Je bent 12 en je erft een bijenvolk… Josy begrijpt er niets van: wáárom heeft opa haar zijn bijen nagelaten? Ze heeft helemaal niks met insecten… Toch besluit Josy dat ze de bijen wil houden en algauw verzorgt ze haar bijenvolk als een echte imker. Voor het eerst in haar leven voelt ze hoe het is om ergens helemaal voor te gaan. Haar moeder is minder blij met die bijenkast in de achtertuin. Op een dag besluit ze dat de bijen weg moeten. Maar Josy geeft niet zomaar op! Zeker als ze ontdekt waarom de bijen voor haar opa zo belangrijk waren én waarom hij ze juist aan haar heeft nagelaten.
‘Het jaar dat de bijen kwamen’ was genomineerd voor de Duitse Jeugdliteratuur Prijs 2018.
Par bitēm, opi, kurš savai ģimenei tuvāks kļuvis tikai pēc nāves un citām pārmaiņām divpadsmit gadus vecas meitenes dzīvē, kad opis mantojumā viņai atstāj bites. Man šķita ļoti sirsnīgs stāsts pamatskolas vecuma bērniem un arī pieaugušajiem.
Vai esi kādreiz sapņojis par kādu mājdzīvnieku?! Kaķīti, kāmīti?! Varbūt sunīti? Bet kā būtu ar bitēm? Vai tev ir kādreiz ienācis prātā būt atbildīgam pašam par savām bitēm?! Jā, arī divpadsmitgadīgā Jozija sākotnēji skeptiski nogrozīja galvu, it kā tas būtu kaut kas neiedomājams, bet viss mainījās, kad pēc mīļā vectēva bērēm viņa mantojumā saņēma viņa rūpīgi lolotās bites! Veselu bišu stropu savā mājas dārziņā! Kas gan varētu noiet greizi?!
🐝 Šī grāmata ir kā unikāls ceļvedis bišu saimes prasmei pielāgoties laika ritējumam viena gada ietvaros. Nodaļās, kas sadalītas 12 gadu mēnešu ietvarā, paralēli Jozijas piedzīvojumiem atbildīgajā amatā- kļūstot par dravinieci, lasītājs var sekot līdzi bišu saimes unikālajam ciklam. Ikvienai bitei ir sava nozīme, lai izdzīvotu visa saime un neviena no darbībām nav nekas nejaušs. Iedomājaties- darba bites mūžs ilgst tikai līdz 35 dienām! Un tas nebūt nav skarbākais, ko māte daba bitēm ir paredzējusi. Trani (bišu tēviņi) pēc mātītes apaugļošanas tiek izmesti no stropa, kur tie nomirt, vai tiek sadzelti līdz nāvei, jo barības vielas izdzīvošanai ziemā ir limitētas.
🐝 Bet patiesībā jau grāmata nav tikai par bitēm, tas ir par ko daudz, daudz dziļāku, netveramāku un īpašāku. Par spēju tikt pāri grūtībām, iemācīties izdzīvot un turpināt darboties, lai nāktu kas nākdams. Un tas ir tas, ko mēs varam mācīties no bitēm. "Gads, kad ieradās bites" nebaidās runāt par nāvi kā daļu no dzīves cikla, tāpat arī par rūgtumu un aizvainojumu, ko gadiem varam turēt pret mīļotajiem, tajā pat laikā nezinot, ka visslielākās sāpes un bēdas patiesībā tiek rūpīgi maskētas.
Es pat nevarēju iedomāties, cik maz patiesībā zinu par bitēm. Jauks un sirsnīgs darbs, kurā galīgi negaidīju parādāmies noziedzīgu elementu (un tas itin nemaz neizsita no stāsta, gluži otrādi). Ārkārtīgi novērtēju, ka tulkojums izdots ar Aleksandras Rundes ilustrācijām, no kurām teju vai var dzirdēt bišu sanoņu.
Fijn boek voor de fans van Anna Woltz, vonden we bij de GVP. Luister naar de 29ste aflevering van De Grote Vriendelijke Podcast om te horen wat we nog meer over dit boek te zeggen hadden. Via Spotify, je podcast-app of http://www.degrotevriendelijkepodcast...
Ļoti interesants stāsts par bitēm caur bērna (divpadsmitgadīgā Jozija) pieredzi. Stāstu caurvij praktiski apraksti par to, kas reāli notiek stropā, kā vairojas un kā dzīvo bites, bišu saime. Manuprāt lielisks izglītojošs materiāls. Pie tam ar nelielu detektīva ievirzi, jo daži bišu stropi tiek nozagti un ar bērnu palīdzību pēc tam atrasti.
Ondanks dat ik iets te oud ben voor dit boek, heb ik wel genoten van dit boek. Ik raad die boek aan, aan jongere vanaf 10 jaar, die wel van mooie en aparte verhalen houden.
