Sestā Sieva

by Inga Grencberga, Meldra Āboltiņa (Editor)

amor fati
mīlestība uz likteni

“Ir vienkārši jāpieņem tas, kas mūs piemeklē, neuzlūkojot to ne kā labu, ne sliktu.”
Frīdrihs Nīče

“Sestā sieva” ir autores Ingas Grencbergas pirmais literārais darbs. Grāmatā izmantoti ieraksti no autores dienasgrāmatas, kas saplūdināti ar izdomātiem stāstiem un notikumiem.
Vienīgi autorei ir zināms, kuri notikumi šajā stāstā ir īstenība un kuri ir izdomāti! Taču simtprocentīga patiesība ir tā, ka autore, tāpat kā grāmatas varone Alise, ir sestā sieva.
---
Mana sestā sieva uzrakstījusi pārsteidzošu romānu “Sestā sieva”… Kopā ar Alisi klaiņot viņas dvēseles tumšajos un gaišajos labirintos ir patiesi aizraujošs ceļojums sievietes intīmajā aizspogulijas pasaulē. Ingas Grencbergas debijas romāns ir pārliecinošs gan saturā, gan formā.
Dž. Dž. Džilindžers
---
Sex, drugs & rock-and roll un tā lielā trakā mīla, par kuru vienā brīdī saproti – tā jau ir līdzatkarība. Alise (un šī ir grāmata par Alisi nevis Ingu, lūdzu, ņemiet to vērā) raksta savas skaistās dzīves skaisto pirmsnāves vēstuli. Raksta tā, ka lasot nevari atrauties, sajūties klātesošs un emocionāls. Alise ir tik īsta, ka vienubrīd šķiet, varbūt viņā un visā šajā stāstā ir arī kāda daļa no tevis paša. Tieši, nesamāksloti, drosmīgi un labā valodā – man “Sestā sieva” bija negaidīts un patīkams pārsteigums. Puritāņiem gan nederēs :)
Inga Gorbunova, I'mperfekt redaktore, žurnāliste, rakstniece
---
Satur atklātību augstā koncentrācijā, sniedzot ātras iedarbības terapeitisku efektu. Nekavējoties mazina akūtu vainas sajūtu, paredzams, ka ilgstoša lietošana ārstē arī hroniskus pašpārmetumus. Lietojot divas nedēļas pa divdesmit piecām lappusēm dienā, kurss palīdz sagremot pagātnes lēmumus un uzlabo empātiju pret citiem. Īpaši ieteicams impulsīvām personām, cilvēkiem ar kaitīgiem ieradumiem. Uzglabāt bērniem neredzamā un nepieejamā vietā.
Kristaps Siliņš, Baltijā apbalvotākais zīmolu stratēģis
---
Ja mīlestībai ir poli, kam vienā galā atrodas tās vistīrākā izpausme ar uzticību, sapratni un patiesu tuvību, bet otrā – toksiska un iznīcinoša atkarība, tad līkni starp šiem poliem turp un atpakaļ Alise ir nostaigājusi neskaitāmas reizes.
Lasot ir sajūta, ka esi liecinieks izmisīgam dvēseles striptīzam. Dažbrīd kailuma pakāpe kļūst neērta un provocējoša. Tā ir deja uz dzīvību vai nāvi.
Kristīne Krūze-Hermane, aktrise, režisore, topošā psiholoģe

Genres: Fiction

350 pages, Hardcover

First published March 8, 2020

About the author

• Standartnovirze. Raksturo visu vērtību vidējo variācija ap aritmētisko vidējo •

Reviews

[Kristīne · Rating 2 out of 5]

Rasols.

Bet ir cilvēki, kam rasols garšo.

Negribu iekrist alegorijās par izcilu sastāvdaļu sabojāšanu, tās sajaucot vienā mikslī un pārlejot ar krietnu devu majonēzes; ideju sapratāt.

Patiesībā šis būtu vairāk uz 3.5 zvaigznēm, bet tā kā 3 goodreados ir "Man patika", bet man nepatika, atļāvos šādu vaļību.

Grāmatu grūti lasīt bez priekšzināšanām, lasi dzelteno presi vai nē, fakti tiek izmantoti publicitātē. Man tas ļoti traucēja. Sarežģīti autori nodalīt no galvenās varones, ja uz vāka ir viņas pašas foto. Tāpat rodas kaut kādas ekspektācijas - par to, kā sižets virzīsies, un tikai pēdējā lapā saproti, ka esi mazliet piečakarēts.

Nesapratu jēgu haotiskajiem lēcieniem no gada uz gadu. Arī vīriešiem izsekot nav viegli, ir viņš, ir Viņš, ir vēl daži, bet kurš ir Kurš? KKKurš?

Atsevišķas epizodes uzrakstītas lieliski, pat meistarīgi. Aborts, minets, varones monologi. Šķiet, ka tiek rakstīts pēc pieredzes, nevis pēc žanra prasībām (kā tas bieži ir Račko daiļradē), (vispār salīdzinājums ar Račko ir diezgan nevietā, jo šo par klasisku erotisko romānu nosaukt nevar, arī par izklaidi es šo nesauktu, drīzāk "dāmu drāmas romāns"). Bet tad ir nodaļas, kuras nevajadzīgi veeeeeeeelkas mūžību (mēteļa āķīši (pēc šī biju gatava mest malā), kaut kādi ikdienas apraksti, lūdzu paldies dialogi.

Grāmatas pusē jau likās, ka romāns ir sakarīgs, tikai varbūt ne man - nelasu sieviešu žurnālus, nelasu intervijas ar citām sievietēm, patiesībā kaut kā šī iekšējā sieviešu urbināšanās mani galīgi neinteresē. Bet uzrunāja šādas literatūras esamība, jo auditorija ir, un šeit ir labas atziņas par pašvērtību, par pašsaglabāšanos. Bet tad Alise Berga kā cītīga dievietei.lv sekotāja aizbrauca sevi meklēt uz Indiju! Un kaut kā no sava liktenīgā vīrieša bija gatava škirties tikai pie viņa azartspēļu netikuma. Ar gulēšanu apkārt un krāpšanu nepietika, bet ir svarīgi līniju novilkt kaut kur.

Mīlestības koncepts man nekļuva skaidrāks - vecais labais liktenis, ķermeņu ķīmija, atkarība. Bet vai tā tiešām ir mīlestība? Zinot nobeigumu, kaut kā pat tas sašļuka kā tikko izšāvis penis.

Priecājos, ka latviešu literatūrā tagad ir autore, kura prot seksu. Vīlos, jo grāmata nebija man. Varu vainot nepatiesu reklāmu, bet nebija arī tā, ka mani interesētu publisku personu privātā dzīve. Drīzāk gaidīju trashu, bet dabūju, hmmmmmm, latviešu Koeljū?

[Jolis · Rating 2 out of 5]

Bija OK, un ne vairāk.

Jā, drosmīgs darbs, bet ar to vēl nepietika, lai Alises Bergas stāsts ar kaut ko man izraisītu interesi. Diezgan kaitinoša haotiska lēkāšana no vienas viesnīcas uz otru, no viena gada uz citu, no viena vīrieša pie cita, izmisīgi tajā visā meklējot dziļu jēgu.

