What do you think?
Rate this book
Sasietā
Denīze Veitmane ir psiholoģe, kuras dzīvē viss šķiet pedantiski sakārtots pa plauktiņiem. Jaunajai sievietei ir veiksmīga karjera, gādīgs līgavainis un jau pēc nedēļas paredzētas krāšņas sapņu kāzas. Lai nosvinētu vecmeitu ballīti, tveicīgā jūlija sestdienā Denīze kopā ar labākajām draudzenēm dodas uz laukiem. Rokas stiepiena attālumā šalc jūra, pļavās ganās zirgi, dzirkstī bezrūpīgi smiekli un rozā šampanietis, taču pašā svinību kulminācijā negaidīti atgriežas rēgs no Denīzes pagātnes… liktenīgais vīrietis, kurš reiz salauzis viņas sirdi.
Marks Grīnfelds ir talantīgs, ambiciozs mūziķis, kurš pirms desmit gadiem pieņēmis vilinošu profesionālo piedāvājumu un pārcēlies uz Losandželosu. Tagad Markam visa kārotā ir pārpārēm – slavas, naudas, dēku -, tomēr viņš joprojām nespēj aizmirst sievieti, kuru aizbraucot pameta.
Izrādās, pagātnes rētas nebūt nav sadzijušas. Vientulīgajā zvejniekkrasta idillē no jauna uzjundī mežonīga kaisle, neatgriezeniski vedot atpakaļ agrāko izjūtu vētrās un uguņos. Pienākuma apziņas, ilgu un mīlestības pavedienu sasietai, Denīzei jāpieņem sarežģīts lēmums, taču… ja nu tas, ko viņa iedomājas mīlam, patiesībā nemaz neeksistē?
Vai cilvēku, kurš ir mums līdzās, mēs redzam tādu, kāds viņš ir patiesībā? Vai arī tikai savas interpretācijas atspulgu? Varbūt mēs katrs dzīvojam savā prātā un veidojam attiecības nevis ar reālām būtnēm, bet gan tēliem, ko paši esam radījuši?
Marks Grīnfelds ir talantīgs, ambiciozs mūziķis, kurš pirms desmit gadiem pieņēmis vilinošu profesionālo piedāvājumu un pārcēlies uz Losandželosu. Tagad Markam visa kārotā ir pārpārēm – slavas, naudas, dēku -, tomēr viņš joprojām nespēj aizmirst sievieti, kuru aizbraucot pameta.
Izrādās, pagātnes rētas nebūt nav sadzijušas. Vientulīgajā zvejniekkrasta idillē no jauna uzjundī mežonīga kaisle, neatgriezeniski vedot atpakaļ agrāko izjūtu vētrās un uguņos. Pienākuma apziņas, ilgu un mīlestības pavedienu sasietai, Denīzei jāpieņem sarežģīts lēmums, taču… ja nu tas, ko viņa iedomājas mīlam, patiesībā nemaz neeksistē?
Vai cilvēku, kurš ir mums līdzās, mēs redzam tādu, kāds viņš ir patiesībā? Vai arī tikai savas interpretācijas atspulgu? Varbūt mēs katrs dzīvojam savā prātā un veidojam attiecības nevis ar reālām būtnēm, bet gan tēliem, ko paši esam radījuši?
366 pages, Hardcover
Published September 1, 2019
11 people are currently reading
82 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 27 of 27 reviews
July 25, 2021
Sveicināta, Karīna!
Mēģināšu pastāstīt, kā man gāja ar Jūsu grāmatu "Sasietā". Īsumā - faking grūti.
Viens no maniem Jaungada vēlējumiem pašai sev ir kļūt iecietīgākai. Ilgi nebija jāgaida iespēja šo prasmi trenēt. Grāmatu klubiņš izvēlējās Jūsu daiļradi par janvāra tēmu, par ko savu priekšstatu jau biju paspējusi izveidot, pāršķirstot Jūsu pirmo grāmatu un redzot ļaužu, kuru literāro gaumi es tiešām cienu, atsauksmes. Nu bija pienācis laiks iedziļināties. Klubiņa procesos tiku pie "Sasietās". Laimīga nejaušība, jo šo grāmatu viena no grāmatu klubiņa dalībniecēm ik vakaru lasīja tiešsaistē priekšā. Tas nedaudz palīdzēja.
