Limuzīns Jāņu nakts krāsā

by Māra Svīre

Laime esot akla. Patiešām, vai redzīga piestātos Mirtai Lejasblusai, vecai tantei, loterijā piešķirot limuzīnu, viņai pilnīgi nevajadzīgu? Bet saka arī – katrs savas laimes kalējs. Tādi ir īstie un neīstie radi Tūteri un Sprēsliņi, viņi kaļ, kamēr dzelzs karsta, jo kas gan spēj pretoties kārdinājumam dabūt auto pilnīgi par velti? Un tad sākas... labi zināmais dancis. Pavisam nopietns dalībniekiem, ne visai nopietns, nomalas raugoties.

120 pages, Hardcover

Published January 1, 2019

Reviews

[Kurkulis (Lililasa) · Rating 4 out of 5]

Eh, sen bija laiks izlasīt.
Zināju taču, ka filmas pamatā ir Māras Svīres garstāsts. Bet filma ir tik piesātināta, ka likās, ko es tur tādu nebijušu dabūšu stāstā. Tā arī palika ar domu 'kaut kad jau vajadzētu'.

Kad iznāca 📗Māras Svīres "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", man bija 9 gadi. Skaidrs, ka šādā vecumā ne nu interesēja, ne nu ko. Pēc tam nāca filma. 📽 Neatceros savus pirmos iespaidus, bet padsmitnieka vecumā man patika visas Rīgas kinostudijas filmas. Un kaut kas tur ir tāds, ka var skatīties un skatīties.

✒️Tagad lasot, pie sevis domāju, kā es lasītu un kā es reaģētu uz teksu, ja nebūtu redzējusi n reizes filmu, ja teicieni nebūtu kļuvuši par folkloru.

Lasot, protams, ka dzirdēju aktieru balsis.

✒️ Mirtas tantes vietā es nevaru iedomāties nevienu citu kā Lilitu Bērziņu. Viņa bija uz visiem 200%. Filmā viņa tik daudz nepurpina kā stāstā, bet ar visu savu iznešanos ir attēlojusi visu tēla sāli. Nekāda maigā baltā babiņa viņa nav. Bet vientuļa gan.

✒️ Otrs tēls, kura iemiesošanos aktrisē ne mirkli neapšaubīju, bija Olita. Uh, šito apsviedīgo tēlotāju. Šito omulīgo čūsku veceni.

✒️ Interesanti, kāpēc filmā Mārtiņš ir tapis par Ēriku. Dumpis kā Ēriks bija lielisks, bet, manuprāt, Mārtiņā nebija tās komiskās pilsētnieka nots, kuru Ērikam piešķīra Dumpis.

✒️ Dagnijas man īstenībā bija žēl (stāstā vairāk kā filmā). Viegli pierakstīt saltu sirdi, ja savus pārdzīvojumus neizliek kā uz delnas.

✒️ Savukārt, Olita vīrs Viktors stāstā atstāj lielāka ar muti braucēja iespaidu, nekā filmā, kur uz Ērika fona šķiet viens praktisks, apsviedīgs vīrs.

✒️ Lāsma, nu jā, savādāka. Jau vizuāli vien. Kā tēls pārliecinošāka man tā šķita stāstā, bet filmai piešķīra rotaļīgu pipariņu.

✒️ Un, ak, cik Gundars Āboliņš ir jauns tajā filmā. Nu Uģis kas Uģis.

🤍 Un tomēr to noslēguma smeldzi es stāstā nedabūju. Tomēr kinematogrāfijai ir tie savi īpašie paņēmieni, kad nevajag vārdu.

[Kristīne Līcis · Rating 4 out of 5]

Gandrīz vai grūti noticēt, ka šis ir TAS "Limuzīns". Sižeta galvenā intriga tā pati - kuram no radiem un kamiņiem tiks Mirtas tantes loterijā laimētais auto? - , sadzīves un sabiedrības tēlojums tikpat trāpīgs, folklorizējušos frāžu arī netrūkst ("pusdarīts darbs ir tikpat kā neaprakts mironis"), bet noskaņa pavisam cita, personāžu raksturi un daži vārdi ir citi, notikumu blīvums laikā arī cits.

Lai arī garstāsts tiek pieteikts kā "ne visai nopietns stāsts par nopietniem notikumiem", humora tajā ir pamaz, visi personāži, īpaši Mirta, ir kategoriski, paštaisni un ne īpaši simpātiski, tādēļ noskaņa drīzāk smeldzīga, skumja un brīžam pat asa, emocionāli nežēlīga - paaudžu konflikti, ģimenes konflikti. Teju nekā no filmas siltās pasmiešanās pašiem par sevi. Acīmredzot, labdabīgs humors ir tā maģiskā sastāvdaļa, lai neslikts garstāsts pārdzimtu izcilā filmā.

