Dažreiz ir tās grāmatas, kas nāk īstajā laikā un vietā. Kad biju drusku piekususi no augstas gudrības grāmatām un darbiem, man vajadzēja kaut ko vieglu, jauku un sniegotu. Romantisku arī, protams. Galu galā - ziema gandrīz klāt, nākamie svētki arī tepat aiz stūra, ir jāsāk noskaņoties!
Un tad gadījās šī grāmata! Par normāliem cilvēkiem normālā pasaulē. Līsbetai ir 38 gadi, viņa ir skolotāja un dzīvo kādā nelielā piekrastes pilsētiņā netālu no Gēteborgas. Viņa ir viena, un pārsvarā tas ir labi (katrā ziņā - labāk nekā būt kopā ar kādu, kas viņu neciena). Mazāk labi ir tie brīži, kad mājā atkal kaut kas salūst un gribas, lai kāds drusku pažēlo. Vai vismaz parūpējas par remontu viņas vietā. Bet viņa nav nekāda nīkule un brīdī, kad uz galvas sakrīt visādi neforšumi, nevis padodas, bet liek pretī. Tā nu, kad pie tā visa, kas jau noticis, viņai vēl grib atņemt daļu mācību stundu, lai tās piešķirtu jaunam un daiļam vīrieša gabalam, Līsbeta nevis piekrīt, bet sāk blefot. Tā rezultātā viņa tiek pie pāris piedzīvojumiem. Un arī tās vēl nav beigas.
Te gan bija pāris loģikas neprecizitātes, bet tās nebojā stāsta kopainu un sižetu. Lai gan šī ir diezgan klasiska romantiskā grāmata ar savu romantisko uzdevumu, tajā tiek diezgan daudz apcerētas arī citas attiecības - ģimenē, ar vecākiem, bērniem, brāļiem un māsām, tāpat draugiem un kolēģiem, un kaimiņiem, aicinot varbūt uz kādu drusciņu vairāk iecietības un sapratnes, jo ikvienam no mums ir savas problēmas un raizes. Viss ar tādu Ziemassvētku noskaņu, kad vairāk aizdomāties par piedošanu un labu prātu, tomēr neaizmirstot pašiem par savu vērtību un to, ka jāsāk ar to mazumiņu, kas ir pašcieņa, un tad jau varēs arī mīlēt un cienīt pārējos.