What do you think?
Rate this book
Šveika autora dēkainā dzīve
350 pages, Hardcover
First published January 1, 1971
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 of 1 review
January 12, 2020
Nav viegli uzrakstīt interesantu grāmatu par reālām personām un reāliem notikumiem. Improvizācijai praktiski nav vietas. Un diez vai es teikšu, ka šī grāmata ir perfekta. Bet tomēr Jaroslava Hašeka dzīve ir bijusi pietiekoši krāšņa, lai par to varētu uzrakstīt labu grāmatu.
Rakstnieka dzīve ir bijusi absolūta bohēmija ar anarhijas garnējumu. Jars ir bijis jautrs cilvēks, kuram ir paticis pasmieties gan par sevi, gan par citiem. kam patika, kam nē. Taču dēkaiņa un uzdzīvotāja dzīve ir novedusi līdz pārmerīgai alkohola lietošanai. Kā jau visiem zaļā pūķa draugiem, arī Hašekam ir periodiski solījumi un apņemšanās sākt strādāt pastāvīgu darbu un nelietot alkoholu. Taču dzīve un draugi tomēr visu saliek pa pareiziem plauktiem ... Par rakstnieka jaunības dzīvi mēs praktiski uzzinam no policijas protokoliem. Pamatā jaunības dzīves formula bija: feļetons kādam žurnālam, honorārs , krogs un atkal viss no gala. Taču aiz jautrās uzdzīves un alkohola slēpās nelaimīgs cilvēks ar depresīvām noskaņām.
Interesanti arī caur rakstnieka biogrāfijas prizmu pavērot vēstures notikumu gaitu un cilvēku likteņus lielajos vēstures notikumos. Tā šajā grāmatā var novērot Pirmā pasaules kara sākšanos un tā gaitu no čehu tautas skatupunkta, čehu nacionalitātes izaugsme un neatkarības iegūšana, brīvības cīņas. Diezgan liela līdzība ar Latviju.
Tikai savas neilgās dzīves noslēgumā Hašeks nolemj uzrakstīt pamatīgāku literāru darbu - grāmatas par krietno kareivi Šveiku. Diemžēl to pabeigt neizdodas. Taču pēc biogrāfijas izlasīšanas, liekas, ka Šveika dēkas ir savdabīgs autobiogrāfisks darbs. Ļoti daudz ir paņemts no personīgās reālās dzīves.
Lai arī cik tikumiska vai amorāla bijusi Hašeka dzīve, nākas atzīt, ka viņš ir bijis ļoti talantīgs rakstnieks, kurš nav pienācīgi novērtēts viņa dzīves laikā. Un lielu talantu nodzert nav iespējams.
Citāti:
Hašeks nebūt nebija gaisīgs smējējs, bet cieta no tumšiem melanholijas uzplūdiem. Alkohola dāvātie līksmes brīži jautrā sabiedrībā mijās ar depresīvām noskaņām.
Jūs nevarat iedomāties, cik skaists ir cilvēks, kam vienmēr pietiek drosmes darīt tikai to, ko viņš grib. Jaroslavam šī drosme piemita visu mūžu, un arī tad vēl, kad lūpu kaktiņos jau bija ievilkušās rūgtas rievas un matos vīdēja sudrabaini pavedieni.
Hašeka bohēmas laikmets atspoguļojas policijas protokolos.
Hašekam dzeršana nebija fiziska, bet drīzāk garīga nepieciešamība. Tas bija līdzeklis, kā ar alkohola narkozi un bara eiforiju pārvarēt depresiju un nonākt stāvoklī, kad var justies brīvs no visiem pienākumiem un atbildības. Tad viņam iestājās rāma svētlaime.
Lai cik traģiska reizēm bija Hašeka dzīve, viņš nekad tomēr nezaudēja smaidu.
1917.gada pavasarī stāvoklis mainās arī Čehijā. Rakstnieki savā manifestā pieprasa neatkarību. Notiek pavērsiens lielvaru diplomātijā, čehoslovāku leģions gūst pasaules sabiedrības ievērību un atzinību. Kereneska ofensīvas laikā čehoslovāku vienības piedalās kaujās pie Cecovas un Zborovas. Daži tūkstoši vāji apmācītu, vienīgi ar šautenēm un rokas ložmetējiem apbruņotu, taču nacionālas jūsmas vadītu karavīru sakauj skaitā daudzkārt pārākus vācu un austriešu spēkus, kas apgādāti ar smagajjiem ieročiem. Šis notikums gūst plašu starptautisku atbalsi. Antante sāk raudzīties uz leģionu kā reālu un vērā ņemamu militāro formējumu Krievijā.