Pluss gan tāds, ka beidzot mums te ir grāmata, kurā seksa ainām nav lētuma piegaršas. Lai gan kopējā stāsta garlaikota, arī tās izlasīju tikai pa diagonāli.

[Inga Grencberga]

mana Alise!
Gribas tevi samīļot un gribas tev teikt “paldies!”, ka ļāvi man būt tavai autorei! ♥️ Mīlu.

Pēc vairāk kā diviem gadiem, sapratu, ka manas lielākās bailes ir pazudušas un es varu izlasīt grāmatu “Sestā Sieva” kā grāmatu, kā lasītāja.
Es nevarēru pateikt vairāk, kā (piedodiet manu narcismu) rakstniece Grencberga ir uzrakstījusi:
[..] esi brīva un ļaujies. un brīžos, kad šķiet, ka vairs nevari, tad zini - vari gan! [..]

Kā tev klājas, Alise?

[..] Jūti? Es esmu gaiss. [..]

[Liva · Rating 4 out of 5]

Izklaidējošs, viegli lasāms gabals ārkārtīgi skaistos vākos. Pašas dēmonu plosītas sievietes attīrīšanās, kur destruktīvās attiecības ir tikai sekas nevis cēlonis. Atslābinājos, aizmirsos un tas bija galvenais, ko gaidīju no šīs grāmatas.

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2020/04/...

[Laura · Rating 4 out of 5]

Urā! Beidzot grāmata, kura nepielūdz zīmolu dievus un atļauj pašai iztēloties, kāda zīmola somiņu nēsā varone vai kādā mašīnā brauc varonis. Bet tas jau nav galvenais.
Grāmata mani rosināja domāt, par sievietēm, kuras izvēlas būt mīļākās un kurām ir ok, ja viņu vīrietim ir sieva un citas mīļākās. Arī par šiem, manuprāt, nepiesātināmajiem vīriešiem, kuriem nepietiek ar sievu un pat ne ar vienu mīļāko, bet vairākām. Un par sievām, kuras piever acis uz šīm mīļākajām. Patiešām grāmata par sievietes iekšējo pasauli, kuru mēs pašas tik bieži vien nesaprotam.
Grāmatas noformējums ārkārtīgi interesants, bet brīžiem sižets bija tik aizraujošs, ka pat nepamanīju piezīmes lappušu malās. Bagāta valoda un, ja autorei ir vēl ko teikt, tad tikai uz priekšu, taču nepadarot to par grafomāniju. 🙂

[Dārta Daneviča · Rating 5 out of 5]

Grāmata ir ārkārtīgi saistoša,- lieliskā, gardā valodā ietērpts elpu aizraujošs, bet ļoti īsts un godīgs stāsts.
Man ir tas gods grāmatas autori Ingu "pa gabalu" pazīt. Tamdēļ, lasot Alises piedzīvojumus, prātā danco neskaitāmas redzes bildes, atmiņas un intuīcijas čuksti, līdzpārdzīvojumu padarot jo dziļāku.
Lai gan man ļoti patīk lasīt un grāmatas ir mana ikdiena, es arvien retāk sastopu "TĀS, īpašās", kuras gribas lasīt, kā lielās, neremdināmās slāpēs esot. Šī tāda ir. "Sestā sieva" ir ievelkoša un suģestējoša, tās galvenā varone ir sieviete, kurā gūstu mierinājumu un apstiprinājumu savām tik pretrunīgajām un daudziem tik nepieņemamajām, neieredzētajām, slēptajām vai nepiedzīvotajām sajūtām, viņa ir dzīva, viņa raisa cieņu, pieķeršanos un empātiju. Alise, tu tiešām neesi viena_

[Arta · Rating 4 out of 5]

Es uzaugu «kamēr neizēdīsi zupas šķīvi tukšu, ārā netiksi» ģimenē – vienmēr gaidīju, kad mamma vai tētis izies no virtuves, lai filigrāni izlietu zupu atpakaļ katlā – es biju sev iegalvojusi, ka «Sestā sieva» būs «kamēr neizēdīsi zupas šķīvi tukšu, ārā netiksi» tipa vilšanās, un man to puslasītu nāksies «izliet atpakaļ katlā», tāpēc klusi priecājos, kad tajās nedaudzajās bezapziņas reizēs, kad tomēr nolēmu stāties bibliotēkas rindā pēc «Sestās sievas», rinda bija tieši tik gara, lai atmestu šai domai ar roku. Taču kādu dienu Alises stāsts, Alises pirmsnāves (un mīlestības) vēstule nonāca manās rokās un es saslimu ar viņas skumjām; es izdzīvoju sevis pazaudēšanas un atrašanas vētrās; es pieņēmu vājumu; es stājos pretī neprātam; es šķērsoju robežas, kuras nedrīkstētu šķērsot; es izšķīdu trauslumā; es patvēros sievišķībā; es ļāvos pārmaiņām; es spēlēju paslēpes; es slīgu kaislību akačos; es sasējos līdzatkarības mezglos; es piedevu; es pieņēmu; es biju šeit un tagad, un kaut kur tālu un kaut kad; es sapratu, ka mūsos ir daudz kopīgā un tikpat daudz arī atšķirīgā, un es priecājos, ka tomēr devu iespēju mums vienai otrā spoguļoties.

/ https://www.postscriptum.lv/

[Ance · Rating 3 out of 5]

Ļoti reti smēķēju un neesmu dāsna, bārstot zvaigznes,
nebūs 5, bet Alise ir ļoti īsta - 5 pilieni smaržu, sarkanas zoles noklaudz pa asfaltu. Viņa alkst dzīves, lai nesāp un sava mīļotā klātbūtni. Pazīst trauksmi un prot raudāt tā, lai neizsmērējas grims. Taisni tas, ko piestāv lasīt 8. martā. Beidzot arī sievietes mīlestība ne ēteriska, ķermeniska, īsta, nevis 18+ principa pēc, bet tādēļ, ka sekss ir neatņemama attiecību daļa. Neuzskatu to par grēksūdzi, neredzu viņas grēku. Iemīlēties, dzīvot un būt dievinātai nav grēks. Lasīt ir vairāk kā vērts. Pietam šī grāmata ir neiespējami skaista. Domāju, vai nepielikt vēl vienu zvaigzni tikai tādēļ, bet lai ir šādi. Viņa zina, ka skaista, bet nepieprasa par to kādas atlaides.

[Ilze · Rating 4 out of 5]

Šī bija interesanta satikšanās ar šo grāmatu, kuru iesāku lasīt pirms diviem gadiem, bet tālāk par 30 lpp. netiku. Laikam “nogatavojos”, un beidzot pienāca īstais satikšanās laiks.

Ļoti smeldzīgi, bet tīri un graciozi veidota grāmata.

“Tu vēl redzēsi, cik netīra, smirdīga un miskastei līdzīga var būt Indija, bet katram ir svarīgi sākt ar sevi. Vispirms jāsakopj sava iekšējā miskaste un tas, ko pats šajā pasaulē esi radījis, un tikai pēc tam var ķerties klāt lielajām pasaules lietām.”

