What do you think?
Rate this book
Papierklavier
Maia, 16, befindet sich in einer spannenden Phase ihres Lebens – aber auch in einer gefährlichen: Kurz vor dem Abitur. Als eines von drei Kindern, jedes von einem anderen Vater, wird sie manchmal gemobbt, lässt sich aber keineswegs unterbuttern. Obwohl sie etwas zu dick ist, geht sie schnoddrig, selbstbewusst und mit zwei besten Freundinnen an ihrer Seite mutig durchs Leben. Sie steht zu sich und hält zu ihren Freunden – komme, was da wolle. Ihre Gefühle schreibt sie hier nieder, mit Bildern, die da einspringen, wo Maia keine Worte findet. Der Stil ist sowohl frei als auch witzig, einfühlsam und verletzlich – genau wie Maia selbst.
140 pages, Hardcover
First published August 18, 2020
6 people are currently reading
198 people want to read
About the author
Elisabeth Steinkellner
14 books13 followersElisabeth Steinkellner wuchs im südlichen Niederösterreich auf. Lange Zeit wünschte sie sich nichts sehnlicher, als Zirkusartistin zu werden. Als sie zwölf war und ihre Eltern immer noch keine Anstalten machten, sie in einer Kompanie unterzubringen, änderte sie ihre Pläne und wollte fortan Schriftstellerin werden. Oder Meeresbiologin. Oder Schaufensterdekorateurin. Nach dem Abitur kam es anders: Sie absolvierte eine Ausbildung zur Sozialpädagogin und ein Studium der Kultur- und Sozialanthropologie in Wien. Nebenbei entdeckte sie die Faszination des Zirkus von Neuem, schwamm in verschiedenen Meeren und dekorierte statt Schaufenstern ihre häufig wechselnden Wohnungen. Nur die Lust am Schreiben will sich in nichts anderes verwandeln lassen und begleitet sie bis heute - zieht immer wieder an ihrem Rockzipfel, schlüpft mitunter nachts unter ihre Decke und hätte am liebsten ihre ungeteilte Aufmerksamkeit.
Elisabeth Steinkellners Arbeiten wurden u.a. mit dem Hans-im-Glück-Preis, dem Mira-Lobe-Stipendium und dem Feldkircher Lyrikpreis ausgezeichnet. Ihre Bücher sind bisher in acht Sprachen erschienen.
Elisabeth Steinkellners Arbeiten wurden u.a. mit dem Hans-im-Glück-Preis, dem Mira-Lobe-Stipendium und dem Feldkircher Lyrikpreis ausgezeichnet. Ihre Bücher sind bisher in acht Sprachen erschienen.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 74 reviews
January 11, 2024
apbrīnojami, cik precīzi iespējams palīst pusaudzim aiz ādas un iekārtoties kaut kur pusceļā uz sirdi. par piederēšanu, iederēšanos, par mikroskopiskajām ikdienas laimēm un to milzīgo laimīti, ko, ja vien tā pa īstam gribētu, mēs varētu kā ceriņziedu pieclapi - hams, un gatavs. ļoti.
July 18, 2025
..kaut manā jaunībā būtu bijušas šādas grāmatas un varbūt es būtu lasījis jau tolaik. | 4,5*
September 18, 2025
Šeit ir viss – identitātes meklējumi, seksualitātes apzināšanās, bullings, tuva cilvēka zaudējums, solo vecāka nogurums, bet arī draudzība un klātbūtne. Smagi temati, pasniegti saprotami un viegli uztverami – autores panāk to, ka lasītājam nepaliek skumji, bet drīzāk rodas sajūta “es neesmu viens”. Tikumības krustneši sašuta un aicināja aizliegt šo grāmatu lasīt skolās. Bet es viņiem teiktu, lai iet marinēt gurķus. Ne jau literatūra definē jaunieša seksualitāti vai identitāti.
Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2025/09/...
Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2025/09/...
February 16, 2025
Kolosāli, cik lakoniski un precīzi var pastāstīt par jauniešu dzīvi.
February 5, 2024
"Nez kaut kur šajā pasaulē tirgo biezāku ādu OVERSIZED izmērā?"
Šī grāmata ir par to, ka būt jaunam nav viegli. Dažkārt bērniem ir jāpieaug ātrāk, nekā viņi to vēlētos. Ir grūtākas dienas, ir priecīgākas. Un grūtās pavisam noteikti ir vieglāk pārlaist, ja tev blakus ir kāds atbalstosš drauga vai līdzcilvēka plecs. Galvenais nenokārt degunu, jo galu galā
"te pavisam nav perfekti. Bet noteikti ir diezgan skaisti".
Smeldzīgi un šarmanti
Ļoti uzrunājoši gan tekstuāli, gan vizuāli. Man noteikti būtu paticis, ja arī manā pusaudzībā būtu bijušas šādas grāmatas.
Šī grāmata ir par to, ka būt jaunam nav viegli. Dažkārt bērniem ir jāpieaug ātrāk, nekā viņi to vēlētos. Ir grūtākas dienas, ir priecīgākas. Un grūtās pavisam noteikti ir vieglāk pārlaist, ja tev blakus ir kāds atbalstosš drauga vai līdzcilvēka plecs. Galvenais nenokārt degunu, jo galu galā
"te pavisam nav perfekti. Bet noteikti ir diezgan skaisti".
