Balsis.
Vai Tev patīk klausīties tajās?
Lasot dzeju Tu "dzirdi" savu balsi, tādu unikālu, kuru nedzird neviens cits. Jo citi Tevi dzird savādāk. Šis ir viens no iemesliem, kura dēļ mums nepatīk klausīties savu balsi ierakstā. Tieši tāpat kā ar balsīm, ir arī ar dzeju.
Es joprojām mācos saprast/mīlēt dzeju. Un brīžos, kad dodos klausīties dzejas lasījumus, saprotu, ka dzeju izprast traucē manis izvēlēts temps to lasot, mana intonācija, mana balss. Savukārt, kad reiz jau izlasītu dzejoli dzirdu nolasām no autora puses, spēji tieku ierauta citā, man nezināmajā pasaulē.
Toma Treiberga (
@treibergs) dzejas krājums "Biezoknis" liek atskatīties uz zināmām lietām no cita skatupunkta. Dzejai cauri ejošā melanholija, sajaukumā ar gaumīgi veidoto grāmatas noformējumu aizrauj un intriģē.
"Cik viegli ir izvēlēties nebūt.
Jau daudz grūtāk
ir nolemt būt." (125. lpp).
Dienā, kad ne vien izliju, bet beidzot ieguvu ne vien savu, ilgi meklēto grāmatas eksemplāru, bet arī paša autora ierakstu tajā, man bija iespēja noklausīties grāmatā iekļauto dzejoļu lasījumu no autora puses. O. Vācieša muzejs, no cilvēku elpām mazliet aizsvīduši logi, dzejnieki pirmajā rindā, draugi blakus un aiz muguras un pa vidu tam visam dzeja par dzīvi, par citu cilvēku skatupunktiem, par pašiem cilvēkiem.
Ģērbtuvē nobāztie, lietū izmirkušie lietussargi, klusie čuksti un smaidi, kurus pazīstamie un svešie cilvēki nodeva viens otram, radīja perfektu gaisotni dzejai. Ļoti patīkami klausīties dzejā, kad to lasa pats autors. Un ļoti patīkami bija klausīties Toma Treiberga lasījumā, intonācijā, balsī. No sirds iesaku doties uz dzejas lasījumiem, lai iepazītu dzeju no citas, kulturālās puses.
#tomstreibergs #biezoknis #dzeja #neputns