Henry Charles Bukowski (born as Heinrich Karl Bukowski) was a German-born American poet, novelist and short story writer. His writing was influenced by the social, cultural and economic ambience of his home city of Los Angeles.It is marked by an emphasis on the ordinary lives of poor Americans, the act of writing, alcohol, relationships with women and the drudgery of work. Bukowski wrote thousands of poems, hundreds of short stories and six novels, eventually publishing over sixty books
Charles Bukowski was the only child of an American soldier and a German mother. At the age of three, he came with his family to the United States and grew up in Los Angeles. He attended Los Angeles City College from 1939 to 1941, then left school and moved to New York City to become a writer. His lack of publishing success at this time caused him to give up writing in 1946 and spurred a ten-year stint of heavy drinking. After he developed a bleeding ulcer, he decided to take up writing again. He worked a wide range of jobs to support his writing, including dishwasher, truck driver and loader, mail carrier, guard, gas station attendant, stock boy, warehouse worker, shipping clerk, post office clerk, parking lot attendant, Red Cross orderly, and elevator operator. He also worked in a dog biscuit factory, a slaughterhouse, a cake and cookie factory, and he hung posters in New York City subways.
Bukowski published his first story when he was twenty-four and began writing poetry at the age of thirty-five. His first book of poetry was published in 1959; he went on to publish more than forty-five books of poetry and prose, including Pulp (1994), Screams from the Balcony (1993), and The Last Night of the Earth Poems (1992).
He died of leukemia in San Pedro on March 9, 1994.
Nevaru es viņam mazāk ielikt. Bukovskis savā elementā, savā skarbumā un savā skurbumā, savos jēgas un bezjēgas meklējumos, un atradumos ir izcils. Viņa rupjības no viņa nav atdalāmas. Labi, ka dzeja ir tik daudzveidīga. P.S. Bet Bukovski ir svarīgi nepārdozēt. Citādi liksies bezjēdzīgi tas viss.
..atšķirībā no citiem ārzemju dzejniekiem, Bukovskis atšķiras un priecē. neko citu arī necerēju sagaidīt no šī krājuma – tikai skaistas rindas par skarbo realitāti. un šoreiz dzejas formātā, ne prozā. :)
"mēs tērējam dienas kā traki strazdi un lūdzamies pēc alkoholiskām naktīm."
Kulta rakstnieks/dzejnieks Bukovskis neslēpj savas četras mūža lielākās kaislības - rakstīšanu, spēli hipodroma totalizatoros, vētrainos sakarus ar daudzām sievietēm un dzeršanu. Par to arī ir viņa dzejoļi: atklāti, skarbi, nesaudzīgi, atmaskojoši, reizēm arī cerīgi, ļoti izteiktā amerikāniskā vidē.
"... es nejutos vientuļš. nekritu sevis žēlošanā. vienkārši biju gadījies dzīvē, kurai nespēju atrast jēgu."
" ...darbīgā Amerika, tā izrauj tev iekšas un smadzenes, gribu un garu, tā izsūc tevi sausu un aizmet prom. kapitālistu sistēma. darba ētika. peļņas motīvs."
"Vienatnē kopā ar visiem
miesa pārklāj kaulus, un iekšā top ielikts prāts un dažkārt arī dvēsele, un sievietes met vāzes pret sienām, un vīrieši met pa lampu, un neviens neatrod īsto, bet nerimstas meklēt, rāpdamies gultās un laukā no tām. miesa pārklāj kaulus, miesa meklē ko vairāk par miesu.
izredžu nav nekādu: mēs visi esam vienāda likteņa slazdā.
"... bet kaut kas cits manī teica: nē, izglāb kaut vismazāko drusciņu! nevajag daudz, tikai dzirkstelīti. viena dzirkstele veselu mežu spēj aizdedzināt. tikai viena. noturi to!"
Es neesmu baigais dzejas fans, bet kulta dzejnieku Bukovski palasīt gribējās sen.. Bukovskis raksta par dzeršanu, azartspēlēm, nāvi, politiku, vientulību, maukām un seksu. Rupji? Jā! Provokatīvi? Jā! Brutāli? Jā! Es neteikšu, ka varētu/gribētu lasīt ko šādu ik dienu, bet mēneša garumā pa gabaliņam man patika. Es arī nezinu, vai šī ir dzeja... Varbūt piezīmju grāmatiņa, varbūt mini-proza, varbūt vnk žūpīgas pārdomas par dzīvi. Vai man patika? Jā! Paldies Jānim Elsbergam par lielisko tulkojumu un krājuma sastādīšanu.
"mēs tukšojām vīna pudeles tā, it kā tās būtu spicglāzītes, ap 4-iem no rīta mēs taisījām tračus, tāpēc mums mūždien uzteica dzīvokļus visās pilsētas malās. bet mūsu lielākā problēma bija tukšās pudeles..."