Kādēļ man, galīgam grāmatu tārpam, kas lasa visdažādāko literatūru, būtu nepieciešama palīdzība grāmatas lasīšanā? Tādēļ, ka man laika gaitā izveidojušies dažādi un bieži pat neapzināti kritēriji, kas nosaka, kāda būs grāmatas lasīšana. Šoreiz par vienu. Manuprāt, daiļliteratūrā, vissvarīgāko. Ticamība. Es vienkārši neticēju 80% no grāmatas satura. Daži piemēri, kas pirmie nāk prātā:
* jau daudzkārt citu atsauksmēs pieminētie latviešu varoņu ārzemnieciskie vārdi;
* cilvēki nerunā tik garos paplašinātos teikumos ar tik daudziem palīgteikumiem. Vienkārši nerunā. It sevišķi tuvāko draugu lokā. Dialogi nedzīvi, samocīti filozofiski;
* neticēju Marka sajūsmai par Denīzes prātu, ņemot vērā, ka viņi bija kopā pavadījuši dažus vasaras mēnešus, kad viņai bija 17 gadi, un pēc tam 10 gadus viņi nebija tikušies;
* tēla saukšana vārdā un uzvārdā visas grāmatas garumā. Sava mīļotā cilvēka regulāra saukšana vārdā un uzvārdā. Pat tuvāko draugu starpā. Pat domās;
* 27 gadus veca psiholoģe ar bagātīgu klīnisko pieredzi (lai kas tas arī būtu), dārgu.. nu VISU, kas uz darbu dodas tādās drēbēs, kas visticamāk iedragā pacienta pārliecību par sevi- šo un vēl citu elementu dēļ es jau no pirmajām nodaļām neticēju šim tēlam;
* superprofesionālais psihologs Domeniks, kas kritizē pacientes attiecības un izvēles, nepazīstamus cilvēkus un pārkāpj darba ētikas normas- vienkārši neticu, ka šis cilvēks var būt tik labi apmaksāts profesionālis kā aprakstīts;
* zīmolu pārbagātība man lika justies, ka romāna varoņu vidi man mēģina ar varu iebarot, nevis sajust (līdz ar to noticēt) pašai;
* cukurbeigas tādas, kur VISS atrisinās, gan attiecības (ne tikai galvenajai varonei), gan nodevības saindēta draudzība. Šī varbūt mana individuālā īpatnība. Vēl gribas piebilst īpašo sāpi par Jūsu izvēli no skatuves novākt Denīzes tēvu. Viņu attiecībās tiešām bija literārais potenciāls. Visa tā kreklu padarīšana (un risinājums) pat būtu diezgan forši, bet pārējais teksts šo pavedienu man neļāva vairs uztvert nopietni. Un šo patiešām potenciālo pavedienu Jūs neatrisinājāt. Vienkārši nocirtāt, nomušījot Denīzes tēvu;
* romāna teksts 50% bija citāti vai jau iepriekš rakstītu pārdomu atkārtošana. Paldies par autoru norādīšanu, bet arī šis pārāk bieži izmantotais elements laupa ticamības momentu. Citēt ir jāmāk, nemanāmi, izrādot cieņu autoram, bet ticami. Un ticamos apjomos.
Šie tādi pirmie piemēri, ko atceros. Bet neticamība nesāp. Ziniet, kas sāp? Jūsu neizmantotā vara. Jums ir tūkstošiem fanu, lielākoties sievietes. Ar savām grāmatām Jūs esat reāla influencere. Un kā Jūs šo ietekmi izmantojat? Joprojām sludinot, ka visām sievietēm, kuras var cerēt uz attiecībām, ir slaidi vidukļi, plakani vēderi, pilnīgas krūtis, gari mati, epilācijas (vēlams, lāzera), manikīrs, zīmolu drēbes, draudzības, kas balstās pamatīgos alkohola patēriņos. Jā, ir arī šādas sievietes, arī viņas ir burvīgas un cienījamas. Tomēr sen jau pienācis laiks, kad literatūrā jāattēlo arī reālas sievietes, kas nespēj un/vai negrib sekot Jūsu aprakstītajiem skaistuma šabloniem, kas bieži vien ir arī ļoti neveselīgi. Tas ir laiks, kad arī Denīzēm drīkst būt celulīts, kad tik populārās biksīšu lentītes var būt iegrimušas pievilcīgās ādas krociņās, kad viņas var nejukt prātā, vien iedomājoties par to laimi, ko var nest vīrieša locekļa eksistence. Vienīgā sieviete ārpus šiem standartiem bija pārspīlējums. Apaļīgā, gāzelīgā aukle Austra. Nopietni?
Karīna, grāmatai nav laba redaktora (pēc pieejamās informācijas grāmatā izskatās, ka tāda nav vispār). Un to var pamatīgi just. Uz to nu gan nevajadzētu taupīt. Pat tādiem talantiem kā Norai Ikstenai ir varena "labā roka", viņas darbu redaktore Gundega Blumberga, kas kārtīgi strādā ar autores sarakstīto (tas, protams, ir kopdarbs). Ticu, ka ar redaktora pamatīgu darbu šeit varētu sanākt uz pusi īsāks un varbūt pat neslikts romāns. Jā, es neesmu Jūsu auditorija. Bet cieņu var izrādīt arī Jūsu sekotājām kaut vai ar ticamākām cilvēku reakcijām (ja cilvēks ir šokā/kaislības kulminācijā/dziļās sērās utt., viņš nedomā Višņevska citātos), ar tādiem vides aprakstiem, kas man netiek ar varu grūsti sejā, bet kas ļauj man nojaust, ieaugt tajā. Ar kvalitāti, kam ar katru grāmatu teorētiski vajadzētu aug.
Es noteikti kaut kad saņemšos, lai izlasītu kādu no Jūsu grāmatām, kam ir arī redaktors. Grāmatu, kas aizņēmusi nedaudz vairāk Jūsu laika, tātad grāmatu, kurā ir ieguldīts vairāk darba.
Es neteikšu - lūdzu, vairs nerakstiet. Jāatzist, ka šis bija tiešām skumji. Tomēr teikšu - rakstiet vēl, jo jūtu, ka Jūsos ir mīlestība pret radošo darbu (vismaz par to liecina milzīgie publicēšanas ātrumi), bet, pirms laidiet tautās, uzticieties profesionāļiem, uzklausiet kritiku un veiciniet latviešu literatūras, it sevišķi patukšās erotiskās literatūras plauktiņa kvalitāti.
Nesanāca pārāk iecietīgi? Ir tikai janvāris, vēl daudz laika praksei.
