aiz durvīm

by Zane Zusta

Zane Zusta jau ir pārliecinoši sevi pieteikusi kā rakstnieci gan ar bērnu grāmatām par pūcīti Ucipuci, gan grāmatu "Tarakāni manā galvā", kas tapa sadarbībā ar psihoterapeiti Diānu Zandi. Arī savā jaunajā darbā "Aiz durvīm" Zane Zusta cenšas pavērt durvis uz cilvēku psihes noslēpumiem, lai izvestu lasītāju cauri domāšanas un rīcības labirintiem. "Aiz durvīm" ir emocionāls stāsts par divām sievietēm psihoterapeita kabinetā. Un par to, kas notiek, katrai esot savā durvju pusē. Grāmata un vēstījums būvēti tā, lai lasītājs sev uzskatāmi atklātu patiesību par patiesības divējādo dabu. Autores stilu raksturo šarmanti savērpta stāsta intriga un rotaļīgs sižeta līnijas risinājums, kas tomēr aizved pie gana nopietnām atziņām par atbildību, pārsteidzīgiem secinājumiem, mīlestību, pieķeršanos un laimi.

220 pages, Hardcover

Published October 1, 2019

Reviews

[Liva · Rating 4 out of 5]

Ja drīkstu salīdzināt šo un iepriekš lasīto Zanes Zustas grāmatu, rakstīšu, ka šī bija vairāk kā prozas darbs, kā romāns, kurā iegrimt savā patikā vai nepatikā pret varoņiem, paņemt tēju un cepumiņus, iegrimt segās un dzīvot līdzi. Īsāk sakot, ja "tarakāni" ne pārāk patika, nebīstieties, "Aiz durvīm" ir iespēja iepatikties. Bet uztveriet to kā romānu, nevis dzīves pamācību.

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2019/11/...

[Arta · Rating 4 out of 5]

Grāmatā "Aiz durvīm" tās autore aicina ielūkoties, kas notiek aiz psihoterapeita durvīm, kad tās tiek aizvērtas gan no vienas, gan otras puses. Par lietām, kuras ļaujam izskaitļot savam uzbudinātajam prātam, pieņemot par patiesību. Īstu un vienīgu. Šie stāsti atkailina ne tikai to varoņus, bet arī pašus lasītājus. To būtība neatklāj Visuma noslēpumus, neizgudro velosipēdu no jauna vai nepieraksta sev klāt kvantu fizikas terminus, vien spēlējas ar mūsu apziņas receptoriem, izceļot gaismā senaizmirstas īstenības.
Mani simpatizē un saviļņo autores valodas vieglums. Un dedzība, ar kādu lasītājs tiek ievilkts plūstošo stāstu vērpetēs, atgādinot, ka pasaule neapstāsies, kad apstāties nāksies mums.
Plašāk lasi blogā: https://austra.lv/2020/08/20/zane-zus...

[Anita Apine · Rating 3 out of 5]

Biju gaidījusi no šīs grāmatas kaut ko vairāk. Nespēju just līdzi galvenajām varonēm un viņu problēmām, varbūt grāmata vienkārši nenonāca pie manis īstajā dzīves posmā, lai spētu radīt kādas emocijas. Traucēja terapijas dialogu atkārtošanās gan Annas, gan Emmas stāstā, jo nācās šķirt pāri lapas, lai nebūtu divas reizes jālasa viens un tas pats.

[Sintija Levica · Rating 4 out of 5]

Šie stāsti vēlreiz un vēlreiz apliecina to, ka mums jāaizdomājas mazliet vairāk ne tikai par sevi, bet arī par citiem. Jā, mums ir viedoklis par citiem, jā mēs kritizējam citus...bet kāpēc? Mēs taču nekad nezinām, kas slēpjas tajā otrā cilvēkā tur iekšā...
Varbūt šī grāmata nav pati aizraujošākā literatūra, bet viena no pamācošākajām gan.

[Laura Mekša · Rating 5 out of 5]

Oficiāli esmu Zanes Zustas fans! Atkal izlasīju grāmatu pāris stundās. Šī grāmata man bija kā terapija. Dziedinoši.

