What do you think?
Rate this book
Skaidrums
Somu rakstnieces Rītas Jalonenas romāns “Skaidrums” ļauj iepazīt visai neparastu dzīvesstāstu, kas izvērtās veiksmīgs, taču tā varēja arī nenotikt. Romāna pamatā ir jaunzēlandiešu rakstnieces Dženetas Freimas biogrāfijas fakti, kopā ar Rītu Jalonenu mēs izsekojam viņas ceļam uz veiksmīgu literāro karjeru, kurā netrūkst arī dažādu pārpratumu un satraukumu, nepareizi uzstādītas diagnozes dēļ jaunajai sievietei nākas piedzīvot gan skarbu terapiju, gan aizliegumu rakstīt. Par laimi, Dženeta laikus apjauš, cik liels dziedinošs spēks piemīt vārdiem un rakstniecībai...
320 pages, Hardcover
First published January 1, 2016
12 people are currently reading
287 people want to read
About the author
Riitta Jalonen
22 books16 followersRiitta Elisabet Jalonen is a Finnish writer who is a graduate of the Master of Arts degree from the University of Tampere. She is married to writer Olli Jalonen.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 82 reviews
July 1, 2019
“Vārdiem ir spēja darīt divas lietas vienlaicīgi: tikai ar savu klātbūtni vien tie dziedina, taču tie arī atrod sāpes un liek tās izdzīvot no jauna. Atkārtojumā, vārdu aizsardzībā, ir iespējams noturēt savu dzīvību drošībā, tā lai to nespēj skart nāves roka.”
Šī bija brīnišķīga grāmata, kas noteikti paliks starp manām mīļākajām. Es pat nezinu, vai spēju izteikt savu sajūsmu tās cienīgi. Bet es, protams, mēģināšu. Nedaudz vēlāk.
Šī bija brīnišķīga grāmata, kas noteikti paliks starp manām mīļākajām. Es pat nezinu, vai spēju izteikt savu sajūsmu tās cienīgi. Bet es, protams, mēģināšu. Nedaudz vēlāk.
October 17, 2016
Luin kirjan, joka on luultavasti paras lukemani suomalainen kirja tänä vuonna. Nostan sen Villa Vietin lintujen ja Akvarelleja Engelin kaupungista rinnalle. Näitä kirjoja yhdistää taidokas teksti ja niin käsiin ja mieleentarttuva tarina, että kaikki nämä kolme oli luettava heti kannesta kanteen.
Jalonen kertoo uusiseelantilaisesta kirjailijasta Janet Framesta, jota pidettiin outona ja omituisena, jopa niin normaalista poikkeavana, että häntä pidettiin hulluna, skitsofreenikkona 12 vuotta. Hän sai yli 200 sähköshokkihoitoa ja oli lähellä, että hänelle olisi tehty lobotomia. Hän säästyi siltä, koska hänen kirjansa julkaistiin.
Janet Frame oli taiteilija, jonka perheessä oli kuolemantapauksia, he olivat köyhiä ja äiti oli runoilija, joka eli runomaailmassa. Janet eli omassa kirjailijamaailmassaan. Onneksi hän tutustui hyviin ihmisiin, jotka kannustivat ja tukivat kirjailijauralla.
Riitta Jalonen on tehnyt uskomattoman upean ja taidokkaasti kirjoitetun kirjan Janet Fraimen elämästä.
Jalonen kertoo uusiseelantilaisesta kirjailijasta Janet Framesta, jota pidettiin outona ja omituisena, jopa niin normaalista poikkeavana, että häntä pidettiin hulluna, skitsofreenikkona 12 vuotta. Hän sai yli 200 sähköshokkihoitoa ja oli lähellä, että hänelle olisi tehty lobotomia. Hän säästyi siltä, koska hänen kirjansa julkaistiin.
Janet Frame oli taiteilija, jonka perheessä oli kuolemantapauksia, he olivat köyhiä ja äiti oli runoilija, joka eli runomaailmassa. Janet eli omassa kirjailijamaailmassaan. Onneksi hän tutustui hyviin ihmisiin, jotka kannustivat ja tukivat kirjailijauralla.
Riitta Jalonen on tehnyt uskomattoman upean ja taidokkaasti kirjoitetun kirjan Janet Fraimen elämästä.
September 13, 2016
4.5-5
Olin lukenut kirjaa vasta muutamia kymmeniä sivuja kun halusin jo aloittaa alusta. Varmistaa, että jokainen sana tuli luettua, jokainen lause ja rivi ymmärettyä ja vielä kaikki se, joka jäi niiden väliin. Halusin lukea kirjan heti ja säästää sitä loputtomiin.