[Kristīne · Rating 5 out of 5]

Ļoti spēcīga, ievelkoša grāmata. Nevarētu teikt, ka stāstam ir sižets, sākums un beigas, bet tajā ir ļoti dramatiska atmosfēra. Atsevišķas nodaļas (tēmas) īpaši dziļi ievelk lasītāju sievietes dvēselē un tās dēmonos.
Augstu novērtēju to, ka autore izvēlējusies rakstīt tikai par tām niansēm, kas lauzušas Alisi. Jā, grāmata nav viegla lasāmviela, tajā nav vieglo dienu.
Man personīgi Alises stāsts nerezonē gandrīz nevienā aspektā, tomēr pati esmu bezgala pārsteigta, cik dziļi es spēju izjust viņu. Tas noteikti ir autores talants. Nekā samākslota, nekādu mokās tapušu sižeta pagriezienu un citu klišeju. Šis romāns ir patiess dvēseles kliedziens.

Visi iepriekšējie vārdi ir par romāna būtību un kodolu. Tie nav par sestās sievas titula izmantošanu grāmatas nosaukumā un neveiklajās pēdējās lapaspusēs.
Grāmatai būtu panākumi arī bez šī mārketinga trika.

[Dace Znotiņa · Rating 2 out of 5]

*Centos izvairīties no tiešiem spoileriem, tomēr kaut kas var izbojāt lasītprieku. Lasīt uz savu atbildību!*
Par šo grāmatu man ir konfliktējošas sajūtas.

Romāna erotiskā daļa nebija jēla, bija negaidīti interesanta un baudāma (cepums par to!). Tāpat arī attiecību modelis "vīri/sievas mainās, mīļotie paliek" ir interesants un būtu patīkami atsvaidzinošs, ja vien tas kaut mazliet balstītos arī veselīgā mīlestībā, nevis toksiskā, vardarbīgā līdzatkarībā, kur aiz cēliem mīlestības, kaislības un vajadzības vārdiem tiek slēpti abu iekšējie trūkumi, tādā veidā mokot vienam otru un arī tos nākošos un aizejošos - vīrus un sievas.

Ja fiziskā formātā šai grāmatai ir sarkanas lappušu maliņas, tad e-grāmatā joprojām saglabājās sarkanais, tikai galvenokārt sarkano karogu formā, jo to te ir kaudzēm. Pie tam gandrīz neviens netiek piefiksēts grāmatas saturā, tādā veidā normalizējot un noklusinot šādus potenciālos brīdinājumsignālus.

Es nesaku, ka par to nevajag rakstīt. Vajag. Un arī varoņi var būt visāda veida personības. Tomēr palika iespaids, ka tiek mēģināts glamurizēt šādu "mīlestību". Liktenīgā sieviete, mūža mīlestība un citi it kā cēli apzīmējumi. Pat ja paralēli notiek varones iekšējā cīņa un ir terapeite un draudzene, kas mazliet mēģina vest pie prāta un kaut kādas racionālākas domas, tomēr beigas parāda, ka visi pūliņi bijuši velti. Vai nu varonei, vai arī autorei. Jo šeit ir diezgan grūti nodalīt, kas ir autores uzskati un kas - Alises. Nav runa par notikumu autobiogrāfiju, bet par uzskatiem, domām utt. Es ļoti labprāt izlasītu grāmatu, kur šis attiecību modelis būtu balstīts cita veida attieksmē vienam pret otru, nedramatizējot, neglamurizējot, neromatizējot atkarību, kas daļai lasītāju varētu nolasīties kā "tā ir tā īstā mīlestība". Tik toksiskā pasaulē atkal un atkal iet to taciņu bez jēdzīga nobeiguma nav ļoti veselīgi ne autoram, ne lasītājam.

Arī nobeigums manī radīja divējādas sajūtas. Tādā "mindsetā", kādā varone atradās līdz galvenajam pagrieziena punktam, ir tikai loģiski, ka vienā brīdī notiks klikšķis, kad viss tas, kas ilgu laiku ir krājies, apmetīsies uz otru pusi un būs radikāls pavērsiens. Bet man pietrūka pamatojuma un līdzpārdzīvojuma. Pēc tā, cik maz ir aprakstīts pats pagrieziena punkts un ka gandrīz nav emocionālās reakcijas, mani nepārliecināja, ka pēc kaut kāda viena teikuma tā vienkārši viss mainās un nav ne nožēlas, ne atvieglojuma, nekā. Jo ja jau varone turpina krist tādās attiecībās arī vēlāk, tad kāpēc pēc tik daudziem gadiem un viena principā zināma fakta tieši tajā brīdī viss mainās? Var jau būt, ka tas bija tikai kārtējais cikls, lai atgrieztos atkal turpat... Bet lasot gandrīz vai radās sajūta, ka autores pašas sajūtās kaut kas mainījās, negribējās vairs rakstīt drūmo Alisi, un aši apmeta kažoku uz otru pusi. Nezinu, man tas radīja vilšanos. Savā ziņā nelaimīgas beigas vai vismaz kāda norāde uz tādām šķistu loģiskāka (man nav nekas pret laimīgām beigām, ja nepazūd ticamības moments).

No pozitīvā - ja citas līdzīgas grāmatas vai nu iekrīt klišejiskā, nebaudāmā erotikā vai mūžīgā, arī klišejiskā sevis žēlošanā, sajā grāmatā vismaz bija, kam sekot līdzi un analizēt. Gan Alises, gan autores izvēli romantizēt aiz mīlestības maskas slēpjamo un bieži slēpto narcisismu un vardarbību, tajā pašā laikā klaji vēršoties pret cita veida atkarību, kas sabiedrībā netiek uzskatīta par pieņemamu nekādā formā. Tik drosmīga grāmata, bet tomēr lokās sabiedrības uzskatu priekšā! Forši, ka varone un autore mēģina spert soļus veselīgākā virzienā, tomēr žēl, ka no grāvja tā arī ārā netiek. Arī šādam darbam ir sava vērtība, tomēr man tas neko jaunu nesniedza.

Sadrumstalotā laika līnija bija lielisks atspulgs tikpat sadrumstalotai personībai, kas tā arī nevienā brīdī neatrod savu dzīves nogriezni. Sākumā mēģināju sekot līdzi notikumu secībai, bet jau samērā drīz atmetu tam ar roku. Dažas skaidri atšķiramas līnijas ir ok, bet tik daudz dažādi gadi nojūk. Kaut gan uz beigām es vairs necentos iegaumēt, kas pēc kā ir noticis, un savā ziņā pat izbaudīju to, ka līdzīgas tēmas parādās dažādos laika brīžos, tādā veidā pavisam neuzkrītoši parādot šādu attiecību cikliskumu.

Viena no darba pamatidejām, bija šis liktenīgais, ideālais vīrietis. Tomēr lasot izrādījās, ka šis vīrietis tika idealizēts tikai vārdos. Neviens no aprakstītajiem dialogiem vai darbībām šo portretējumu neapstiprināja, līdz ar to varones apsēstībai trūka pamatojuma. Beigās arī skaidri pierādījās, ka varonis ir nevis nekāds, bet gan klajš narciss ar vardarbīgām tieksmēm (šīs grāmatas kontekstā es nerunāju par fizisko vardarbību, bet par emocionālo). Tas vēl vairāk izjauca līdzpārdzīvojumu, jo nespēju saprast, kā lai jūsmo par tādu tipu un pieņem Alises izvēles.