[Iveta Ozola - Cirule · Rating 5 out of 5]

Grāmata ir lasāma no abām pusēm - no vienas puses Annas, psihoterapeites, stāsts, bet no otras puses - Emmas, viņas klientes stāsts. Lasīju ar baudu, jo esmu izdzīvojusi abas no šīm lomām, tādēļ jo īpaši spilgti spēju iztēloties notikumu gaitu. Autore ir ne tika realizējusi kolosālu ideju, bet arī raksta plūstoši un labskanīgi, kas ierindo šo darbu manu vismīļāko latviešu autoru grāmatu sarakstā. Viegli spēju uzburt aprakstītās sajūtas un izbaudīju meistarīgi izstrādātos abu galveno varoņu saskares punktus. Paldies, Zane Zusta, par labsajūtas piepildītiem brīžiem!

[Annija · Rating 4 out of 5]

3 tējas krūžu garumā. Mani šī grāmata savā ziņā aizrāva, un dīvainā kārtā vairāk aizrāva grāmatas otrā daļa, un otrās daļas varonei vairāk jutu līdzi.
Galvenais iemsels tam, ka tiek parādīts tas, ka arī “otrā pusē esošajiem” arī ir problēmas un katram ir vajadzīgs laiks sev. Darbu nedrīkst nes uz mājām, un mājas uz darbu.

[Inga Grencberga · Rating 5 out of 5]

Zanei ir izdevusies brīnišķīga grāmata! Prieks!

Lasot vēlreiz pārliecinājos, cik svarīgi ir atrast “savu” terapeiti - un tad nemanot apjaut, ka viņa jau ir būtiska dzīves sastāvdaļa, kā Emmai un Annai.

[Ieva · Rating 4 out of 5]

Viens stāsts no divu sieviešu skatpunkta. Kliente un psihoterapeite. Lika aizdomāties par pašsaprotamo, kur katram stāstam ir divas puses jeb pagale nedeg viena. Mēs daudz ko dzīvē redzam un iztēlojamies par savu vienīgo patiesību, kur īstenībā varbūt pat 50-70% nezinam vai vispār domājam pareizajā virzienā. Bieži vien iedalam lietas un notikumus kā labus vai sliktus, bet varbūt patiesībā daudz kas ir vienlīdz labs vai slikts, vienkārši atkarīgs no kādas perspektīvas veicam šos salīdzinājumus.
Grāmata panāca to, ka tikai izlasot abus stāstus bija iespēja patiešām saprast katras sievietes rīcības, attieksmi un domas, lasot vienu stāstu ir tiešām kā dzīvē - nepilns skats uz notiekošo.

Citāts ko vēlējos izrakstīt: "Nesen braucu taksometrā, šoferis nolamāja gandrīz visus, kas šķērsoja ceļu uz gājēju pārejas. Pēc mirkļa viņam vaicāju: "Es, protams, lūdzu mani atvainot, ka to saku, bet ja kāds no šiem cilvēkiem, kuri tikko gāja pāri ielai, būtu jūsu radinieks - mīļotā sieva, māte vai dēls- ,vai arī tad jūs dusmotos uz viņiem?" Taksists padomāja un teica, ka ne. Šāda godīga atzīšanās man patika. Saproti, tur tā problēma- svešus cilvēkus mēs mēdzam uztvert kā idiotus, tūļas un traucēkļus, tomēr visi cilvēki kaut kur steidzas, iegrimuši savās pārdomās. Ja mēs pamanītu cilvēkus sev apkārt un novērtētu, ka mēs esam vienlīdz svarīgi, mūsu sabiedrība būtu daudz labāka."

Šādas tādas domas par ko padomāt, reālistisks sižets, bija interesanti.