Huikean hieno kirja, joka on kirjoitettu niin kauniisti, mutta joka ei jää pelkiksi korulauseiksi tai sanahelinäksi. Janet Framen tarina, kirjailijan tarina, kuljettaa lukijaa pitkän matkan ja maalaa eteen kokonaisen elämän - ja on niin vaikea uskoa, että tämä ei ole Janet Framen itsensä kirjoittama, sillä elin täydestä mukana. Vahva kirja.
(Ja mikä parasta, on ihanaa lukea kotimainen teos niin, ettei hetkeäkään tunnu siltä, että nyt lukee kotimaista teosta.)
Luin kirjastolainana, mutta haluan tämän omaksi.
Olin lukenut kirjaa vasta muutamia kymmeniä sivuja kun halusin jo aloittaa alusta. Varmistaa, että jokainen sana tuli luettua, jokainen lause ja rivi ymmärettyä ja vielä kaikki se, joka jäi niiden väliin. Halusin lukea kirjan heti ja säästää sitä loputtomiin.
Huikean hieno kirja, joka on kirjoitettu niin kauniisti, mutta joka ei jää pelkiksi korulauseiksi tai sanahelinäksi. Janet Framen tarina, kirjailijan tarina, kuljettaa lukijaa pitkän matkan ja maalaa eteen kokonaisen elämän - ja on niin vaikea uskoa, että tämä ei ole Janet Framen itsensä kirjoittama, sillä elin täydestä mukana. Vahva kirja.
(Ja mikä parasta, on ihanaa lukea kotimainen teos niin, ettei hetkeäkään tunnu siltä, että nyt lukee kotimaista teosta.)
Luin kirjastolainana, mutta haluan tämän omaksi.
July 29, 2019
šis ir kā izslaucīt savus iekšējos kambarus. kā ar slapju lupatu izšļūkāt cauri tur, kur putekļi nogulsnēs izkrituši visvairāk. te var mācīties, kā tas ir - sadzīvot ar sevi un visiem saviem dēmoniem.
August 9, 2019
Mans viedoklis pagaidīs līdz Grāmatu klubam.
August 3, 2020
Es nezinu. Grāmata (vai arī pats stāsts, pati sieviete) ir neparasta, tomēr mani līdz galam neuzrunāja, lai arī literatūras skaistuma tur ir daudz.
Jāteic, ka izlasīt kādu romāna varones grāmatu, piemēram, "Owls Do Cry" esmu ļoti ieinteresēta.
"Laiks vienmēr pārvieto robežas uz citām vietām, nemainīga nepaliek neviena definīcija. Kurš pateiks, kāds ir pareizais veids būt cilvēkam?"
Jāteic, ka izlasīt kādu romāna varones grāmatu, piemēram, "Owls Do Cry" esmu ļoti ieinteresēta.
"Laiks vienmēr pārvieto robežas uz citām vietām, nemainīga nepaliek neviena definīcija. Kurš pateiks, kāds ir pareizais veids būt cilvēkam?"
July 21, 2019
"Pulkstenis visu laiku tiecas pretī debesīm. Tā rādītāji ir lieli naži, ar ko dzīves laiks tiek atdalīts no nāves laika". Lūk, jā, – šis citāts, manuprāt, ļoti spēcīgi vēstī grāmatas ritējumu – mūžīgu iekšēju cīņu par to, vai vērts dzīvot. Un ja jā, tad – kā? Kā izturēt to, kas laužas un nedod mieru? Ciešanas, kam iziets cauri, neatkāpjas. Lec kā tādi 'notifications' visu laiku laukā. Vienīgā gaisma tuneļa galā ir rakstīts vārds, tāpēc viņa izdzīvo, dzīvo. Skaisti, smeldzīgi, skarbi. Varētu mierīgi likt arī piecas zvaigznes, bet varbūt drusku par viendabīgu stāstījums. Gribējās kādu spēcīgāku kāpumu/kritumu, tas ir, emociju. 4,5 zvaigznes.
October 16, 2019
"Tev trūkst aizsargkārtas. Tev nav jādzīvo tā, kā citi liek, un tev nevienam sevi nav jāizskaidro. Dzīvo savu dzīvi, tev ir tādas tiesības. Un tev nav jāaizstāvās ar melu palīdzību.
-Turklāt, ja tu negribi, tev nav spiestā kārtā jāsaietas ar cilvēkiem. Tu mierīgi drīksti būt viena pati tik daudz, cik tu vēlies.
Ārsta vārdi ir ietinamais papīrs. Gribu tajos ietīties."
Man ļoti, ļoti patika!
-Turklāt, ja tu negribi, tev nav spiestā kārtā jāsaietas ar cilvēkiem. Tu mierīgi drīksti būt viena pati tik daudz, cik tu vēlies.