Smeldzīgi un šarmanti
Ļoti uzrunājoši gan tekstuāli, gan vizuāli. Man noteikti būtu paticis, ja arī manā pusaudzībā būtu bijušas šādas grāmatas.
April 27, 2025
Skaudra jauniešu grāmata, kas pasniegta lasītājiem "dienasgrāmatas" veidā, kurā sešpadsmitgadīgā Maija dalās savās pārdomās un sajūtās gan rakstot, gan zīmējot.
Ļoti patika tieši grāmatas koncepts - ar viegli uztveramu valodu un skaistajām ilustrācijām, kas paspilgtina Maijas rakstiski izliktās emocijas.
Grāmata, manā skatījumā, ir unikālā izpildījumā. Iepriekš neko līdzīgu neesmu lasījusi, man ļoti patika. Grāmatas pasniegšanas veids un pats grāmatas saturs šķiet ļoti mūsdienīgs. Varu iztēloties, kā mūsdienu pusaudži šo var pārlapot īsā laikā periodā, jo teksts ir interesanti pasniegts, viegli uztverams un ilustrācijas patiešām piesaistošas.
Ja reiz esi iemetis aci Maijas dienasgrāmatā (ko, normālos apstākļos nekad neieteiktu, citu dienasgrāmatas nav jāaiztiek, tomēr šis ir izņēmums, nevien iesaku, bet vajag), tad tev būs iespēja caur viņas skatījumu iepazīt samierināšanos ar zaudējumu, iepazīt pusaudža līdzjūtību, rūpes, draudzību, ilgas, apkārtējo atstumtību un aizspriedumus, un cīņu ar savu nedrošību.
Man Maija ļoti iepatikās. Uzreiz. Viņa ir foršs pusaudzis, kas nebaidās pieņemt citādo, lai arī reizēm grūti pieņemt pašai sevi. Viņa ir lieliska draudzene, nesavtīga māsa un vienreizēja meita. Viņai rūp cilvēki. Lielākoties viņa sevi nostāda otrā plānā. Viņa nebaidās no dzīves.
Man bija žēl šķirties no iepazītajiem tēliem - Maijas, Aleksas, Dano, Karlas, kurai pasē rakstīts Engelberts Krāfogels, "omes" Zīglindes, kuru iepazinām vien no Maijas atmiņām.
Kaut vairāk būtu šādas "omes".
Grāmata bija pārāk īsa un tomēr pietiekama, lai atstātu pēdu nospiedumus sirsniņā.❤️
Iesaku visiem - gan maziem, gan lieliem.🫶
Ļoti patika tieši grāmatas koncepts - ar viegli uztveramu valodu un skaistajām ilustrācijām, kas paspilgtina Maijas rakstiski izliktās emocijas.
Grāmata, manā skatījumā, ir unikālā izpildījumā. Iepriekš neko līdzīgu neesmu lasījusi, man ļoti patika. Grāmatas pasniegšanas veids un pats grāmatas saturs šķiet ļoti mūsdienīgs. Varu iztēloties, kā mūsdienu pusaudži šo var pārlapot īsā laikā periodā, jo teksts ir interesanti pasniegts, viegli uztverams un ilustrācijas patiešām piesaistošas.
Ja reiz esi iemetis aci Maijas dienasgrāmatā (ko, normālos apstākļos nekad neieteiktu, citu dienasgrāmatas nav jāaiztiek, tomēr šis ir izņēmums, nevien iesaku, bet vajag), tad tev būs iespēja caur viņas skatījumu iepazīt samierināšanos ar zaudējumu, iepazīt pusaudža līdzjūtību, rūpes, draudzību, ilgas, apkārtējo atstumtību un aizspriedumus, un cīņu ar savu nedrošību.
Man Maija ļoti iepatikās. Uzreiz. Viņa ir foršs pusaudzis, kas nebaidās pieņemt citādo, lai arī reizēm grūti pieņemt pašai sevi. Viņa ir lieliska draudzene, nesavtīga māsa un vienreizēja meita. Viņai rūp cilvēki. Lielākoties viņa sevi nostāda otrā plānā. Viņa nebaidās no dzīves.
Man bija žēl šķirties no iepazītajiem tēliem - Maijas, Aleksas, Dano, Karlas, kurai pasē rakstīts Engelberts Krāfogels, "omes" Zīglindes, kuru iepazinām vien no Maijas atmiņām.
Kaut vairāk būtu šādas "omes".
Grāmata bija pārāk īsa un tomēr pietiekama, lai atstātu pēdu nospiedumus sirsniņā.❤️
Iesaku visiem - gan maziem, gan lieliem.🫶
September 30, 2023
Manējie 16 jau sen kā vēsture, bet šīs grāmatiņa iznāciens ar valodu , zīmējumiem ,noformējumu (grāmatu ir patīkami turēt rokās) kopējo vēstījumu aizrāva it kā būtu iekāpusi laika ratā ,kas tinas atpakaļ, un ne jau notikumu dēļ, bet patiesuma, vienkāršības dēļ.
"Vai viņi vispār spēj paskatīties spogulī bez filtriņiem, vai viņi vispār vēl spēj VIENKĀRŠI BŪT, ļauties mirklim bez vajadzības uztvert dzīvi kā skatuvi, uz kuras vērtība ir tikai veiksmīgām izrādēm?"