Es nezinu, vai varu šo grāmatu ieteikt. Ja gribās palasīt samērā ok erotiskās ainas vai paanalizēt sarežģītus gadījumus, tad var lasīt, bet jāsaglabā veselais saprāts. Alisei līdzīgi apmulsušiem cilvēkiem šis varētu kalpot kā mierinājums, ka ne viņi vieni tādi, tomēr tajā mulsuma stāvoklī var šķist, ka beigas ir laimīgas. Tās ir supersaldas un krietni atšķirīgas, tomēr iet pa to pašu taciņu. Tāpēc es pat nezinu, vai tiešām būtu vēlams, lai lasītājs ir uz viena viļņa ar autori. No vienas puses, tas droši vien palīdzētu izbaudīt daudzas ainas krietni vairāk, bet tam varētu būt arī bīstamas sekas. Laikā, kad runāt par vardarbību, trauksmi un toksiskām attiecībām ir tik trendīgi, šādi stāsti ar pseidorisinājumiem ir kā bumba ar laika degli.

Gudro vīru citāti tā arī apskrāpēja tikai virskārtu, bet akadēmiski noformētās atsauces (vismaz e-grāmatā) ļoti izsita no vismaz kaut kādas iejušanās. Īpaši brīdī, kad ieraudzīju, ka tiek citēts koitoloģijas institūta izdots darbs, mani ieinteresēja, kas tā tāda par jomu. Izrādās, ka tikai Krievijā seksualitātes pētīšanai tiek izmantots tāds nosaukums, pie tam pašu lapā tiek cildināta vietējā zinātniece, kas esot pirmā apskatījusi cilvēku seksuālās attiecības, par pamatu ņemot slāvu dzimumaktu (lai kas tas arī nebūtu un neatšķirtos no citu nacionalitāšu dzimumaktiem), kā arī apgalvo, ka "coitus", kas angliski nozīmē dzimumaktu un ir šī novirziena nosaukuma pamatā, esot cēlies no krievu valodas vārda "coitus" (jā, latīņu burtiem!), un ne no latīņu "coire", kā tas ir minēts citur. Stāviskā centrisma paraugstunda! Redzot, ka autore citē tādu iestāžu izdotos darbus, kļūst skaidrs, ka centieni saprast un analizēt ir, bet nekur tie neaizved un ar kritisku domāšanu un veselo saprātu tam ir maz sakara (un tas citāts pat nebija ironija!). Ja līdz tam vēl kaut kā, tad pēc šī daudz ko vairs nespēju uztvert nopietni. Un beigu beigās grāmatas interesantākā daļa bija pievienotā vērtība - šādi atklājumi un pārdomas, kas radās šīs grāmatas un otras paralēli lasītas sintēzē, ne no darba kā tāda. Varbūt tā arī vajag, nezinu...

Vai man grāmata patika? Bija daļas, kas patika. Baseina aina bija interesanta, paralēles meklējošās pārdomas baznīcā pēc nakts ar Mihaelu bija foršas (kaut gan baznīcas motīvs kā tāds mani kaitināja, jo uzradās tik nepamatoti un vienkārši izčibēja). Vai man gribējās mest grāmatu pret sienu? Jā, un bieži. Vai es nožēloju, ka izlasīju? Nē, jo tas radīja daudz pārdomu, tomēr vairāk paralēli lasītās grāmatas, ne tieši šī darba dēļ.

Visu cieņu autorei par uzdrīkstēšanos rādīt arī neglīto, rakstīt atklāti un spēt to izdarīt. Tur bija potenciāls, tomēr priekš manis šī grāmata nesniedza gandarījumu. Varbūt viss tas, ko es kritizēju, tieši tā bija iecerēts, un es vienkārši neesmu tā labākā mērķauditorija, varbūt...
Ir ļoti grūti ielikt pārliecinātu vērtējumu, jo patikšana bija radikāli atšķirīga dažādos jautājumos, tāpēc "It was OK" laikam ir vienīgais vidusceļš. Vai es gribētu vēl kaut ko lasīt no autores? Copy-paste šādu ar citiem varoņu vārdiem - nē. Bet uzskatu, ka autorei ir potenciāls. Atmetot liekvārdību un izvēloties citu sižetu vai piepucējot pamatojumus un konsekvenci - kāpēc gan ne.

[Agris Fakingsons · Rating 3 out of 5]

..grāmatu izstādē kāds pārītis uzlūkoja šo grāmatu un teica: "tā laikam ir tā seksa grāmata!" tas nekas, ka grāmata bija pieejama tikai no tās dienas... laikam cilvēkiem bija priekšzināšanas. bet erotiskas ainas šajā grāmatā sākas tikai pēc 100+ lpp. vairāk par to visu blogā:

gramatasirmanilabakiedraugi.wordpress...

[Zanda · Rating 3 out of 5]

Grāmata par mīlestību, kur Mīlestība ir klātneesoša.
Galvenā varone Alise ir īsts paraugs kāds izskatās cilvēks, kurā vistiešākajā nozīmē mājo seksuālais dēmons un jūtas tur komfortabli, jo visu laiku tiek labi pabarots. Un tāds tādus kā magnēts arī pievelk. Kaisle, krāpšana, postošas atkarības ... Un pašiznīcināšanās programma ir palaista un fiziskā realitāte brūk acu priekšā.
"Ko sēsi - to pļausi" simboliski šeit ir savā vietā.
Fonā vienmēr ir cigarešu dūmakainā migla, tā pat ir neiztrūkstoša Alises jaunās dzīves galemērķī Indijā, kur pat it kā viedais glābējs Tomass izrādās nemaz nav tik ļoti vieds ... (smēķēšanas enerģētiskais tulkojums ir sabiedrības nepieņemšana).

Bet kopumā Alises godīgs stāsts. Un Elza kā Alises sirdsapziņa, kurai ik pa laikam ir ļauts ierunāties.

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 5 out of 5]

“-Alise, man šķiet, tu spēlē bīstamu spēli. Ar sevi.
-Kādu spēli?
-Tu pati esi upuris, kas bēg, un pati esi varmāka ar ieroci, kas ķer. Dzen sevi nogalināties.”

Alise - sieviete, kas teju piecpadsmit gadus mīl par daudz, izdzīvo toksiskas attiecības, no kurām neskaitāmas reizes mēģina aiziet, bet jau aizejot zin, ka atgriezīsies. Alise ir līdzatkarīga visās Viņa atkarībās. Alise piecpadsmit gadu laikā savākusi smagu bagāžu - apreibinošu vielu atkarība, depresija, aborts un nepārtraukta manipulācija.
Saka, ka cilvēkiem ir attīstīts pašsaglabāšanās instinkts, taču man šķiet, ka Alisei ir spēcīgs pašiznīcināšanās instinkts.

Man patika kā stāsts izstāstīts dienasgrāmatas formātā - caur grāmatas lapām sajutu Alises trauksmi. Alisi iemīlēju no pirmajām lapām un grāmata lasījās raiti, lai gan sākotnēji bija jāaprod ar “lēkāšanu laikā”. Uz grāmatas vāka ir norādīts “+18”, kas vedina domāt par erotisku saturu - erotika bija daļa no stāsta, gluži tāpat kā daļa no teju ikviena dzīves stāsta, tikai kurš par to stāsta, kurš - nē. Turklāt erotika šajā grāmatā nebija “lēta”. Pēc pēdējā mēģinājuma daudzus gadus atpakaļ lasīt erotisko romānu - pasaules slaveno “Greja 50 nokrāsas” nespēju tikt tālāk par pirmajām 80 lapām - visa tur bija daudz par daudz - un pēc šī mēģinājuma nevēlējos vairs lasīt neko no šī žanra, bet esmu pateicīga, ka Inga ir parādījusi, ka erotiskie romāni var būt saturīgi un baudāmi.