Ārsta vārdi ir ietinamais papīrs. Gribu tajos ietīties."
Man ļoti, ļoti patika!
September 22, 2019
Grāmata, kura neiederas nevienā plauktā - pēc izjūtām atgādina Donna Tartt grāmatas, bet atšķirīga. Grāmata kā mākslas darbs, kurā autore nodaļu pēc nodaļas uzbur jaunas ainas.
April 30, 2023
Dažreiz nekas cits neatliek kā ticēt, ka grāmatas pašas zina, kad tās jālasa. "Skaidrumu" - Somijas rakstnieces biogrāfisku romānu par Jaunzēlandes rakstnieci - nopirku pirms 4 gadiem, uzreiz arī sāku lasīt, uzreiz arī sapratu, ka šī nav ikdienišķa grāmata, jo valoda un nelineārais sižets pieprasa, lai lasītājs ļautos. Bet toreiz nesanāca ļauties un iejusties, pametu pēc pārdesmit lapām. Grāmata visus šos gadus tā arī pacietīgi gaidīja, kamēr sagaidīja.
Atklāsme par vardarbības normalizēšanu Latvijā ir pienācīgi biedējošs fons "Skaidruma" stāstam par ikdienišķo vardarbību ģimenē, institucionālo vardarbību psihiatriskajās slimnīcās (200+ elektrošoki; "Viņa gribēja izvārtīties citu likteņos un izbaudīja savu statusu, to, ka izraisīja mūsos bailes"), un vienas sievietes trauslo dzīvotspēju un talantu, kas šo dzīvi glābj, katru dienu kā pirmo reizi. "Turu ciet vārdus un teikumus, lai vēlāk tos dabūtu atpakaļ, noturēti tie sakrājas manī un nāk ārā, kad man tos vajag." Plānotā lobotomija tiek atcelta tādēļ, ka dažas dienas iepriekš viņas pirmais stāstu krājums ieguvis nacionālo literatūras balvu. "Rokraksts ir dzīvnieks, tam ir raksturīgi pēdu nospiedumi."
Es varu tikai minēt, bet man šķiet, ka autorei izdevies nodot grāmatas varones trauksmaino domāšanu, neparastās alegorijas, pavisam īpašo spēju verbalizēt redzēto un sajusto. Fascinējoša sevis apzināšanās, kas jāpārlasa vairākkārt:
"Mums abiem jāturas pie savas iekšējās pasaules, jo sevišķi no rītiem, kad pēc nakts sava pasaule priekšā ir skaidra. Tā parādās kā reti sastopams dzīvnieks, kurš aiz durvīm to vien gaidījis, lai piemērotā brīdī tiktu ielaists iekšā.
Paša spēku visvairāk aizsargā klusums, kas valda tev apkārt."
Neesmu lasījusi nevienu Dženetas Freimas grāmatu, bet tagad noteikti to izdarīšu.
"Pirmais teikums atnesa sev līdzi cerību. Es spēju rakstīt tikai cerības dēļ, ne naida vai baiļu dēļ. Tas, kurš rakstot ir pieredzējis skaidrumu un redzējis, kā no melna laika atdalās gaisma, vārdu spēku nevar aizmirst."
Atklāsme par vardarbības normalizēšanu Latvijā ir pienācīgi biedējošs fons "Skaidruma" stāstam par ikdienišķo vardarbību ģimenē, institucionālo vardarbību psihiatriskajās slimnīcās (200+ elektrošoki; "Viņa gribēja izvārtīties citu likteņos un izbaudīja savu statusu, to, ka izraisīja mūsos bailes"), un vienas sievietes trauslo dzīvotspēju un talantu, kas šo dzīvi glābj, katru dienu kā pirmo reizi. "Turu ciet vārdus un teikumus, lai vēlāk tos dabūtu atpakaļ, noturēti tie sakrājas manī un nāk ārā, kad man tos vajag." Plānotā lobotomija tiek atcelta tādēļ, ka dažas dienas iepriekš viņas pirmais stāstu krājums ieguvis nacionālo literatūras balvu. "Rokraksts ir dzīvnieks, tam ir raksturīgi pēdu nospiedumi."
Es varu tikai minēt, bet man šķiet, ka autorei izdevies nodot grāmatas varones trauksmaino domāšanu, neparastās alegorijas, pavisam īpašo spēju verbalizēt redzēto un sajusto. Fascinējoša sevis apzināšanās, kas jāpārlasa vairākkārt:
"Mums abiem jāturas pie savas iekšējās pasaules, jo sevišķi no rītiem, kad pēc nakts sava pasaule priekšā ir skaidra. Tā parādās kā reti sastopams dzīvnieks, kurš aiz durvīm to vien gaidījis, lai piemērotā brīdī tiktu ielaists iekšā.