"Tizlākais vienādojums uz pasaules
tievs=SKAISTS=vērtīgs".
"Liels un mazs" ir atraduši pērli jauniešiem.
"Vai viņi vispār spēj paskatīties spogulī bez filtriņiem, vai viņi vispār vēl spēj VIENKĀRŠI BŪT, ļauties mirklim bez vajadzības uztvert dzīvi kā skatuvi, uz kuras vērtība ir tikai veiksmīgām izrādēm?"
"Tizlākais vienādojums uz pasaules
tievs=SKAISTS=vērtīgs".
"Liels un mazs" ir atraduši pērli jauniešiem.
August 22, 2025
Kaut kur jau kādam taču ir jāsāk justies labi-savā paša ādā,savā dzīvē pat jas tas neatbilst normai. Kur gan vēl,ja ne te. Kurš gan vēl ,ja ne mēs.
January 1, 2025
“Katrs un katra ir citāds nekā citi, un tik un tā mēs KATRS kaut kur iederamies, un beigās mēs visi taču tāpat kaut kā saderam kopā, jo tik atšķirīgi tomēr neesam.”
Papīra klavieres, kur baltie un melnie taustiņi ir kā ikdienas notikumi, tad labs, tad ne tik labs, tad priecīgs, tad pavisam bēdīgs.. tāda ir arī Maijas dzīve, ar savām pieaugšanas īpatnībām un rūpēm par savām māsām un mīlestību pret mammu, kaut varbūt ne vārdos izteiktu.
Papīra klavieres, kur baltie un melnie taustiņi ir kā ikdienas notikumi, tad labs, tad ne tik labs, tad priecīgs, tad pavisam bēdīgs.. tāda ir arī Maijas dzīve, ar savām pieaugšanas īpatnībām un rūpēm par savām māsām un mīlestību pret mammu, kaut varbūt ne vārdos izteiktu.
September 30, 2021
„Eine Verrückte unter Verrückten.
Eine Normale unter Normalen.
Wie man‘s nimmt.
Einfach MAIA.
Underdressed und overwhelmed.“
.
In „Papierklavier“ von Elisabeth Steinkellner lernen wir die sechzehnjährige Maia kennen, die uns in Text und Bild von ihrem Leben berichtet. Mit ihren zwei Halbgeschwistern und ihrer Mutter lebt sie mitunter ganz schön chaotisch zusammen. Sie ist: Ersatzmama für ihre jüngeren Schwestern, wenn Mama nicht da ist, Teilzeitjobberin, Schülerin. Dazu kommen Probleme, die eine Sechzehnjährige eben so hat! Mitunter kämpft sie auch mal gegen Kilos, fiese Sprüche und mit ihrer Mama, die versucht, als Alleinerziehende alle zu versorgen und deswegen wenig zuhause ist. Doch Maia lässt sich nicht unterkriegen! Seite an Seite mit ihren zwei besten Freund*innen stellt sie sich jeder Herausforderung und erobert sich ihr Stück vom Glück.
.
Durch @linus_giese habe ich das erste Mal vom „Papierklavier“ gehört. Meine Ohren haben sich gespitzt, als ich in Linus’ Beitrag gelesen habe, dass es für den katholischen Kinder- und Jugendliteraturpreis nominiert war und die Vergabe des Preises dann durch die katholischen Bischöfe gestoppt wurde, weil im nominierten Buch eine Transgender-Person zu Wort kommt (Maias Freund*in Clara) - echt jetzt? Ja! Echt jetzt. Das lässt mich ziemlich sprachlos zurück.
Ein Grund mehr, dieses wundervolle Buch zu kaufen, das auf so eine leichtfüßige Art, einen ganz schön harten Alltag einer Sechzehnjährigen vermittelt und dabei ganz selbstverständlich, fast nebenbei auch noch Diversität und Feminismus behandelt. Großartig! Und großartig sind auch Anna Gusellas Illustrationen, die zusammen mit den kurzen Textabschnitten ein sehr kraftvolles Gesamtwerk mit großer Nachwirkung bilden!🙌🏻🙌🏻🙌🏻
Eine Normale unter Normalen.
Wie man‘s nimmt.
Einfach MAIA.
Underdressed und overwhelmed.“
.
In „Papierklavier“ von Elisabeth Steinkellner lernen wir die sechzehnjährige Maia kennen, die uns in Text und Bild von ihrem Leben berichtet. Mit ihren zwei Halbgeschwistern und ihrer Mutter lebt sie mitunter ganz schön chaotisch zusammen. Sie ist: Ersatzmama für ihre jüngeren Schwestern, wenn Mama nicht da ist, Teilzeitjobberin, Schülerin. Dazu kommen Probleme, die eine Sechzehnjährige eben so hat! Mitunter kämpft sie auch mal gegen Kilos, fiese Sprüche und mit ihrer Mama, die versucht, als Alleinerziehende alle zu versorgen und deswegen wenig zuhause ist. Doch Maia lässt sich nicht unterkriegen! Seite an Seite mit ihren zwei besten Freund*innen stellt sie sich jeder Herausforderung und erobert sich ihr Stück vom Glück.