Jāatzīmē, ka ļoti patika, ka grāmatā nolasījās autores mīlestība pret grāmatām.

[Madara · Rating 3 out of 5]

Alise ir intensīvu un destruktīvu jūtu un notikumu cienītāja. Alise pašmērķīgi ved sevi toksisko attiecību valgos. Alise saka, ka šī būs pēdējā reize. Bet tā nekad tāda nav.

Toksiskas attiecības nogurdina. Arī šī grāmata mani beigu beigās nogurdināja, un pēdējās nodaļas tika lasītas visnotaļ pavirši. Man patika autores izvēlētā dažādu laika posmu pārslēgšanās pieeja, kas palīdzēja izteiktāk iezīmēt “Mr. Big” klātesamību Alises telpā. Traucēja ar roku rakstītās piezīmes lappušu malās - sākotnēji tās visas lasīju un centos izprast šādu paņēmienu, taču beigās, tā arī to jēgu nesaprazdama, iemanījos tās neredzēt. Skaists grāmatas noformējums ar sarkani krāsotiem lapu sāniem.
Kopumā bija interesanti ielūkoties citas, man nesaprotamas (un ar to es nedomāju “sliktākas”) sievietes domu pasaulē. Jo gribas teikt, ka šis nav tikai kārtējais virspusējais “izlasīju - aizmirsu” erotiskais gabals - autore ir “rakusies dziļāk”, godīgi atklājot personiskus, neērtus, pārdomu rosinošus notikumus un pārdomas par sevi un savām dzīves izvēlēm.

Lai Alisei izdodas atrast savu drošības salu - sevi pašu!

[Kristīne Līcis · Rating 4 out of 5]

Kārtējais vienas nakts romāns. Tumši, inteliģenti, izsmalcināti un izaicinoši. Šoderlo de Laklo lēni aplaudē, Larsam fon Trīram vajadzētu pievērsties film noir, re, kur materiāls.

Saturā neiedziļināšos. Jā, ļoti 18+, bet es teiktu, ka ne tik daudz erotikas, cik koncepta par pirmsnāves vēstuli dēļ. Lai pa īstam novērtētu to demonstratīvo apzinātību, vajag baigo briedumu. Un lai izturētu aborta aprakstu. Kaut ko līdzīgu triecienspējas ziņā lasīju tikai Mārjas Kangro "Stikla bērnā". Un man elpa aizrāvās no pazīstamās sajūtas, ka neviens nevar "apgalvot, ka tik dzīvi un īsti iztēlē izbaudītais nav patiesība, reāls notikums". Liela daļa dzīves, vismaz manējās, notiek galvā un iztēlē. Un vēl man ļoti sagribējās atkal uzsmēķēt. Jo tas var būt arī skaisti.

Un pati gāmata! Pierādījums, ka drukātais formāts nekad neiznīks. Daudz lasu elektroniski, bet nekāds Kindle neaizstās sarkanās lapu malas un paralēlo stāstu no vārdiem rokrakstā lapu malās. Es jau teicu - izaicinoši un izsmalcināti.

"Nevienas attiecības nevar apdraudēt cilvēks no ārpuses"

[Rūta · Rating 4 out of 5]

“Vispirms jāsakpoj sava iekšējā miskaste un tas, ko pats šajā pasaulē esi radījis, un tikai pēc tam var ķerties klāt lielajām pasaules lietām”

[Alise · Rating 3 out of 5]

Es nezinu ko es gaidīju no šīs grāmatas, līdz ar to nezinu vai saņēmu gaidīto.
Bija tik viegli iejusties Alises ādā..pašai esot Alisei, līdz ar to daudzas no domām ļoti rezonēja. Un es tik ļoti ilgi vēlos apgūt kaligrāfijas mākslu..
Varbūt šķita par daudz pieminēts pats varones vārds..iespējams, tam apakšā bija kāda dziļāka doma, kuru es neuztvēru, tas mani tikai ar katru lapas pusi ar vien vairāk tracināja.
Taču gribas teikt paldies par līkločiem, pārsteigumiem un kaislībām, jāatzīst gan, ka pāris “kaislību” pilnās ainas šķita kā aizlienētās no lētas 18+ filmas un lika nevis izlasīt un izbaudīt, bet šķirt lapu prom uz nākamo gadu.

[Hedi · Rating 5 out of 5]

Alustasin seda raamatut veidi pelglikult, sest see raamat tundus esmapilgul kaunis nii seest kui väljast. Kartsin, et see ilu on lihtsalt silmapete. Kuid kohe alguses sai selgeks, et see lugemine saab olema eriline. Hakkasin raamatut nautima isegi rohkem, kui oskasin arvata. Sõnad on kaunid ja ilusti kirjutatud. Kuid mitte ainult sõnad, vaid mulle meeldis ka raamatu kujund ja olemus nii võrd palju, et ma lausa nautisin seda krabinat, mis tekkis raamatulehti pöörates.
See raamat lummas mind, paelus mind oma sõnade ja mõtetega. Selles on nii palju ilu ja valu korraga, et see mõjub austusväärselt, painajalikult, see on aus, otsekohene ning tulvil igatsust ja segaseid tundeid. Ka leidub mõningaid vürtsikaid tseene.
Teoses leiab rohkelt sügavuses olemist, avastamist ja ka teadmatust,et tundeid, mida läbi elad on nii reaalsed, et sa enam ei adu, et sa pole ainuke siin maailmas, kes kannatab depressiooni ja ärevushäirete all. Pole häbiasi ennast kaotada, otsida ja siis jälle leida. Kõik ei peagi kristallselge olema. Võimalik ju, et kõik mis näed, on võlts ja vale, lihtlabane tekitatud illusioon ning internetis lavastatud "täiuslik maailm".
Kuigi raamatus pole ei ausaadavat järge ega korda, siiski mida rohkem lugesin, seda rohkem raamatusse vajusin.

[Lāsma Freimane · Rating 4 out of 5]