Paša spēku visvairāk aizsargā klusums, kas valda tev apkārt."
Neesmu lasījusi nevienu Dženetas Freimas grāmatu, bet tagad noteikti to izdarīšu.
"Pirmais teikums atnesa sev līdzi cerību. Es spēju rakstīt tikai cerības dēļ, ne naida vai baiļu dēļ. Tas, kurš rakstot ir pieredzējis skaidrumu un redzējis, kā no melna laika atdalās gaisma, vārdu spēku nevar aizmirst."
July 18, 2019
Skaidrums ir ārkārtīgi emocionāli smaga, bet absolūti burvīga grāmata. Rakstniece kā mākslinieks ar otu uz audekla spēj uzburt dzīvas ainas, daloties gan ar sāpēm, gan prieku. Izmisumu un trauksmi. Samierināšanos. Vārds skaidrums, kā saka pati rakstniece, sevī iemieso cerību doto spēku. Un šo spēku dod tieši rakstīšana. Raksti, kad tev ir grūti, raksti, kad tev ir skumji, raksti, kad esi laimīgs, raksti, kad emocijas gāžas pār tavu domu grāpjiem kā uz uguns atstāta un nepieskatīta zupa. Raksti uz piezīmju lapām, raksti brīvajās vietās grāmatu lapās, raksti uz norasojušām logu rūtīm. Raksti, jo tas atbrīvo. Raksti, jo tas dziedē.
Vairāk par grāmatu var lasīt blogā: https://gramatas.austra.lv/2019/07/18...
Vairāk par grāmatu var lasīt blogā: https://gramatas.austra.lv/2019/07/18...
July 29, 2019
Man nav viennozīmīga vērtējuma šai grāmatai, visticamāk tāpēc, ka es gluži nespēju to sajust tā, kā tā būtu jāsajūt, lai ievibrētu ikkatru lasītāja dvēseles stīgu. Vienā teikumā: "Skaidrums" ir grāmata, kas pamudina uz tālāku informācijas meklēšanu par rakstnieci Dženetu Freimu, kuras pirmajā personā šis stāsts klāstīts.
Plašāk blogā:
http://lalksne.blogspot.com/2019/07/r...
Plašāk blogā:
http://lalksne.blogspot.com/2019/07/r...
September 7, 2019
..pēc šādas grāmatas gribētos izlasīt arī kādu pašas Dženetas Freimas sarakstīto.
July 14, 2019
Laikam varu teikt, ka man viss bija šai grāmatā, uzrunājošais viss, un apdomātais. Saistīja valodskaistums, cerības devumu atradu stāsta turpinājumā un noslēgumā, lai gan iesākums vietām bija skumjām vairāk caurvīts. Taču tagad, noslēgumā, varu tikai pateikt, ka sajūtos labi. https://gramatfoto.blogspot.com/2019/...
August 5, 2022
"Kurš reiz palaidis stāstījumu prom no tumsas un iznesis gaismā, meklējis un atradis vārdus, tas vairs nevar iet atpakaļ, vairs nevar nožēlot un atkāpties." (309. lpp)
Grāmata par būtību, paša esību un skaidrumu.
Grāmata par būtību, paša esību un skaidrumu.
September 18, 2016
Vuoden parhaimpia kotimaisia, joita olen lukenut.
October 5, 2016
Kirja oli muutamien lukemieni kehujen jälkeen pienoinen pettymys itselleni. Ehkä olin alkanut odottaa jotain liian ihmeellistä. Tarina itsessään on ihan mielenkiintoinen ja tekstikin onnistuu osittain kantamaan - erittäin onnistuneita tarkkanäköisiä pätkiä ja lauseita löytyy. Omaan makuuni "kaunis kirjoittaminen" kuitenkin silloin tällöin repsahtelee vähän patetian puolelle, mikä on aina riskinä, kun tavoitellaan koskettavaa kirjoittamista. Samoin olen vähän puutunut kotimaisen kirjallisuuden nykytyylille, joka saa usean kirjoittajan tekstin tuntumaan samanlaiselta, sillä tehokeinot ovat kaikilla niin samanlaiset, että ilmaukset eivät enää yllätä tai tunnu tuoreilta. Aineettoman aineellistamiset ja ko. asiat sitten vuotavat, valuvat ja putoilevat jne. Tai näillä on "asuinsija". Kirja osui myös lukuajankohdaltaan ehkä huonoon saumaan kun olen juuri lukenut Sylvia Plathin Lasikellon alla, joka jäi mieleen vaikuttavampana ja aidomman tuntuisena kuvauksena mielen järkkymisestä. Olisi ollut parempi lukea nämä ajallisesti paljon kauempana toisistaan, jotta Kirkkaus olisi saanut toimia ihan omana itsenään vertautumatta mihinkään. Ei missään tapauksessa huono kirja, todellakin lukemisen arvoinen, olin vain odottanut liikaa.