Mēģināšu pastāstīt, kā man gāja ar Jūsu grāmatu "Sasietā". Īsumā - faking grūti.
Viens no maniem Jaungada vēlējumiem pašai sev ir kļūt iecietīgākai. Ilgi nebija jāgaida iespēja šo prasmi trenēt. Grāmatu klubiņš izvēlējās Jūsu daiļradi par janvāra tēmu, par ko savu priekšstatu jau biju paspējusi izveidot, pāršķirstot Jūsu pirmo grāmatu un redzot ļaužu, kuru literāro gaumi es tiešām cienu, atsauksmes. Nu bija pienācis laiks iedziļināties. Klubiņa procesos tiku pie "Sasietās". Laimīga nejaušība, jo šo grāmatu viena no grāmatu klubiņa dalībniecēm ik vakaru lasīja tiešsaistē priekšā. Tas nedaudz palīdzēja.
Kādēļ man, galīgam grāmatu tārpam, kas lasa visdažādāko literatūru, būtu nepieciešama palīdzība grāmatas lasīšanā? Tādēļ, ka man laika gaitā izveidojušies dažādi un bieži pat neapzināti kritēriji, kas nosaka, kāda būs grāmatas lasīšana. Šoreiz par vienu. Manuprāt, daiļliteratūrā, vissvarīgāko. Ticamība. Es vienkārši neticēju 80% no grāmatas satura. Daži piemēri, kas pirmie nāk prātā:
* jau daudzkārt citu atsauksmēs pieminētie latviešu varoņu ārzemnieciskie vārdi;
* cilvēki nerunā tik garos paplašinātos teikumos ar tik daudziem palīgteikumiem. Vienkārši nerunā. It sevišķi tuvāko draugu lokā. Dialogi nedzīvi, samocīti filozofiski;
* neticēju Marka sajūsmai par Denīzes prātu, ņemot vērā, ka viņi bija kopā pavadījuši dažus vasaras mēnešus, kad viņai bija 17 gadi, un pēc tam 10 gadus viņi nebija tikušies;
* tēla saukšana vārdā un uzvārdā visas grāmatas garumā. Sava mīļotā cilvēka regulāra saukšana vārdā un uzvārdā. Pat tuvāko draugu starpā. Pat domās;
* 27 gadus veca psiholoģe ar bagātīgu klīnisko pieredzi (lai kas tas arī būtu), dārgu.. nu VISU, kas uz darbu dodas tādās drēbēs, kas visticamāk iedragā pacienta pārliecību par sevi- šo un vēl citu elementu dēļ es jau no pirmajām nodaļām neticēju šim tēlam;
* superprofesionālais psihologs Domeniks, kas kritizē pacientes attiecības un izvēles, nepazīstamus cilvēkus un pārkāpj darba ētikas normas- vienkārši neticu, ka šis cilvēks var būt tik labi apmaksāts profesionālis kā aprakstīts;
* zīmolu pārbagātība man lika justies, ka romāna varoņu vidi man mēģina ar varu iebarot, nevis sajust (līdz ar to noticēt) pašai;
* cukurbeigas tādas, kur VISS atrisinās, gan attiecības (ne tikai galvenajai varonei), gan nodevības saindēta draudzība. Šī varbūt mana individuālā īpatnība. Vēl gribas piebilst īpašo sāpi par Jūsu izvēli no skatuves novākt Denīzes tēvu. Viņu attiecībās tiešām bija literārais potenciāls. Visa tā kreklu padarīšana (un risinājums) pat būtu diezgan forši, bet pārējais teksts šo pavedienu man neļāva vairs uztvert nopietni. Un šo patiešām potenciālo pavedienu Jūs neatrisinājāt. Vienkārši nocirtāt, nomušījot Denīzes tēvu;
* romāna teksts 50% bija citāti vai jau iepriekš rakstītu pārdomu atkārtošana. Paldies par autoru norādīšanu, bet arī šis pārāk bieži izmantotais elements laupa ticamības momentu. Citēt ir jāmāk, nemanāmi, izrādot cieņu autoram, bet ticami. Un ticamos apjomos.
Šie tādi pirmie piemēri, ko atceros. Bet neticamība nesāp. Ziniet, kas sāp? Jūsu neizmantotā vara. Jums ir tūkstošiem fanu, lielākoties sievietes. Ar savām grāmatām Jūs esat reāla influencere. Un kā Jūs šo ietekmi izmantojat? Joprojām sludinot, ka visām sievietēm, kuras var cerēt uz attiecībām, ir slaidi vidukļi, plakani vēderi, pilnīgas krūtis, gari mati, epilācijas (vēlams, lāzera), manikīrs, zīmolu drēbes, draudzības, kas balstās pamatīgos alkohola patēriņos. Jā, ir arī šādas sievietes, arī viņas ir burvīgas un cienījamas. Tomēr sen jau pienācis laiks, kad literatūrā jāattēlo arī reālas sievietes, kas nespēj un/vai negrib sekot Jūsu aprakstītajiem skaistuma šabloniem, kas bieži vien ir arī ļoti neveselīgi. Tas ir laiks, kad arī Denīzēm drīkst būt celulīts, kad tik populārās biksīšu lentītes var būt iegrimušas pievilcīgās ādas krociņās, kad viņas var nejukt prātā, vien iedomājoties par to laimi, ko var nest vīrieša locekļa eksistence. Vienīgā sieviete ārpus šiem standartiem bija pārspīlējums. Apaļīgā, gāzelīgā aukle Austra. Nopietni?