"Salda mēle visos laikos ir bijis kapitāls."

[Sisī · Rating 4 out of 5]

Lasīju ap Jāņu laiku, bet steidzu vēl pēdējā gada dienā atzīmēt, lai pēc gadiem neaizmirstas, ka izlasīta.
Varu teikt tikai to, ka man patika tikpat ļoti kā filma.
Bija interesanti lasīt un saprast, kuras ir tās nianses, kas filmā un grāmata atšķiras.

[Monta | IG montareads · Rating 4 out of 5]

⭐️⭐️⭐️⭐️ (4.2/5)
📚 Latviešu literatūra
🌿 Jāņu / Līgo noskaņas
🎬 Kultūras klasika
👵 Ģimenes attiecības un mantkārība
📖 Īsa un viegla lasāmviela

Manas mammas mīļākā latviešu filma ir "Limuzīns Jāņu nakts krāsā", tāpēc arī man šī kinofilma allaž asociējas ar Līgo vakaru un siltām vasaras atmiņām. Tikai nesen uzzināju, ka filma ir tapusi pēc Māras Svīres tāda paša nosaukuma grāmatas — un, ieraugot grāmatu ar atlaidi grāmatnīcā, bija skaidrs: laiks iedziļināties oriģinālā!

Ja esi redzējis filmu, sižets būs pazīstams: Mirtas tantes mantojums, radu sacensība un smalkā ironija, kas caurvij šo sadzīvisko, bet vienlaikus tik trāpīgo stāstu. Grāmata piešķir papildus dimensiju.

✅ Kas man patika:
Grāmata ļauj labāk izprast tēlu iekšējo pasauli, ko filmā mēs varam tikai nojaust — piemēram, Dagnijas sajūtas un nodomi atklājas daudz skaidrāk.

Ļoti viegli lasāma valoda un nepiespiests stils – ideāli, ja gribas kaut ko latvisku un siltu.

Humors un ironija saglabājusies arī grāmatas versijā.

❗ Kas mazliet mulsināja:
– Dažu tēlu vārdi atšķiras no filmas versijas, piemēram, Ēriks filmā ir Mārcis/Mārtiņš grāmatā.
– Vizuālie tēlu apraksti neatbilst tiem, pie kā esam pieraduši filmā – sākumā tas radīja nelielu disonansi.

🎬 Piezīme sev nākotnei:
Nākamreiz skatoties filmu, noteikti sajūtas būs citādas, īpaši vērojot Dagniju.. nav nemaz viņai tik salta sirds kā Mirttante to pataisīja (smiekliņš)

📚 Kopumā:
Šis ir burvīgs papildinājums filmai un katram latvietim noteikti vērts izlasīt, īpaši Jāņu laikā, kad smaržo pļavas un gribas pavadīt vairāk laiku pie dabas.

💬
"-Lāsma ir pilngadīga. Mēs mīlam viens otru... precēsimies - Tūters taisnojās.
Šis solījums Viktoru saniknoja vēl vairāk: briesmīgi viņam vajadzīgs šis nagleņu deldētājs par znotu!
- Atradies precinieks! - Viktors ņirgājās. - Vai tāpēc es meitu audzināju, skoloju, pucēju, lai izdotu par sievu kretīnam manā vecumā!
- Ai, ai! - Mirta šūpoja galvu. - Ir gan liktenis jaunai meitenei. Kā zirnīšam ceļmalā: kurš garām iet, grib pākstiņu noraut. Bet nevajadzēja tak ļauties! - viņa dusmīgi piebilda. Patiesi, tik jauks bērns bija un šitā..
- Lāsma! - Viktors kliedza. Piere bija sarkana, to šķērsoja uztūkusi dzīsla. - Velns parāvis, kur tu esi!
Durvīs parādījās Olita.
- Un tu, vecā mīkla, nemēģini aizstāvēt! Vienreiz es parādīšu, ko nozīmē tēvs! Šoreiz ar deguna iebāšanu zemē cauri netiks. Pa īstam dubļos iebakstīšu. Labāk nositušies būtu, nevis sapinusies ar šito.. šito.."

[piezimesungramatas_Raiva · Rating 4 out of 5]

📖Ar M.Svīres darba "Limuzīns Jāņu nakts krāsā " (1979) ekranizāciju (1981) noteikti ir pazīstams ikviens. Lai arī filma un tās dialogi ir zināmi no galvas, tomēr pašu garstāstu man līdz šim nebija sanācis izlasīt. Kad tad,ja ne šajās svētku brīvdienās? 🔥🌿 Vai filmu šogad noskatījies? 🤭 Es jau paspēju. 😅

📖Neviļus,protams, ir vēlme salīdzināt, kā tad viss bija filmā, un kā ir šeit. Stāstā atklājas citi akcenti un nianses, arī daži tēli parādīti pavisam citā gaismā. Lāsma nav vis tik nevainīga spindzele, Dagnijai noteikti nav salta sirds, jo viņā tomēr ir vairāk patiesuma no visiem, un Ēriks (Mārtiņš) pat šķiet lādzīgāks, bet ne tik komisks kā filmā, Viktors tieši otrādi- nepatīkamāks. Raksturi, kurus noteikti varam atpazīt arī savās dzīvēs- pašos vai līdzcilvēkos.
Grāmatā pārsteigumu gan radīja atšķirīgs galvenā varoņa vārds un arī atšķirīgais dažu varoņu vizuālais izskats. Nu vai vari iedomāties Lāsmu kā pavedinošu tumšmati?