May 10, 2018
Sen takia, mitä kaikkea hyvää Kirkkaudesta oli kirjoitettu ajattelin, että kirjan on oltava erityinen. Silti: Kirkkaus ylitti odotukset.
Tuli mieleen Sara Stridsbergin Niin raskas on rakkaus. Siitä blogissani https://keltainenkirjasto.blogspot.fi...
Miksi? Sama raskas aihe: mielisairaus. Ja etenkin: samantyylinen lyyrinen käsittelytapa. Vaikeasta aiheesta tuolla otteella syntyy koskettavaa kirjallisuutta.
Jalosella jokainen sana hengittää ja on läsnä. Jokainen ajatus on punnittu, looginen, ja samalla epätodellisuudessa. En tunne sitä, mutta intuitiivisella tasolla ymmärrän.
Jokainen sana on lähellä. Jokainen ajatus on tiivis. Voisin lukea kaiken uudestaan ja uudestaan. Varmasti niin tulee tapahtumaan. Olen niin onnellinen, että olen lukija ja tällaisia kirjoja on olemassa.
Sanonpa vaan, että kiitos Riitta Jalonen. Luen Kirkkauden varmasti uudelleen. Se on paljon luvattu, sillä hienojen kirjojen maailmassa harvoin haluaa palata jo luettuun.
Riitta Jalonen: superlatiivini loppuvat. Keksi minulle ja kirjallesi uusi. Se ei ole pöyhkeä eikä mahtaileva vaan yksinkertaisesti tiivistää lukijan onnen näin upean kirjan parissa.
Tuli mieleen Sara Stridsbergin Niin raskas on rakkaus. Siitä blogissani https://keltainenkirjasto.blogspot.fi...
Miksi? Sama raskas aihe: mielisairaus. Ja etenkin: samantyylinen lyyrinen käsittelytapa. Vaikeasta aiheesta tuolla otteella syntyy koskettavaa kirjallisuutta.
Jalosella jokainen sana hengittää ja on läsnä. Jokainen ajatus on punnittu, looginen, ja samalla epätodellisuudessa. En tunne sitä, mutta intuitiivisella tasolla ymmärrän.
Jokainen sana on lähellä. Jokainen ajatus on tiivis. Voisin lukea kaiken uudestaan ja uudestaan. Varmasti niin tulee tapahtumaan. Olen niin onnellinen, että olen lukija ja tällaisia kirjoja on olemassa.
Sanonpa vaan, että kiitos Riitta Jalonen. Luen Kirkkauden varmasti uudelleen. Se on paljon luvattu, sillä hienojen kirjojen maailmassa harvoin haluaa palata jo luettuun.
Riitta Jalonen: superlatiivini loppuvat. Keksi minulle ja kirjallesi uusi. Se ei ole pöyhkeä eikä mahtaileva vaan yksinkertaisesti tiivistää lukijan onnen näin upean kirjan parissa.
November 12, 2016
Ihana kirja kirjailijasta, jonka sydän oli lasia ja silmät näkivät maailman toisin. Aluksi teksti tuntui poukkoilevan assosiaatiosta toiseen ja vertauskuvat olivat hämäriä, mutta kun tarinan osasista sai kiinni ja kertojan maailman alkoi hahmottua, alkoi tunnelmakin viehättää. Kovin kiireellä tarinassa ei voinut edetä: Janetin hidas toipuminen rakkaiden menetyksistä ja karuista mielisairaalavuosista vaati aikaa myös lukijalta.
Jalonen kirjoittaa juuri sellaista todelliseen henkilöön pohjautuvaa fiktiota, josta pidän. Hän ei pitäydy vain historiakirjoista todennettaviin käänteisiin vaan lähtee luomaan kuvaa ainutlaatuista, moniulotteisesta ihmisestä. Tavoitteena ei ole arvioida kohdetta, vaan luoda hänet uudeksi. Loppusanoissaan Riitta kertoo mm. peilanneensa Janen kirjoitusprosessiin omia tuntemuksiaan ja tapojaan kirjailijana. En pitänyt tätä lainkaan pahana vaan päinvastoin rikastavana metodina.
Ja koska olemme juuri siinä vaiheessa vuotta, en voi olla ihmettelemättä, että miksi ei Finlandia-ehdokas??