Brīnišķīgi jauka grāmatiņa par... dzīvi. Gribējās teikt, ka par bitēm, bet aiz tām patiesi slēpjas viss - dzimtas vēsture, zaudējuma sāpes, ilgas pēc mīlestības un nemācēšana, kā arī iemācīšanās to dot, draudzība, jā, arī tāda, kas nešķiro pēc vecuma, pat krimiķis, un daba, un... dzīve. Sanoša, silta, maiga bišu dzīve. Es tiešām ceru un ticu, ka kaut kad mums arī būs savas bites. Tad šo grāmatiņu lasīšu vēlreiz.
Josy heeft het als beginnende puber niet makkelijk. Wanneer ze een bijenvolk van haar opa erft, komen er nog meer problemen bij. Haar moeder vindt de bijen namelijk helemaal niks. Toch geeft ze Josy een kans. Haar moeder brengt haar elke donderdag naar Alma, de vriendin van opa die ook bijen heeft. Door Alma wordt Josy een echte imker, ze gaat zelfs naar de imkervereniging.
Wanneer Josy er klaar voor is, komen de bijen bij haar in de achtertuin. Maar de bijen hebben natuurlijk wel voedsel nodig en hun tuin is kaal. Josy’s vader stort zich op zijn nieuwe project: de tuin bij-vriendelijk maken.
Het allerleukste aan het boek vind ik de passages waarin je leest vanuit het perspectief van de bijen! Zo leuk gedaan! “En tot die tijd zoemden ze dag en nacht zachtjes hun winterlied.” “Vanaf vandaag stuifmeel, alleen nog maar stuifmeel. Hiervoor had ze een paar dagen nectar verzameld, zoetgeurende nectar, en daarvoor water.” De bijen en haar zussen, de koningin en alles wat er bij hoort.
Halverwege het boek gebeurt er een ramp. Maar Josy slaat zich er doorheen. Mede dankzij haar nieuwe vriend, Mirko. Mirko is ook geïnteresseerd in bijen. Josy’s moeder is niet blij met bijen, er wordt niet letterlijk verteld waarom, maar in een passage kun je raden wat er vroeger is gebeurd. Ook wordt duidelijk waarom opa zo van bijen hield en dat geeft moeder ook rust.
Het jaar dat de bijen kwamen gaat over nieuwe dingen leren, vrienden maken, je grenzen verleggen en niet opgeven. Een heel fijn boek dat ik aan alle kinderen die van lezen houden zou aanraden. Het is misschien niet zo spannend of grappig als andere kinderboeken, maar het is juist een heel mooi verhaal. Ik heb zitten genieten tijdens het lezen.
Lai arī šī ir grāmata bērniem, lasīju ar lielu interesi. Interesants stāsts par bitēm, to dzīvi. Un aizkustinošs stāstījums par vectēvu, mazmeitu, viņu saikni. Ļoti skaista grāmata-gan saturiski, gan vizuàli.
”Bites, Jozij, tās bites tavam vectēvam un viņa ģimenei bija gabaliņš dzimtenes.”
Jozijai ir 12 gadi, kad viņa saņem neparastu dāvanu no sava nesen mirušā vectētiņa - bišu saimi. Jozija ar vectētiņu nebija sevišķi tuva, jo vectētiņš bija ļoti intraverts, taču to zināja visi - bites viņam bija svarīgas, tomēr Jozija nespēj saprast, kādēļ vectētiņam bija svarīgi, lai bites paliek pie viņas. Jozija daudz labprātāk būtu saņēmusi dāvanā kādu “normālu dzīvnieku”, tomēr tad, kad ,palēnām ar vectētiņa draudzenes dravnieces Almas palīdzību, Jozija iemīl bites un brīdī, kad viņa saprot, kādēļ bites vectētiņam bija tik svarīgas - ir gatava cīnīties par tām ar visiem spēkiem.
Sirsnīgs un izglītojošs stāsts par dzimtas saknēm un ģimeni, kā arī par bitēm. Nodaļas ir sadalītas 12 mēnešos un katrā no tiem lasītājs uzzin, kas notiek Jozijas dzīvē un kas stropā - ko domā, jūt un dara bites.
Šo grāmatu lasīju priekšā puišiem (6 un 5 gadi) - lielais puika teica, ka patika, mazāko tomēr neaizrāva un viņam šķita par garu, lai gan vienā vakarā izlasīju labi, ja pusi no vienas nodaļas. Līdz ar to kopumā teiktu, ka grāmata paredzēta drusku vecākiem bērniem. Es pati uzzināju ļoti daudz jauna par biškopību. Kā arī - vēlos uzteikt skaistās ilustrācijas 🐝.
Nebija priekš manis. 2,5/5 ⭐️ Šī grāmata ir domāta jaunājiem lasītājiem. Grāmatā bija ĻOTI daudz par bitēm, es tagad daudz zinu. Bet dažreiz palika garlaicīgi. Bet tomēr, es nevaru neko teikt, jo grāmatas nosaukums jau ietver bites. Grāmatā bija arī nedaudz par karu, kas bija laikā priekš manis. Manuprāt grāmatas apraksts grāmatas aizmugurē ir neprecīzs. Es biju arī sagaidījusi vairāk no grāmatas. Tomēr es vienmēr biju sapņojusi, ka grāmata ir sadalīta nodaļās, kur viena nodaļa ir viens mēnesis. Un šajā grāmatā tas tieši bija! Es vēlos vēl lasīt šādas grāmatas ar tādām nodaļām, tās dod man lielāku redzesloku ilgāka laika sprīdī. Grāmatā manuprāt centās parādīt cik līdzīgas bišu dzīves ir cilvēku dzīvēm, bet es nevaru tam piekrist, ja skatās uz manu dzīvi. Es biju ļoti pārsteigta, cik līdzīga es esmu galvenajai varonei. Viņa peld, spēlē ģitāru, dejo un viņai 2 mīļākās picas ir tādas pašas kā man!