Karīna, grāmatai nav laba redaktora (pēc pieejamās informācijas grāmatā izskatās, ka tāda nav vispār). Un to var pamatīgi just. Uz to nu gan nevajadzētu taupīt. Pat tādiem talantiem kā Norai Ikstenai ir varena "labā roka", viņas darbu redaktore Gundega Blumberga, kas kārtīgi strādā ar autores sarakstīto (tas, protams, ir kopdarbs). Ticu, ka ar redaktora pamatīgu darbu šeit varētu sanākt uz pusi īsāks un varbūt pat neslikts romāns. Jā, es neesmu Jūsu auditorija. Bet cieņu var izrādīt arī Jūsu sekotājām kaut vai ar ticamākām cilvēku reakcijām (ja cilvēks ir šokā/kaislības kulminācijā/dziļās sērās utt., viņš nedomā Višņevska citātos), ar tādiem vides aprakstiem, kas man netiek ar varu grūsti sejā, bet kas ļauj man nojaust, ieaugt tajā. Ar kvalitāti, kam ar katru grāmatu teorētiski vajadzētu aug.
Es noteikti kaut kad saņemšos, lai izlasītu kādu no Jūsu grāmatām, kam ir arī redaktors. Grāmatu, kas aizņēmusi nedaudz vairāk Jūsu laika, tātad grāmatu, kurā ir ieguldīts vairāk darba.
Es neteikšu - lūdzu, vairs nerakstiet. Jāatzist, ka šis bija tiešām skumji. Tomēr teikšu - rakstiet vēl, jo jūtu, ka Jūsos ir mīlestība pret radošo darbu (vismaz par to liecina milzīgie publicēšanas ātrumi), bet, pirms laidiet tautās, uzticieties profesionāļiem, uzklausiet kritiku un veiciniet latviešu literatūras, it sevišķi patukšās erotiskās literatūras plauktiņa kvalitāti.
Nesanāca pārāk iecietīgi? Ir tikai janvāris, vēl daudz laika praksei.
November 9, 2019
Šī ir noteikti pēdējos gados sliktākā grāmata kuru esmu lasījis. Atzīšos, līdz galam tā arī netiku, bija žēl iztērētā laika un pilnīga kļuva nevēlēšanās par šo rakstīt recenziju. Protams, ka šī ir dāmu literatūra un diez vai viens mužiks kaut ko no tā saprot, bet cienītās dāmas, ja šāda skaitās sieviešu literatūra, tad man ir jums jāizsaka, tikai līdzjūtība.
October 2, 2019
Mans viedoklis (subjektīvais) pretējs pašas autores paustajam, ka jau pirmajās dienās, kad Sasietā nonāca pie lasītājiem, esot saņemtas jūsmīgas atsauksmes un vērtējumi, ka ''šī nu reiz ir labākā no visām KR grāmatām" - likās vissamocītākā no visiem darbiem, atražojums, steigā rakstīta!! Pārsātināta ar gariem psiholoģiskiem prātojumiem (dažbrīd lecu pāri veseliem paragrāfiem), joprojām neatlaidīgi tiek pielūgti zīmolu dievi un rakstības stils laikam pat pašai autorei pagaidām vēl nav priekš sevis nodefinēts - Annas Brigaderes cienīgi dabas skatu apraksti mijas ar pusaudžu līmeņa žargoniem!! Un vai tikai man liekas, ka visās četrās grāmatās (lai cik dažāda it kā nebūtu galvenā varone) Karīna Račko raksta par SEVI (vizuālā sakritība, ģeogrāfiskās vietas (Saunags-Košrags), hobiji (zirgi) nepārprotami sakrīt)? Un jautājums autorei - vai ir kaut kas dzirdēts par tādu jēdzienu kā ''body-shaming''? Netiešā veidā, bet caur grāmatas tēlu perfekciju, ir sajūta, ka tiek propogandēts tievuma un mūžīgā skaistuma kults. Varbūt autore pati to nejūt un pat nav līdz tam aizdomājusies!
Piekto grāmatu nelasīšu!
Piekto grāmatu nelasīšu!
October 20, 2019
Autore tik cep vienu pēc otras, bet gribās jau kvalitāti, nevis kvantitāti. Tā vien šķiet, ka milzu panākumu uzpūstais burbulis drīz pārsprāgs.
Grāmatu palika puslasīta.
Grāmatu palika puslasīta.
November 10, 2023
2,5
Kad es sev teicu, ka novembrī jālasa latvieši, šis nav tas, ko es biju domājusi :D. Ļoti sen atpakaļ es izlasīju tās pelnu bumbierenes, novērtēju ne visai glaimojoši un nolēmu, ka neko no viņas nelasīšu vairs. Bet es esmu tādā reading slump, kur normālās grāmatas nenormāli lēni iet, ka when i had a chance... es domāju, ka šis vismaz būs rēcīgi. Tāpat kā es latviešu trash šovus skatos ne jau dēļ dziļām domām vai kvalitātes.
Godīgi, salīdzinot ar tām pelnu bumbierenēm, vai whatever kā to toreiz sauca, šeit viņa pat ir centusies radīt sižetu. Un, kas nav mazsvarīgi - nav nospoilojusi beigas uz vāka. Liekas, ka ir skaidrs, kas ir sižets un kā beigsies, bet nebeidzas tā. Varoņi joprojām diezgan plakani. Beigas, lai gan nenospoilotas, tāpat ir ar rozā nereālisma devu (īpaši sadaļā par tik vieglo piedošanu tā saucamajai druškai).