.
Durch @linus_giese habe ich das erste Mal vom „Papierklavier“ gehört. Meine Ohren haben sich gespitzt, als ich in Linus’ Beitrag gelesen habe, dass es für den katholischen Kinder- und Jugendliteraturpreis nominiert war und die Vergabe des Preises dann durch die katholischen Bischöfe gestoppt wurde, weil im nominierten Buch eine Transgender-Person zu Wort kommt (Maias Freund*in Clara) - echt jetzt? Ja! Echt jetzt. Das lässt mich ziemlich sprachlos zurück.
Ein Grund mehr, dieses wundervolle Buch zu kaufen, das auf so eine leichtfüßige Art, einen ganz schön harten Alltag einer Sechzehnjährigen vermittelt und dabei ganz selbstverständlich, fast nebenbei auch noch Diversität und Feminismus behandelt. Großartig! Und großartig sind auch Anna Gusellas Illustrationen, die zusammen mit den kurzen Textabschnitten ein sehr kraftvolles Gesamtwerk mit großer Nachwirkung bilden!🙌🏻🙌🏻🙌🏻
June 1, 2021
Ein so wunderbares Buch, scheinbar direkt aus dem Leben einer Sechzehnjährigen, vergoldet mit den perfekt dazu passenden Illustrationen von Anna Gusalla. Danke, Bischofskonferenz, dass ihr uns nicht nur gezeigt habt, wie der Streisand-Effekt funktioniert, sondern auch ein ehrliches Danke, weil mir ohne diese hinterwäldlerische Reaktion ein Highlight des Jahres 2021 entgangen wäre.
May 14, 2021
Was für eine wunderbare Geschichte über Selbstakzeptanz, den täglichen Kampf mit und gegen die Hürden von Armut und den Problemen einer Sechzehnjährigen.
Unterstützt durch die phantastischen Zeichnungen von Anna Gusella ist "Papierklavier" ein Buch, das ich sehr empfehlen kann.
Vor allem, wenn Bischofskonferenzen dagegen sind, dass es einen Preis bekommt, weil ein trans Charakter drin vorkommt. Dann gebe ich extra gern ungeplant 15 Euro aus, um ein tolles Werk zu unterstützen und ihm mehr Sichtbarkeit zu verschaffen!
Unterstützt durch die phantastischen Zeichnungen von Anna Gusella ist "Papierklavier" ein Buch, das ich sehr empfehlen kann.
Vor allem, wenn Bischofskonferenzen dagegen sind, dass es einen Preis bekommt, weil ein trans Charakter drin vorkommt. Dann gebe ich extra gern ungeplant 15 Euro aus, um ein tolles Werk zu unterstützen und ihm mehr Sichtbarkeit zu verschaffen!
May 12, 2025
forša!
October 10, 2024
Ļoti patika!
Atsauca atmiņā manus tīņu gadus un dienasgrāmatas rakstīšanu.
Tik vienkārši un tomēr dziļi par pusaugu ikdienas sajūtām un juceklību.
Atsauca atmiņā manus tīņu gadus un dienasgrāmatas rakstīšanu.
Tik vienkārši un tomēr dziļi par pusaugu ikdienas sajūtām un juceklību.
May 21, 2024
Nicht besonders aber auch ganz cute
January 11, 2024
UAO!
Interessante per gli studenti, perché usa lessico e strutture interessanti e utili per chi impara la lingua, ma rimanendo accessibile e arricchendo di immagini evocative, interessante per gli adulti, perché unisce due generi e stili differenti, esplorando un’età che riporta alla memoria ricordi.
Un diario illustrato, l’espressione di un’apertura di cuore che non possiamo dimenticarci di avere.
Interessante per gli studenti, perché usa lessico e strutture interessanti e utili per chi impara la lingua, ma rimanendo accessibile e arricchendo di immagini evocative, interessante per gli adulti, perché unisce due generi e stili differenti, esplorando un’età che riporta alla memoria ricordi.
Un diario illustrato, l’espressione di un’apertura di cuore che non possiamo dimenticarci di avere.
February 18, 2025
Skumja, protams, bet visnotaļ cerību pilnā ievirzē👍🏻
August 20, 2020
Ich muss gestehen beim Papierklavier hat mich vor allem der Aufbau angesprochen, dass Buch wird ab 15 Jahren empfohlen und enthält viele Illustration, was bei Büchern für diese Altersgruppe doch eher ungewöhnlich ist.
In der Geschichte geht es um Maia, sie ist 16 Jahre alt und hat es nicht so einfach. Ihre Mutter arbeitet viel, ist immer müde und trotzdem reicht das Geld nicht für die vierköpfige Familie. So muss Maia schon viel Verantwortung übernehmen.
Als Leser begleitet man Maia in ihrem Alltag, so gibt das Buch keinen großen Spannungsbogen her, weiß aber trotzdem zu unterhalten. Das Buch ist richtig schön Design und damit meine ich nicht nur das coole und passende Cover. Es ist ein bisschen aufgebaut wie ein Skizzenbuch mit Tagebuch Notizen. So hält Maia ihre Gedanken, Erlebnisse und manchmal auch kleine Verse fest.