Ir mokoši, kad pati sev esi nosolījusies uzrakstīt par katru izlasīto grāmatu, bet nu trūkst vārdu... Mēģināju noķert pirmo sajūtu, kas rodas. Viena sajūta radās, bet tā man neglaimo. "Skaudība". Man skauž! Vai gan savādāk prāts nemitīgi gribētu ciniski paironizēt par katru uzķerto detaļu? Taču šeit, manuprāt, nospēlēja milzīgā reklāma kā antireklāma. Ja grāmata radīta kā dziļš un personisks sievietes iekšējās dzīves atspoguļojums, vai tad par to tā bļautu? Ja stāsts ir par kaislībām, sevis pārvarēšanu izaugsmi, vai tad arī grāmatai pašai nevajadzēja dabiski izaugt- sevi izcīnīt? Klusi, bet pamatīgi. Caur lasītāju, caur ieteikumiem, caur "padod tālāk". Bet ja dzirdi, ka tā ir tik unikāla, kas Latvijā nebijis, gribas aizvērt muti un neēst. Nē, nebarojiet man, man negaršo Račko-veidīgās! Un ar pirmajām nodaļām tā arī bija. Šķita, ka grāmatas krāsas - sarkanais un melnais ir tikai tāda "wannabe" kaisle. Nedienas ar kleitas āķīšiem un smalki aprakstīti piedzīvojumi spa. Nu tak... šeit vairāk piestāv rozā! The bold and the beautiful, bagātie arī raud, jeb ko dara skaistule, kad priekšnieks iedevis kārtējo brīvdienu. To visu varēsiet izlasīt jūs, mīļās latviešu sievietes, kad būsiet samizojušas ģimenei kartupeļus, iespīlējušas sevi xxl kreklā un gatavas kārtējai 12 stundu darbadienai. Sacepos, piedodiet. Pilnmēness. Sen neesmu dabūjusi. Slēptais feminisms. Skaudība. Atmiņas... Jā atmiņas par savām sāpēm, savu bezcerību, savām cīņām, saviem krāniņiem... Un kompliments Ingai Grencbergai- viņa šīs atmiņas uzjundīja. Viņa lika paskatīties pašai uz sevi. Kompliments nr 2- viņa radīja manī skaudību. Jo es taču arī varētu uzrakstīt (jau entās reizes esmu sākusi rakstīt), uzplēst sevi, radīt kaut ko reālāku, kaut ko tuvāku latvietei-parastajai. Bet manī ir slinkums, manī nav pašapziņas, manī nav pacietīgums un man riebjas rokdarbi! Jā, šis stāsts ir kā smalki uztamborēta sedziņa- ar detaļām, ar rozā pavedieniem un jā, ja iedziļinās, tad arī ar melnajiem un sarkanajiem diedziņiem. Izcakots tik skaisti, ka nemanot grāmatu izlasīju ļoti īsā laikā. Šeit arī kompliments nr 3 - apēdas ātri! Tātad mani tomēr ievilka. Dūmi laikam ievilka! Cigarešu dūmi ievilka, zālītes dūmi apreibināja. Romānā šie dūmi mutuļo. Un ziniet, kur grāmatā gandrīz apraudājos- pirmo un vienīgo reizi? Pašās pirmajās lapaspusēs. Galvenās varones tēvs viņu kā pusaugu meiteni sagaida mašīnā pēc skolas. Mašīna ir piepīpēta un tēvs piedāvā meitai kopā uzsmēķēt. Viņš pavedina meitu būt nedaudz nepareizai. Viņš klausās viņā. Viņš dod meitai mieru un pašapziņu. Viņš apsola, ka vienmēr būs meitas pusē. Neilgi pēc tam tēvs nomirst...
Ziniet, kur sasmējos? Kur galvenā varone maucīgās drēbēs un ar vakardienas spermu uz lūpām dodas uz baznīcu pasniegt bērniem ticības mācību. Tas nav smieklīgi? Es ķiķināju!

Rezumē. Esam seksīgas, ģērbjamies seksīgi, mīlam seksu! Un kad esam uzlādējušās ar šo burvīgo enerģiju, ko sniedz kvalitatīvs sekss, tad radam, gleznojam, dziedam, rakstam... Rakstam pašas savus stāstus! Jo nē, šis stāsts nav unikāls! Es ticu, ka tādu ir daudz. Varbūt pat ar intensīvāku un skaudrāku sarkano un melno.

Ja cilvēks raud, nekad nesakiet, ka par niekiem, jo ja viņš raud, tad viņam sāp un viņa asarās nieku nav. Pat ja jums šķitīs citādi.

[Sintija · Rating 4 out of 5]

Mans grāmatas novērtējums pārsteidza pašai sevi. Galvenokārt jau tāpēc, ka gatavojos kārtīgai grāmatas judgement day. Nezinu, kāpēc, bet man ir visai aizspriedumaina attieksme pret sabiedrībā pazīstamu cilvēku grāmatu debijām.
Ja reiz esmu pieminējusi sabiedrībā pazīstamības aspektu, uzreiz pateikšu pašu galveno mīnusu: prezentējot lasītājiem erotisku, kārdinošu un dažbrīd kādu noteikti šokējošu grāmatu nevajag celt kautrīgo "nē, nē, tas nav par mani, nu, šis tas varbūt ir, bet Alise ir izdomāts tēls" sienu. Tas absolūti neiet kopā ar grāmatas saturu un, manuprāt, apstiprina vien to, ka tā ir daļa no grāmatas publicitātes kampaņas. :) (prove me wrong, aiziet!)
Es pati atceros, kā es gribēju rakstīt grāmatu kā savu dienasgrāmatu, bet domās kautrīgi veidoju to "nē, nē, tā neesmu es" tēlu.

Otrais grāmatas mīnuss - tā nav īstā lasāmviela, kad centies atmest smēķēšanu. :D Galvenā varone Alise smēķē vairāk, nekā man pazīstamie aktīvākie nikotīna skursteņi.

Esam nonākuši pie mana skaidrojuma četrām zvaigznēm.
Alises stāsts bija emocionāls karuselis 350 lappušu garumā. Lasot es viņu nicināju, biju aizkaitināta, žēloju, jutu līdzi un atbalstoši sēdēju viņai blakus. Teikšu godīgi - kādas pirmās 150 lappuses mani nepārliecināja. Erotika latviešu valodā man lielākoties šķiet tik banāla, krēmīga un klišejiska, ar padevīgu, pazemīgu sievieti priekšgalā. Varbūt es vienkārši nesaprotu sievietes, kam sekss ir tik svarīga lieta, ka jāzaudē galva un jākļūst... well, kā emocionālai marionetei?

Bet - bet!!! - mani paķēra aina par abortu. Tā man lika pārtraukt nicināt Alises izvēles - jo katram, lai cik arī dīvains, ir savs dzīves storijs un savas kļūdas. Alise vienkārši ilgu laiku bija aktīvi sevi pazudinājusi kaisles un aizņemtu vīriešu pasaulē. Tā gadās. Apzināti vai neapzināti.
Un dīvaini sev atzīt - kaut kur visā stāstā es samanīju arī sevi. Ka es arī esmu sieviete, kas šad tad apmaldās savās izjūtās un ceļā. Viss judgement palika aiz muguras un es ar prieku pieveicu atlikušo grāmatu.

Jā, man grāmata patika! Tas nav literārās valodas garadarbs, bet ne visam tādam arī ir jābūt. Manuprāt, autorei lieliski ir izdevies iznest šīs Alises tēlu un to ar vārdiem izkrāsot pilnībā.
Pēdējo zvaigznīti es neiedodu, jo man personīgi nepatika grāmatas struktūra ar izmētātajiem notikumiem un gadiem. Kaut kurā brīdī vairs nesapratu - kas ir Kristians, ar kuru viņas aizņemto vīrieti bija šis sekss, ar ko tad viņa apprecējās, kura čika jau ir Mihaelam... :D
Lasīt vizuāli traucēja rokrakstā rakstītie vārdi uz katras lappuses. Tie šķita arī pārspīlēti emociju uzspilgtinājumi, bez kā, manuprāt, mierīgi varēja iztikt.