Protams, ir lietas, kas nemainās - bad porn, zīmolu piesaukšana, par daudz nejēdzīgas filozofijas (cilvēki normāli ikdienā nesēž un nedomā filmu citātos) un... redaktora garām palaistas kļūdas. Vismaz 2 epizodēs nebija noķerts, ka ainā ir viens tēls, bet pēkšņi viņš nosaukts cita vārdā. Bet par to bad porn, es pat vairs nevaru pārmest tikai viņai. Tā nav tikai Račko problēma. Man liekas, ka LV valodā nav iespējams normāli nemaz uzrakstīt seksu, kas būtu seksīgs. Neesmu lasījusi nevienu grāmatu latviski, kur tas būtu tiešām uzrakstīts vai iztulkots seksīgi. Tā kā... šī pat nav tikai viņas problēma.
Zīmolus gan varēja pārtraukt piesaukt tik ļoti. Tā gan ir uzkrītoši viņas problēma.
Pasaules slavenais latviešu dziedātājs, kas vada šovus Losandželosā... yeah... noteikti :D:D:D:D Tas bija smieklīgi. Tam, ka Denīžuks ir izcila psiholoģe bija mazliet vieglāk noticēt, jo tādu sievietes karjeru un tās attīstību es varu iedomāties. Tiesa, tik izcila psiholoģe nebūtu tik stulba citās jomās.
Bet konflikts, kas šeit rodas pat izskatījās... nu radīts ar domu. Un tas, ka tas nebeidzās tā, kā liekas pēc vāka apraksta - nu tas pat izskatījās, ka ir piedomāts rakstot. Tas, cik veiksmīgi tā ideja ir uzrakstīta, ir cits jautājums. Bet vismaz doma ir bijusi.
Ņemot vērā, ka Denīžuks ir pārākā psiholoģe un gudru citātu zinātāja, nu galīgi neticami, ka viņa nespētu atšķirt mīlestību no drāzieniem. Un ar to slaveno mūziķi, labi 17 gados tu varēji domāt, ka tev ir mīla (tajā vecumā visas esam tupas), bet pēc 10 gadiem... piedod, tev vajadzēja saprast, ka jums ir tikai drāšanās, nevis kkāda mūža mīla.
Un man likās ļoti loģiski, ka ar to veci viņai tas beidzās tā kā beidzās, jo - tas vismaz bija ticami. Ar tādu tipu, tu ko tieši gribēji? Tur viss viņa mindsets un viss, kā tas beidzās... bija tieši tā, kā tam vajadzēja beigties un kā tas beigtos arī realitātē.
Detaļa ar balto kreklu apiet labu apli. Man patika tas, kā šī konkrētā lieta tika iznesta un kā tika izlemts to mainīt. Tas bija pat izdomāts tīri labi. Sīkums, bet patīkami.
Lai gan ir šie daži momenti, kuros rodas iespaids, ka autore vismaz te ir kaut ko centusies piedomāt, nevis tikai uzcepusi kārtējo ''dura satiek miljonāru un drāžas'' grāmatu, ir citas lietas, kas nav mainījušās un kas sabojā visus centienus tāpat. Jau minētā zīmolu piesaukšana. Joprojām par daudz un krīt uz nerviem. Vnk raksti, ka viņai ir špiļkas. Nav vajadzības zīmolu piesaukt. Reālu cilvēku iejaukšana (tiek piesaukts konkrēts rotkalis). Tas Košrags man liekas vispār ir Račko pašas privātais īpašums vai kkāda viņas privātajā dzīvē svarīga vieta, tāpēc tur tās detaļas ir tik daudz un tik konkrētas. Un, šitais man liekas nebija tajos pelnos - angļu dziesmu citēšana. Thank god, vismaz nav tulkots latviski, bet vispār nebija vajadzīgi tie dziesmu teksti. Labi, nosauc to dziesmu, ka tāda skan fonā. Nebūsi ne pirmā, ne pēdējā, kas tā dara. Ja gribēšu, sameklēšu un to dziesmu paklausīšos. Bet nu nav vajadzīgs rakstīt tiešām dziesmas tekstu, kas skan.
Un tad vēl tas, ka neviens no viņas varoņiem nav spējīgs interesēties par sievieti un uzlūkot sievieti kā savādāk nevis tikai kā kādu, ko grib paņemt priekšā. Labi, tas mūziķis bija domāts gadsimta drāzējs - viņam varbūt arī strādā tikai tā smadzeņu daļa, kas domā par seksu.
Bet citam pirmās domas tāpat ir par viņas apenēm, par viņas krūtīm, par seksu ar viņu.
Viņiem nevienam baigi neinteresē viņa, jo viņa ir gudra vai gribētos ar viņu runāt. Viņiem interesē, kādas viņai apenes kājās. Ik pa laikam ofc ir kkādas sarunas vai kas vēl, bet nomācošā pārākumā interese par Denīzi balstās uz to, kā visiem gribas ar viņu gulēt un cik labi viņa izskatās. Nevis iepazīt viņu kā cilvēku. Tas līgavainis likās mazliet labāks tajā ziņā, bet viņš parādījās maz un blāvi.
Kopumā, šis bija labāk kā tas iepriekšējais, ko es lasīju. Bet nekas tāds, ko es tagad skriešu un visiem ieteikšu.