Jalonen kirjoittaa juuri sellaista todelliseen henkilöön pohjautuvaa fiktiota, josta pidän. Hän ei pitäydy vain historiakirjoista todennettaviin käänteisiin vaan lähtee luomaan kuvaa ainutlaatuista, moniulotteisesta ihmisestä. Tavoitteena ei ole arvioida kohdetta, vaan luoda hänet uudeksi. Loppusanoissaan Riitta kertoo mm. peilanneensa Janen kirjoitusprosessiin omia tuntemuksiaan ja tapojaan kirjailijana. En pitänyt tätä lainkaan pahana vaan päinvastoin rikastavana metodina.
Ja koska olemme juuri siinä vaiheessa vuotta, en voi olla ihmettelemättä, että miksi ei Finlandia-ehdokas??
October 11, 2017
Hmm.
Tunnistan voiman, jota tässä rakastetaan, mutten saa siitä itse kiinni. Huomaan haikeuden, mutten tunne sitä, ymmärrän laadun, eikä tämä silti ollut ihan odotustensa arvoinen. Ehkä odotin liikaa, tai ehkä tämä ei vain ollut minun kirjani.
Tunnistan voiman, jota tässä rakastetaan, mutten saa siitä itse kiinni. Huomaan haikeuden, mutten tunne sitä, ymmärrän laadun, eikä tämä silti ollut ihan odotustensa arvoinen. Ehkä odotin liikaa, tai ehkä tämä ei vain ollut minun kirjani.
Read
March 26, 2023”Slimība ir fikcija tāpat kā rakstīšana. No abām var saredzēt tikai aisberga virsotni”🌳 .
.
Ārā plosās vētra un grāmata, gluži kā uz vāka attēlotajos sakņu žņaugos pārņem prātu un sajauc realitāti ar halicinācijām un ilūziju. .
.
🌿Grāmata lasās grūti un tā lēnām atveras tikai pēc 150lpp., man nākas pētīt, kas tad ir šīs grāmatas varone- Jaunzēlandes slavenā rakstniece Janet Frame, jo teksts gluži kā viņas prāts jaucas kopā tagadnē, pagātnē, izdomātajā un esošajā. Viens nu ir skaidrs-somu rakstniece Riitta Jalonen, kura sarakstījusi grāmatu “Skaidrums” ir lieliski attēlojusi galvenās varones iekšēji sarežģīto pasauli. .
.
🌳”Kad cilvēki ir miruši, viņi mūsos ir vēl daudz vairāk nekā savas dzīves laikā”🌳 .
.
Janet Frame ir psihiski slima un pašnāvnieciska sieviete, kura ir iemīlējusies savā terapeitā un viņam veltītās vēstules saplēš pirms nosūta. Viņas ģimenē notikušas daudzas traģēdijas. Divas no māsām noslīkušas, viņas dvīņu brālis miris dzemdībās un otrs brālis sirgst ar epilepsiju. Ārstējoties psihiatriskajā iestādē viņai jāpārcieš vairāk kā 200elektrošoka sesijas, bet neskatoties uz to, viņa vienīgo dzīves skaistumu redz rakstīšanu, tai skaitā arī biogrāfisku darbu rakstīšanu par piedzīvoto slimnīcā. Viņa saņem neskaitāmas balvas un tiek augstu novērtēta, bet tas nemazina viņas iekšējo cīniņu ar savu prātu, vēlmi padarīt galu, sadzīvot ar halucinācijām. Ceļojumā uz Londonu, viņa brīvprātīgi dodas uz psihiatrisko iestādi, kur viņai paziņo, ka iepriekš noteiktā diagnoze-sižofrēnija nav pareiza. Kā viņa pati min vēlāk, tas viņai ir atņēmis dzīvotprieku, jo visa rakstniecība ir balstījusies uz šo apziņu, ka viņa ir slima. .
.
🍄Man gribētos izlasīt kādu pašas Jaunzēlandes rakstnieces darbu, paskatīties uz to visu no viņas skatu punkta. Katrā ziņā pārdomas rosinoša grāmata!
.
3.5⭐️
.
Ārā plosās vētra un grāmata, gluži kā uz vāka attēlotajos sakņu žņaugos pārņem prātu un sajauc realitāti ar halicinācijām un ilūziju. .
.
🌿Grāmata lasās grūti un tā lēnām atveras tikai pēc 150lpp., man nākas pētīt, kas tad ir šīs grāmatas varone- Jaunzēlandes slavenā rakstniece Janet Frame, jo teksts gluži kā viņas prāts jaucas kopā tagadnē, pagātnē, izdomātajā un esošajā. Viens nu ir skaidrs-somu rakstniece Riitta Jalonen, kura sarakstījusi grāmatu “Skaidrums” ir lieliski attēlojusi galvenās varones iekšēji sarežģīto pasauli. .
.
