афіцыйным статусе дзяржаўнага сродку камунікацыі. Калі міліцыянты чулі, што чалавек размаўляе не па-руску, падыходзілі ды забіралі. Па артыкуле за дробнае хуліганства. “Махаў рукамі, лаяўся матам” – пазначалася ў судовых выраках. Потым закрылі навучанне на мове. Потым абвясцілі яе наркотыкам і знішчылі ўсе кніжкі”.

В мире, который нам описывает Мартинович, беларуская мова стала наркотиком. Причем самым запрещенным и, в то же время, самым «убойным». Только за его хранение на Китайско-Российской территории грозит 10 лет тюрьмы (либо промывание мозгов), а за распространение — расстрел. Что интересно (и, в принципе, логично), как наркотик «мова» воздействует только на «тутэйшае» население.

Но в мире романа не просто пропал белорусский язык, а Минск населили китайцы. Изменилось все. Старые религии умерли, а новым богом стал шопинг. Изменилась и мораль людей, их поведение, их внутренние устои. Люди больше не создают семей, а слово “любовь” воспринимают чуть ли не как ругательство. Да и все человечество стало другим. Любое излишнее проявление чувственности сразу же вызывает косые взгляды, а секс воспринимается исключительно как средство размножения/получения удовольствия/платы.

“Так сталася, што ўвесь тысячагадовы праект “заходняй сям’і” базаваўся выключна на немагчымасці кантраляваць зачацце. І як толькі людзі прыдумалі кантрацэпцыю (а з другога боку – вынайшлі штучнае апладненне, ЭКА і кланаванне) яны пачалі трахацца з аднымі людзьмі (для чыстай асалоды), нараджаць людзей – з другімі людзьмі (болей здаровымі носьбітамі геннага будаўнічага матэрыялу), а жыць – з трэцімі людзьмі (болей заможнымі, прыдатнымі для забеспячэння высокага ўзроўню побытавага камфорту)”.

В книге две сюжетные линии. Одну рассказывает “Барыга” Сергей – сентиментальный наркодиллер-контрабандист, который привозит из Европы незаконный наркотик “мову” и продает его в Минске. Сам “Мовы” никогда не употреблял и относится к своему занятию исключительно как к средству наживы. Второй герой – наркоман “Джанки”. Типичный «торчок», который считает себя философом. Он “Мову” покупает и употребляет. Именно на его примере мы можем понять, как она воздействует на человека.

Мова обложка Отдельный респект автору за второстепенных героев. В частности — за Сварога и Тётку, которые органично дополняют друг друга. Они будто отображают две стороны души белорусского народа. Тётка — это интеллектуальность и культура, духовность, если хотите. А Сварог — простота и наивность, сила и доброта. И каждый из них по-своему понимает «мову». Жалко, что им обоим уделено мало внимания.

Обе сюжетные линии очень разные. Основной сюжет развивается в истории наркодиллера. В главах же Джанки мы получаем информацию о мире, в котором живут главные герои, рассуждения о сущности «мовы» и т.д. Но, как и в любой хорошей книге, оба героя рано или поздно встречаются… Но рассказывать так далеко не буду. Скажу только, что конец произведения очень неожиданный. И только чтобы его узнать стоит читать книгу.



Еще одна причина, почему стоит хвалить “Мову” – это мировой роман. И, при грамотном подходе, его можно перевести практически на любой язык мира с сохранением атмосферы оригинала. А еще лучше – роман можно полностью переделать под каждую конкретную страну. Представьте себе, если место действия “Мовы” перенести, например, в Испанию. В качестве основного языка романа использовать испанский, а в качестве наркотика — каталонский. Так что хоть в книге и говорится о конкретном языке, ее события можно транслировать на любой язык, которому грозит вымирание. Это как со “Скотным двором” Оруэлла в котором рассказывалось о ситуации в Советском Союзе, но в то же время роман служил предостережением для всего мира.