[Baiba Dz · Rating 5 out of 5]

Pēc izlasīšanas, kādu laiku klusēju un domāju.. Ja tā notiek, tad grāmata mani uzrunāja personiski. Ne katrs par to spēj runāt, atzīt vai uzrakstīt.. Ne katrs sapratīs. Es sapratu. Kā kailas un sadragātas dvēseles grēksūdze un dziļš iekšējs kliedziens. Padrūms stāsts, tāpat kā dzīve, ko paši veidojam, taču viss pa lielam ir tikai galvā. Grūti sakopot domas,atstāja iespaidu. Un, beidzot īsts sekss, nevis banāli atgremojumi no "Holivudas". Paldies autorei, par atšķirīgo, par īstumu, par emocijām.

[Menessmeitens · Rating 5 out of 5]

Izstaigājušas ar bijušo darba kolēģi grāmatu izstādi, kas norisinājās Ķīpsalā, biju nedaudz vīlusies. Neatradu nepieciešamo grāmatu maiņas stendā, vien paniekojusies ap Zvaigznes kilogramu kastēm, klīdu un nesapratu ko no izstādes kaudzēm stiepj cilvēki.

Tā kā Zvaigznes stends atradās pie pašas izejas atkal ar kolēģi gājām tam garām. Viņa ieraudzīja grāmatas autori - Ingu Grencbergu un nožēlas pilnā balsī noteica - "Žēl, ka nepaņēmu līdzi savu grāmatas eksemplāru, varētu dabūt autogrāfu".

Arī to, ka autore ir slavenā Džilindžera sieva es uzzināju no kolēģes, par Džilindžeru dzirdējusi biju, bet par viņa personīgo dzīvi nekad nebiju interesējusies. Precējies, neprecējies, ir vai nav bērni, vai nav vienalga? Šāda informācija īsti manu dzīvi neietekmē un būsim godīgi, ir daudz interesantākas tēmas, nekā citu cilvēku dzīves apspriešana... Lai katrs dzīvo kā grib, galvenais, lai ir laimīgs ar savām izvēlēm.

Staigāju gar grāmatām, ik pa laikam pametot skatienu uz pilno galdu ar "Sestā sieva" eksemplāriem. Tik vilinošs dizains, tā sarkanā maliņa. Hmm...

Vienreiz nogāju garām, otrreiz. Sapratu, ka nesaprotu vai gribu to grāmatu. Gribu? Negribu? Bāc...

Pa to laiku pierunāju kolēģi nopirkt vēl vienu šīs grāmatas eksemplāru un iegūt parakstu jau tajā, ar mājas esošo var veikt arī manipulāciju - pārdot. Kolēģe saņem autogrāfu, samaksā par grāmatu. Es joprojām stāvu un domāju - vajag vai nevajag? Es taču neko, pilnīgi neko nezinu par to grāmatu un tās autori. Nu jā, skaista sieviete, Džilindžera sieva un tas skaistais grāmatas dizains... Ai, jābūt taču spontānai.

Piegāju, palūdzu autorei autogrāfu, neliela saruna un sirsnīga norāde, ka arī mana vārda māsa ir iekļauta pateicībā, grāmatas beigās. Daži cilvēkvārdi autorei esot īpaši. Tas bija patiesi, jauki un nepiespiesti teikts. Uzreiz sapratu, ka spontānā izvēle mani nepievils.

Un tiešām nepievīla.

Grāmata ir ne tikai estētiski skaista, bet arī saturiska. Sižets ir interesants, autores valoda tik burvīgi vij stāstu, ka grāmatu grūti nolikt malā. Varoņi tik dzīvi un patiesi, ka šķiet, ka noraugies uz savu paziņu dzīvi, to kā tie sevi uzceļ un nogremdē.

Šī grāmata būs kā balzāms dvēselei tieši tām sievietēm, kas savā mūžā ir piedzīvojušas to liktenīgo vīrieti, kurš vai nu viņas ir uzcēlis no pagrimuma grūsta, vai arī morāli sašķaidījis neskaitāmos gabalos. Vai arī abus, tieši tādā kārtībā.

Es piederu tai otrai daļai sieviešu, tādējādi tvēru ikvienu grāmatā ierakstītu vārdu. Tas bija tik tuvi, tik intīmi un patiesi, ka ikviena emocija, kas dzīvoja Alisē bija man saprotama. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc manā grāmatā ir tūkstoš un viena marķējuma lapiņa, jo ikviena no tām ir pie kāda man, tieši man tuva citāta.

"- Muļķības, - viņš atbild, - jebkurš un ikviens savā būtībā ir rakstnieks, tikai daudzi baidās, nevar, negrib, nemāk pierakstīt tos vārdus, kas dzīvo viņos. Tā arī visa atšķirība." 117 lpp

Es nevilku paralēles ar galveno varoni un autori. Tikai tāpēc, ka es no vāka līdz vākam izbaudīju šo stāstu. Tik patiess un īsts tas bija, ka nebija vēlmes to kādam piemērot. Grāmata stāsta par posmu kādas sievietes dzīvē, varbūt tāda pati Alise sēž Jums blakus autobusā, kafejnīcā vai vilcienā. Tikai viņa viena zin cik ļoti plosīta ir viņas dvēsele, cik ļoti tas liktenīgais vīrietis ir viņu salauzis. Varbūt viņa šorīt aizsteidzās Jums garām uz tās mazās, šaurās ieliņas, pa kuru mērojat ceļu uz darbu.

"Dzīve griežas kā karuselī.
Notikumi, emocijas, pienākumi, vēlmes, cilvēki, sajūtas, gaidas, krāsas un skaņas ņirb gar acīm. Sajaucas, izplūst un izplēn. Arvien ātrāk un ātrāk. Pēkšņi no tā visa sametas nelaba dūša. Gribās izkāpt. Apsēsties uz soliņa un paskatīties uz to karuseli no malas... izmest lieko... ciešāk satvert svarīgo... nepazaudēt sevi...
Es esmu nogurusi." 187 lpp

Man ļoti patika gan stāsts, gan autores valoda. Un jā, jāpiekrīt, ka seksa ainas, kas iekļautas grāmatā nav pretīgas. Tas viss bija aprakstīts tieši tā, kā ir dzīvē. Un šo var protams censties apgāzt un teikt "fui, fui", bet tas viss ir tieši tāds kāds ir. Un viss pārējais ir aizspriedumi. 

"Un brīžos, kad šķiet, ka vairs nevari, tad zini - vari gan!" 347 lpp

Par šo grāmatu varētu runāt vēl mazliet, bet negribās taisīt spoilerus. 

Man ļoti patika. Spontānais pirkums sevi ir attaisnojis. 

Goodreads 5 zvaigznes no 5, jo patika vairāk nekā ļoti, ļoti. 

Paldies, Inga! 

P.S. - Es nezinu kāpēc bet šķiet, ka tiešām visas sievietes ar vārdu Inga ir fantastiskas! :) Tikai mans novērojums.

[Diana · Rating 4 out of 5]

Toksiskas attiecības, manipulēšana, līdzatkarība, depresija, pašiznīcināšanās. Mīlestība.

Visvisvairāk man šeit patika tā patiesības deva, ko es saņēmu, kad redzēju pasauli caur Alises acīm. Svešu pasauli. Bet patiesu. Noslīpētu no ārienes, bet drūpošu no iekšpuses. Alises pasaules lēmumi, kļūdas, mācības un viņas iekšējais kosmoss man ir svešs, tāpēc vēl jo vairāk es spēju novērtēt to kā grāmata ievilka sevī un nelaida vaļā. Un es izdzīvoju viņas stāstu. Sajutu.
Tik sveša, nesaprotama un šokējoša, bet tik patiesa un personiska. Tas man grāmatu pasaulē ir pats pats mīļakais - sajust un izdzīvot citas realitātes.

