“Man rūp pasaules, kas atrodas man visapkārt ik dienu un par kuru daļu man nekādi neizdodas kļūt. Varbūt visvairāk tāda pasaule, kurā man ir labākais draugs. Vai vispār kāds draugs, kas nav mana vecāmamma.”
Anna ar ģimeni pārceļas, jo ir jābēg no savas jaunības un naivuma pieļautas kļūdas. Anna nav tā populārā meitene, Annas vienīgā draudzene ir vecmāmiņa un Anna ļoti alkst patikt, un tikt atzīta un pamanīta. Tādēļ brīdī, kad kāda skolas puisis Annai pievērš uzmanību – meitene lido un nepamana to, ko pieredzējis cilvēks, pieaugušais, iespējams, būtu pamanījis. Anna nepamana, ka zēns spēlējas ar viņu un Anna izdara liktenīgu kļūdu – nosūta zēnam savu kailfotu. Pufff!!! Annas dzīve uzsprāgst.
Es šo grāmatu lasīju ar tādu empātiju – man burtiski strauji sitās sirds brīdī, kad zināju, ko Anna darīs, sajutu Annas sajūtas – iemīlēšanos, tauriņus vēderā, skumjas, vientulību. Sajūtu ziņā atgriezos pamatskolas pēdējās klasēs – pirmās iemīlēšanās, intrigas, skolas tenkas, draudzības un ne-draudzības.
Mēs visi skolas laikā esam pieļāvuši kļūdas, tomēr tajā laikā (lai gan toreiz likās, ka zeme tūliņ atvērsies un pēckļūdas dienu nenodzīvošu) kļūdas bija lokālas. Apmērs, kādā tās var izvērsties mūsdienās, kad ir internets un jauniešu dzīve notiek sociālajos tīklos ir neprātīgs! 20 gadus atpakaļ - skolas laikā, kāds atrada fotogrāfiju no kādas ballītes, kur Tu neesi savā labākajā stāvoklī un tā no rokas rokā klejo pa skolu – graujoši! Mūsdienās Tavu kailfoto nopludina internetā – iznīcinoši! Jo sevišķi tādēļ, ka šī informācija nepazūd un nepazudīs arī tad, ja pēc 20 gadiem gribēsi kļūt par prezidentu un kāds, šo atradīs interneta nebeidzamajos plašumos.
Man ļoti patika nelielā grāmata. Lasiet paši un dodiet šo izlasīt saviem pusaudžiem. Atgādinājumu par drošību internetā nekad nevar būt par daudz.