🌳”Kad cilvēki ir miruši, viņi mūsos ir vēl daudz vairāk nekā savas dzīves laikā”🌳 .
.
Janet Frame ir psihiski slima un pašnāvnieciska sieviete, kura ir iemīlējusies savā terapeitā un viņam veltītās vēstules saplēš pirms nosūta. Viņas ģimenē notikušas daudzas traģēdijas. Divas no māsām noslīkušas, viņas dvīņu brālis miris dzemdībās un otrs brālis sirgst ar epilepsiju. Ārstējoties psihiatriskajā iestādē viņai jāpārcieš vairāk kā 200elektrošoka sesijas, bet neskatoties uz to, viņa vienīgo dzīves skaistumu redz rakstīšanu, tai skaitā arī biogrāfisku darbu rakstīšanu par piedzīvoto slimnīcā. Viņa saņem neskaitāmas balvas un tiek augstu novērtēta, bet tas nemazina viņas iekšējo cīniņu ar savu prātu, vēlmi padarīt galu, sadzīvot ar halucinācijām. Ceļojumā uz Londonu, viņa brīvprātīgi dodas uz psihiatrisko iestādi, kur viņai paziņo, ka iepriekš noteiktā diagnoze-sižofrēnija nav pareiza. Kā viņa pati min vēlāk, tas viņai ir atņēmis dzīvotprieku, jo visa rakstniecība ir balstījusies uz šo apziņu, ka viņa ir slima. .
.
🍄Man gribētos izlasīt kādu pašas Jaunzēlandes rakstnieces darbu, paskatīties uz to visu no viņas skatu punkta. Katrā ziņā pārdomas rosinoša grāmata!
.
3.5⭐️
February 12, 2023
"Skaidrums" ir drūms, bet ne gluži, biogrāfisks, bet ne gluži, hronoloģisks, vēl ne glužāk. Lasot uzrunāja fragmenti par ķermenisko un radniecisko kaunu un domu lamatām. Nevaru nepiekrist, ka lielu daļu no cilvēka domām pieblīvē vainas apziņa un, ka domām ir paradums uzrasties no tukšuma. Grāmatas varonei Dženetai ir daudz domu, kuras izriet no neapskaužamām situācijām un noved līdz neapskaužamākām situācijām. Galvenā loma "Skaidrumā" ir vārdiem un rakstīšanai.
Grāmatas vidū ir rindkopa, kas atspoguļo "Skaidrumu" labāk:
Grāmatas vidū ir rindkopa, kas atspoguļo "Skaidrumu" labāk:
Uzlieku uz sola ceļasomu. Tā ir smaga. Tur ir vairāk nekā 200 elektrošoku, uz grīdas izkritis abortējies bērns, pirmais dzejolis, ko uzrakstīju bērnībā, tur ir viss Klusais okeāns, mātes sapņi par savām grāmatām, tēva nestie ogļu maisi, tur ir Mērtla, Izabela, Džūna un Džordijs, tur ir Ričards un viņa neglītie vārdi, un Džons Manijs.
October 20, 2016
Tämä olkoon sitten syksyn kirja numero 2 kun Hanna-Riikan kirja vei ykkössijan. Ihana. Kirjailijasta siis Framesta en ollut tietenkään koskaan kuullutkaan mutta uskon että nyt hänen kirjojaan myös suomennetaan. Toivon ainakin hartaasti. Ihana ihana kirja.
July 31, 2017
Mielenkiintoinen kirjatyyppi tämä, jossa kerrotaan todellisesta henkilöstä fiktion keinoin. Tässä tapauksessa uusiseelantilaisesta kirjailijasta. Jalonen vie uskottavasti sellaisen ihmisen mieleen, joka kokee kaiken voimakkaasti ja ilmaisee kokemansa sanojen kautta. Siitä huolimatta itselleni tuli ulkopuolinen olo tätä lukiessani, henkilön historiallisuus vei terän fiktiosta, ja huomasin istuvani koneella lukemassa Wikipediaa. Kieli oli kaunista ja dramaattista, mutta jätti minun haaleaksi. Ostin Framen esikoisen Amazonista, mielenkiintoista nähdä miltä sen lukeminen tuntuu tämän jälkeen.
April 28, 2019
Kirjoitustyyli oli kaunis, tuli vahva fiilis että pitäisi itsekin kirjoittaa, enemmän ja ajatuksella. Kirjan kertomus oli kuitenkin vähän ehkä jopa outo, irrallinen. Jätin kirjan jäähylle ja jatkoin, vähän sain paremman otteen, mutta sitten en kuitenkaan. Harmittaa antaa tälle vain kolme tähteä, mutta noh onhan sekin ihan hyvä. Teksti oli kuitenkin äärimmäisen kaunista.