[Ance · Rating 3 out of 5]

Aiz dvēseles durvīm.
Es ilgi gāju uz terapiju. Nākotnē vēl kādreiz noteikti iešu. Mani draugi iet uz terapiju. Un tas, kas notiek starp diviem cilvēkiem aiz psihoterapeita kabineta durvīm - tā ir neaizsniedzama zona, tās ir grūti aprakstāmas vai paskaidrojamas, lai gan tik ļoti nepieciešamas attiecības. Unikālas. Šeit tās redzamas gluži burtiski no abām pusēm. Cilvēki ir fantastiski savā sarežģītībā, jo dziļāk apņemamies ielūkoties aiz viņu dvēseles durvīm, jo mazāk gribas nosodīt vai pašiem uzņemties lieku vainu, bet top daudz vairāk mīlestības, ko dot. Tas nav non-fiction, bet ir veids, kā caur sirsnīgu un cilvēcisku stāstu sajust, ko nozīmē būt terapijā, kas tur notiek - tā ir neaprakstāma vērtība.

[Laura Ķeire · Rating 2 out of 5]

Lielā vilšanās saturā, vilšanās iepriekš lasītajās labajās atsauksmēs, vilšanās nabadzīgajā vārdu krājumā. Ļoti tracināja rasistiski noskaņotie un aizspriedumainie izteiksmes līdzekļi, piemēram, "izdzirdēju viņa balsī latgaliešu akcentu, kas, iespējams, izskaidroja arī dīvainā vārda izvēli (Antālijs)", "indiāņi plikiem dibeniem lēkāja ap ugunskuru izbļaujot: ukačaka", "laimīga bērnība mēdz būt tikai taurenim, kurš nomirst otrā dienā" un vēl, un vēl... Knapi izmocīju līdz beigām.

[Zanda Melne · Rating 5 out of 5]

"Tik viegli mēs vērtējam citus,sodam,kritizējam,jā ,jā- mums IR viedoklis. Ja vien mēs zinātu ar ko ikkatram nākas saskarties. Mēs varbūt tad būtu citādi viens pret otru. Vairāk kā...cilvēki?"

[Linda · Rating 4 out of 5]

Zanes Zustas “Aiz durvīm”, šķiet, pie manis atnāca īstajā laikā - grāmatu izlasīju dienas laikā, tajā burtiski dzīvoju un ļāvos abiem stāstiem. Grāmata ir sadalīta divās daļās un lasāma no abām pusēm: Emmas stāsts un Annas stāsts. Anna ir psihoterapeite, bet Emma - viņas paciente.

Notikumi risinās gan terapeites kabinetā, gan ārpus tā. Pati esmu bijusi terapijā pirms gadiem desmit, tāpēc lasot bija interesanti atgriezties pazīstamajās sajūtās. Lasot jutu iekšēju līdzsvaru un mieru. Ja nekad neesi bijis psihoterapeita pacients un vēlies uzzināt, kas tad īsti notiek aiz terapeitu durvīm, grāmatas varones dos iespēju ielūkoties sarunās un divu personību mijiedarbībā.

Lai gan sākumā likās, ka stāsts būs galvenokārt par terapijas atklāsmēm un abu sieviešu attiecībām, tomēr ne. Tāpat kā dzīvē arī grāmatas svarīgākie notikumi risinās aiz ārsta kabineta durvīm - reālajā pasaulē.

Stāsts patiesībā ir par mīlestību pret sevi un sevis pieņemšanu. Par beznosacījumu mīlestību, pēc kuras mēs visi tik ļoti ilgojamies. Sarunu un notikumu centrā ir attiecības starp vecākiem, bērniem, dzīvesbiedriem.

Atziņas pēc izlasīšanas - mums nav tiesību lemt pār citu cilvēku dzīvi. Izdarīt secinājumus un tiesāt. Pirms varam dāvāt savu mīlestību citiem, jāmācas pieņemt un iemīlēt pašiem sevi.