Ikdienas pieredze Hašekam māca fatālismu, un vēlāk tas parādās "Krietnā kareivja Šveika dēkās". Ja nezina autora piedzīvojumus vēstures virpuļos, romāna varoņa tēls paliek līdz galam neizprasts.
Cilvēka uzskati ir atkarīgi no viņa materiālās eksistences.
Rakstnieka dzīve ir bijusi absolūta bohēmija ar anarhijas garnējumu. Jars ir bijis jautrs cilvēks, kuram ir paticis pasmieties gan par sevi, gan par citiem. kam patika, kam nē. Taču dēkaiņa un uzdzīvotāja dzīve ir novedusi līdz pārmerīgai alkohola lietošanai. Kā jau visiem zaļā pūķa draugiem, arī Hašekam ir periodiski solījumi un apņemšanās sākt strādāt pastāvīgu darbu un nelietot alkoholu. Taču dzīve un draugi tomēr visu saliek pa pareiziem plauktiem ... Par rakstnieka jaunības dzīvi mēs praktiski uzzinam no policijas protokoliem. Pamatā jaunības dzīves formula bija: feļetons kādam žurnālam, honorārs , krogs un atkal viss no gala. Taču aiz jautrās uzdzīves un alkohola slēpās nelaimīgs cilvēks ar depresīvām noskaņām.
Interesanti arī caur rakstnieka biogrāfijas prizmu pavērot vēstures notikumu gaitu un cilvēku likteņus lielajos vēstures notikumos. Tā šajā grāmatā var novērot Pirmā pasaules kara sākšanos un tā gaitu no čehu tautas skatupunkta, čehu nacionalitātes izaugsme un neatkarības iegūšana, brīvības cīņas. Diezgan liela līdzība ar Latviju.
Tikai savas neilgās dzīves noslēgumā Hašeks nolemj uzrakstīt pamatīgāku literāru darbu - grāmatas par krietno kareivi Šveiku. Diemžēl to pabeigt neizdodas. Taču pēc biogrāfijas izlasīšanas, liekas, ka Šveika dēkas ir savdabīgs autobiogrāfisks darbs. Ļoti daudz ir paņemts no personīgās reālās dzīves.
Lai arī cik tikumiska vai amorāla bijusi Hašeka dzīve, nākas atzīt, ka viņš ir bijis ļoti talantīgs rakstnieks, kurš nav pienācīgi novērtēts viņa dzīves laikā. Un lielu talantu nodzert nav iespējams.
Citāti:
Hašeks nebūt nebija gaisīgs smējējs, bet cieta no tumšiem melanholijas uzplūdiem. Alkohola dāvātie līksmes brīži jautrā sabiedrībā mijās ar depresīvām noskaņām.
Jūs nevarat iedomāties, cik skaists ir cilvēks, kam vienmēr pietiek drosmes darīt tikai to, ko viņš grib. Jaroslavam šī drosme piemita visu mūžu, un arī tad vēl, kad lūpu kaktiņos jau bija ievilkušās rūgtas rievas un matos vīdēja sudrabaini pavedieni.
Hašeka bohēmas laikmets atspoguļojas policijas protokolos.
Hašekam dzeršana nebija fiziska, bet drīzāk garīga nepieciešamība. Tas bija līdzeklis, kā ar alkohola narkozi un bara eiforiju pārvarēt depresiju un nonākt stāvoklī, kad var justies brīvs no visiem pienākumiem un atbildības. Tad viņam iestājās rāma svētlaime.
Lai cik traģiska reizēm bija Hašeka dzīve, viņš nekad tomēr nezaudēja smaidu.
1917.gada pavasarī stāvoklis mainās arī Čehijā. Rakstnieki savā manifestā pieprasa neatkarību. Notiek pavērsiens lielvaru diplomātijā, čehoslovāku leģions gūst pasaules sabiedrības ievērību un atzinību. Kereneska ofensīvas laikā čehoslovāku vienības piedalās kaujās pie Cecovas un Zborovas. Daži tūkstoši vāji apmācītu, vienīgi ar šautenēm un rokas ložmetējiem apbruņotu, taču nacionālas jūsmas vadītu karavīru sakauj skaitā daudzkārt pārākus vācu un austriešu spēkus, kas apgādāti ar smagajjiem ieročiem. Šis notikums gūst plašu starptautisku atbalsi. Antante sāk raudzīties uz leģionu kā reālu un vērā ņemamu militāro formējumu Krievijā.
Ikdienas pieredze Hašekam māca fatālismu, un vēlāk tas parādās "Krietnā kareivja Šveika dēkās". Ja nezina autora piedzīvojumus vēstures virpuļos, romāna varoņa tēls paliek līdz galam neizprasts.
Cilvēka uzskati ir atkarīgi no viņa materiālās eksistences.
Displaying 1 of 1 review