Kad es sev teicu, ka novembrī jālasa latvieši, šis nav tas, ko es biju domājusi :D. Ļoti sen atpakaļ es izlasīju tās pelnu bumbierenes, novērtēju ne visai glaimojoši un nolēmu, ka neko no viņas nelasīšu vairs. Bet es esmu tādā reading slump, kur normālās grāmatas nenormāli lēni iet, ka when i had a chance... es domāju, ka šis vismaz būs rēcīgi. Tāpat kā es latviešu trash šovus skatos ne jau dēļ dziļām domām vai kvalitātes.
Godīgi, salīdzinot ar tām pelnu bumbierenēm, vai whatever kā to toreiz sauca, šeit viņa pat ir centusies radīt sižetu. Un, kas nav mazsvarīgi - nav nospoilojusi beigas uz vāka. Liekas, ka ir skaidrs, kas ir sižets un kā beigsies, bet nebeidzas tā. Varoņi joprojām diezgan plakani. Beigas, lai gan nenospoilotas, tāpat ir ar rozā nereālisma devu (īpaši sadaļā par tik vieglo piedošanu tā saucamajai druškai).
Protams, ir lietas, kas nemainās - bad porn, zīmolu piesaukšana, par daudz nejēdzīgas filozofijas (cilvēki normāli ikdienā nesēž un nedomā filmu citātos) un... redaktora garām palaistas kļūdas. Vismaz 2 epizodēs nebija noķerts, ka ainā ir viens tēls, bet pēkšņi viņš nosaukts cita vārdā. Bet par to bad porn, es pat vairs nevaru pārmest tikai viņai. Tā nav tikai Račko problēma. Man liekas, ka LV valodā nav iespējams normāli nemaz uzrakstīt seksu, kas būtu seksīgs. Neesmu lasījusi nevienu grāmatu latviski, kur tas būtu tiešām uzrakstīts vai iztulkots seksīgi. Tā kā... šī pat nav tikai viņas problēma.
Zīmolus gan varēja pārtraukt piesaukt tik ļoti. Tā gan ir uzkrītoši viņas problēma.
Pasaules slavenais latviešu dziedātājs, kas vada šovus Losandželosā... yeah... noteikti :D:D:D:D Tas bija smieklīgi. Tam, ka Denīžuks ir izcila psiholoģe bija mazliet vieglāk noticēt, jo tādu sievietes karjeru un tās attīstību es varu iedomāties. Tiesa, tik izcila psiholoģe nebūtu tik stulba citās jomās.
Bet konflikts, kas šeit rodas pat izskatījās... nu radīts ar domu. Un tas, ka tas nebeidzās tā, kā liekas pēc vāka apraksta - nu tas pat izskatījās, ka ir piedomāts rakstot. Tas, cik veiksmīgi tā ideja ir uzrakstīta, ir cits jautājums. Bet vismaz doma ir bijusi.
Ņemot vērā, ka Denīžuks ir pārākā psiholoģe un gudru citātu zinātāja, nu galīgi neticami, ka viņa nespētu atšķirt mīlestību no drāzieniem. Un ar to slaveno mūziķi, labi 17 gados tu varēji domāt, ka tev ir mīla (tajā vecumā visas esam tupas), bet pēc 10 gadiem... piedod, tev vajadzēja saprast, ka jums ir tikai drāšanās, nevis kkāda mūža mīla.
Un man likās ļoti loģiski, ka ar to veci viņai tas beidzās tā kā beidzās, jo - tas vismaz bija ticami. Ar tādu tipu, tu ko tieši gribēji? Tur viss viņa mindsets un viss, kā tas beidzās... bija tieši tā, kā tam vajadzēja beigties un kā tas beigtos arī realitātē.
Detaļa ar balto kreklu apiet labu apli. Man patika tas, kā šī konkrētā lieta tika iznesta un kā tika izlemts to mainīt. Tas bija pat izdomāts tīri labi. Sīkums, bet patīkami.
Lai gan ir šie daži momenti, kuros rodas iespaids, ka autore vismaz te ir kaut ko centusies piedomāt, nevis tikai uzcepusi kārtējo ''dura satiek miljonāru un drāžas'' grāmatu, ir citas lietas, kas nav mainījušās un kas sabojā visus centienus tāpat. Jau minētā zīmolu piesaukšana. Joprojām par daudz un krīt uz nerviem. Vnk raksti, ka viņai ir špiļkas. Nav vajadzības zīmolu piesaukt. Reālu cilvēku iejaukšana (tiek piesaukts konkrēts rotkalis). Tas Košrags man liekas vispār ir Račko pašas privātais īpašums vai kkāda viņas privātajā dzīvē svarīga vieta, tāpēc tur tās detaļas ir tik daudz un tik konkrētas. Un, šitais man liekas nebija tajos pelnos - angļu dziesmu citēšana. Thank god, vismaz nav tulkots latviski, bet vispār nebija vajadzīgi tie dziesmu teksti. Labi, nosauc to dziesmu, ka tāda skan fonā. Nebūsi ne pirmā, ne pēdējā, kas tā dara. Ja gribēšu, sameklēšu un to dziesmu paklausīšos. Bet nu nav vajadzīgs rakstīt tiešām dziesmas tekstu, kas skan.
Un tad vēl tas, ka neviens no viņas varoņiem nav spējīgs interesēties par sievieti un uzlūkot sievieti kā savādāk nevis tikai kā kādu, ko grib paņemt priekšā. Labi, tas mūziķis bija domāts gadsimta drāzējs - viņam varbūt arī strādā tikai tā smadzeņu daļa, kas domā par seksu.
Bet citam pirmās domas tāpat ir par viņas apenēm, par viņas krūtīm, par seksu ar viņu.
