What do you think?
Rate this book
Buršana un tinte
Grāmatā apvienoti vienpadsmit stāsti, no kuriem lielākā daļa jau iepriekš parādījušies periodikā ("Alifanfarons - vandaļu ķēniņš", "Mēness bezgaisa tuksnešos", "Spoks", "Salto ar maisu uz galvas", "Starp šeit un tur", "Poruka nakts Rīgā", "Paredzēšana", "Atmiņas", "Neredzamais", "Sātana eņģelis"), bet stāsts "Ēnu aleja" publicēts pirmo reizi.
"“Buršana un tinte” pelna uzmanību vismaz ar divām iezīmēm. Pirmkārt – Skujiņš pēc piecpadsmit gadiem vērību atkal pietēmējis stāstam. Un otrkārt – rakstnieks jaunā pakāpē turpina agrāk aizsākto – būvē sižetus, kuros vienlaicīgi darbojas reālas personas un izdomāti tēli. Šajā grāmatā atrodamie stāsti nekādā gadījumā nav vēstures mācību kurss. Skujiņš neapdraud profesionālu vēstures interpretu un pētnieku darbalauku, te realitātes fragmenti ir elementi, no kuriem saliktas literāras mozaīkas un spēles. Rakstnieka intereses, zināšanas, pieredze reizēm gan prasa komentārus, kas galu galā var izstīdzēt kā kartupeļu asni pavasarī – bezgalīgi gari – un aizvilināt tālu sānis no paša stāsta, kas nemaz nav par vēsturi, bet par mūžu, par cilvēku, par neatminamo pasaules iekārtojumu,” - tā grāmatas pēcvārdā saka rakstnieka meita Inga Skujiņa.
Grāmata ir izdota 2 000 eksemplāros, no kuriem 150 ir numurēti, greznā poligrāfiskā izpildījumā, ar Zigmunda Skujiņa un mākslinieka Aivara Sprūdža parakstiem.
Stāstu krājums “Buršana un tinte” saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu (2004).
"“Buršana un tinte” pelna uzmanību vismaz ar divām iezīmēm. Pirmkārt – Skujiņš pēc piecpadsmit gadiem vērību atkal pietēmējis stāstam. Un otrkārt – rakstnieks jaunā pakāpē turpina agrāk aizsākto – būvē sižetus, kuros vienlaicīgi darbojas reālas personas un izdomāti tēli. Šajā grāmatā atrodamie stāsti nekādā gadījumā nav vēstures mācību kurss. Skujiņš neapdraud profesionālu vēstures interpretu un pētnieku darbalauku, te realitātes fragmenti ir elementi, no kuriem saliktas literāras mozaīkas un spēles. Rakstnieka intereses, zināšanas, pieredze reizēm gan prasa komentārus, kas galu galā var izstīdzēt kā kartupeļu asni pavasarī – bezgalīgi gari – un aizvilināt tālu sānis no paša stāsta, kas nemaz nav par vēsturi, bet par mūžu, par cilvēku, par neatminamo pasaules iekārtojumu,” - tā grāmatas pēcvārdā saka rakstnieka meita Inga Skujiņa.
Grāmata ir izdota 2 000 eksemplāros, no kuriem 150 ir numurēti, greznā poligrāfiskā izpildījumā, ar Zigmunda Skujiņa un mākslinieka Aivara Sprūdža parakstiem.
Stāstu krājums “Buršana un tinte” saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu (2004).
Hardcover
First published January 1, 2003
3 people want to read
About the author
Zigmunds Skujiņš
43 books14 followersRakstnieks, viens no ievērojamākajiem 20. gadsimta otrās puses latviešu prozaiķiem, izcils novelists, romānu, kinoscenāriju, lugu un eseju autors. Dzimis 1926. gada 25. decembrī Rīgā. Mācījies Rīgas Valsts tehnikumā un Jaņa Rozentāla mākslas vidusskolā. 1946.–1960. g. līdzstrādnieks avīzē “Padomju Jaunatne” un žurnālā “Dadzis”, 1960.–1962. g. un 1968.–1973. g. prozas konsultants Latvijas Rakstnieku savienībā, 1992.–1995. g. Latvijas Radio un televīzijas padomes pirmais priekšsēdētājs. Z. Skujiņš ir viens no visvairāk tulkotajiem latviešu rakstniekiem, viņa darbi izdoti vācu, angļu, krievu, bulgāru, čehu, slovāku, ungāru u. c. valodās vairāk nekā septiņos miljonos eksemplāru.
Born in Rīga in 1926, Zigmunds Skujiņš was one of the most outstanding Latvian writers. Among his best-known works are the novels Columbus' Grandsons (1961), Nudity (1970), Bed with a Golden Leg (1984) and "Flesh-Colored Dominoes" (1999), though he also cotributed to the canons of Latvian drama and poetry.
Skujiņš's first short story appeared in 1948. His books are among the most widely read and published, many works have been adapted for cinema and theater, and many translated (into English, German, French, Russian, Lithuanian, Czech, Georgian, and other languages).
Born in Rīga in 1926, Zigmunds Skujiņš was one of the most outstanding Latvian writers. Among his best-known works are the novels Columbus' Grandsons (1961), Nudity (1970), Bed with a Golden Leg (1984) and "Flesh-Colored Dominoes" (1999), though he also cotributed to the canons of Latvian drama and poetry.
