Pilsēta pie upes

by Gunars Janovskis

Kas ir šī, savā īstajā vārdā nenosauktā, mazpilsēta ­Austrumeiropā jeb Asinszemē?

Kas ir šo multikulturālo, vieglprātīgo un reizē traģisko laiku sevī nesošā upe?

Kas ir šis jaunais cilvēks, kas atrodas romāna centrā?

Pēc profesijas Ansis ir daiļkrāsotājs, kurš demokrātiju pārkrāso Vadoņa autoritārisma krāsā, lai drīz meklētu sar­kano padomju okupācijai, kas pārplūst nacisma izraisītajā holokausta krāsā. Ansis pārkrāso laiku, sevī uzsūkdams tā nepielūdzamo pigmentu. Lēnām pats pārmiesodamies upē, kas, nemitīgi sevī atpakaļ plūsdama, līdz mūsdienām atne­susi šo Latvijas vistraģiskākā laika atspīdumu. Gluži vai maģiskā veidā pārvērsdamies filmā, ko mēs šobrīd veidojam kopā ar Gunaru Janovski. Mēģinot ieraudzīt mūsu pašu atspulgu savā “Pilsētā pie upes”, kurā paradoksālā veidā var saskatīt šodienas Eiropas satraukuma atblāzmu.

Asinszeme — Timotija Snaidera Austrumeiropas formulējums Viesturs Kairišs, filmas “Pilsēta pie upes” režisors

Genres: Historical Fiction

280 pages, Paperback

First published January 1, 1989

About the author

Gunars Anatolijs Janovskis dzimis 1916. gada 8. februārī Helsinkos, Krievijas impērijas tālbraucēja kuģa kapteiņa ģimenē. 1919. gadā Janovskis ar ģimeni atgriežas Latvijā. No sākuma dzīvo Liepājā, bet drīz pārceļas uz Rīgu. Rīgā ģimene dzīvo Bolderājā un visa Janovska bērnība paiet dzīvojot pie jūras un kopā ar tēvu ejot zvejā.

1922. gadā uzsāk skolas gaitas Rīgas pilsētas 4. pamatskolā Pārdaugavā. No 1926. gada līdz 1933. gadam mācījies Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā. 1933. gadā uzsāk klasiskās filoloģijas studijas Latvijas Universitātē. Tomēr studijas nevedas, jo Janovski interesē vairāk dzeja un literatūra. Tā arī nepabeidzis, studijas pārtrauc 1938. gadā. Paralēli studijām sāk strādāt Valsts papīru spiestuvē par korektoru. Pirmie prozas darbi publicēti Studentu Dzīvē 1938. gadā. Janovskis bija latviešu studentu konkordijas Konkordija Valdemārija biedrs.

Līdz padomju okupācijai strādājis dažādus darbus. Bijis darbvedis, grāmatvedis, krāvis malku Rīgas preču stacijā un strādājis lopkautuvē. No 1941. līdz 1944. gadam strādājis par tulku Jēkabpils apriņķa valdē. 1944. gada rudenī dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. Uzreiz pēc kara beigām turpina pārtrauktās filoloģijas studijas Bonnas universitātē, Vācijā.

1947. gadā pārceļas uz Lielbritāniju. Sākumā tur strādājis smagu fizisku darbu kā laukstrādnieks un ķieģeļceplī. 1952. gadā apprecas ar Rasmu Breikšu un pārceļas uz dzīvi fermā, Anglijas vidienē. Janovskis daudz ceļojis pa Eiropu. Visus trimdas gadus aktīvi dziedājis korī "Mežezers" un piedalījies visos Anglijas un Eiropas latviešu dziesmu svētkos. 1984. gadā pārceļas uz dzīvi Anglijas latviešu veco ļaužu mītnē "Straumēni". 1996. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 2000. gada 27. aprīlī. Rakstnieks kremēts, pelni apbedītī Rīgas Meža kapos.

Reviews

[Sandra Koka (pielasit_sirdi) · Rating 3 out of 5]

3.6⭐️

Grāmata, ka lieliski ilustrē varas maiņas plosīšanos mazītiņajā Latvijā. Un gleznotājs/mālētājs kā galvenais varonis-kur vēl labāks simbolisms. Nepaspēj vienu ielas nosukumu nokrāsot, kad jāņem otas un tas jāmālē ciet, lai krāsotu citu virsū. Grāmatā nav bailes arī norādīt, ka ne jau tikai ārējie spēki bija tie, kas visu brucināja, jauca, galēja un nīdēja, tie bija arī vietējie latvieši, kas locījās un, glābdami ādu, iznīcināja un nodeva savējos.