📖Gan paaudžu konflikts, gan laucinieku un pilsētnieku atšķirīgie uzskati, padomju laiks ar no tā izrietošajām sekām un dzīves pratību (arī laiks, kad reāli eksistē arī bezbērnu nodoklis-šo kādā epizodē stāstā piemin Dagnija), intrigas, mantkārība, cilvēciskais un varbūt ne tas pārāk glītais, kas iznāk virspusē konkrētos apstākļos, ja vienkopus satiekas tomēr ļoti atšķirīgi cilvēki ar dažādām vērtībām un dzīves pieredzi. Cauri stāstam vijas ne tikai ironija, humors, bet arī rūgtums, kas bieži vien tiek norīts, un nez kāpēc tas velkas līdzi no paaudzes paaudzē.

📖Latviešu Jāņu klasika! Ja citreiz aizdomājies, no kurienes nāk kāda dzīvesziņa, stereotipi un pagātnes mantojums, tad šeit vari atrast tā saknes un pasmaidīt par to, lai arī daudz kas no šodienas viedokļa šķiet vesela trağikomika, lai gan tuvs un pazīstams.

[Ligita · Rating 4 out of 5]

Garstāsts, urā nespēju nedzirdēt aktieru balsis, lai gan viņi tur ir diezgan atšķirīgi. Vislīdzīgākā, manuprāt, ir Dagnija, bet, protams, vizuāli pavisam citāda. Daudziem tēliem filmā nomainīti vārdi, piešķirta papildu identitāte, piemēram, kaimiņi pārtapuši latgaļos. Jā, retais gadījums, kad filma labāka par grāmatu, bet man šis garstāsts arī patika. Turklāt vietām dialogi ir 1:1. Autores valoda ir krāšņa un bagāta. Viņa raksta no vairāku trešo personu skatupunkta, tāpēc varam iejusties te vienā tēlā, te otrā. Protams, tas mazliet laupa dziļumu, kā tas būtu, ja rakstītu no viena tēla perspektīvas. Filmā viss ir koncentrētāk gan hronoloģiski (viss notiek vienas vasaras laikā, nevis 2 gadu laikā kā grāmatā) un ir skaidrs, kā Sprēsliņi uzzināja par auto, jo grāmatā es to nesaprotu (kā viņi tā - laikā, kad nebija interneta, dzīvodami citā pilsētā, uzzināja tādu faktu par cilvēku, ar kuru sen zaudēti sakari). Toties mīlas līnija Lāsmas un Mārtiņa (kurš filmā Ēriks) starpā parādīta precīzāk un saprotamāk, jo, par filmu runājot, es vienmēr brīnījos, kāpēc tas Ēriks tā sasapņojies viena nenozīmīga flirta dēļ. Nē, pie vainas cenzūra. Filmā tā tēma ir pieklusināta, atstājot vietu fantāzijai. Grāmatā viss pateikts konkrētāk - tas nav tikai flirts! Jebkurā gadījumā man patika, un es domāju, ka patiktu arī, ja nekad nebūtu redzējusi filmu.

[Līva Barute · Rating 5 out of 5]

“Limuzīns Jāņu nakts krāsā” ir mana mīļākā latviešu filma. Tās citātus mēs ar mammu zinām no galvas, izmantojam arī ikdienā🤭. Tāpēc šo grāmatu lasīju ļoti lēni un ar lielu prieku un baudu.
Tēli ir zināmi, aktieru balsis skan galvā un lielais tracis par un ap limuzīnu iet vaļā.

Grāmata man patika tik pat ļoti kā filma. Iesaku to visiem filmas faniem. 👍

[Baiba · Rating 5 out of 5]

pirms kādiem pieciem gadiem uzzināju, ka filma ir balsīta uz grāmatu. Beidzot noķēru grāmatu aiz piedurknes (3td.lv) un izlasīju.
Tagad uz karstām pēdām gribas redzēt atkal filmu :)

[Jānis · Rating 5 out of 5]

Superīga atpūta. Manuprāt, grāmata pat labāka par filmu, bet filma neatpaliek. Man liekas, ka tagad es tos personāžus vēl labāk izprotu.