Devītais

Laika stāsti #1

by Dace Judina, Arturs Nīmanis

Saulainā maija dienā Silciema pagastmājā ierodas jaunā ārste Zīle. Meklējot ziņas par Silakalnu mājām, viņa kļūst par dzīvības glābēju sirmajam Ansim Silakalnam - cilvēkam, ar kuru viņas dzimtu vieno noslēpumainas saites. Pirms vairāk nekā septiņdesmit gadiem silciemieši bijuši liecinieki ciniskai nodevībai un divām asinis stindzinošām traģēdijām, kas atstājušas neizdzēšamas pēdas daudzu ģimeņu likteņos, liekot piesaukt dzimtas lāstu, likteņa sodu vai pat mirušo atriebību... Vai šodienas varā ir izlīdzināt pāgatni, lai mainītu nākotni? Kopš aizlaikiem zīmīgos un liktenīgo brīžos Silakalnu ozolu svētbirzī sanāk divpadsmit Laika Sargi. Katram savs mūžīgais uzdevums, taču tikai vienam dota vara - zināt patiesību...

240 pages, Hardcover

Published June 27, 2019

About the author

Dace Judina ir žurnāliste, redaktore, režisore. Kopš deviņdesmito gadu sākuma Dace Judina darbojas presē, šobrīd – sabiedrisko attiecību un pasākumu organizēšanas jomā.

Reviews

[Paula Cepleviča · Rating 5 out of 5]

Dace Judina turpina savās grāmatās runāt par man tuvām tēmām, un šoreiz kopdarbs ar Arturu Nīmani mani ļoti spēcīgi uzrunāja. Kamols kaklā, asaras pār vaigiem, sirds sāpēs sažņaudzās... Šīs sajūtas un arī domas par izlasīto nelaiž vaļā vēl ilgi pēc grāmatas pēdējā vāka aizvēršanas. Sāp neizturami. Tas nav tikai uzrakstīts stāsts par kādiem svešiem, izdomātiem tēliem. “Devītais” ir par mums un mūsu senčiem. Sāp ne tikai par to, kas reiz noticis mūsu Tēvzemē, bet arī par to, ka joprojām notiek nežēlīga cīņa par varu, nodevība, ir izpostīti likteņi un sāpināti cilvēki... Iet laiks, bet zaudētais nav atgūstams, un nodevības sāpes krūtīs smeldz vēl ilgi, ilgi. To vislabāk var saskatīt gados vecāku cilvēku acīs un sadzirdēt klusumā, kad viņu neizteiktie vārdi paliek kā garas pauzes, smaga nopūta un skatiens tālumā... Diemžēl visbiežāk tieši tie tuvākie visvairāk sāpina un nodod, mantojuma, atriebības un varas kāres dēļ ir gatavi uz visu. Iekāro to, kas citiem pieder, un, ja nevar dabūt to, ko vēlas, tad visiem spēkiem cenšas panākt, lai tam otram tas tiktu atņemts. Gribu cerēt, ka tomēr katrā dzimtā ir kāds Laika Sargs kā Ansis, kurš jūt pavisam citādāk pasauli un dalās savās zināšanās tālāk, lai pēc viņa nāktu jauns Devītais. Tāds, kuram rūp sava dzimta, tēvu zeme, daba, cilvēki...

Romānā skaitlim Deviņi ir saskatāmas vairākas nozīmes, un tās visas ir svarīgas, liekot aizdomāties. Lasiet un domājiet! Jautājiet vecākai paaudzei un stāstiet tālāk jaunajiem! Samīļojiet savus tuvos, sargājiet savu dzimtu, rūpējieties par mājām un dabu!

Šī grāmata man bija arī kā iedrošinājums sarunai ar vectēvu, kopīgai ciltskoka pētīšanai, uzdrīkstēties jautāt par četrdesmitajiem gadiem, par dzimtas mājām, viņa vecākiem un vēl senākām paaudzēm. Uzdrīkstējos ne tikai jautāt par to, kas toreiz notika un kāpēc mūsu mājas mums atņēma, bet arī kopā aizbraukt uz šo īpašo vietu, kur viņš pavadīja savu bērnību. Diemžēl es nespēju atdot vectēvam to, kas viņam kādreiz tika atņemts, bet varēju uzdāvināt iespēju kopā turp vēlreiz aizbraukt, izstaigāt pagalmu, pieskarties tā laika mēbelēm un sasmelties spēku no kļavas, kura cauri laikam joprojām ir ielaidusi zemē stipras saknes un stiepj savus lapotos zarus augstu debesīs virs mājas jumta. No šīs kļavas spēku smēlās mani senči trīs paaudzēs vēl pirms vectēva, un nu šis spēks ir arī manā tēvā un manī, un to ne laiks, ne vara, ne arī citi cilvēki nespēs mums atņemt.

[Armands Ķirītis · Rating 5 out of 5]

Ļoti patīk doma, ko autori nodod lasītājiem. Par to, kāda ir dzimtas, tautas nozīme. Ka no ābeles nevar nokrist citroni. Ko mūsu tautai nodarījuši okupanti, kas joprojām ir tepat un mūs grauj. Lielisks stāsts, ievelk sevī.

[Rihards · Rating 3 out of 5]

Pārāk īss, tāpēc lēkāšana laikos neievilka grāmatā.

[Iveta Brūvere · Rating 4 out of 5]

Man vienmēr patika klausīties vecvecāku un vecvecvecāku stāstus par viņu bērnību, laiku kādreiz. Lasot šo grāmatu tieši tādas sajūtas. 1946.gads - daļa ir Sibīrijā, palikušie mēģina izdzīvot krievu okupāciju, kolhozu dibināšanu. Un mūsdienas - dzīvie turpina dziedēt salauztās dzīves. Noteikti turpināšu ar nākamo grāmatu šajā Laika Stāstu ciklā.
P. S. 5 zvaigznes nav tāpēc, ka pa vidu ik pa laikam bija nodaļa par notikumiem Svētbirzī, par senčiem, Laika sargiem, kura man likās lieka un nesaprotama. Bet tā jau, protams, mana vaina :)

[Liga Orupa · Rating 4 out of 5]

Jo norezonēja.