[Marta · Rating 4 out of 5]

Emma ir tik apsēsti pieķērusies psihoterapeitei, ka kļuvusi slimīgi atkarīga, pat greizsirdīga, jo vienpusēji uzskata viņu bezmaz par savu mammu. Savukārt psihoterapeitei pašai dzīvē savs ceļš, sava ikdiena un pārdzīvojumi, problēmas, viņa pat nenojauš Emmas pieķeršanās slimīgos apmērus, dzīvo savu pagātnes rēgu burbulī, kas mijās ar klientu problēmu uzkrāšanos un nogulsnēm, līdz nonāk līdz pašas dzīves krustugunīm. Laimīgā kārtā Emma pēc milzīga pārdzīvojuma atskārš, ka ir pašpietiekama, ir mainījusies, var pati pieņemt lēmumus un sadziedēt brūces.
Parādās tādi labi pazīstami pārpratumu situāciju modeļi, kad aizvainojums rodas, jo netiek apspriests notikušais, netiek lūgts par to izteikties.
Mazliet nepatika, ka diezgan liela daļa sižeta situāciju dublējās. Saprotu, ka ir gribēts parādīt situāciju no abu iesaistīto pusēm, bet tai pašā laikā to varētu kādā veidā apvienot vienā stāstījumā

Jutu, ka dzīve virzās ne uz to pusi, it kā būtu izvēlējusies nepareizu maršrutu, sajaukusi peronu, turklāt pati nezinu, uz kurieni dodos un kāpēc. Dažreiz sāka uzmākties apātija, kura skaļi kliedza - dzīvei nav jēgas! Ko tu dari, muļķe! Viss ir galīgi garām! Nākamajā rītā atkal saņēmos un turpināju eksistēt. Tāpēc atnācu - nekas jau īpašs… (9.lpp)

Visa uzmanība tikai, man manī klausās, mani dzird, mēģina iejusties manā vietā, cenšas mani saprast, un tas viss tikai man, man, man! Kā lai cilvēks neapmulst no tik lielas uzmanības? (11.lpp)

Iemīlēšanās dzīvē, iemīlēšanās sevī, jo beidzot manā dzīvē bija radies laiks, kad es biju savas dzīves centrā. Biju pamanījusi pati sevi. Absurdi, vai ne? Ta tam vajadzētu būt vienmēr, taču cilvēkiem jau patīk iet sarežģītākās takas - pat ja tas prasa maksāt žūksni eiro, lai par savu naudu kādam būtu vajadzīgs. Tomēr es jutos lieliski. (11.lpp)

Iespējams, tas bija rūpīgi izstrādāts psihes attīstības mehānisms - fantazēšana par vēlamo, kas tieši man kā personībai bija vajadzīgs, lai augtu. Dzirdēju to, ko gribēju dzirdēt, redzēju to, ko gribēju redzēt, mērķtiecīgi rāvu ārā sev tīkamus un manu pārliecību apstiprinošus faktus no kopējā konteksta, veidojot pavisam jaunu realitāti. Savējo. Un tajā jutos tik labi un ērti kā ķengurbērniņš mammas kabatā, kur ir silti un droši. Kur varu slēpties, kamēr mazs, un augt. (121.lpp)

Neviens mums šajā dzīvē nav solījis, ka tiksim saprasti. (125.lpp)

[Santa · Rating 4 out of 5]

Gaumīgs dizains, labs saturs, lasīju ar baudu. Kad pierasts lasīt spraigu literatūru, kas pārpildīta dažādiem notikumiem, tad šī pārsteidz ar rāmumu, bet noteikti ne vieglumu, jo iekšējo procesu iekustināšana vienmēr ir grūta.
Mazs pārsteigums - grāmata lasāma no abām pusēm.🌸 Un man pirmā iepazīšanās ar Zani Zustu, noteikti lasīšu vēl viņas darbus.

[Laura · Rating 4 out of 5]

Izlasīju, novērtēju ar "3", domājot par tādu vispārīgo grāmatas vērtību. Pēc tam pus nakti pa galvu malās visādas domas par un ap šo visu tēmu, no rīta izlēmu, ka tomēr tieši man tieši šajā dzīves mirklī šī grāmata bija vairāk vērta.
Lasās viegli un aizrauj.

