It kā ļoti vienkārša un pašsaprotama tēma - iešana, bet aprakstīta tik interesanti un baudāmi, ka pāršķirot lapu galvā ir tikai viena doma - kā gribas iziet ārā un pastaigāt, kaut kur pabradāt, paklejot, aizvazāties.
Aizraujoši un koncentrēti, bet pietiekami jēgpilni, lai īsajā grāmatas lasīšanas laikā sev vēlreiz un vēlreiz apliecinātu, cik iešana un došanās ceļā ir svarīga gan fiziskās, gan mentālās veselības uzturēšanā.
Pēc šīs grāmatas izlasīšanas mazliet vairāk saprotu arī tos, kuri ar prieku savus brīvos brīžus, dienas, atvaļinājumus izvēlas pavadīt vienatnē, aukstumā, neērtībās un pusbadā klejojot nekurienē vienlaikus no tā ķerot milzu prieku.
"Došanās ceļā, neziņa par to, kas tevi sagaida, rada nedrošību. Es domāju, ka tas ir veselīgi. Domu loks sašaurinās, neviens, kas vēlas tevi sasniegt, nezina, kur tu esi. Tu nedzīvo citu cilvēku dzīvi. Īsu brīdi tu aizmirsti par pārējo pasauli. Pagātnei un nākotnei nav nozīmes, kamēr vien tu ejot liec vienu kāju priekšā otrai."
Es vienmēr esmu fanojusi par kājāmiešanu, bet pēc šīs grāmatas es par to fanoju vēl vairāk. Lasiet, iedvesmojoties, staigājiet!