Mir hat der Aufbau richtig gut gefallen und ich habe das Buch in einem Rutsch gelesen. Also Langeweile kam keine auf. Die Autorin fängt Maia, ihre Sorgen und Hoffnungen sehr gut ein. Außerdem bringt sie wichtige Themen, wie Transgender, Body-positive Gedanken und gendergerechte Sprache in dem Buch unter. Alles Dinge, die ich enorm wichtig finde, auch wenn sie nur ganz nebenbei in dem Buch untergebracht sind.
Papierklavier ist für mich ein besonders Buch, es ist ein Jugendbuch aber ansonsten fällt es mir schwer es in eine Schublade zu stecken oder es mit anderen Geschichten zu Vergleichen, da es echt etwas Besonderes ist vom Aufbau und der Gestaltung her. Und es nicht unbedingt ein gängiger Roman ist, der eine Geschichte erzählt.
Ich finde das Buch hat auch etwas Positives, so eine optimistische Grundstimmung, auch wenn vieles nicht optimal ist. Aber Maia ist eine Kämpferin und sie meistert den Alltag mit all seinen Tücken. Und versucht das Beste daraus zu machen für sich und ihre jüngeren Geschwister.
Deswegen eine große Leseempfehlung, wenn man denn Lust auf so eine Geschichte hat und sich auch darauf einlassen kann, dass man nun nicht einen Standard Roman liest.
In der Geschichte geht es um Maia, sie ist 16 Jahre alt und hat es nicht so einfach. Ihre Mutter arbeitet viel, ist immer müde und trotzdem reicht das Geld nicht für die vierköpfige Familie. So muss Maia schon viel Verantwortung übernehmen.
Als Leser begleitet man Maia in ihrem Alltag, so gibt das Buch keinen großen Spannungsbogen her, weiß aber trotzdem zu unterhalten. Das Buch ist richtig schön Design und damit meine ich nicht nur das coole und passende Cover. Es ist ein bisschen aufgebaut wie ein Skizzenbuch mit Tagebuch Notizen. So hält Maia ihre Gedanken, Erlebnisse und manchmal auch kleine Verse fest.
Mir hat der Aufbau richtig gut gefallen und ich habe das Buch in einem Rutsch gelesen. Also Langeweile kam keine auf. Die Autorin fängt Maia, ihre Sorgen und Hoffnungen sehr gut ein. Außerdem bringt sie wichtige Themen, wie Transgender, Body-positive Gedanken und gendergerechte Sprache in dem Buch unter. Alles Dinge, die ich enorm wichtig finde, auch wenn sie nur ganz nebenbei in dem Buch untergebracht sind.
Papierklavier ist für mich ein besonders Buch, es ist ein Jugendbuch aber ansonsten fällt es mir schwer es in eine Schublade zu stecken oder es mit anderen Geschichten zu Vergleichen, da es echt etwas Besonderes ist vom Aufbau und der Gestaltung her. Und es nicht unbedingt ein gängiger Roman ist, der eine Geschichte erzählt.
Ich finde das Buch hat auch etwas Positives, so eine optimistische Grundstimmung, auch wenn vieles nicht optimal ist. Aber Maia ist eine Kämpferin und sie meistert den Alltag mit all seinen Tücken. Und versucht das Beste daraus zu machen für sich und ihre jüngeren Geschwister.
Deswegen eine große Leseempfehlung, wenn man denn Lust auf so eine Geschichte hat und sich auch darauf einlassen kann, dass man nun nicht einen Standard Roman liest.
November 3, 2023
Mazo pieaugušo (Young Adult) grāmata- mākslas performance, lēkā pa balti melnajiem klaviertaustiņiem, spēlējoties starp žanriem un māksliniecisko izpildījumu- dienasgrāmatas ieraksti, skices, dialogi transformējas zīmējumos, teksta vēstījums saplūst ar ilustrācijām, veidojot unikālu simbiozi, kurā neparastā veidā trasformēts nozīmīgs vēstījums.
16 gadus vecā Maija pēc skolas piepelnās sulu bārā, lai varētu parūpēties par savām jaunākajām māsām. Mamma, ir ne tikai fiziski promesoša savos darbos, bet arī emocionāli attālinājusies no saviem bērniem un vecāku pienākumiem. Apkārtējiem vienmēr ir savs viedoklis, kas skaļi jāpauž, kad tie uzzina, ka trīs māsas ir katra no sava tēva. Neviens gan no tiem nav klātesošs meiteņu audzināšanā, tāpēc brīdī, kad nomirst kaimiņiene Zīglinde, kura meitenēm ir bijusi gandrīz kā īsta ome, pazūd arī pēdējā cerība uz vienīgo pieaugušo, kurš izrādītu rūpes. Zīglindes uzdāvinātajā kladītē Maija skicē un ietērpj vārdos savas domas, ikdienas sajūtas un pārdzīvojumus, dzīvojot pasaulē, kurā ir noteikti skaistuma standarti, neiecietība un vardarbība pret citādāko, valda naudas trūkums un jāatrod sava vieta.
