Stāsta varoņi ir četri savstarpēji nepazīstami pasažieri, kas pusnakts stundā izkāpj no vilciena un dodas mājup – viņu vieno trīs lietas: viņi visi reiz bija miruši, bet paši to nezina; kāds viņus nogalināja; viņi ir atgriezušies, lai atrastu to, kurš atņēma viņiem pašu dārgāko – dzīvi.
Pirmo bažīgumu par šo grāmatu radīja dzejolis pašā sākumā. Teiksim tā, par šī barda ( sauksim viņu par Runtaru Graču) daiļradi neesmu augstās domās, nezinu, kādēļ autore izvēlējās tieši viņu. Bet lai būtu... Un tā - sapiņķerēts sākums ar mistikas piesitienu, par 4 savstarpēji nepazīstamiem cilvēkiem, kuri tiek ierauti sarežģītu un bīstamu notikumu virpulī. Kopumā tīri ok ideja, bet fināls gan lika vilties. Bija sasteigtu beigu sajūta, kas tad sabojāja iespaidu par visu grāmatu. Jāsaka, ka autores pirmais romāns man patika labāk.
Tie, kas kādreiz ar interesi skatījās "Kapeņu stāstiņus", iespējams, sapratīs, kāpēc "Svešnieku" sižetu man gribētos pielīdzināt kādai no nerealizētām seriāla sērijām. Četri svešinieki satiekas aukstā decembra vilcienā, lai kopīgi izkāptu galastacijā un - kurš ātrāk, kurš vēlāk - saprastu, ka viņi visi ir miruši. Viņu atgriešanās tuviniekos izsauc dažādas pretrunīgas emocijas, bet pašu svešinieku galvenais uzdevums ir saprast, kāpēc viņi ir atgriezušies (vai atgriezti). Tāpat kā par pirmo Kovaļovas romānu, arī par otro varu teikt, ka viņas stiprā puse ir sižets, kurš izvelk visu romānu. Taču šoreiz fināla izskaidrojums par atgriešanās iemeslu man šķita pārāk sadomāts un nepatika. Ja autorei ir ambīcijas (un tā izskatās pat ļoti) katastrofāli ir vajadzīgs labs redaktors. Ne tas, kurš komatus salabos un nedaudz stiliņu, bet kāds, kurš sēdēs un ārdīs laukā tos neizturami klišejiskos varoņus, viņu gludenos izteicienus, nedabīgo uzvedību utt. Un valodu vajag nopietni kuplināt (nu vai arī jāņem līdzautors, kas sižeta skeletu apaudzē ar krāšņāku miesu).
Kādā LV mazpilsētā naktī ar vienu vilcienu ierodas četri dažādos laikos miruši cilvēki. Viņu nāve bijusi vardarbīga, taču ne vienāda. Lieki teikt, ka mirušo atgriešanās viņu tuviniekos raisa dažādas emocijas. Katrs mirušais ir ar saviem noslēpumiem pagātnē un kaut kas visus četrus vieno. Grāmata lasās viegli, mazpilsētas aprakstā atpazinu Ogri, ko grāmatas pēcvārdā arī apstiprina pati autore. Tas varbūt nedaudz palielināja simpātijas pret darbu. Sižeta gaitā spriedze palielinās, un pieķēru pie domas, ka noslēgumā es gaidu kaut ko grandiozu, taču diemžēl vēlmes pārspēja realitāti. Gribējās noslēgumā kaut ko vairāk ... Varbūt esmu izlutināts ar ārzemju rakstniekiem, varbūt autorei vajadzīga vēl pieredze. Esmu arī pieradis pat nenopietnās grāmatās atrast kādus domu graudus, taču šoreiz nekā. Izskatās , ka autore gribējusi izstāstīt vienkārši interesantu stāstu mazāk prasīgai publikai kā es.