Redzu kaudzi 5 zvaigžņu sajūsmas spiedzienus. Sajutos kā baigais snobs ar uzpūsto "savu viedokli". Taču nē, kaut kas patika, kaut kas pagāja garām, kaut kas izraisīja drīzāk galvassāpes. Noteikti lasīšu vēl, ja kādreiz kaut kas nejauši nonāks rokās, bet brīvprātīgi nepirkšu.
Bukovski nekādi nevar "finish", t.i. beigt, pabeigt, vai izbeigt, vai kā citādi izlietot. Un arī derīguma termiņš nebeidzams. Vienvārdsakot - lasīt, šķirstīt, pārlasīt, ieskatīties. Kamēr vien ir pilsētas un ielas, pagalmi un vārtrūmes, un cilvēki tajās. Kamēr vien pudeļu lauskas var izmantot sauleszaķēnu radīšanai.
Dzeju lasu maz un lēni, bet šis rakstnieks un šī grāmata , šķiet, paliks prātā vēl ilgi.
Bukovska dzeja nav nekāds zefīrs. Šī dzeja ir kā darvas karotīte medus mucā, kā uz asfalta izmests gruzdošs izsmēķis , kā dzīves drāte vai "žilete, auto, terpentīns, gāze". Skurbums, noskretušās istabiņas, sūdīgas dienas un sievietes. Vecās rakstāmmašīnas klaboņa, hipodroms, bezjēdzīgos darbos un dzeršanā pavadītas dienas. Bet caur visām šīm sūdu, vēmekļu, spermas, asins, nāves smakām jūtams kaut kas smeldzošs, dvēselisks, kaut kas ārkārtīgi uzrunājošs kā maiga, bet spēcīga mūzika. Tik patiess, tik īsts, tik nesamākslots.
Bukovska dzejā nav liekvārdības, katrs vārds ir vietā un kopā tie dzejoli pārvērš mazos, drūmi iedarbīgos stāstos. Tas man arī lasot dzeju patīk visvairāk - ar mazu skaitu vārdu tiek pateikts tik daudz, dažreiz pat vairāk kā biezā romānā.
Ļoti patika grāmatas priekšvārds, izcili baudāms atdzejojums. Paldies Jānim Elsbergam👏
🍷🍷🍷
Plkst. 4:30
laukus piebļauj sarkani putni; ir puspieci no rīta, un es ieklausos savos draugos: atkritumvedējos, zagļos un kaķos, kas sapņo par sarkaniem putniem, sarkanos putnos, kas sapņo par tārpiem, un tārpos, kas sapņo par manas mīlas līķi, un es nevaru aizmigt, drīz pienāks rīts, strādnieki celsies un lūkos pēc manis dokos, un sacīs: "viņš atkal ir pillā," bet es gulēšu, beidzot aizmidzis, starp pudelēm,saules gaismā, visa tumsa būs prom, manas rokas izplestas būs kā krusts, sarkanie putni lidos, lidos, rozes vērsies dūmakā, un gluži kā sadurtam un atlabstošam, gluži kā aizlasījušam līdz 40.lpp. draņķīgā romānā, smaids atplauks manā stulbajā purnā.
Brauciet uz Tibetu. Jājiet ar kamieli. Lasiet bībeli. Nokrāsojiet savas kurpes zilas. Audzējiet bārdu. Brauciet apkārt pasaulei kartona kanoe laiviņā. Abonējiet The Saturday Evening Post. Kodiet tikai ar kreisās puses zobiem. Appreciet vienkājainu sievieti un skujieties ar taisnu skuvekli. Un iegrieziet savu vārdu viņai rokā. Tīriet zobus ar benzīnu. Guliet visu dienu, bet naktī kāpiet kokā. Kļūstiet par mūkiem un dzeriet piparu rūgto un alu. Turiet galvu zem ūdens un spēlējiet vijoli. Dejojiet vēderdejas sārtu svecīšu gaismā. Nositiet savu suni. Balotējieties par pilsētas mēru. Dzīvojiet mucā. Pāršķeliet sev pauri ar mazu cirvīti. Stādiet tulpju sīpolus lietū.
būtu dīvaini, ja es Bukovskim nedotu maksimālu novērtējumu. izcils Elsberga tulkojums & izcili stilistiski nostrādāta grāmata! Bukovskis lepotos. papildus zvaigzni iedevu par to, ka tik ļoti skāra manas sirds stīgas svarīgajos dzīves jautājumos (šobrīd)...
Varbūt grāmatiņa atnāca pie manis nelaikā, varbūt es vienkārši nesaprotu dzeju.. vai Bukovski 🙃, bet no visa krājuma mani uzrunāja tikai viens vienīgs dzejolis…
Varbūt kādreiz pārlasīšu un manas domas būs mainījušās, bet pagaidām varu šim iedot tikai 2 zvaigznītes (no kurām 1 ar grāmatiņas vāka noformējumu un lielisko tulkojumu 🤓)
Iespējams, ka izlase varēja būt arī kompaktāka, iekļaujot tikai vislabāko. Bet spilgtākajos tekstos - atbruņojošs tiešums un trāpīga/trāpoša vienkāršība.