Melanholiskais valsis

by Maija Krekle

1901. gadā Rīgā ierodas Pēterburgas konservatoriju nepabeidzis mūziķis un iemīl jaunu skolotāju. Diemžēl viņas sirds ir atdota citam. Cik parasts stāsts... Tikai tā varoņi ir neparasti - komponists Emīls Dārziņš, tulkotāja Marija Stalbova-Eglīte, rakstnieks, latviešu dekadentu vadonis Viktors Eglītis. Romāns ataino latviešu inteliģences dzīvi pagājušā gadsimta sākumā, tā lappusēs sastapsiet Raini un Aspaziju, Poruku, Blaumani, Virzu... Tomēr stāstījuma centrā ir Emīla Dārziņa dzīves ceļš, kurā tiek zaudēta gan mīlestība, gan draudzība, gan arī sacerētā mūzika. Maija Krekle: "Visi aprakstītie notikumi ir patiesi, ja nav melojusi Emīla māte, tāpat viņa draugi un paziņas, uz kuru atmiņām esmu balstījusies. Izlasot grāmatu, varbūt no Dārziņa tēla nobirs zelta putekļi, bet es ļoti vēlētos, lai viņš kļūtu lasītājiem par mīļu un tuvu cilvēku, kura traģiskās dvēseles neremdināmā sāpe būtu sajūtama aiz nebēdnīgā vieglprāša maskas."

Genres: Biography

462 pages, Hardcover

Published August 5, 2019

Reviews

[Ieva · Rating 3 out of 5]

Kaut kā salasījos internetos labas atsauksmes un cerēju, ka būs foršs darbs. Diemžēl kaut kā nebija klikšķa ar rakstības stilu - šausmīgi subjektīvi, bet lasītājam ir tiesības tādam būt. nenoticēju itin nevienam tēlam. Tiesa, amizanti bija lasīt par to, kā Vitors Eglītis noliek "vecmodīgo stagnātu" Rūdolfu Blaumani, kura valoda esot sekla un joku ludziņas neviens pēc pāris gadiem neatcerēsies.

[Inese Okonova · Rating 4 out of 5]

Patika pat ļoti. Noteikti jāpatur prātā, ka šis, protams, ir romāns, un autorei ir visas tiesības uz subjektīvu interpretāciju, bet labi jūtams, ka pamatā ir erudīcija, neviltota interese un vēlme iedziļināties. Ja arī bija dažas epizodes un varoņi, par kuriem nebiju īsti pārliecināta un kas likās jau no cita laikmeta patapināti, tas nekādi nemazina grāmatas vērtību.

Lielākās šaubas paradoksālā kārtā ir par grāmatas nosaukumu un galveno varoni, jo, pēc manām domām, gan otrais, gan trešais trijstūrī iesaistītais personāžs izdevies pilnasinīgāks un pārliecinošāks. Respektīvi, tikpat lielā mērā kā Emīls Dārziņš, romāna galvenie varoņi ir arī Viktors Eglītis un Marija Stalbova-Eglīte. Par neapšaubāmu galveno varoni komponists kļūst tikai jau noslēgumā, tādējādi pusvārdā atstājot Eglīšu stāstu. Ļoti priecātos, ja autore uzrakstītu "turpinājumu" par Eglīšiem.

Par zelta putekļu notraukšanu no Dārziņa piemiņas diez ko neuztraucos, jo sen zināms, ka visskaistākās un liegākās mūzikas, ģeniālākās dzejas vai mākslas darbu autori nereti ir visai neciešami, ja ne nožēlojami cilvēki attiecībās ar ģimeni un draugiem.

Tam, kam īsti negribētos ticēt, ir visu šo jauno un neapšaubāmi talantīgo jaunekļu tik ļoti nicīgajai un nepieklājīgajai attieksmei pret patiesībā tikai nedaudz vecāko Blaumani. Par Eglīti, šķiet, jau biju lasījusi, bet par pārējiem nenojautu. Lai gan arī tas nebūtu nekas jauns, ja divdesmitgadīgajiem ģēnijiem šķiet, ka trīsdesmit gadus pārsniegušais klasiķis neko nesaprot no patiesās dzīves un mākslas.

