Ieva ir vienkārša, jauna sieviete, kuras dzīve rit pēc viņas pašas noteikumiem. Jau agri viņa ir izvēlējusies tādas dzīves vērtības, kas sniedz mieru, harmoniju un saticību. Ja neņem vērā neveiksmīgo dzīves romantisko pusi, Ieva ir laimīga. Tomēr viss mainīsies, kad viņa negaidīti sastaps vīrieti, kurš apgriezīs viņas dzīvi kājām gaisā. Vīrieti, kura vērtības un principi ir diametrāli pretēji. Ievas dzīvē ieplūdīs jaunas, intensīvas sajūtas, kurās būs jāmācās nepazaudēt sevi.
“”Vai kāds tev ir teicis, ka tev ir muļķīgs uzvārds?! “- Artūrs mainīja tēmu. “Būt Kaplei laukos nebija viegli, taču manai mamai bija vēl trakāk- viņas vārds ir Maiga. “
Dažkārt grāmata iegūst citu skatu punktu, kad kaut vai mazliet iepazīts “background” stāsts. Pirms vairākiem mēnešiem klausījos sarunu ar Zani Riekstiņu (aka Nuts), un mani pārsteidza viņas savā veidā bērnišķīgais atklātums-pateikt visu, kas tajā brīdī uz mēles, izteikt savas brīža emocijas, nebaidīties no mulsuma, savām ķibelēm, vienvārdsakot spējai neizlikties labākai kā ir. Būt vienkāršai un patiesai. Un to es visu saku kā komplimentu, jo mēs tik daudz (tai skaitā es) domājam, ko sakām, cenzējam sevi, noklusējam emocijas un baidāmies notizloties un ko par mums padomās citi. Es toreiz izlasīju Zanes ļoti personīgo bloga ierakstu par bērniņa ilgo gaidīšanu un mani tas ļoti aizkustināja, bet es atturējos lasīt Zanes pirmo drukāto īsromānu, jo viegli romantiskie stāsti nav manā gaumē, es parasti apeju tiem ar lielu līkumu. Bet ir muļķīgi nekāpt sev pāri un tā nebūtu es, ja nedarītu ko pretēji sev ierastajam.
Katrā ziņā manas ekspektācijas bija tik zemas (Zane, tas nav personīgi tev, tas vairāk par žanru kā tādu), ka ātri atspēkoja visus manus pretargumentus- romāns bija vienkāršs, raiti lasāms un lika vietām pasmieties. Brīžos, kad stāsts virzījās uz klišeji steriotipiskām ainām, tas strauji mainīja uzņemto virzienu un izlavierēja laukā no standarta mīlasstāsta koncepta. Galvenā varone man gan nekādi nenolasījās kā rudā ronjīgā meitene, kas attēlota uz vāka. Es tur saredzēju tikai un vienīgi pašu autori Zani.
Es gaidīšu, Zane, vēl tavus darbus. Es zinu, ka tevī ir daudz ko teikt, un to patiesumu un vieglumu daudzi lasītāji grib sagaidīt, lai atslēgtos no ikdienas traģēdijām savā dzīvē.
*Zane ir izveidojusi projektu www.putnuburis.lv , kur raksta par atkarībām un līdzatkarību.
Trīs zvaigznītes varbūt šķiet maz, taču pēc Goodreads standartiem tas nozīmē - man patika! Un man patika - šis romāns patiešām atbilst savam žanram. Viena nedēļas nogale, ko pavadu ceļojot, un grāmata ir izlasīta! Grāmatas galvenajai varonei Ievai piemīt daudz naivuma, taču viņa nav pataisīta par pavisam muļķīgu cukursaldu būtni, sieviete "vulgaris" pavisam noteikti var ar viņu identificēties. Un lielos vilcienos Ievas un Artūra attiecībām var noticēt, viņi ir spējīgi sarunāties par būtiskām lietām, kas parasti šāda tipa romānos tiek izlaists, lai paildzinātu viņu mīlas mokas. Un grāmatas beigās pat ķeras klāt problēmu risināšanai. Paldies un drīzumā ķeršos klāt autores nākamajai grāmatai!
No Fingliera vienas zvaigznes pārlecu uz četrām zvaigznēm šai autores grāmatai. Stāsts bija vienkāršs, bet gana aizraujošs un saistošs, ieinteresējot tajā, kā šīs attiecības attīstīsies. Es patiešām labāk novērtēju vienkāršību un cilvēciskumu, nekā cenšos urbties cauri literāriem sarežģījumiem un augstiem konceptiem. Gan grāmatās, gan filmās.