[Ruu_Vik · Rating 3 out of 5]

Visnotaļ interesants formāts, tīri forša valoda, ātri lasījās un patika, kā viss salikās beigās kopā.

Sāku lasīt ar Emmas daļu un viņas piedzīvotās emocijas nenormāli kaitināja, tā ka pat grāmatu gribējās mest pa gaisu. Terapeites daļa patika un TĀS beigas. wow.

[Anete Laucina · Rating 4 out of 5]

Ļoti skaists stāsts un skaists grāmatas noformējums! Bibliotēkā pie grāmatu plaukta tieši dizains/noformējums bija tas, kas pievērsa uzmanību. Prieks, ka saturs arī bija ļoti labs. Šī grāmata atgādina, ka vispirms mēs katrs esam cilvēks un tikai tad speciālists, nozares profesionālis. Grāmata atgādina, ka mēs bieži vien nemaz nenojaušam kādas vētras notiek otra pasaulē... Ieliku 4.5, jo man beigu daļās galīgi neiderējās notikumi, kuros varones gandrīž pazaudēja sevi.

[Melisa · Rating 2 out of 5]

Izlasot pirmo grāmatas daļu, jutos nedaudz apmulsusi. Šķita, ka esmu izlasījusi labas idejas manuskriptu, līdz galam neapstrādātu, neizskaidrotu. Itkā daļas no dienasgrāmatas, cik pēkšņi kas notika, tik pēkšņi tas viss izbeidzās. Pieļauju, ka tas iespējams bija rakstnieces mērķis, taču dēļ tā es nespēju pietuvināties nevienam no varoņiem, un stāstītājam nenoticēju. Lai arī naivums bija daļa no jēgas Emmas stāstā, tas šķita neiederīgs viņas dzīves gājumā, spriežot no tā ko Emma bija atklājusi terapeitei. Es tam nenoticēju.

Uzsākot nākamo daļu, ļoti patīk fonta maiņa, kas palīdz atdalīties no iepriekšējā stāsta. Spēju saprast, ka nu stāstītājs ir cits! Lai arī otrā daļa man patika labāk par pirmo, daudz teksta atkārtojās, kas man šķita nebija nepieciešams. Lasītājs atcerās iepriekš sacīto, it īpašo tad ja lasa grāmatu "vienā sēdēšanā" (in one sitting). Tām vietām prasījās skriet pāri, nemaz nelasīt, tāpēc ka nespēju "saslēgties" ar Emmu. Varbūt vajadzēja piedāvāt lasītājam tēmu turpinājumus, par ko vēl Emma runāja? Vai vairāk aprakstīt Annas emocijas sesiju laikā, lai lasītājs spētu vairāk just līdzi varoņiem.

Kopumā, lai arī grāmata lasījās ļoti ātri, un gribējās to lasīt līdz beigām, tā uz mani neatstāja īstu iespaidu. Šķita viss sacītais pašsaprotams, loģiskis. Es uzskatu, šo domu varēja pasniegt spilgtāk, dziļāk un izjustāk. Lai arī grāmatas koncepts mani ļoti uzrunāja, man tomēr pietrūka.

Šis ir mans viedoklis, un pieļauju, ka iespējams vienkārši nebija "my cup of tea".

[Linda Grīnfelde · Rating 1 out of 5]

Man nepatika. Neesmu gājusi terapijā, varbūt kādreiz to darīšu, bet man likās ļoti neticami, ka terapeite apsveic klienti svētkos. Tas man radīja milzīgu pretestību visam tur rakstītajam. Es ar lielām cerībām gaidīju ko daudz vairāk, bet saņēmu tikai diezgan banālu sajūtu - mīliet mani, es esmu gana laba. Bet droši vien pati esmu vainīga, ka sagaidīju par daudz. Visu nemaz neizlasīju līdz galam, varbūt tur tā kļūda. Bet ļoti, ļoti skaists vāka noformējums, tāda, ko gribas ielikt grāmatu plauktā.