Un tomēr, Anša tēls, lai cik cēlsirdīgs nebūtu veidots, man likās gļēvs, neizlēmīgs un tāds-nesimpātisks. Tāds, kurš neuzņemas atbildību, visu laiku izdomā iemeslus, lai vēl neprecētu Naigu. Šeit sievietes, kuras patiesībā ir drosmīgas un varenas, tiek pataisītas par mantkārīgām izmantotājām, kaut patiesībā vīrieši ir tie, kas muļļājas. Lien mežā mīlēties, bet precēties nav laika, naudas utt. Čalīt, pievaldi savu zirgu.

Saprotu, ka tas sauklis “Trīs varas. Divas sievietes. Viena izvēle” vairāk uz filmu attiecināms, jo piedodiet. Te nebija nekādas divas sievietes vai dillemma tās izvēlēties. Ansis neko neizvēlas. Viņš vienkārši dzīvo dzīvi un, ja reiz kāda viņu grib, labi, lai tik nāk, taisa ēst, silda sānus.

Un, kas ar to bērnu. Kur palika bērns?! Bija, nebija?! Pazudušas nodaļas vai autors pats nepārzina savu sižetu?!

Grāmatā ir skarbi fakti, kas vēsturiski ir neizdzēšami, bet šeit nav īsti emociju, viss ir tik plūstošs un pieņemts par pašsaprotamu, ka izpaliek pārdzīvojums un līdzi jušana varoņiem.

Autora izpildījums nepārliecina. Sarakstīts vienkāršā un mazliet veclaicīgā stilā, lasās ļoti raiti. Neko vairāk par vēstures pārstāstu un pasakveidīgu varoņu attēlojumu es nespēju šo nodēvēt.

[Inese Okonova · Rating 4 out of 5]

Šo to citu no Janovska biju lasījusi, bet šo nez kāpēc ne. Tad nu, ar nepacietību gaidot Kairiša filmu, izlasīju. Izlasīju vienā vakarā un vienā elpas vilcienā. Materiāla ļoti labai filmai te ir pārpārēm, bet ir arī daži BET.
Viens, kas mani vienmēr kaitina, ir laiku pa laikam sastopamās pilnīgi liekās vēstures "izskaidrošanas" atkāpes. Lasītājs nudien nav tik dumjš, ka nesaprastu, kas kurā brīdī notiek arī bez šiem didaktiskajiem iespraudumiem.
Un otra lieta, kuras dēļ vēl kādu brīdi nevarēju aizmigt. Ne tāpēc, ka tik ļoti pārdzīvoju, bet tāpēc, ka nesapratu: Autors pamanās pazaudēt bērnu! 19141. gadā, glābjoties no izvešanas, Ansis un Naiga slēpjas mežā, un Naiga pastāsta, ka gaida bērnu. Skaista un aizkustinoša epizode, kas ar to arī beidzas. Topošie vecāki dzīvo tālāk divatā. Ja bērns piedzimst, tad tas netiek uzskatīts par pieminēšanas cienīgu faktu. Ja traģisko notikumu gūzmā notiek nelaime, arī tas netiek pieminēts. Vienu brīdi domāju, ka tas tāds māksliniecisks paņēmiens, ka kaut kur būs norāde, kāpēc bērns nepiedzima, vai kā tā. Nekā. Ne mājiena, ne norādes. Naiga vispār ieņem tādu savādu, pakārtotu vietu romānā, bet šis jau nu ir pa traku. Es kaut ko nesapratu? Palaidu garām? Sirmais Janovskis par bērnu aizmirsa?

[Laura · Rating 4 out of 5]

Ļoti reti mēdzu lasīt grāmatas pēc filmu/izrāžu noskatīšanās. Bet šoreiz filma mani kaut kā nemaz neuzrunāja (nenoliedzami, tā ir nozīmīga latgaliešu kultūrai un valodai, arī kopumā labs atskats uz Latvijas vēsturi), tāpēc nolēmu, ka varbūt grāmata man atbildēs uz kādiem jautājumiem.
Patiesību sakot, filma ir tikai vāja grāmatas atblāzma. Stāsts ir daudz bagātīgāks, dziļāks. Taču viena lieta tomēr ir kopīga - Anša personība. Ansim piemīt laba humora izjūta, taču tik ļoti "mīkstu" un "ļubracīgu" vīrieti grūti atrast latviešu literatūrā, viņš ir tieši tāds varonis par kādu "grāmatās neraksta". Bet var jau arī to pieņemt, kā tādu Latvijas simbolu - nebūt varonim, vienkārši kaut kā "pelēki" pārdzīvot šos laikus. Un tas pazudušais bērns? Naigas tēls varētu arī būt tāds, kurš tikai pasaka, ka ir stāvoklī, lai atrastu tajā kādu labumu... Tās manas domas.