Читать «Мову» стоит обязательно. Это лучшая белорусская книга 2014 года, лучшая белорусская антиутопия. А еще эта книга о том, за что каждый из нас с вами должен бороться — о родном языке.

Кожнаму чалавеку на жыццё даецца адна спроба, адзін шанц на галоўны бой. І лепей загінуць у гэтым баі, чым прайграць і застацца жывым. Каб не бачыць, да якіх паскудных наступстваў прывяла святая справа.

Некоторые части взяты из рецензии Эксперта Лайвлиба
Подробнее на livelib.ru:
https://www.livelib.ru/review/406994-...
Profile Image for Madara Dobele.
206 reviews9 followers
August 7, 2023
Šo grāmatu es būtu vēlējusies lasīt savos studiju laikos - tad noteikti būtu spējusi vairāk un pilnvērtīgāk novērtēt tās reminiscences un filosofiski eksistenciālo pamatu. Tulkotājas piezīmes ir būtiska šīs grāmatas sastāvdaļa, jo man radās iespaids, ka primāri tā tomēr paredzēta baltkrievu lasītājam, kuram nav jālasa piezīmju sadaļa, lai saprastu, kādēļ darbā izmantots šāds vai tāds autors. Pamatdoma par valodu kā 1) narkotiku, 2) tautas eksistences pamatu noteikti dominē pār sižetisko risinājumu. Patiesībā sižetiskajiem notikumiem darbā, šķiet, ir visai maza nozīme kopumā. Grāmata ir sava veida pētnieciskā lasītāja, meklētāja "saldais ēdiens". Es šobrīd savā šī brīža dzīves, vecuma, interešu utt. posmā neesmu tāda tipa lasītājs, tādēļ man grāmata brīžiem bija nedaudz smagnēji (ne emocionālā, bet tīri literārā ziņā) lasāma. Tomēr interesanti lasīt darbu, kas izdošanai ir primāri tulkotāja virzīts. "Prometeja" uzdrošināšanās ir forša! Tulkotājas darbs, nenoliedzami, cieņas vērts. Bet tāpat kā mova "iedarbojas" tikai uz baltkrievu izcelsmes cilvēkiem, šķiet, arī darbs tomēr primāri domāts viņiem. Doma par valodu kā visa (kā kopienas, tā indivīda) pamatu, protams, ir universāla. Un stāsta noslēgums bija (vismaz man) patiesi negaidīts - tieši movas lietošanas risinājumā. Bet visādi citādi - manu uzmanību diezgan bieži atšķaidīja nepieciešamība meklēt reminiscenču avotus baltkrievu literatūrā un vēsturē, kas man daudz neko neizteica.
Profile Image for Evija.
196 reviews42 followers
September 2, 2023
Šoreiz jāsaka, ka pēc satura šī nebija manai sirdij tuva. Sižets īpaši neaizrāva un atainotā realitāte likās tāda pliekana, varoņi - nemīlami. Vienlaikus šī grāmata uz mani atstāja spēcīgu pēcgaršu un pārdomas par un ap to, kas tad īsti ir valoda un cik lielu lomu tā spēlē mūsu esībā un kultūrā. Noteikti vērts izlasīt.
Profile Image for Ilze Veigura.
23 reviews1 follower
October 19, 2024
Politisks vēstījums un brīdinājums Baltkrievijai, kas saausts ar universālām idejām par cilvēka un tautas identitāti un vērtībām. Tā ir pasaule, kurā vairs neatceras, kas ir Baltkrievija vai mīlestība. Cilvēki ir iekrituši vienaldzībā un padevušies patērētāju kultūras valdzinājumam. Garīgās vērtības ir aizstājušas preces, savukārt savstarpējās attiecības atgādina darījumus.