[Aija Petrovska · Rating 5 out of 5]

Ļoti patika neierastais formāts- grāmatas 2 nodaļas - katra lasāma no savas grāmatas puses. Kā 2 neatkarīgas grāmatas. 2 stāsti. Īpaši pārsteidza Otrā daļa - nebiju gaidījusi, ka Annas stāsts ir tik saistīts ar Pirmo daļu - Emmas stāstu. Lai gan sieviešu romāna žanram tuvu, pārdomas ar ilgu un piesātinātu pēcgaršu - nevērtēt cilvēku/situāciju nezinot stāsta otru pusi. Tik burtiski un pārnesti reizē!

[Vija · Rating 5 out of 5]

Izlasīju un man patika.

[Iveta Rudzite · Rating 5 out of 5]

Neparasta grāmata par to, ka stāstam vienmēr ir divas puses un ne vienmēr lietas ir tādas, kādas mēs tās saredzam vai gribam saredzēt.

[Linda Kalnina · Rating 3 out of 5]

Hmmm...
Manās rokās nonāca netīšām...
Izlasīju Ne tīšām
Pat ļoti ātri izlasīju Ne tīšām,
un arī Ne speciāli man nākas daudz domāt par grāmatu... par to šķiet viena zvaigzne plusā(kā ēdien šovā par noformējumu,centību... :) ) - ideja forša, stāsts arī grib būt izstāstīts un izlasīts un nav tā, ka ir paredzams... tēliem dzīvojas līdzi...
Bet tas, kas man lika aizdomāties ne no tās viss labākās puses...
Ņemot vērā, ka autore ir latviete un Emma ir latviete - kad Mēs latviēsu sievietes beigsim "iekāpt" latvietītī(piedošan par izteicieni, bet tas mums - latv. sievietēm ir ļoti raksturīgs... un es ļoti cienu latviešu sievietes, tāpēc gribētu, lai tas mainās...
.... ar latvietīti es domāju - zema pašapziņa... sevis nonioecināšana, jā vairumam tēvi ir alkoholiķi, vai nav bijuši, vairākas laulības, bērnus jāaudzina vienai, ne pietiekams atalgojums.. bet šajā grāmatā man uzkrita ļoti tas, cik pašpietiekama un īsta sieviete bija šī te psihoterapeite... kas arī ir ar Problēmām, tēviem netēviem, arī cīnās ar savām traumām, Bet ir Sieviete.... un šis otrs tēls, kurš arī varētu būt tik pat cienījams un ar savām problēmām, nevis maza kašķīga meitene, kura īsti nav pieaugusi, nobriedusi un nemaz nevēlas to darīt.... hm tās ir manas pārdomas!!! un paldies par tām :) un grāmata noteikti j;aizlasa, lai būtu savas pārdomas

[Lāsma Freimane · Rating 4 out of 5]

"Aiz durvīm"

Izcili gaumīgs vāka noformējums. Un kad uz grāmatas pamanīju Zanes Zustas vārdu jutu, ka būs! Autore ar saviem "tarakāniem" palika tik mīļa un saprotama. Var teikt, ka Zani mīlu, gluži kā šajā grāmatā Emma mīl savu psihoterapeiti. Izklausās pilnīgi nepareizi, kā gan var mīlēt svešu cilvēku, vai ne? Tieši ar šādiem pašiem pašpārmetumiem cīnās stāsta varone Emma. Psihoterapeitā iemīlēties nedrīkst! Tas ir tikai svešs cilvēks, kurš dara savu darbu, kuram tādu kā Tu ir daudzi, kurš uz Tevi pelna naudu, Tu esi tikai viena līnija psihoterapeites klientu pierakstos. Ticot šim veselajam saprātam, "pareizā prāta" secinājumiem gan var pazaudēt dzīvu cilvēku. Paštaisnums un cieņpilna klusēšana rada pārpratumus, turklāt šajos stāstos, manuprāt, abpusēji! Vai gudrāk būtu izrunāt katru detaļu vai tomēr sabart pašam sevi- " Tu ne sū.. nezini!" un paklusēt?