Skujiņš's first short story appeared in 1948. His books are among the most widely read and published, many works have been adapted for cinema and theater, and many translated (into English, German, French, Russian, Lithuanian, Czech, Georgian, and other languages).
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 of 1 review
August 14, 2019
Stāstus esmu sākusi sistematizēt “dabiskajos” un “izzinošajos”. Pirmajos svarīgākais ir vārds un stāstījums – nav nozīmes, cik ticams vai neticams ir notikums, vai arī notikuma nav vispār – vārdi dzīvo savu dzīvi, tu tos kāri tver un nevēlies laist vaļā. Otrajiem pamatā ir fakti – autors ir uzzinājis kaut ko interesantu, tad apaudzē šo faktu ar varoņiem, notikumiem un dialogiem. Un, lai cik arī meistarīgi šī autora fantāzijas “sūna” būtu uzklāta “stumbram”- vēsturiskam faktam, lasītāju nepamet sajūta, ka tā ir labi maskēta izziņu literatūra. Un nav pat svarīgi, vai stāsts pēc savas būtības ir autobiogrāfisks vai dzimtas vēstures notikumos balstīts – galvenais ir veids, kā tas tiek attēlots. Pārāk uzkrītoši stāsta varoņi viens otru ķer aiz rokas, lai padalītos ar savām zināšanām, bet otrs viņu pacietīgi uzklausa un, protams, uzdod precizējošus jautājumus. Šādi teikumi vienkārši “iespārda”, ja atkārtojas nepārtraukti: “man tev jāizstāsta, citādi tu neko nesapratīsi…”, “man tev jāpastāsta mazs stāstiņš, pavisam īss stāstiņš”, “viņš atkal ierausās guļvietā un atsāka pārtrūkušo stāstu”, “tad viņš saņēmās un tālāk jau stāstīja neatņemdamies”, “vēlme to visu kādam izstāstīt ņēma virsroku, un galu galā…”, “vēl tik daudz stāstu stāstāmi, nekas nav izrunāts”, “un es domāju par stāstu, ko tiku dzirdējis no kāda vīra…”.
Diemžēl nepameta sajūta, ka “Buršana un tinte” pieder otrā veida stāstiem – it īpaši hronoloģiski pēdējā garstāta “Ēnu aleja” dēļ. Pēcvārdā gan lasām, ka “šajā grāmatā atrodamie stāsti nekādā gadījumā nav vēstures mācību kurss. (..) te realitātes fragmenti ir elementi, no kuriem saliktas literārās mozaīkas un spēles.” Tas liek domāt, ka autors vismaz mazliet mūs vazā aiz deguna, un vismaz kaut kas ir izdomājums. Tādā gadījumā vēl jo vairāk – pievērsties šiem faktiem bez labi nostrādāta mākslinieciskā seguma nelikās simpātiski.
Nenoliedzami, es grāmatā smēlos ļoti daudz interesantas informācijas. Fakts, ka Rīga 1812.gadā nodedzināta tikai dēļ aprobežota virsnieka daltonisma, mani satrieca. Ne mazāk šokējoša bija jaunās Aspazijas jaunības notikumu interpretācija. Milzum daudz interesanta par Rīgu, tās arhitektūru un iedzīvotājiem. Tomēr tas nav tāds stāsts, kādu es vēlējos atrast, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka šī grāmata ieguvusi Latvijas Literatūras gada balvu.
Interesantākais, ka stāsti tapuši ļoti ilgā laika periodā – no 1976. līdz pat 2003.gadam – tātad gan dažādos gadsimtos, gan abpus neatkarības robežšķirtnes.
Diemžēl nepameta sajūta, ka “Buršana un tinte” pieder otrā veida stāstiem – it īpaši hronoloģiski pēdējā garstāta “Ēnu aleja” dēļ. Pēcvārdā gan lasām, ka “šajā grāmatā atrodamie stāsti nekādā gadījumā nav vēstures mācību kurss. (..) te realitātes fragmenti ir elementi, no kuriem saliktas literārās mozaīkas un spēles.” Tas liek domāt, ka autors vismaz mazliet mūs vazā aiz deguna, un vismaz kaut kas ir izdomājums. Tādā gadījumā vēl jo vairāk – pievērsties šiem faktiem bez labi nostrādāta mākslinieciskā seguma nelikās simpātiski.
Nenoliedzami, es grāmatā smēlos ļoti daudz interesantas informācijas. Fakts, ka Rīga 1812.gadā nodedzināta tikai dēļ aprobežota virsnieka daltonisma, mani satrieca. Ne mazāk šokējoša bija jaunās Aspazijas jaunības notikumu interpretācija. Milzum daudz interesanta par Rīgu, tās arhitektūru un iedzīvotājiem. Tomēr tas nav tāds stāsts, kādu es vēlējos atrast, jo īpaši ņemot vērā apstākli, ka šī grāmata ieguvusi Latvijas Literatūras gada balvu.
Interesantākais, ka stāsti tapuši ļoti ilgā laika periodā – no 1976. līdz pat 2003.gadam – tātad gan dažādos gadsimtos, gan abpus neatkarības robežšķirtnes.
Displaying 1 of 1 review