Lasot par kaislībām latviešu inteliģences gaumē, prātoju, nez vai par mūsdienu latviešu rakstnieku un komponistu kaislībām arī kādreiz rakstīs romānus. Tas katrā ziņā būtu amizanti.

[Ligita · Rating 5 out of 5]

Cik labi, ka šo grāmatu izvēlējos iegādāties par dāvanu karti un tagad tā ir manā plauktā. Pirmkārt, patīkams dizains, smarža, papīra tekstūra. Bauda to paņemt rokās. Un, otrkārt, protams, saturs! Visu cieņu autorei, kas veikusi pētījumu un uzbūrusi šo pagājušā gadsimta sākuma ainu, kur lasītājs nonāk tik daudzu latviešu kultūrai nozīmīgu cilvēku - inteliģences - vidū. Vienīgais, kas man traucēja, bija fatālisma sajūta, kas caurvija visu darbu, tā nojausma, ka zinām beigas, ka pats Dārziņš tās jutis. Tam es ticu mazāk. Bet pārējais mani apbūra, aizkustināja, lika (atkal) klausīties Dārziņa mūziku, kas mani pēc tam vajāja visu nakti, maļoties un maļoties pa galvu.

[Karlina Ivane · Rating 4 out of 5]

Lieliski, ka ir tapis romāns par vienu no mūsu spilgtākajiem, nozīmīgākajiem komponistiem. Autore sniedz daudz līdz šim mazāk zināmu informāciju no vēstulēm, atmiņām - milzīgs darbs paveikts! Maija Krekle piedāvā arī savu versiju par Dārziņa mīlestību un "kā būtu, ja būtu".
Kopumā meistarīgi veidotas ainas, viegli lasās, nāves aina spēcīga.
Kā jau pati autore min, iespējams, šī grāmata notrauks kādus zelta putekļus no dižā komponista. Un, jā, šis ir aspekts, par kuru no savas puses, iespējams, subjektīvu iemeslu dēļ, vienu zvaigznīti noņemu - jo brīžiem šķita, ak, Dārziņa daiļā dvēsele, ko katrs jau iepazinis caru viņa darbiem, viņa lieliskajām mūzikas kritikām - nu konkurē ar cilvēcisko vājību bagātīgu iztirzāšanu. Kaut nevar noliegt, autore komponistu attēlo ar mīlestību. Ārkārtīgi interesants ir autores atradums - Viktora Eglīša un Marijas Stalbovas-Eglītes sarakste, tomēr "kaislā iegūšana", "atdošanās" ik pa pāra nodaļai tomēr nogurdina, kā arī brīžiem rodas jautājums, vai grāmatas galvenie varoņi ir Viktors un Marija, vai bez tik sīka abu privāto attiecību apraksta neatklātos Dārziņa sapnis par mīlestību?

[Agita Šmitiņa · Rating 4 out of 5]

Ļoti patīk lasīt par to laiku- kad latviešu nacionālisms sāka plaukt, kultūra dzina savus asnus, radās mūzika, literatūra, teātris. Emīla Dārziņa traģiskais liktenis- ne tikai ar viņa prieksnojausto traģisko nāvi, bet arī bojā gājušiem skaņdarbiem, izsāpeto mīlestību, ne tik piepildīto laulību. Un tomēr vinš ir mūsu kultūras Kanons- ar Melanholiski valsi, Lauztajām priedēm, daudzām citām kora dziesmām... Aizver actiņas un smaidi....