Dažbrīd gan traucēja varoņu apzīmētājvārdu izvēle, kas šķita izvēlēti, lai ieviestu dažādību un nesauktu katru reizi Ievu par Ievu un Artūru par Artūru. Tomēr daudzi izvēlētie vārdi mulsināja un izjauca lasīšanas ritējumu, domājot, kurš no varoņiem ir domāts, sakot 'miegamice'. Varbūt esmu vairāk modernas un 'latvengliša' valodas lietotājs, jo arī tādi teikumi kā 'pāris meņģējās' un 'špidrilka' šķita neiederīgi kopējā teksta stilistikā. Bez tiem būtu bijis daudz organiskāk, ne vienmēr vajag piemeklēt izskaistinātājvārdus: tiem vajadzētu atrasties pašiem.
Jebkurā gadījumā - patīkami pavadīts laiks ar grāmatu! Prieks, ka devu iespēju un attaisnoju savu skepsi pēc "Fingliera" izlasīšanas.
Fingliera izlasīšana pamudināja izlasīt arī Zanes Nuts pārējās grāmatas. Lai arī brīžiem ļoti kaitināja šī romāna galvenā varone, man ļoti patīk autores valodas vieglums un vienkāršums, dzirkstośā humora izjūta un sulīgie epiteti. Kā sāku lasīt, tā vienā vakarā izlasīju. Vēl jāizlasa Zosāda un tad jāgaida nākamā grāmata!
Grāmata tiešām mani aizrāva jau no pirmajām lapaspusēm. Diez gan nepierasti lasīt grāmatu, kas burtiski sākas ar bērēm, bet šīs bēres bija tik meistarīgi iepītas stāstā, kas tam piešķīra savu oriģinalitāti. Un bija tādi momenti, kur es skaļā balsī smējos. Autorei ir izcila humora izjūta. Daži teksti bija kā naglai uz galvas - nu tik pikanti un tieši, un reizē arī smieklīgi, kas romānam piešķīra savu odziņu. Jo īpaši tas neveiklais moments restorānā - nu vienkārši super! Šī ir viegla, sirsnīga, ikdienišķa un vienkārša grāmatiņa, kas neatstāj vienaldzīgu. Ļoti patika gan Ievas, gan Artūra tēli. Un, godīgi sakot, beidzot viens oriģināls romāns bez visiem šiem - bagāts, seksīgs vīrietis iekaro skaistu un nevainīgu meiteni, kur tiek aprakstītas detalizētas seksa ainas. Šajā romānā viss ir kā pie normāliem cilvēkiem, kur puisis pēc smagas maiņas slimnīcā aizmieg uz dīvāna ar tikko sastapu skaistu meiteni, kurai pat nepieskaras, kur brokastis tiek pagatavotas no tā nekā, kas ir pieejams ledusskapī. Viss ir vienkārši, skaisti un saprotami, kā reālajā dzīvē. Un tieši šādi romāni man patīk vislabāk. Reāli, izjusti, patiesi un sirsnīgi.
Nebiju gaidījusi tik labu, raiti lasāmu stāstu ar maigiem, bet ļoti vajadzīgiem pavērsieniem bagātu sižetisko līniju. Tā mani pārsteidza un nepārsteidza. Un tas ir sacīts pat ļoti labā nozīmē. Ļoti patika, ka jau pašā sākumā nav liekas čammāšanās un stāsts lasītāju ievelk notikumu virpulī. Varoņi bija viegli vizualizējami. Puszvaigzne nost par stāsta pēdējo nodaļu. Lai gan idejiski man noslēgums patika, prasījās arī to mazliet aprakstošāku un ne tik strauju. Bet varbūt biju pārāk grāmatas varā un reizē gribēju un negribēju, lai tā tik ātri beigtos.
Bija diezgan smieklīgi šo grāmatu klausīties audio versijā, kur lasītājs ļoti centās ar sieviešu *balstiņām*. Kopumā stāsts ne slikts, tomēr galvenās varones motivācija un iekšejas pretrunas galīgi nepārliecināja, brīžiem kaitināja vairakkārtigi epiteti un apzīmejumi, kā arī vārdi, kas lēca āra no varoņu valodas. Bet staigājot ar suni, noklausīties varēja.