Viņiem nevienam baigi neinteresē viņa, jo viņa ir gudra vai gribētos ar viņu runāt. Viņiem interesē, kādas viņai apenes kājās. Ik pa laikam ofc ir kkādas sarunas vai kas vēl, bet nomācošā pārākumā interese par Denīzi balstās uz to, kā visiem gribas ar viņu gulēt un cik labi viņa izskatās. Nevis iepazīt viņu kā cilvēku. Tas līgavainis likās mazliet labāks tajā ziņā, bet viņš parādījās maz un blāvi.
Kopumā, šis bija labāk kā tas iepriekšējais, ko es lasīju. Bet nekas tāds, ko es tagad skriešu un visiem ieteikšu.
November 10, 2019
Lai piedod man autores cienītāji, bet vai nav apnicis rakstīt par vienu tēmu? Stāsts likās tik ļoti samezglots, pārspīlēts, izskaistināts, ne velti dots nosaukums “Sasietā”. Priecē, ka autore sākusi varoņiem iesvētīt arī latviešiem raksturīgus vārdus, tomēr tas neatsver grāmatas kvalitāti. Grāmatas saturiskā jēga līdzinās nullei, grūti iedomāties, ko varētu paņemt sev no patoloģiska murga. Sāk traucēt teju katrā grāmatā minētais greznās dzīves apraksts - dārgi restorāni, smalki dzērieni, brendu apģērbi utt. Izklausās pēc nepiepildītām autores fantāzijām.
March 25, 2020
Veeeh. Visi tur tik perfekti, tik gudri, tik apgaroti, tik jūtīgi, tik ideāli, ka vemt gribas. Salkani.
Patika vieta, kurā Maiks saprot, ka neviena nekad nebūs tik laba kā Denīze, jo neviena cita nenēsā tādas apenes kā viņa.
Patika vieta, kurā Maiks saprot, ka neviena nekad nebūs tik laba kā Denīze, jo neviena cita nenēsā tādas apenes kā viņa.
August 2, 2020
Sāku lasīt ar domu, ka neļaušos citu iespaidiem un došu grāmatai iespēju.... nekā. Nomocīju pirmās 60 lappuses un sapratu ka nebūs.
Šī gada pirmā nepabeigtā grāmata.
Šī gada pirmā nepabeigtā grāmata.
December 31, 2020
Nekas nav mainījies!
Un es arī. Atkal pavilkos un paņēmu Račko.
Un es arī. Atkal pavilkos un paņēmu Račko.
December 29, 2020
Sākot lasīt grāmatu nemaz nepretendēju uz ko izcilu & dziļu. Pietiekami labi pārzinu KR žanru un zinu ko sagaidīt. Tomēr šī grāmata mani mazliet patīkami pārsteidza. Lasot to neradās vēlme nolikt malā vai šausmināties kārtējos reizi par varoņu, vietu un situāciju banalitāti. Ja, protams seksa ainu un salkanu vietu netrūkst, tomēr kopumā lasījās raiti & arī daža laba varones pārdomu aina likās pat saistoša. “Storyline” bija interesants un ka klasiskā filmā ar labām beigām. Cilvēcīgs. Es vērtētu kā pagaidām labāko šī žanra autores darbu ar mērenu balansu it visā.
December 23, 2019
Totāli nesaprotu par ko cepiens. Kāpēc no šīs grāmatas tiek gaidītas literatūras pērles?Pilnīgi atbilst žanram.
June 3, 2021
Mazliet labāka par iepriekšējo, bet lasīju tikai tāpēc, ka grāmata man tika uzdāvināta. Lasījās labi un ātri, bet pats stāsts nav manai gaumei.
Read
September 28, 2022Sāku jau mazliet nogurt no Račko grāmatu vienveidības, bet tomēr esmu nolēmusi izlasīt visas viņas grāmatas. Kāpēc? Es nezinu. Tomēr kaut kas viegls un pievelkošs tajās ir.
February 7, 2020
Pārsteidzošā kārtā likās lasāmāka par "Saplēstajām mežģīnēm".
Autorei gan ieteiktu rūpīgāk pārlasīt faktus. "Vai esat redzējušas filmu Tuvāk ar Keiru Naitliju un Džūliju Robertsu?" 57. lpp. Šajā filmā Keiras Naitlijas nav...
Autorei gan ieteiktu rūpīgāk pārlasīt faktus. "Vai esat redzējušas filmu Tuvāk ar Keiru Naitliju un Džūliju Robertsu?" 57. lpp. Šajā filmā Keiras Naitlijas nav...
July 18, 2025
man nepatika. pirmkārt, galvenā varone ir ļoti nepatīkama. nejutu viņai līdzi vispār nevienā brīdī, un viņa kipa ir terapeite un lektore? fujacei nav pilns kalendārs.. otrkārt, visa bija par daudz. kaa viņai vienas grāmatas laika nomainās 3 džeki. kur varēja interesanti attīstīties vairākas domas, kartējā vilšanās gan stāsta notikumos, gan personāžos. treškārt, laikam smut latviešu valoda vienm būs cringe
January 11, 2020
Izlasot grāmatu, palika vilšanās sajūta. Diezgan pliekans stāsts, manuprāt, nevajadzīgi daudz psiholoģisko atspoguļojumu par vienu un to pašu. šī grāmata, nu galīgi nebija izcilākā no KR sarakstītajam.
