"Vecpilsētas stāsti" ir asprātīgs ekskurss Rīgas vēsturē. To jo īpaši vērtīgu padara autores dabiskais humors, plašās zināšanas un pieredze, jo arhitekte Marina Levina ir ilggadēja kultūras mantojuma pētniece. Lasītājs var izsekot patiesiem notikumiem Rīgas vēsturē, taču leģendas par notikumiem Vecpilsētā var lasīt arī kā skaistu, daudzviet romantisku pasaku. Grāmata ir labs ceļabiedrs, jo tajā ir arī karte, dodoties ekskursijā - izstaigājot un apskatot aprakstītās Vecrīgas ielas un namus.
"Bet tas pat baložiem ir zināms, ka, tiklīdz saimnieks ar Dvēseli pamet savu māju, tā vai nu tiek pārbūvēta līdz nepazīšanai, vai arī pazūd uz visiem laikiem".
Šis citāts aizķēra pāris stīgas manī, novibrēja un tur arī palika. Iespējams, manās acīs, šī frāze izglāba visu grāmatas tekstu.
Vispār grāmatu iegādājos dēļ bildēm nu un pie šīm bildēm es gaidīju vēsturiskus, izklaidējošus, amizantus un viegli lasāmus stāstiņus par dažādiem sīkumiem, kurus vēlāk atcerēties un atstāstīt kādam kā labu joku vai interesantu vēstures faktu. neatradu. Drīzāk es secināju, ka man pietrūkst zināšanu vecpilsētas vēsturē, lai atšķetinātu patiesību no fantāzijas. Tā, protams, nav autores vaina, ka es šaubos savās zināšanās, bet grāmatu lasīt man tas nepalīdzēja.
Ļoti jaukas bildes. Tās var pētīt un pētīt. Vērtējums šoreiz vairāk par attēliem un mazāk par saturu.
Brīnišķīgas Vecrīgas seno ēku ilustrācijas zinātnieka, fizikas doktora, akadēmiķa Andreja Krasņikova vaļas brīžu humorīgās glezniņās un vēsturisko arhīvu fotogrāfijās. Stāstiņi ir tapuši glezniņu iedvesmoti kā fona aizdare, kuros autores radītie fantāzijas tēli, izstāstītie (varbūt iespējamie, kas to lai zina) to laiku notikumi un uzburtā noskaņa saplūst ar tiešām vēsturisku datu atsaucēm. Šī būs vairāk bauda acīm un iedvesmai vēl vienu reizi izstaigāt Vecrīgas burvīgās šaurās ieliņas, bet mazāk padziļinātu plašu zināšanu ieguvei.