Latviešu literatūra man nekad īsti nav "gājusi" pie sirds, bet šogad man pilnīgi roka stiepjas pēc tām latviešu rakstnieku grāmatām! Ekspektācijas nebija lielas, bet intereses pēc gribēju izlasīt šo grāmatu. Tas viss beidzās ar to, ka gribu izlasīt arī otru autores darbu! 😁 Man tiešām ļoti patika šī grāmata - sirsnīga un viegla, ik pa laikam lika iespurgties smiekliņos. Nebija banālais romāniņš, bet gan grāmata, kas, personīgi mani, ierāva savās lapasusēs no sākuma līdz beigām! Šī bija lieliska izvēle brīvdienai - gaisīga, viegli lasāma un aizrāva! Man ļoti patika! Novēlu rakstniecei neapstāties un radīt vēl citas grāmatas - es noteikti būšu no tiem, kas lasīs! 😊
Kaut kā acīs iekrita frāze no grāmatas:"Šeit un tagad ir viss, kas mums ir, un, pareizi ar to rīkojoties, tas var būt viss, kas mums nepieciešams."
Tik interesanti, ka ļoti saskatīju līdzības grāmatā ar manām attiecībām. Esam ar dzīvesbiedru kā divi pretpoli ar sākotnēji pilnīgi pretējiem dzīves uzskatiem un jaudas apgriezieniem. Laikam grāmata priekš manis liek aizdomāties un novērtēt, cik labi un organiski esam pieslīpējušies viens otram un noslīpējuši viens no otra nevajadzīgās šķautnītes lai kopā kļūtu labāki 🤗
Iepriecina jauni autori un negribas piesieties. Tomēr valoda vēl švaka, dikti vajadzīgs kāds literārais redaktors/konsultants, lai izravētu klišejiskos teikumus. Sižets nav slikts.
Viena no retajām reizēm, kad grāmata aizrauj jau pēc pirmajiem izlasītajiem teikumiem. Iespēja pamīšus gan izraudāties, gan skaļā balsī izsmieties, ko laika gaitā nav sanācis tik bieži darīt. Autores spārnotos izteicienus var izgriezt un pielīmēt pie ledusskapja nebaltām dienām, kad pietrūkst C vitamīna. Smaidu atceroties!
Darbs, kas aizrauj jau no pirmajām lappusēm. Izcili. Man ļoti, ļoti patika. Grāmatu izlasīju vienā vakarā. C vitamīns ar labu smieklu devu tika uzņemts daudz, kā arī priekš sevis ieguvu dažas labas atziņas 😊
"Jo tāda ir dzīve. Tāpēc ir tik skaisti, ja izdodas atrast dvēseles radinieku, ar kuru kopā mācīties dzīves skolā." ❤️
Ar nepacietību gaidīšu nākamo jauno Zanes grāmatu 👏
Ļoti viegla lasāmviela. Ja vēlies vienkārši atslēgties no ikdienas, tad šis ir tieši laikā! Ļoti patika tas, cik vienkāršā valodā uzrakstīta grāmata. Parasti gan šāds teksta veids būtu traucējis, bet tieši šī vienkāršība piešķīra grāmatai burvību.
«Mācies mīlēt citu vājības, un Tu iemācīsies mīlēt pats sevi.»
" – Šī ir stulbākā tikšanās ar sievieti, kādā esmu bijis! – Artūrs neliekuļoja. – Toties tev būs iespēja pamatīgi pieēsties. Neuztraucies, šīs nebūs bēdu pilnas bēres. Mana babuļa bija pārāk traka, lai kāds viņas bērēs sērotu." (45.)
Patīkami viegls romāns, kas ļauj atslēgties no ierasto darbu steigas. Nebiju domājusi, ka no šāda literatūras darba aizgūšu kādu pamācību un spēšu saprast kā rīkoties pašas radītā situācijā.
Ja vēlaties kaut ko sirsnīgu, vieglu un vasarîgu, tad lasiet šo jaunās latviešu autores darbu. Es pārāk bieži neļaujos tādiem gaisīgiem stāstiem, un pārāk bieži mani nokaitina šādu grāmatu valoda un tēli, taču šo es izbaudīju. Kaut kur galvenajā varonē es sajutu sevi, tā mazlietiņ to brīvības un brīvdomīgas garšu. Šī grāmata manī izraisīja ļoti siltas sajūtas. Pilnīgi neizskaidrojami!