P.S. Es tā arī netiku gudra, vai autoram ir kāds īpatnējs valodas rakstības veids, vai tomēr grāmatas korektore ir bijusi slinķe?!

[Ieva Marksa · Rating 5 out of 5]

Gabaliņš manā gaumē. Holokausta ainas kā parasti neaptveramas psihiski līdzsvarota cilvēka prātam.
Bet tāpat kā daudziem arī mani neliek mierā jautājums - kas notika ar bērnu?!

[Anna Marija Reidzāne · Rating 4 out of 5]

Es nezinu, kāpēc par šīs grāmatas eksistenci uzzināju tikai tad, kad pirmo reizi lasīju par topošo filmu. Izlasīju pēc filmas un šķiet, ka šoreiz tā bija pat pareizāk. V.Kairišs ir paņēmis daudzas zīmīgas detaļas no G.Janovska darba un tomēr tie abi var eksistēt kā atsevišķi stāsti, jo sižetā sakritību ir maz. Man žēl, ka V.Kairišs neiekļāva četru vārdu uzrakstu uz pilsētas ceļa zīmes pēc ebreju izvešanas no pilsētas un uzrakstu Anša sapnī (nevar taču būt, ka filmā abus palaidu garām?) Prieks, ka filmā tika īpaši izcelta šī upe, kurai grāmatā nemaz tik liels svarīgums netiek piešķirts.

Par citās atsauksmēs minēto bērna pazušanu - manuprāt, ir pietiekami skaidrs, ka Naiga bērniņu zaudē, piedzīvojot emocionālu traumu, zaudējot tēvu. Sākumā man bija variants, ka bērna nemaz nebija, Naiga tomēr ir tik neparedzama būtne un man kā tēls nepatika ne grāmatā, ne filmā. (Nē, ne autoru vaina, personīgi, ja satiktu tādu dzīvē, komunikācija nebūtu veiksmīga). Neuzskatu, ka autors aizmirsa bērnu, ja mēdz būt darbi ar "beigas izdomā pats", tad kāpēc šeit nevarētu būt "izdomā pats, kas tur ar to bērnu".

[Lāsma Ašme · Rating 5 out of 5]

Ļoti laba grāmata. Atspoguļu latviešu dzīvi starp vairākām varām kara laikā. Tiku ierauta šajā grāmatā, ka pat naktī vizualizēju ļoti spilgti kā tas bija dzīvot mežā, uzmanīties par katru vārdu, katru sarunu, pirkumu....noteikti iesaku izlasīt ikkatram! Ļoti ātri lasās! Gribu redzēt filmu!

[Kristīne · Rating 5 out of 5]

Svina garšu vēl neesmu iespējusi izlasīt, bet man ir liela aizdoma, ka tas būs kaut kas ļoti līdzīgs šim.

[Agrita · Rating 5 out of 5]

Nesen biju ekskursijā pa romanā minētajām vietām. Tās iespaidā grāmatu izlasīju vēlreiz. Un ja nu kādam vēl nav skaidrs, tad romāna darbība risinās Jēkabpilī (kuru, autors nosaucis par Katrīnpili, jo viņa "pieredze māca, ka nekad, neko un nevienu nedrīkst saukt īstā vārdā. Tikai tā var paglābties no apsūdzībām, tiesas un soda ") un Vecpilī (Krustpilī). Izstaigājot Brīvības, Pormaļa, Pasta, Smilšu un citas ielas romānā aprakstītie notikumi likās tik dzīvi, ka esmu pārliecināta, ka daļa no tiem ir īsti un patiesi; un man gribas domāt, ka romāna varoņiem ir prototipi - varbūt kāds no tiem ir pats autors.

[Madara Bruģe · Rating 4 out of 5]

Šis eksperiments ''izlasīšu grāmatu pirms filmas'' bija daudz veiksmīgāks kā mans pēdējais mēģinājums. Man patika sekot līdzi notikumiem no skatītāja puses. Jauki nesarežģīta valoda, bet...