Tiešām ievelkošs mistisks jeb nereāli reāls trilleris ar interesanti pievilcīgu ideju par karmiskās "rokas" apvienojumu ar cēlu misiju. Ātri izlasāms, jo apstāties gandrīz neiespējami.
P.s. Iesākums ar vilcienu bija tik labs, lai, manuprāt, arī nobeigumā priecētu ar pusnaktī aizejoša vilciena efektīgu epizodi ... vismaz, man lasot, bija sajūta, ka būs :) Bet tā jau tikai mana vēlme.
📌 Autore kārtējo reizi mani ir patīkami pārsteigusi! Tik aizraujošs stāsts un viegla valoda, ka izlasīju grāmatu viena vakara laikā. Un intriga… ohh, nu šādu stāsta nobeigumu es nebiju gaidījusi. 🤫 📌 Visus grāmatas notikumus mēģināju sasaistīt ar reālo pasauli, kā tas notiktu reālajā dzīvē, kas arī radīja to sajūtu, ka grāmata ir jāpabeidz līdz beigām, lai uzzinātu, vai šāda augšāmcelšanās no mirušajiem vispār ir iespējama un, ja jā, tad kā? 📌 Gandrīz katra nodaļa ir no kāda varoņa skatpunkta, sniedzot ieskatu viņu pagātnē un tagadnē, tādējādi lasot saliekas kopā bilde, kāpēc tieši viņi izkāpa no vilciena kopā.
Grāmatas sižets man ļoti atgādināja seriālu, ko reiz skatījos - "Resurrection", kas arī bija iemesls novembra "lasām latviešus" iekļaut tieši šo. Ideja tiešām interesanta - pēkšņi dzīvē atgriežas 4 miruši mazpilsētas iedzīvotāji un lielā atrisināmā intriga ir kāpēc tieši viņi. Nenoliegšu, ka šis bija riktīgs lapu šķīrējs, jo patiešām visu laiku gribējās uzzināt, kas tālāk. Un es pat uz brīdi aizfantazējos, cik briesmīgi būtu, ja kas tāds notiktu reālajā dzīvē (kaut ir viens šogad mūžībā aizgājis cilvēks, pēc kura es bezgalīgi ilgojos, bet nē, šādi es viņu negribētu atgūt, es varu pagaidīt līdz tikšanās laikam Mūžībā). Nekādu dziļāku domu te nav ko meklēt, bet tas jau arī vienmēr nav vajadzīgs... Lasīšanas laikā mani no ritma izsita 2 nesakritības, kas nedaudz bojāja iespaidu. Pirmā bija dzīvē atgriezušas pensionāres saruna ar mācītāju - vai tiešām vienīgais augšāmcelšanās piemērs, ko zināja viņš un regulāri uz baznīcu ejošā dāma ir pats Jēzus Kristus? Jo, ja viņi atcerētos Lācaru, vārdā citādi nenosaukto Jaira meitiņu un citus ne tik zināmos, secinājums varētu būt arī citāds un ne svešinieku gala versiju atbalstošs. Otrā - 24. decembrī ir Ziemassvētku vakars, Pirmie Ziemassvētki ir 25. decembrī. Bet tas kopumā nebūtu mazinājis manu grāmatas vērtējumu, ja autore neizvēlētos pašu sliktāko iespējamo atrisinājumu ne tikai literatūrā, bet arī TV un kino. Es to uzskatu par slinkumu un nespēju atmudžināt to, ko pats esi samudžinājis - un tādas beigas nekad nav pelnījušas vairāk par 3 zvaigznēm.
Lelde patiesi prot radīt stāstus, kas aizrauj tā, ka grūti izlaist grāmatu no rokām, kamēr tā nav izlasīta. Salīdzinājumā ar autores pirmo grāmatu, "Svešinieki" mani patīkami pārsteidza. Lai arī pamatā neesmu šādas literatūras cienītāja, jūtu, ka Leldes grāmatas lasīšu arī turpmāk.