Iesaku izlasīt visiem! Tik labs stāsts, kurā pusaudze Jozija saņem mantojumā bites un uzzina sava vectēva dzīvesstāstu. Visas emocijas, pārdomas, ziņkāre un izturēšanās tik dabiska un atbilstoša 12 gadīgai meitenei. Paralēli var lasīt pašu bišu stāstu.
Niet gedacht dat je over bijen en imkers zo’n leuk (jeugd)boek kon schrijven. Een hoop geleerd over bijenvolken! Op sommige momenten best spannend. Met veel plezier gelezen. Geloofwaardige personen, en een mooie afwisseling tussen hoofdstukken van mensen en bijen.
Kas par fantastisku stāstu bitinieku pasaules. Meitenes un bišu stāsts. Atmiņu un pieķeršanās stāsts. Mantojuma stāsts. Vieglā, aizraujošā valodā ievelk bišu stropā un ļauj izpētīt visu šīs mazās pasaules kārtību. Protams ir arī detektīvs, kas bērnus aizraus. Lieliska, izzinoša grāmata ar sirsnīgu ilustrāciju. ❤️
Paņēmu lasīt šo grāmatu, jo gribēju iepazīties ar jauno BJVŽ kolekciju. Un esmu priecīga, ka paņēmu! Tas ir sirsnīgs un vienkāršs stāsts par 12 gadus veco Joziju, viņas ģimeni, bitenieci Almu, mirušo vectēvu un viņa bitēm. Paralēli Jozijas dzīvei ļoti tēlainā un saprotamā valodā lasītājs tiek iepazīstināts ar šiem mazajiem "mājdzīvniekiem". Mēs uzzinām, ko dara bišu māte, darba un izlūkbites, kas ir trani un peri, ko nozīmē spietošana utt. Manuprāt, gaiša grāmata ne tikai bērniem, bet arī pieaugušajiem.
Par bitēm kā saikni ar dzimteni, dzimtu. Par to, kā bites māca sākt visu no sākuma, būt čaklam un nest sirdī ilgas pēc dzimtenes - šīs atziņas par grāmatas varones vectēva bēgļu gaitām nemanāmi, bet vijas cauri darbam. Ne slikts hobijs - kopt bites, lai arī reti kurai divpadsmitgadniecei tas varētu būt saistoši.
"Kas bijis, tas pagājis. Nekādu sēru. Nekādu meklējumu vai ilgošanās. Tikai tagadējais ir svarīgs. Un tas, kas vēl nāks." (128.lpp.) Sirsnīgs vēstījums par patiesām vērtībām. Bērniem un pieaugušajiem. Un man tik loti sagribējās bites...
4 zvaigznes, jo mazuma piegarša. Gribēju turpinājumu. Ļoti sirsnīgs un gaišs stāsts par Joziju un bitēm,par ģimeni, attiecībām un laiku. Grāmata, ko var lasīt gan bērni, gan pieaugušie. Neticami, cik daudz es par bitēm šeit uzzināju un atklāju tās kā brīnišķīgas radības.
Hij leerde me dat er tijden in het leven zijn dat je niet mag omkijken. Je moet niet aan het verleden blijven kleven, maar verder gaan. Stap voor stap. Dag voor dag. Om door te kunnen leven. Om weer goede tijden te kunnen beleven. Zo doen bijen dat ook.
Grāmatā uzzināju biškopības teoriju, ko praktiski bērnībā biju redzējusi un piedalījusies vecvecāku darbos ar bitēm. Varbūt par daudz tekstā lamuvārdu…, bet varbūt tas pieder pie pusaudžu lieteratūras.
"Tur nu tā atkal bija - dzeltena jūra. Neskaitāmi daudz dzeltenu, mirdzošu ziediņu un zilas debesis pār tiem. Jozijas bites šaudījās šurp turp. It kā tām būtu jāievāc raža no visas pasaules ziediem, it kā būtu vienīgās, kam šis darbs uzticēts, it kā tam būtu atvēlēta tikai šī vienīgā diena."
Košs stāsts par meiteni Joziju un viņas vectēva mūža hobiju - bitēm. Ar skaistiem dabas aprakstiem un vienreizēju iespēju iepazīt medus rašanos burvību. Stāsts noris divās "paralēlās pasaulēs" - cilvēku un bišu, kur katra no pusēm atklāj mums savu stāstu...
Īpaši vēlētos akcentēt mākslinieces Aleksandras Rundes grāmatas māksliniecisko noformējumu, kas grāmatai piedod papildus šarmu...