[Helga · Rating 4 out of 5]

Skaisti, romantiski, skumji, traģiski

[Marite Melnika · Rating 5 out of 5]

Ļoti sirsnīgi. Sevišķi interesanti lasīt tiem, kuri zina attiecīgā laikmeta vēsturi, cilvēkus un viņu darbus. Beigās, protams, jāraud. Pa vidu netrūkst arī pārsteidzošu atklāsmju. :)

[Agnese Zīlīte-Kmetjuka · Rating 4 out of 5]

Emīla Dārziņa melanholiskajam valsim pieder mana sirds jau kopš mūzikas skolas laikiem.
Par Dārziņu zināju tik, cik mums mācīja par viņu mūzikas skolā, un, protams, uzaugot Pārdaugavā un dzīvojot netālu no Zasulauka stacijas, ne vienu reizi vien dzirdēju par diženo komponistu, kurš traģiski gāja bojā tieši tur, kā arī esmu bijusi Dārziņu ģimenes kapavietā.
Grāmata apraksta Dārziņa dzīvi, kā arī viņa mūža mīlestības dzīvi un veidots dubultā skatupunkta formā. Sakritība vai nē, bet dažbrīd lasot šo stāstu melanholiskā valša melodija skanēja manā galvā.
Cik gan sarežģīta bija dzīve ar māksliniekiem un tā tik vien gribējas iekraut Viktoram, par tādām izdarībām, un nesapratu Mariju, bet nu tāda tā dzīve ir bijusi un aizgājusi, protams, autore savu interpretāciju arī ielikusi, bet es šo grāmatu tiešām izbaudīju.
Lai gan man ilgi lasījās šī grāmata, es nenožēloju to, ka tā. Lasot šo stāstu, man nokrita rozā brilles par Emīlu Dārziņu, viņš tāpat saglabā savu labākā klasiķa titulu manās acīs. Tagad man melanholiskais valsis skanēs pavisam citādāk, jo es zinu vairāk par autoru un viņa dvēseles stāvokli.

[Laura · Rating 4 out of 5]

Skumjš un traģisks stāsts par mīlēto komponistu Emīlu Dārziņu. Tāpat kā viņa dievinātais Mocarts, aiziet no dzīves, atstājot aiz sevis gaužām maz, tāpat kā viņš, cīnās ar naudas problēmām. Lai arī Dārziņš nebija nekāds eņģelis, tomēr nenoliedzami talantīgs mūziķis, kura vērtība pēc šīs grāmatas izlasīšanas manās acīs nebūt nekrītas.
Dārziņa un viņa mūža mīlestības Marijas Stalbovas (Viktora Eglīša sievas un Anšlava Eglīša mātes) dzīves šajā darbā ir veiksmīgi savītas, parādot abu iekšējās sajūtas-kaisli, ilgošanos, skumjas, prieku. Tikai dažbrīd likās lieka un nedaudz pārsātināta alkainā un kaislā Eglīšu pāra viena otra iegūšana.

[Liene · Rating 3 out of 5]

Vispār jau es biju izlēmusi likt šai grāmatai divas zvaigznītes, bet kaut kā viena no beigu ainām, kas mani saraudināja, iepūta arī grāmatā nedaudz dzīvības elpas. tas nekas, ka par nāvi.

Lielāko daļu grāmatas man šķita, ka tas ir stāsts par divām Marijām un tikpat labi būtu pelnījis arī Viktora Eglīša vārdā saukties, bet, iespējams, Eglītim vienkārši nav tik romantiska nosaukuma kādam no darbiem un tāpēc tas melanholiskais valsis. Manuprāt Emīls Dārziņš te bija viens no četriem galvenajiem varoņiem un nebūt ne izceļamāks par citiem.

Darbs lasījās grūti, lai arī nebija smags. Ļoti kaitināja bērnu atveide ar viesiem tiem "teta" un ko tik vēl mēs nepieņemam, ka VISI bērni savā bērnu valodiņā saka. Droši vien es kā cilvēks kam apkārt nav pārāk daudz mazu bērnu neesmu īstais kam to novērtēt, bet tās bērnu ainas likās ļoti samākslotas un pārspīlētas, bet ne dzīvi bērnišķīgas.