"Svešinieki", manuprāt, ir pietiekami daudzpusīga grāmata, lai tajā salasītu ne tikai trillera sižetu. Jā, iespējams, beigas ir nedaudz sasteigtas (kā lasīju citu viedokļos) un stāstā ir dažas loģikas neprecizitātes, bet manī tam visam nebija nozīmes. Es izbaudīju abrīnojamo autores spēju radīt tēlus, vidi, sižetu, attēlot cilvēcību. Izbaudīju minēšanu, cik ļoti autore ir personificējusi pati sevi vienā no grāmatas varonēm. Un pats nobeigums – viss, galu galā, ir par mums pašiem, protams :) – paldies par to. Es iedvesmojos!
"Cilvēks nav spējīgs noticēt tam, ko iepriekš nav pieredzējis."
Arī otrā grāmata man nelika vilties interesantā sižeta dēļ. Mistisks noslēpums, kurš aizrauj un gribas ātrāk izlasīt grāmatu, lai uzzinātu varoņu stāstus.
Kā vienīgais mīnuss - gribējās mazliet detalizētāku nobeigumu. Šķita mazliet sasteigtas beigas, gribējās vairāk nianses tieši pēdējā notikumā un varbūt pat izprast, kāpēc tieši tā tika darīts, kāda bija motivācija, iekšējās sajūtas tam cilvēkam. Bet varbūt tie nav tik vienkārši atbildāmi jautājumi un autore atstāj vaļu lasītāja fantāzijas lidojumam. Iespējams, ka tieši tāpēc arī tādas beigas, bet pavisam noteikti gaidīšu noteikti arī nākošās Leldes grāmatas.
Atkal L. Kovaļovas romāns mani ievilka savos tīklos. Šajā karstumā man ir grūti apkopot visas prātā izkusušās un apmaldījušās domas, bet vienu es zinu skaidri — tādu nobeigumu es negaidīju.
Kopumā ir lietas kas man patika grāmatai un likās veiksmīgi savilktas kopā. Tomēr stipri jūtama vēlme visu laiku lasītāju pārsteigt un kaut ko paturēt līdz beigām. Kas no vienas puses ir super forši (vienmēr ir paticis, kad stāstījums nav 100% paredzams), bet no otras mazliet par daudz to zemūdens akmeņu sižetā. Mazliet nevarēju saprast kāpēc personāžiem reizēm pieminēts ir tikai vārds, citreiz vārds un uzvārds (tas lasīšanas laikā likās nedaudz lieki). Kaut kā neuzrunāja beigas tieši tāpat kā tas bija "Bezvēsts Pazudušās" gadījumā, doma protams saprotama kāpēc tieši tā un ne savādāk,bet likās ka kulminācijas brīdī (kad visi notikumi un personāži, kas tā teikt attīstījās visas grāmatas laikā tomēr nav nemaz tik svarīgi) viss apraujas un tas atstāja tādu nepabeigtības sajūtu, kad īsti nesaproti kāds tad ir tas galvenais vēstījums. Pieņemu ka tas ir tāds kā autores daļējs spoguļattēls, kur viņas radošais gars sastopas ar dažādām realitātēm, dzīvesstāstiem, pārdomām par dzīvi un nāvi, par rakstniecības procesu kā tādu utt. Tas viss ir skaisti,bet grāmatas varoņu kontekstā tad gribējās, lai Keita pamato kāpēc viņa izvēlējās rakstīt tieši tādu trilleri , vairāk saprast galveno varoni viņas dzīves dzīles , kāpēc viņa tik ļoti dzīvo līdzi tiem varoņiem un tamlīdzīgi. Kopumā tas ir tāds stāsts, kur grāmata ir grāmatā, kas vispār ir diezgan interesanta un oriģināla ideja. Katrā ziņā bija interesanti, paldies.