“- Vai lasīšana un pazušana gramatās arī nav bēgšana no realitātes?
- Grāmatas uzbur jaunu realitāti un paplašina esošo. Grāmatas dod bezgalīgas iespējas piedzīvot un izdzīvot dažādas dzīves, notikumus un sajūtas. Iepazīt cilvēkus un vietas. Ceļot. Man šķiet, ka tās papildina manu esošo realitāti, manu dzīvi un galu galā arī mani pašu. Ik izlasītais vārds, teikums, lappuse un grāmata iziet caur mani, es to izdzīvoju kā savu. Jā, gramatas mani papildina, nevis atslēdz.”

[Dagnija Lace-Ate · Rating 3 out of 5]

Lasāmi, tas gan. Bet zvaigznes dodu un ņemu.
Dodu par noformējumu. Grāmata vispār ir par noformējumu. Vispirms jau grāmatas fiziskais tēls ir gana iespaidīgs un sajūtas raisošs - gan sarkanās lapu maliņas, gan vāka tekstūra, gan lapu noformējums, gan autores foto uz vāka. Tas viss stāsta vēl vienu papildus stāstu par reāliem cilvēkiem, protams, nedauz ar dzeltenu piesitienu, bet dod klātesamības sajūtu. Pēc tam - viss stāsts ir par noformējumu. Alise mācās kaligrāfiju, lai noformētu pirmsnāves vēstuli un visu varoņu ķermeņi un apģērbi ir spilgti vizualizēti. Faktiski autore redz tikai tos.
Otra zvaigzne - par 2000-šo Rīgas aprakstu meitenes acīm un viņas dzīvi tajā.
Trešā zvaigzne - pa skarbo- par operācijas aprakstu. Es reizēm domāju, ka Hipokrāta zvērestu biežāk pārkāpj nevis slikti ārstējot, bet gan medicīniskas manipulācijas veicot precīzi, bet mehāniski, turot pacientu neziņā par notiekošo.

Un zvaigznes ņemu nost uzreiz divas - par pēdējām 40 lapām. Autore puslīdz ticami stāstīja par meiteni iznīcinošās attiecībās. Un te pēkšņi - viņa jau dzīvo kopā ar ilgi gaidīto Viņu, viņi šķiras uz visiem laikiem (it kā romānā jau kādas piecas reizes kaut kas tāds jau nebūti aprakstīts, bet šoreiz - točno!), viņu izglābj noslēpumains svešinieks, aizved uz Indiju un apprec. Ā jā, un vēl viņa ir šī svešinieka sestā sieva, lai noformējumā viss tā skaisti saliktos... A???? Autorei sagribējās happy end? Ja kas, autore pati par to tekstā vairākkārt pagūst atvainoties. Žēl, ka tā. Līdzpārdzīvojuma moments ir lasītājam neatgriezeniski nozagts un stāstījums sabojāts.

[Monika Guseva · Rating 5 out of 5]

Mazliet asaras iekustējās pie “Alise, es taču zinu, ka Tu to dari, - viņš mierīgi saka. Tēti zina. Tēti vienmēr visu zina par savām meitām. “ Bet godīgi? Pirmās ~50 lapas mocīju, liku malā un baigi nepieslēdzos. Un tad sāka aizķert, sāka rasties jūtas - žēlums un bailes par Alises izpratni par mīlestību. Un jautāju pie sevis - cik ilgi viņa darīs sev pāri?
Tad nokļuvu pie daļas, kur abi “pazaudēja visu” un sapratu, ka praktiski ikviens ir juties tā. Kas Tev ir viss paliek tavā ziņā un aiziešana no tā arī. Un es patiešām sajutu viņu, sajutu apņēmību un sajutu sievišķību, to vēlmi, vēlmi justies mīlētai. Ahh! Tas tālāk ejot bija jau man tuva daļa, kur viņai lika saprast, ka citu rīcība nav jaizjūt uz sevi. Ja cilvēks dara ko reti nepiedodamu, nejau Tev jākaunas, nejau Tu to dari, tas ir tas cilvēka kauns, pazemojums, dusmas..
Un visbeidzot, Alises piezīmes, ka sajūta kā Hallmark filmā..man to vajag! Līdz Indijas daļai te bija četras zvaigznes, jo neko tādu nebiju lasījusi pirms tam, jo noformējums ir haotiski organizēts (mans mīļākais raksturojums sev) un valoda ir tik TIK bagāta, m mm mm. Taču laimīgas beigas un prieks par stāsta varoni, tas bija vajadzīgs, cilvēkam ir jājūtas laimīgam, ar sevi, citu vai citur, bet ir. Līdz ar to, tās ir beigas un tās ir labas beigas, Tev ir jaatrod tas punkts dzīvē, kur laimi definē pats sev, tikai Tu pats to vari izlemt.

P.S. Jā, Mihails man nepatika, bet dzīvē vajag Mihailus, lai saprastu dzīvi.

[Vineta Medne · Rating 5 out of 5]

"Saslavētās" visbiežāk liek vilties, tāpēc savās garajās piespiedu ziemas brīvdienās izcēlu Sesto sievu. Nākas atzīties - nopirku kaut kad oktobrī un divus mēnešus domās paturēju, ka gan jau kaut kad... Bija bail vilties? Retorisks jautājums...

Lai arī, manuprāt, Alise ir absolūti bez pašapziņas (nemānamies, jo kura gan ietu līdzi pirmajam nācējam un apzināti sevi mocītu) un pašdestruktīvākā persona ever, viņā bija kaut kāds šarms. Šarms, kurā saskatīju nianses no sevis "reiz laiku atpakaļ". Es gan neesmu bijusi nekad ar šādu statusu kā Alise, bet esošais bardaks galvā un pašnoliegšana ir manā pašas biogrāfijā.
Runājot par erotiku. Tā nāca lēnām, ar apziņu, ka tā ir un mums ļauj tikai daļēji būt viņu guļamistabā un tad vienā brīdī kā ar belzienu pa pauri nāca atklāts sekss ar gaumīgu porno aprakstu.

Jā, visa grāmata ir gaumīga, kas mani sākotnēji biedēja, vai nebūs gučī smuķī, luksusa vāģi un pārspīlētas meksikāņu ainas. Un nebija. Aleluja!!!

[Sanita Jirgensone · Rating 1 out of 5]

Sajūta, ka pārskrullēta Facebook notikumu lente - par visu un par neko - virsraksti un frāzes. Lasās viegli un ātri, tik ‘jāskrullē’ lapas.

[SanneSanne · Rating 1 out of 5]

Skumji, ka tik daudzām būtnēm šis skaitās literatūras šedevrs un dziļa grāmata. Neko labu tas par mums nepasaka. Izmocīju pa diagonāli.

[Agnese Jurģele · Rating 4 out of 5]

“Vispirms jāsakopj sava iekšējā miskaste un tas, ko pats šajā pasaulē esi radījis, un tikai pēc tam var ķerties klāt lielajām pasaules lietām.”

Paldies! 4.5 ⭐️