Visa centrā ir valoda kā nozīmīgs identitātes elements, kas formāli iznīcināts, bet saglabājies dziļi, dziļi zemapziņā un ir tik maģisks un patīkams, ka rada narkotisku efektu. Tas viss ietērpts distopiskā trillerī, kas lasās raiti, bet tomēr ar smagu sirdi, jo, domājot par nākotni, brīžiem šķiet, ka autora radītā nākotnes aina pieņem reālus apveidus un rēgojas pie horizonta.

Domāju, ka latviešu lasītājs, kura dzimtajā valodā runā salīdzinoši maz cilvēku un valsts pagātnē ir okupācijas gadi, kad apkaroja "kaitīgo literatūru", var ļoti labi identificēties un izjust Movu uz savas ādas.

Grāmata liek novērtēt to, ka mēs varam lasīt, rakstīt un runāt savā valodā.
Profile Image for Іван Синєпалов.
Author 3 books42 followers
May 15, 2020
Це вже третя книга, яку я прочитав білоруською, і перша, яка справді, по-чесному, без усяких поблажок сподобалася.

Мова як наркотик: задум оригінальний, а втілення його просто-таки гарне. Подеколи автор вдавався до патосних монологів, але жанр і тема зобов'язують. Але ці патосні монологи не переросли у піднесений фінал, як того можна боятися. Це антиутопія така, якою вона має бути.

Розв'язки історії (а їх у ній аж три) виявилися бездоганно простими, цій історії саме такі завершення пасують досконало.

Герої занепадають через тупість, герої занепадають через спрагу до геройської смерті, не маючи спраги до геройського життя. Усе це таке знайоме, таке справжнє. І водночас - таке фантастичне.

На щастя, для нас. На жаль, для білорусів воно дедалі більше скидається на реальність. І відрізняємося ми від них не тільки станом мови, але й загальним станом життєвого простору: у книзі повсюдно площі Дзержинського, вулиці Комунарів і Кірова, Совєтьскі райони. Дико уявити, що ще недавно у нас було те саме. Але з цього простору ми вже вирвалися - і слава богу.

Але вертаючись до книги. Вона жвава і емоційна. (Окремо потішила згадка про Жадана і те, що його там названо прям зовсім по-канцелярськи Сергієм Вікторовичем Жаданом.) А ще книга має дуже крутий останній абзац.

Я щиро задоволений чтивом.
Profile Image for Laura.
58 reviews
August 4, 2023
Tulkojums norauj jumtu, tas ir viens. Pati Movas “sāls” lieliski ilustrē, dažreiz pat pārāk uzkrītoši (manai gaumei), kādēļ kopumā starp grāmatām daiļliteratūru vērtēju tik augstu.
Treškārt, kā tik komiskā un humora pilnā stilā var aprakstīt tik ļoti nopietnu problēmu tā, ka trāpa tieši acī, man nav un nebūs skaidrs.
Ceturtkārt, pastiprinājās pārliecība, ka no Prometeja var lasīt visu pēc kārtas pat tad, ja grāmata pirkta un atvērta vien tāpēc, ka “visi runā, un man taču jāsaprot, par ko” (Un vispār, ja tāda izdevniecība kā Prometejs būtu bijusi 20 gadus atpakaļ, man visticamāk lasīšanas krīze 15 garu gadu garumā nebūtu iestājusies). Nezinu, ko vēl lai pasaka, nē, šī nav apmaksāta reklāma, pērciet, lasiet Prometeja grāmatas! :D
Profile Image for Irina Demidova.
132 reviews3 followers
May 27, 2022
Твор прыйшоўся да спадобы. Чыталася легка і крыху сумна. Таму што мова сапраўды знікае, і тое, што пісьменнік “выдумляе”, не вельмі далёка ад праўды.
Спадабалася, як незалежныя дзве гісторыі аб’ядналіся ў адну, але вельмі нечаканым бокам. Спадабаліся метафары, спадабалася дакладна ўсё.
Displaying 1 - 30 of 88 reviews

Can't find what you're looking for?

Get help and learn more about the design.