"Papīra klavieres" vēsta par tādām lietām kā pusaudzība, seksualitāte (arī transeksualitāte), pubertāte, nabadzība. Neskatoties uz to, ka visas šīs ir nopietnas tēmas, grāmatas autores veidojušas grāmatu pozitīvā un humoristiskā stilā, ļaujot redzēt šo kā cerīgu stāstu, kurā apkārtējā pieredze ir kā transformācijas ceļš, lai spētu veidot spēcīgu personību. Un, par spīti sabiedrības skaistuma standartiem un daudzajiem šķēršļiem, Maijā ir iejūtīga, labestīga un spēcīga personība, kura spēj uzņemties rūpes par mīļajiem cilvēkiem.
"Katrs un katra ir citāds nekā citi, un tik un tā mēs KATRS kaut kur iederamies, un beigās mēs visi taču tāpat kaut kā saderam kopā, jo tik atšķirīgi tomēr neesam."
4 zvaigznes
16 gadus vecā Maija pēc skolas piepelnās sulu bārā, lai varētu parūpēties par savām jaunākajām māsām. Mamma, ir ne tikai fiziski promesoša savos darbos, bet arī emocionāli attālinājusies no saviem bērniem un vecāku pienākumiem. Apkārtējiem vienmēr ir savs viedoklis, kas skaļi jāpauž, kad tie uzzina, ka trīs māsas ir katra no sava tēva. Neviens gan no tiem nav klātesošs meiteņu audzināšanā, tāpēc brīdī, kad nomirst kaimiņiene Zīglinde, kura meitenēm ir bijusi gandrīz kā īsta ome, pazūd arī pēdējā cerība uz vienīgo pieaugušo, kurš izrādītu rūpes. Zīglindes uzdāvinātajā kladītē Maija skicē un ietērpj vārdos savas domas, ikdienas sajūtas un pārdzīvojumus, dzīvojot pasaulē, kurā ir noteikti skaistuma standarti, neiecietība un vardarbība pret citādāko, valda naudas trūkums un jāatrod sava vieta.
"Papīra klavieres" vēsta par tādām lietām kā pusaudzība, seksualitāte (arī transeksualitāte), pubertāte, nabadzība. Neskatoties uz to, ka visas šīs ir nopietnas tēmas, grāmatas autores veidojušas grāmatu pozitīvā un humoristiskā stilā, ļaujot redzēt šo kā cerīgu stāstu, kurā apkārtējā pieredze ir kā transformācijas ceļš, lai spētu veidot spēcīgu personību. Un, par spīti sabiedrības skaistuma standartiem un daudzajiem šķēršļiem, Maijā ir iejūtīga, labestīga un spēcīga personība, kura spēj uzņemties rūpes par mīļajiem cilvēkiem.
"Katrs un katra ir citāds nekā citi, un tik un tā mēs KATRS kaut kur iederamies, un beigās mēs visi taču tāpat kaut kā saderam kopā, jo tik atšķirīgi tomēr neesam."
4 zvaigznes
October 21, 2024
Skaudra grāmata jauniešiem (ne velti Bērnu žūrijā ir kategorijā 15+). Mūsdienu steidzīgajā pasaulē ideāls grāmatas biezums un bez lappušu numuriem - daļa pusaudžu droši vien neko biezāku neizlasīs...
Rakstniece palīdusi zem tīņa, kas neatbilst standartam, ādas. Nav perfektas ģimenes, nav perfektas mājas, nav trendīgāko drēbju, bet ir sirds īstajā vietā un drauga plecs. Un tad jau pat grūtās dienas ir vieglāk pārdzīvot.
Izlasi un padomā par saviem pusaudža gadiem! Un parunā ar saviem pusaudžiem par šīm atšķirībām - varbūt kopā varam šo pasauli padarīt pieņemošāku!
Rakstniece palīdusi zem tīņa, kas neatbilst standartam, ādas. Nav perfektas ģimenes, nav perfektas mājas, nav trendīgāko drēbju, bet ir sirds īstajā vietā un drauga plecs. Un tad jau pat grūtās dienas ir vieglāk pārdzīvot.
Izlasi un padomā par saviem pusaudža gadiem! Un parunā ar saviem pusaudžiem par šīm atšķirībām - varbūt kopā varam šo pasauli padarīt pieņemošāku!
January 8, 2024
„Irgendwo muss ja mal irgendwer damit anfangen, sich wohlzufühlen in der eigenen Haut, im eigenen Leben, auch, wenn es nicht der Norm entspricht. Wo, wenn nicht hier. Wer, wenn nicht wir.“
Und damit ist alles gesagt, würde ich behaupten.
Und damit ist alles gesagt, würde ich behaupten.
March 23, 2025
Man likās pilnīgs sviests!
May 27, 2023
Was für ein schönes kleines Buch mit tollen Zeichnungen auf denen ich immer wieder etwas Neues entdecken konnte. Die Protagonistin und ihre Freundinnen sind so lebendig. Es gibt Schweres und Leichtes und es wird nicht seicht. Ich habe ein erstauntes Lächeln nach dem Lesen.
July 12, 2021
wow. a friend lent this to me and first I thought it was a solid 3 star read, pretty cute but nothing new. And I love to admit that I was wrong. This book was short, so you could read it in like 20 minutes.
It is structured like a diary/sketchbook and I love the way that text and drawings work together and complement each other.
Maia sounds authentic and like a real 16-year-old. She's creative, imaginative, overweight and emancipated. I could see some parts of myself in her and the other characters as well.