Vienkāršs, viegls sieviešu romāniņš. Var just, ka autores pirmais... Pietrūkst pieredzes sižeta veidošanā, šķiet kā pusaudzes iedomas par pieaugušo dzīvi. Bet potenciāls Zanei Nuts ir - teikumi labi veidoti, grāmatu lasīt ir viegli. Ceru no viņas sagaidīt vēl kādu darbu, lai varētu salīdzināt ar šo...
Paldies grāmatas autorei par uzdrīkstēšanos un aicinu turpināt iesākto. Vēlējos vairāk izjust galvenās varones humora dzirkstis, nevis tās slavināšana, kas atkārtojās!
📌 Autores debijas romāns un esmu patīkami pārsteigta. Priekš īsa un bloga ietveros publicēta romāna, kurš pārtapis grāmatā, bija labi! Pats romāns nebija ar šokējošiem pavērsieniem vai ļoti aizraujošu sižetu, bet man patika, cik vieglā un vienkāršā valodā tas uzrakstīts, tiešām tāda īsta svētdienas lasāmviela, kuru lasīt pie tējas krūzes, ērti iekārtojoties dīvānā un, ticiet man, aizņems vien pāris stundas. 📌 Šī grāmata man paliks atmiņā ar, manuprāt, visbriesmīgāko vīrieša tēlu (nesauktu to par īstu vīrieti 🤭), par kādu esmu lasījusi. Lai autore man piedod, bet tādu vīrieti kā Artūrs es negribētu veidot kontaktu, jo no viņa puses bija jūtama tāda nicinoša attieksme, nepatīkami joki, tad pēkšņi pazūd un nedod nekādu ziņu, noskūpsta svešu cilvēku pat neprasot, vai drīkst un saka savai draudzenei: “klusē, sieviete!”… nuuu nē, tas nav forši. 😆 + Vai man vienīgajai šķiet jocīgi, ja pieaugušam vīrietim nav autovadītāja apliecība? Sīkums, ko pamanīju lasot, bet domāju par to visu atlikušo grāmatu. 🚗 📌 Kāda prieks bija saprast, kāpēc grāmatai ir tieši tāds nosaukums! 🙊 Un pirmais “randiņš” bērēs? Oho. 🙈 📌 Salīdzinot ar “Latvietes nevar nemīlēt” šis bija labāks tādā veidā, ka, lai arī bija īss romāns, tomēr ir notikumiem bagātāks. Noteikti drīzumā izlasīšu arī citus autores darbus!
Ziniet, reiz kāda draudzene man teica: “Es nekad negludināšu viņa kreklus, jo, ja to izdarīšu kaut vienu reizi, tas būs jādara visu mūžu! Es negribu visu dzīvi gludināt viņa kreklus.”
Šī doma man palika prātā. Lasot grānatā par pāra attiecību attīstību, šī frāze skanēja kā atbalss: “Viņa izgludināja viņa kreklus.” It kā tas būtu simbolisks solījums – tāds, kas lēnām, bet noteikti lemj nākotni jau no pirmā mirkļa. Palikt kopā, turpināt rūpēties, darīt otra dzīvi ērtu, taču pakāpeniski zaudēt savu.
Šķiet, ka šai darbībai ir kāda dziļāka, liktenīga nozīme. Vai izgludināti krekli kļūst par attiecību metaforu – parādīt, cik daudz no sevis esi gatava dot, lai otram būtu labi?
Un Tu? Vai esi kādreiz gludinājusi savas otrās pusītes kreklus?
Ieva ir vienkārša lauku meitene, kura nolemj iepriecināt svešinieku - nogurušo ārstu Artūru. Neviļus apskāviens pārtop par skūpstu, un tas kļūst par pavērsienu, kas apgriež abu dzīves kājām gaisā. Viņi ir pilnīgi pretpoli: viņa mīl brīvu, nepiespiestu dzīvi, kamēr viņš dzīvo darbā un pienākumos. Bet kā jau mēdz teikt - pretpoli pievelkas.
Tas ir sirsnīgs, bet arī pretrunīgs romāns par to, kā divi pavisam atšķirīgi cilvēki var viens otru satikt tieši visnegaidītākajā brīdī. Stāsts ir vienkāršs, bet aizraujošs un ar vieglu humoru. Lieliski piemērots brīžiem, kad gribas atslēgties no ikdienas rūpēm.
Tas kas man pietrūka - beigas šķita pārāk sasteigtas. Pēc visa, ko varoņi piedzīvoja, gribējās mazliet vairāk laika, lai viņu attiecību attīstība izskanētu pilnvērtīgāk.