Ja man būtu jādod grāmatai latviskais nosaukums, es rakstītu "Ilzes piedzīvojumi Brīnumzemē". Brīnumzemē, kas saucas Latvija. Un par brīnumiem, gan pozitīviem, gan negatīviem, autore sastopas ik uz soļa, kad pēc trimdas svešumā - Kanādā - pavadītajiem gadiem viņa pārceļas uz Latviju. Lai paliktu, lai dzīvotu. "Lai Dievs tev stāv klāt!" ir viņas tēva atvadu vārdi, kad 1995.gada vasarā Ilze dodas ceļā uz ilgoto, daudz izsapņoto dzimteni. Augušai ar mātes un vecmāmiņas stāstiem par skaisto, brīvo, civilizēto Latviju, viņas prāts uzbur pasaku ainas. Tomēr tēva nojausma izrādās pravietiska - realitāte ir pavisam citāda. Tulkojis Juris Bērziņš. Egila Spura vāka fotogrāfija.
Grāmata lasījās viegli. Daudzās vietās man viņa izsauca pretrunīgas sajūtas un mirkļos, kad man ļoti nepatika galvenās varones attieksme pret apkārtni, es sevi norāju, ka es ne tikai nezinu kā ir būt trimdā augušam latvietim deviņdesmito gadu Latvijā, bet es nezinu arī stāsta otru pusi. Es varu tikai pieņemt to otru pusi izejot no sava skatu punkta un dzīvs pieredzes. Tā man saka, ka galvenā varone pie atsevišķām situācijām varētu būt vainīga pati.
Nuja un man bija skumji lasīt grāmatas beigas par suni, kas atdots citai ģimenei un kaķi, kas tāpat tika atdots, kad galvenā varone pārcēlās atpakaļ uz Kanādu. man liekas jocīgi, ka kāds sevi pozicionē kā dzīvnieku mīli un tai pašā laikā atstāj savu dzīvnieku pie citiem cilvēkiem, jo pārceļas.
Grāmatas valoda bija viegla, bija interesanti ieraudzīt Rīgu 1995 gadā. Manā bērna pasaulē tolaik viss bija daudz saulaināk un drošāk.
Viegli lasāma grāmata, deva lielu ieskatu par Latviju deviņdesmitajos. Neko daudz par šo laiku nebiju dzirdējusi vai interesējuesies, bet lasot gribējas zināt vairāk! Saskatīju daudz paralēļu arī ar mūsdienām, kā arī Latvijas izaugsmi.
Gāju līdz sievietei, kas iemīlēja Latviju caur savas mātes mīlestības un skaistuma pilnajiem stāstiem, kas sabruka redzot padomju laiku sakropļoto Latviju.
Domāju, ka grāmatas ir par garu. Var iztikt bez pāris lapām.
This entire review has been hidden because of spoilers.
Bija interesanti lasīt par dzīvi Rīgā, jo es tajā laikā dzīvoju laukos un Rīgā pirmoreiz biju 1999.gadā.
Bet par to kādi cilvēki bija kļuvuši pēc tiem sasodītajiem 50 gadiem ļaunuma manuprāt neizbrīna. Tu it kā esi brīvs, bet tu vairs nezini kam var uzticēties, kas tu esi, ko tu gribi un kas būs rīt!