Maia's life is far from perfect, she shares two rooms with her mom and two younger sisters, works part-time and acts as a mom for her sisters, because their actual mom is always working. She deals with sexuality, sexism and body image and I love how that was portrayed.
I also like Alex, one of her best friends. She's very sexually active and unapologetically herself.
Her other best friend Carla/Engelbert is trans and lives sometimes as a man, sometimes as a woman. I'm not sure if they're genderfluid or a trans woman (but live as a man because they're not out). Maia sometimes refers to them with she/her pronouns, sometimes with he/him pronouns, but it's mentioned twice that she's a woman.
Since I'm not sure I'll use they/them to refer to them :) Either way, I felt for Carla and I think they're my favourite character. They talk about how people like to put other people in boxes, like man and woman, trans and cis. Thinking about Carla, Maia comes to the conclusion that we should stop seeing everything as a binary, and also stop being so prejudiced.
There's one scene where Carla gets hate-crimed and it's pretty serious. What follows is a silent argument between Carla and Maia. Carla said that it wasn't easy living as woman with a penis, to which Maia replied that it also wasn't easy to live as a fat woman. I think she shouldn't have said that, and she herself notices right away that her being called names can not compare to Carla being beaten up like that. But she also seems to want to “defend” herself. This argument is sad, because Maia doesn't focus about the issue of sexism as a whole, but thinks about who experienced more/worse sexism. Still, the following short conversation about sexism was interesting (and sad), and it ends with the Carla, Maia and Alex hugging.
I loved the friendship between the three of them and Maia's humor and way of thinking. This book got me thinking about a lot and I love it!
Then there is Maia's family. They are all portrayed in such a nice way, they all have sorrows and feel discomfort sometimes and they fight, but they also love each other. I think this was a realistic way of portraying a family.
At the beginning an old lady dies that Maia and her sisters saw sort of as a part of their own family. It's sad to see the kids sad, but I love the how carefully the loss was handled and how the characters all managed to find peace at the end.
And of course the short lucky moments. So. amazing. Seriously, we should all start seeing luck or being lucky as a collection of small every-day lucky moments. Because if you put them all together and remember all the love and luck you've ever experienced that is wonderful feeling.
In conclusion, this is a diverse, feminist read and I would recommend it. My favourite detail was that on the last page you see the word “end”, but it's crossed out and written right under it is “no end!” Because even though the book is ending, Maia's story isn't.
the book contains mentions of sexual activity, but nothing graphic. I think it's important to normalize talking about sex and sexuality (even though I'm asexual and can't contribute much to the conversation :)).
It is structured like a diary/sketchbook and I love the way that text and drawings work together and complement each other.
Maia sounds authentic and like a real 16-year-old. She's creative, imaginative, overweight and emancipated. I could see some parts of myself in her and the other characters as well.
Maia's life is far from perfect, she shares two rooms with her mom and two younger sisters, works part-time and acts as a mom for her sisters, because their actual mom is always working. She deals with sexuality, sexism and body image and I love how that was portrayed.
I also like Alex, one of her best friends. She's very sexually active and unapologetically herself.
Her other best friend Carla/Engelbert is trans and lives sometimes as a man, sometimes as a woman. I'm not sure if they're genderfluid or a trans woman (but live as a man because they're not out). Maia sometimes refers to them with she/her pronouns, sometimes with he/him pronouns, but it's mentioned twice that she's a woman.
Since I'm not sure I'll use they/them to refer to them :) Either way, I felt for Carla and I think they're my favourite character. They talk about how people like to put other people in boxes, like man and woman, trans and cis. Thinking about Carla, Maia comes to the conclusion that we should stop seeing everything as a binary, and also stop being so prejudiced.
There's one scene where Carla gets hate-crimed and it's pretty serious. What follows is a silent argument between Carla and Maia. Carla said that it wasn't easy living as woman with a penis, to which Maia replied that it also wasn't easy to live as a fat woman. I think she shouldn't have said that, and she herself notices right away that her being called names can not compare to Carla being beaten up like that. But she also seems to want to “defend” herself. This argument is sad, because Maia doesn't focus about the issue of sexism as a whole, but thinks about who experienced more/worse sexism. Still, the following short conversation about sexism was interesting (and sad), and it ends with the Carla, Maia and Alex hugging.
I loved the friendship between the three of them and Maia's humor and way of thinking. This book got me thinking about a lot and I love it!
Then there is Maia's family. They are all portrayed in such a nice way, they all have sorrows and feel discomfort sometimes and they fight, but they also love each other. I think this was a realistic way of portraying a family.
At the beginning an old lady dies that Maia and her sisters saw sort of as a part of their own family. It's sad to see the kids sad, but I love the how carefully the loss was handled and how the characters all managed to find peace at the end.
And of course the short lucky moments. So. amazing. Seriously, we should all start seeing luck or being lucky as a collection of small every-day lucky moments. Because if you put them all together and remember all the love and luck you've ever experienced that is wonderful feeling.
In conclusion, this is a diverse, feminist read and I would recommend it. My favourite detail was that on the last page you see the word “end”, but it's crossed out and written right under it is “no end!” Because even though the book is ending, Maia's story isn't.
the book contains mentions of sexual activity, but nothing graphic. I think it's important to normalize talking about sex and sexuality (even though I'm asexual and can't contribute much to the conversation :)).