Tas bērns. Kur palika? Ja Naiga māja ar mieru, ka jāprecas, jo bērns pieteicies, tad kaut kā tas mazulis nepiedzimst. Un arī neveiksmīgi izbeigusies grūtniecība netiek pieminēta. Vai fakts, ka Naiga nokļūdījās. KUR PALIKA BĒRNS? Tas tāds ļoti liels "plot hole", Janovski.

[Elvita Potapova · Rating 4 out of 5]

Kā jau teju visas šāda veida grāmatas - liek priecāties par laiku, kurā dzīvoju. Kā arī šausmināties par to, kā gan tā varēja būt ikdiena agrāk. Gribas raudāt un dusmoties par visām dzīves netaisnībām. Un, neskatoties uz to, ka holokausta ainas grāmatā ne tik daudz, tāpat lasot skudriņas skrēja.

Mīnus ⭐️ par saraustītās beigām.

[Marta · Rating 3 out of 5]

Sākumā izlasīju grāmatu, drīz skatīšos filmu.
Mazliet varetu pat iederēties žanrā - Mēs 20.gadsimts.
Lasāma un pat diezgan krāšņa. Beigas mazliet aprautas.

[Aija Bizāne-Vadeiša · Rating 4 out of 5]

Pēc V.Kairiša filmas radās vēlēšanās izlasīt grāmatu, kas ņemta par stāsta pamatu. Grāmatā sižets atsevišķās vietās atšķiras. Latviešu tautai tik daudz darīts pāri, mūsu gara bagātības un mākslas vērtības tika izlaupītas, radošie un gudrie prāti izsūtīti un spīdzināti, bet arī parastā tauta apspiesta. Prieks par Gunaru, kurš dzīvoja ārzemēs, bet tik daudz sarakstījis grāmatas latviešu valodā.

[Ieva · Rating 5 out of 5]

Grāmatu lasīju filmas iespaidā. Priecājos, ka tomēr filmu noskatījos vispirms un tikai tad ķēros pie lasīšanas, jo būtu vīlusies.
Tāpēc, ja ir dilemma, kas pirmais - grāmata vai filma -, es iesaku filmu. Nu vai otrs variants - tikai grāmata :)

[Sandra Rubene · Rating 5 out of 5]

Mana pirmā izlasītā Jankovska grāmata. Nedaudz traucēja tas, ka pirms grāmatas lasīšanas noskatījos filmu, gala rezultātā filma patika labāk. Ja grāmatu lasītu pirmo, noteikti būtu otrādi.
Noteikti jāieliek izlasāmo grāmatu sarakstā vēl kāds Jankovska darbs.

[Kaspars · Rating 5 out of 5]

Izcila grāmata! Ļoti labi attēlots viens no "melnākajiem/tumšākajiem" laikiem Latvijas vēsturē, proti, okupāciju, holokaustu un varas maiņas Latvijā saistībā ar okupāciju.
Ja godīgi, šī grāmata ietilptu sērijā "Mēs. XX gadsimts" grāmatas "Svina garša" vietā.

[Melisa · Rating 5 out of 5]

This has easily become one of my favourite books of all time. From the layered storyline, to the simple yet thought provoking writing - this is a piece of art that will resonate with Latvians of all ages.

[Ieva Artmane · Rating 4 out of 5]

Izrāvu pāris dienās, neraugoties uz mazajiem burtiem. Smaga tēma, bet ne tik smagi aprakstīta, nepaliek pretīguma sajūtas, tikai kārtējo reizi jāaizdomājas par ļaužu īpašībām un īpatnībām.

[Kuss · Rating 5 out of 5]

Hea, hästi sisseelatav, usutav tekst. Keerulisest lihtsalt. Jõgi ja linn on igavikulised, sõnad seintel ajalikud. Aeg nõuab, inimene kirjutab.

[Gunita · Rating 5 out of 5]

Ļoti patika grāmata! Pagāja gan nedaudz laiciņš, kamēr pieradu pie rakstīšanas stila..

[Valdis Laganovskis · Rating 5 out of 5]

Interesanta grāmata, bet pēc grāmatas izlasīšanas filma likās dranķis

[Arita Zvejniece · Rating 4 out of 5]

Lasīju grāmatu pirms filmas un patika nedaudz labāk par filmu. Bet Kairiša filma arī ļoti laba!

[Alise · Rating 4 out of 5]

Kad lielvaras dala pasauli, parastais cilvēks grib tikai vienu - izdzīvot.
Varu maiņa, karš, holokausts, mežabrāļi, blati, katrs izdzīvo kā māk - šīs vēstures lappuses ietvertas arī grāmatā.