Esmu priecīga, ka grāmatu izlasīju un vairs man ar to nebūs jāmokās. Visādi citādi patika grāmatas noformējums, patika ideja un domāju, ka patika arī atsevišķu fragmentu radītā burvība, bet vispār lielu daļu grāmatas lappušu es sapņoju kā lasīšu kaut ko citu, kad būšu izlasījusi šo. Ja ne mājsēde tad es šo grāmatu nepabeigtu.

[Inese Gulbe Grišane · Rating 5 out of 5]

Ir Melanholiska pēcgarša. Grāmata ir kā atvars-ievelk sevī nemanāmi un arvien dziļák. Ja pirmās lpp.skrēju pāri, tad, tuvojoties beigām, lēni iestigu katrā atvērumā.
Stāsta noteikti nav tikai par E.Dārziņu, bet par 20gs sākuma kultūras dzīves līkločiem un tās pasažieriem. Cik gan daudz sīkmanības, skaudības citam pret citu... arī tad, arī starp inteliğenci, arī starp Latviešu pašapziņas būvētājiem.

Kāda likteńa ironija, ka Volis un Anšlavs kļuva par labākajiem draugiem, neskatoties uz vecāku privātās dzīves virpuļiem. Kad lasīju kā abi puikas iepazīst viens otru 1.reizi, paralēli galvā skanēja Pansija pilī ar visiem olimpiskajiem piedzīvojumiem, tajā skaitā diska mešanu govs pļekās.

[Līna · Rating 4 out of 5]

Sākotnēji ļoti ieinteresēja pati grāmata,jo Emīls Dārziņš ir novadnieks!

Grāmata lasījās raiti,bet tomēr diezgan ilgi,jo īsti mani neaizrāva!

Pabrīnījos,ka ļoti daudz rakstīts par Eglīšu pāri un krietni mazāk tieši par Emīlu Dārziņu!
Pārsteidza daži personāži,par kuriem no citām grāmatām bija izveidojies pavisam savādāks priekšstats!

Tomēr kopumā man grāmata patika. Tā vēl pēc izlasīšanas labu laiku dzīvo man prātā...

Noteikti gribēšu izlasīt arī autores grāmatu par Mariju Eglīti!

[Ilze Sabule · Rating 5 out of 5]

Pat ne mazāko zelta putekli šis romāns nenopurināja no Emīla Dārziņa. Katram savs liktenis jādzīvo, lai vai kāds tas būtu.

Vairākkārt pieķēru sevi pie domas, ka mūslaiku slimība, ko par depresiju sauc, drīzāk vainojama Emīla likteņa līkločos un pārāk traģiskas sakritības noveda pie liktenīgās nakts.

Paldies Dārziņa kungam par mūziku. Paldies Maijai Kreklei par stāstu.

[Paula Kate Cakure · Rating 4 out of 5]

nebiju gaidījusi šajā grāmatā tik detalizētu Viktora un Marijas Eglīšu stāstu, kas, manuprāt, visam romānam piešķīra intrigu un lika turpināt lasīt, neskatoties uz autores primitīvo rakstīšanas stilu.

[Dafne Jonāne · Rating 5 out of 5]

Izcila grāmata, kas izstāsta Emīla Dārziņa dzīvesstāstu un ļauj izzināt viņu caur viņa draugu, 19. un 20.gs. mijas mūzikas darbinieku un literātu acīm. Ļoti emocionāli piepildīts stāsts, izrakstīts lietojot senatnīgu leksiku, kas palīdz iejusties stāstā.

[Varis · Rating 4 out of 5]

Maija Kreile "Jo vairāk mēs zinām, jo vairāk mēs mīlam. Izlasot grāmatu, varbūt no Dārziņa tēla nobirs zelta putekļi, ... ."

[Ieva Artmane · Rating 5 out of 5]

Viegli lasāma, aizraujoša. Nedaudz žēl, ka tiešām notrauca zelta putekļus no Dārziņa.