Visaizķerošākais citāts no šīs grāmatas:
"Un tad sapratu: patiesībā, kad tu no malas skaties uz kādu cilvēku un tev liekas, ka viņš uzvedas kā eņģelis vai kā briesmonis, tev nav tiesību otram neko teikt. Neviens šajā dzīvē mums nav solījis, ka mēs tiksim saprasti."

[Sintija · Rating 4 out of 5]

Aši izvēlēta lasāmviela Jāņu brīvdienām, ko izrāvu vienā dienā. Koncepts par stāstu no divu personāžu perspektīvām bija gana aizraujošs, lai ierautos un padzīvotu līdzi.

Jāatzīst, ka galvenās varones - psihoterapeites klientes - iekšējā pasaule sadusmoja un lika pašam sev atgādināt nekad tā nešaustīt un lietas izdzīvot, nevis apdzīvot ar pašcenzūras garoziņu. Bet laikam jau autorei veiksmīgi izdevies galveno tēlu iznest gana spēcīgu, ka tas radīja tādas izjūtas.

Nav izcili literāru un dziļu citātu, ko izrakstīt, turklāt galvenās varones iekšējais monologs ir tas klasiskais latvieša galējību tonī, kas mani personīgi tracina. Man šķiet, ka nogriezt nost to izteikumu intensitāti un galējību jau ir daļa no progresa, ko var panākt 'pirms durvīm jeb pirms psihoterapeita apmeklēšanas.

Liels paldies gan par to, ka grāmatās tiek atspoguļots terapijas process! Kā psiholoģijas bakalaura cilvēks to ļoti novērtēju.

[martqq · Rating 2 out of 5]

mamma ieteica izlasit, esmu pieradusi lasit par jaunietem un vinu censanos atrast sevi, si gramata bija pieaugusaka.
man TIK LOTI patik gramatas koncepts , bet es ka persona kas apmeklee psihologu, man tiesam bija gruti lasit par sievieti, kas tik loti nesaprot, kas ir robezas kopuma un robezas starp psihologi un klienti.
psihologes dala man laikam patik labaak, tomer vinas dzive skita, tik pavirsi rakstita, vismaz manuprat.
vispar nejutu nekadas emocijas lasot, si gramata noteikti nebija prieks manis, jo manai mammai nu loti patika un vina nevareja sagaidit kad es pabeigsu lai varetu apspriest vinu.

[Guna Kokuma · Rating 4 out of 5]

Pirmā daļa - bija ļoti interesanti sekot līdzi Emmas ceļam terapijā. Rakstīšanas stils ļoti patika, viegli lasījās. Šī daļa bija patīkama un sirdij tuva.

Otrā daļa - gaidīju kaut ko vairāk, kas tiks atklāts no terapeites puses - vairāk kādu pārdomu, secinājumu, vairāk no terapeita ikdienas.. Pietrūka nobeigums/ atrisinājums.. Varēja arī vairāk pastāstīt par Tomasu un viņa rīcības motīviem...

[Linda · Rating 5 out of 5]

Ekskluzīva iespēja būt klāt psihoterapijas seansos un ceļā kā aizkadra līdzjutējam – gan terapeita, gan viņa klientu. Kā arī kārtējais atgādinājums par to, ka Zeme neriņķo ne ap mani, ne Tevi, bet mums visiem. Un, ja man tajā dienā Zeme šķiet pazaudējusi asi, par ko gribas vainot visus citus, tas nenozīmē, ka arī tiem citiem negribētos tajā pašā brīdī pačīkstēt un paraudāt.
Dodu 5 zvaigznes, jo man patiešām patika un aizrāva būt mēbelei šajā psihoterapijas kabinetā.

[Baiba Berovska · Rating 5 out of 5]

Parasti no modernām latviešu grāmatām neko daudz negaidu, bet šī patīkami pārsteidza. Varbūt arī tāpēc, ka pa dienu radio jautāja par grāmatu, kas tika izlasīta vienā rāvienā. Varbūt tāpēc, ka tieši šodien bija nodarbība par koučingu.