Šī, rakstnieces otrā grāmata, man patika daudz labāk. Varoņi šķita noslīpētāki, arī valoda bija raitāka, mazāk liekvārdības. Viens ir skaidrs-autorei izdodas uzburt īstas trillera noskaņas. Ļoti vēlējos citādākas pēdējās ~20 lappuses. Man autorei būtu uzdodami divi jautājumi. 1.Vai viņa ir redzējusi franču seriālu Les Revenants? 2.(spoler alert!) Kas šai trauslajai, ārēji mīlīgajai rakstniecei ir ar sieviešu sadalīšanu gabalos? Jēziņ! Abās grāmatās!
Patika ļoti. Labāk par pirmo grāmatu. Tas nozīmē, ka lasītājiem ir iespēja sagaidīt ko jaunu un vēl labāku. Latvijā ir radusies talantīga trilleru autore. Man arī radās sajūta, ka daži tēli un vietas ir atpazīstami. Un lepno māju mazpilsētas centrā kā bijusī gulbeniete atpazinu uzreiz. Beigas mani samulsināja un nepavisam nebija tādas, kā gaidīju. Bet tas jau ir talantīga autora darbs - izsist iedomāto scenāriju no sliedēm.
Sižets solījās būt interesants, kaut mazliet kā zinātniskā fantāzija vai vienkāršiem vārdiem sakot - ''pasaka''. Lasījās diezgan raiti, tomēr man trūka loģikas it visā, kas tika pasniegts lasītājam.
Ne es sapratu jēgu šim romānam, ne arī murgaino atrisinājumu..
Mistikas pilns trilleris, kas ievelk katru daļiņu no lasītāja un kopā ar varoņiem iziet cauri neskaitāmiem scenārijiem, lai izprastu, kas vieno šos četrus svešiniekus, kas atgriezušies no mirušajiem. Grāmatu nav iespējams nolikt malā, stāsts pieprasa atrast atbildes. Taču spriedzi aizēno grāmatas atrisinājums. Biju neviltoti vīlusies, jo beigas likās sasteigtas un stāsta necienīgas.
Biju gaidījusi citu nobeigumu...arī ar vilcienu, bet tas laikam būtu paredzami. :) Grāmatas stāsts ļoti interesants, mīklains un mistisks- grūti atraut acis!
Esmu sajūsmā par grāmatas biezumu (kā jau visām Leldes grāmatām). Ideāls biezums, lai noturētu manu uzmanību! Ļoti patīk tas, ka vietas un lietas nav aprakstītas pat ne puslappuses garumā, kā tas ir daudzās grāmatās.
Doma nebija slikta, bet grāmata noteikti bija pārāk sasteigta. Radās arī lieka vilšanās sajūta.. Manuprāt, grāmatā pārāk bieži tika pieminēts vārds "šoseja". Ja tas notiktu vienu, divas, trīs reizes, es vēl saprastu, bet, ja gandrīz katru trešo nodaļu tas tiek pieminēts un arī izraisītā avārija uz šosejas radīja ilūziju, prieka dzirksti - varbūt grāmatas ir sasaistītas, varbūt tā ir tā pati avārija uz kuras balstījās autores grāmata "Šoseja". Kā izrādijās kļūdījos.. Tas manās acīs būtu meistardarbs, bet tik liela savstarpēji nesaistīta līdzība lika domāt, ka autorei trūkst izdomas. Nerunājot nemaz par beigām, kas, manuprāt, sagrāva visu pozitīvo iespaidu, kas bija radies. Šāds nobeigums noteikti nevilina lasīt nākošo daļu.
Wow, kas šī ir par grāmatu! Tik aizraujošs trilleris, neko tādu neesmu līdz šim lasījusi. Aizraujošs, noslēpumains, ieintriģējošs, mistisks, vienvārdsakot, kino lentes vērts gabals. Sākumā man likās, ka tas būs fantastikas stāsts, jo aprakstītie notikumi ir patiesi mistiski, taču cik meistarīgi autore aptina ap pirkstu lasītāju, jo beigas bija tik neparedzamas. Interesants veids kā lasītājam pasniegt stāstu - tā teikt grāmata grāmatā. Izcili! Mani aizrāva jau no pirmās lapaspuses, un noslēgums vienkārši fascinējošs. Neatklāšu detaļas, vienkārši izlasiet! Paldies @leldekovalova, man ļoti patika!