March 22, 2017
Silmääkään räpäyttämättä tunnistan teoksen taidokkuuden ja ymmärrän miksi sitä kehutaan. Mutta minä ja Kirkkaus olemme niin eri aaltopituuksilla. Tämä ei ollut minun kirjani lainkaan. En päässyt tarinaan sisälle, en tykännyt tyylistä lainkaan. Tiheään vaihtuvat luvut katkaisivat aina lupaavan sukelluksen teoksen maailmaan.
Mielenkiintoinen aihe tällä kyllä on.
Mielenkiintoinen aihe tällä kyllä on.
March 3, 2017
kielellisesti nerokas teos, täynnä kauniita kielikuvia. päähahmo jäi kuitenkin liian etäiseksi, ei raapinut liikuttavalla tavalla.
August 5, 2019
Mana recenzija: https://www.punctummagazine.lv/2019/0...
November 28, 2018
Tästä kirjasta jäi vähän ristiriitainen olo. Toisaalta minäkertoja esitetään yllättävän naiivina ja vähän liikaa päälauseiden tasolle jäävänä oman elämänsä tarkkailijana — siihen nähden, että hän on kirjailija, joka kykenee luomaan häikäisevää kirjallisuutta myös silloin, kun maailma pelaa häntä vastaan — mutta toisaalta tällainen kerrontatyyli tuo henkilöön juuri sellaista helposti särkyvän persoonan tuntua, joka on sisällön kanssa sopusoinnussa. Kaiken kaikkiaan tuntuu, että minäkertoja ei itse aivan ylety niihin sielunsa syvyyksiin, joihin hän kovasti pyrkii, vaan havainnot ja ajatukset jäävät lopulta häiritsevän pinnallisiksi. Ja kuinka vahvasti joka ikinen päähenkilön teko huutaa sitä, miten hän kaipaa vain hyväksyntää, miten hän vain haluaa tulla huomatuksi ja hyväksytyksi sellaisena kuin on — ah, ja miten syvästi juuri tähän puoleen hänessä saatoin samastua.
Jalonen on ryhtynyt rohkeaan urakkaan kirjoittaessaan todelliselle henkilölle fiktiivisen elämän. En mitenkään kykene arvioimaan, kuinka kirjan tarina vastaa Janet Framen todellista elämää, enkä itse kirjailijana tohtisi näin lähellä oikeaa elämää olevaa aihetta valitakaan. Mutta ainakin kirjan tunnelma toimii ja kuljettaa lukijan Uuden-Seelannin takamaille samaan tapaan kuin vaikka Aldous Hardingin musiikki:
https://www.youtube.com/watch?v=F4R0K...
Jalonen on ryhtynyt rohkeaan urakkaan kirjoittaessaan todelliselle henkilölle fiktiivisen elämän. En mitenkään kykene arvioimaan, kuinka kirjan tarina vastaa Janet Framen todellista elämää, enkä itse kirjailijana tohtisi näin lähellä oikeaa elämää olevaa aihetta valitakaan. Mutta ainakin kirjan tunnelma toimii ja kuljettaa lukijan Uuden-Seelannin takamaille samaan tapaan kuin vaikka Aldous Hardingin musiikki:
https://www.youtube.com/watch?v=F4R0K...
August 26, 2024
“Paša spēku visvairāk aizsargā klusums, kas valda tev apkārt.”
Grāmata ir smaga, pie tādām man bieži vien ir grūti atgriezties, tomēr šī sarakstīta tik brīnišķīgā valodā, ka roka pati stiepās no iesākto grāmatu kaudzes izvilkt tieši šo. Ar autores darbiem iepriekš nebiju pazīstama, tagad noteikti interesē izlasīt vēl kādu viņas daiļdarbu!
“Mūža gadi ir manī jau uzbūvētas istabas, kurās jāiet iekšā, gribas to vai ne, nezinot un nepārliecinoties, vai tajās ir pietiekami gaisa, ko elpot, gaismas un telpas, kurā būt.”
Grāmata ir smaga, pie tādām man bieži vien ir grūti atgriezties, tomēr šī sarakstīta tik brīnišķīgā valodā, ka roka pati stiepās no iesākto grāmatu kaudzes izvilkt tieši šo. Ar autores darbiem iepriekš nebiju pazīstama, tagad noteikti interesē izlasīt vēl kādu viņas daiļdarbu!
“Mūža gadi ir manī jau uzbūvētas istabas, kurās jāiet iekšā, gribas to vai ne, nezinot un nepārliecinoties, vai tajās ir pietiekami gaisa, ko elpot, gaismas un telpas, kurā būt.”
Displaying 1 - 30 of 82 reviews