Un protams, par to nespriež, bet katra nākamà viņas grāmata ir plānāka par iepriekšējo 🤔 un kvalitāte tik pat... ceru, ka tāda bija tikai šī grāmata ..
Un protams, par to nespriež, bet katra nākamà viņas grāmata ir plānāka par iepriekšējo 🤔 un kvalitāte tik pat... ceru, ka tāda bija tikai šī grāmata ..
December 15, 2019
Katra Karīnas Račko grāmata šķiet arvien labāka, jo autore vairāk pievēršas grāmatas stāstam un tajā atainotajām emocijām, bet tajā pašā laikā pietiekamā daudzumā ir arī erotiskie apraksti, kas nav ļoti pārspīlēti. Baudāma lasāmviela.
October 5, 2019
Es neteiktu, ka bija slikti. Šī noteikti bija visatšķirīgākā grāmata no visām iepriekšējām. Un ja nebūtu tik daudz seksa ainu, būtu pavisam labi. Man patika.
May 7, 2020
Ļoti patika šī grāmata! Uzrunāja kaut kā ļoti dziļi un personiski! Pirmo reizi tiešām no sirds lasot apraudājos!
Grāmata, ko gribētu izdzīvot vēlreiz!
Grāmata, ko gribētu izdzīvot vēlreiz!
November 14, 2020
Ja lasīji grāmatu un domāji, cik bieži var pieminēt vārdus "Marks Grīnfelds", tad šeit būs abilde. 50. Tas laikam man kaitināja visvairāk - neviens cilvēks ikdienā savus draugus, paziņas, MĪĻOTOS nesauc vārdā UN uzvārdā.
Stāsta kocepts un ideja kopumā ir laba, bet autore centās sabāzt tik daudz 365 lapaspusēs, ka beigu beigās nevienam no varoņiem nejutu līdzi.
Dialogs starp varoņiem likās ekstrēmi sterils. Neviens nerunā tā, kā mūsu Vīna Studijas drudzenes sarunājas savā starpā. Virspusēji. Pļiekani. Vai tik filozofiski, kā to dara filozofijas students rakstot desmito lapu savā esejā, mēģinot no sevis izvilkt vēl 1000 vārdus, lai sasniegtu vārdu minimumu.
Prieks, ka vismaz izlasīju vienu no Račko grāmatām. Lasītu vēl intereses pēc, bet ne tad, ja jāpērk pašai
Stāsta kocepts un ideja kopumā ir laba, bet autore centās sabāzt tik daudz 365 lapaspusēs, ka beigu beigās nevienam no varoņiem nejutu līdzi.
Dialogs starp varoņiem likās ekstrēmi sterils. Neviens nerunā tā, kā mūsu Vīna Studijas drudzenes sarunājas savā starpā. Virspusēji. Pļiekani. Vai tik filozofiski, kā to dara filozofijas students rakstot desmito lapu savā esejā, mēģinot no sevis izvilkt vēl 1000 vārdus, lai sasniegtu vārdu minimumu.
Prieks, ka vismaz izlasīju vienu no Račko grāmatām. Lasītu vēl intereses pēc, bet ne tad, ja jāpērk pašai
October 28, 2020
Ar mokām izlasīju Saplēstās mežģīnes un tagad līdzīgi gāja ar šo. Praktiski starp grāmatām nav atšķirību - varoņiem citi vārdi un amati. Mīlestība, sekss, salauztās sirdis, zīmoli, vietas tās pašas..galveno tēlu izskati arī. Pat sirdssāpes abas pārdzīvo un ārstē vienādi. Varbūt Saplēsto mežģīņu modes studente kļuva par Sasieto psiholoģi..
Vienīgais pozitīvais - tie daži latviešu autoru citāti, kas šur tur iesviesti tekstā..par to plusiņi Kauperam, Ziedonim un Račam, nevis autorei.
Visticamāk, pārējiem autores darbiem netērēšu laiku.
Vienīgais pozitīvais - tie daži latviešu autoru citāti, kas šur tur iesviesti tekstā..par to plusiņi Kauperam, Ziedonim un Račam, nevis autorei.
Visticamāk, pārējiem autores darbiem netērēšu laiku.
January 8, 2023
Šī grāmata lasījās ļoti grūti ... viņu iegādājos pirms vairāk kā gada, skuma plauktā, līdz nolēmu, jāizlasa, jo bija iegādāta jau nākamā.
Tāds viegls skolas romānu piesitiens ko lasīju pamatskolas laikā.
Tāds viegls skolas romānu piesitiens ko lasīju pamatskolas laikā.
October 20, 2025
Ja autores mērķis bija radīt riebumu pret tēlu un parādīt Denīzi kā pēdējo slampu, tad viņai izdevās. Kā citādi vēl varētu nosaukt sievieti, kurai pēc dažām dienām kāzas, bet viņa satiek 10 gadus neredzētu štuceri un uzreiz kājas vaļā.
November 16, 2020
Ne tik pasauli atslēdzoša kā Debesis Pelnos vai Saplèstās mežģīnes, bet noteikti labāka par Samaitāto. Laba alternatīva dirnēšanai telefonā noguruma pilnā darba dienas vakarā.
January 20, 2021
Pagaidām no visām Račko romāniem ,šis mani iepriecināja mazāk. Iespējams pats stāsta sākums nebija man sirdī tuvs. Izbaudīju tikai pēdējo nodaļu.
November 3, 2021
Perfect weekend book to relax.
June 21, 2024
Bija diezgan laba lasāmviela, paldies.
Displaying 1 - 27 of 27 reviews