Šis trilleris ir izcils! Spilgti, atmiņā paliekoši, tēli ir tādi kā dzīvē, neviens nav tik balts kā eņģelis ar spārniem, neviens nav tik nelabojams, ka viņam nebūtu vietas starp mums. Man nobeigums patika īpaši, kompozīcijas ziņā ļoti labs nobeigums. Pašas pašas beigas - nu tā ir acs piemiegšana lasītājam, sak, te ir vaļa tavai fantāzijai.
Man patika, uz beigām mazliet likās, ka viss sasteigts, pārāk ātri atrisinājās, bez liekas intrigas, taču visumā interesents stāsts un pavisam negaidītas beigas. Autore ir atradusi savu "nišu" un viņai padodas. Zinu, ka turpmāk būšu Leldes grāmatu cienītāja 🥰 Veiksmi turpmāk un gaidu nākamos stāstus ar nepacietību 🙏
Likās, ka vienkāršs detektīvs, dažas līnijas paredzamas, dažas viegli pārsteidza. Taču beigas, kad viss jau bija licies mierīgi un beidzies. Beigas lika domāt, ka esmu bijusi kopā ar Leldi pie glāzes vīna tepat Liepājas Teikā un dzirdējusi viņas dziļākās sajūtas. Darbs, kas spēj satricināt. Pie tās daļas es apstājos, aizvēru grāmatas vāku, paelpoju un tad tikai spēju turpināt.
Šī ir 4. Leldes Kovaļovas grāmata, ko esmu izlasījusi. Gandrīz līdz pašām grāmatas beigām - aizraujoši un intersanti. Bet beigas, diemžēl, man šķita kā no citas grāmatas un/vai cita autora…Joprojām tuvākā un labākā no visām autores grāmatām man ir “Klusie kaimiņi” un ar nepacietību gaidu L.Kovaļovas jauno romānu.
Ideja laba, tomēr ik pa laikam piedomāju, ka noskatīta no seriāla Resurrection, stāsts arī interesants, bet retā reize, kad nākas vilties tieši pēdējās grāmatas noslēguma nodaļās.
Salīdzinot ar Leldes grāmatu “Šoseja” (kas arī ir trilleris) tad šī man nepatika, lasījās ātri un bija interese kā viss attīstīsies, tomēr nobeigumu gaidīju citādāku, pavisam.
Skaidrs, ka šo grāmatu nelasīs mani mazbērni obligātajā literatūrā (ja tāda vēl būs). Skaidrs, ka pēc pāris gadiem es būšu aizmirsusi par šīs grāmatas eksistenci. Bet skaidrs tas, ka Lelde man ir pirmā latviešu autore, kurai izdevies mani aizraut ar “popkorna” tipa romānu. Lasi un neliekas tizls rimeiks, kopējot ārzemju romānu, grūti atrauties, gribas izraut līdz beigām un grāmatas beigas pārsteidz…
Skaidrs, ka Lelde ir topā Latvijā. Vakar pat sanāca saruna ar draugiem par viņas seriāliem un to, cik neticami labi ir izdevušies. Ka tur kaut kas ir… kaut kas vairāk…
Par grāmatu es ielieku 4 ⭐️ jo pasaulē ir ļoti daudz labāku grāmatu. Bet jāatzīst, ka ir izdevies, kvalitatīvi.
P.S. Pārlieku liels “popkorna” patēriņš izraisa tukšuma sajūtu literatūrā. Tagad gribas pauzīti, gribas ko dziļāku. Bet noteikti izlasīšu vēl kādu šīs autores darbu.