November 2, 2022
4.5
ENGLISH VERSION BELOW
---------------------------------
Die Illustration am Einband fand ich gar nicht anregend. Dennoch habe ich es mir schließlich gekauft.
Es war eines der traurigsten und zeitgleich schönsten Bücher, mit denen man sich auseinandersetzen kann. Ich habe bewusst nicht „lesen“ geschrieben, da es zwar auch Text gibt, jedoch auch diverse Illustrationen und sehr viele Emotionen. Papierklavier ist ein Art Tagebuch. In dem Buch steckt viel Weisheit, Weltschmerz, Liebe und Hoffnung, dass am Ende alles gut sein wird.
---------------------------------
---------------------------------
I didn't find the illustration on the cover inspiring, not a little bit. Nevertheless, I ended up buying it.
It was one of the saddest and at the same time most beautiful books one can deal with. I deliberately didn't write "read" because, although there is text, there are also various illustrations and a great deal of emotion. “Papierklavier” is a kind of diary. There is a lot of wisdom, world-weariness, love and hope in the book that everything will be alright in the end.
ENGLISH VERSION BELOW
---------------------------------
Die Illustration am Einband fand ich gar nicht anregend. Dennoch habe ich es mir schließlich gekauft.
Es war eines der traurigsten und zeitgleich schönsten Bücher, mit denen man sich auseinandersetzen kann. Ich habe bewusst nicht „lesen“ geschrieben, da es zwar auch Text gibt, jedoch auch diverse Illustrationen und sehr viele Emotionen. Papierklavier ist ein Art Tagebuch. In dem Buch steckt viel Weisheit, Weltschmerz, Liebe und Hoffnung, dass am Ende alles gut sein wird.
---------------------------------
---------------------------------
I didn't find the illustration on the cover inspiring, not a little bit. Nevertheless, I ended up buying it.
It was one of the saddest and at the same time most beautiful books one can deal with. I deliberately didn't write "read" because, although there is text, there are also various illustrations and a great deal of emotion. “Papierklavier” is a kind of diary. There is a lot of wisdom, world-weariness, love and hope in the book that everything will be alright in the end.
April 23, 2022
Mhh, this was a really interesting read. I picked this up mostly because I heard it had queer representation. Turned out that only two side characters were queer and the main character isn't.
Liked it regardless and read it in one sitting.
Liked it regardless and read it in one sitting.
January 24, 2021
So wunderbar authentisch, schön und traurig und überwältigend, dass ich in meinem Bett liege und weinen muss
August 20, 2021
LOVED it
May 14, 2021
In "Papierklavier" von Elisabeth Steinkellner geht es um Maia und ihren Lebensalltag. Maia ist 16 Jahre alt und arbeitet neben der Schule in einem Saftladen, um ihre Familie und besonders ihre Mutter zu unterstützen. Gemeinsam mit ihren zwei besten Freundinnen bestreitet Maia ihren Alltag und kämpft gegen Schönheitsideale und Ungleichheiten an.
Mir gefällt sehr gut, dass im Buch so viele wichtige Themen wie Geschlechterrollen, Vorurteile und Schönheitsideale aufgegriffen werden. Auch die Illustrationen und der Aufbau des Buches haben sehr gut gepasst. Dadurch, dass das Buch relativ kurz ist und die Szenen meist kurz und zusammenhangslos sind, konnte ich mich nicht so sehr in die Protagonistin hineinfühlen, was ich sehr schade fand.
Dennoch kann ich das Buch nur empfehlen (nicht nur als Jugendbuch, sondern auch für Erwachsene), da die Inhalte sehr vielfältig sind und zum Nachdenken anregen.
Mir gefällt sehr gut, dass im Buch so viele wichtige Themen wie Geschlechterrollen, Vorurteile und Schönheitsideale aufgegriffen werden. Auch die Illustrationen und der Aufbau des Buches haben sehr gut gepasst. Dadurch, dass das Buch relativ kurz ist und die Szenen meist kurz und zusammenhangslos sind, konnte ich mich nicht so sehr in die Protagonistin hineinfühlen, was ich sehr schade fand.
Dennoch kann ich das Buch nur empfehlen (nicht nur als Jugendbuch, sondern auch für Erwachsene), da die Inhalte sehr vielfältig sind und zum Nachdenken anregen.
August 2, 2025
Pusaudžu literatūras plaukta lasāmvielas ziņā - izcili. Zīmējumi ļoti labu uzbūra kopējo atmosfēru. Pusaudžu meitenes sevis meklējumi sarežģītajā pieaugušo dzīvē esot uz nabadzības sliekšņa nebūt nav viegli. Ja ir draugi, tad tas noteikti ir daudz daudz baudāmāk un vieglāk. Dažkārt, kad milzīgās ikdienas problēmas šķiet aprīs dzīvu, ir jāmāk paskatīties arī no cita punkta. Jauka grāmata, kuru var izlasīt mazāk kā stundas laikā, bet nevajadzētu, jo tā ir jābauda, jo teikumi un izteicieni ir ļoti veiksmīgi savirknēti un liek aizdomāties, un par šīm tēmām un niekiem ir vērtīgi aizdomāties ar nelielu humora devu.
Displaying 1 - 30 of 74 reviews