Bēgot no laulības problēmām un dzīves smacējošās vienmuļības, Gunta cer atrast patvērumu Itālijas Alpu kalnu klusumā, taču tā vietā iepazīst vēl neapjaustu kaisli un emocijas, kas strauji maina viņas personību un uztveri. Viņa negaidīti sastop vīrieti, kas kļūst par viņas jaunās dzīves pavadoni, taču, vai Gunta spēs no šī piedzīvojuma izsoļot ar nesalauztu sirdi, tas iepriekš nav paredzams.
Autores svaigākā romāna gaidās nolēmu iesildīties ar kādu no iepriekšējiem darbiem.
Novērtēt ar zvaigznēm vispār nespēju. Lasīju un nespēju noticēt, ka šis ir izdots. Ja man teiktu, ka tas ir treniņš romāna rakstībā, piekristu un sarkanu pildspalvu rokā vilktu piezīmes uz malām, ko paturēt, ko izmest, ko pārskatīt, ieliktu 4 no 10, un ļautu rakstīt nākamo.
Ar mērķtiecību un sapni vien grāmatas nevar izdot. Ar "Man skolā padevās sacerējumi, es gribu būt rakstniece" nepietiek, vajag arī mācēt kaut ko uzrakstīt.
Izdevniecības nav kaut kādas ļaunuma mašīnas, kas izkrāpj nabaga autoriem naudu par ģeniāli uzrakstītiem darbiem. Izdevēji (lielākoties) zina drēbi, var veiksmīgi ierādīt ceļu uz izaugsmi, palīdzēt atrast savu vietu, un jā, var arī pateikt, ko labāk nedarīt. Pēdējā laika tendence autoriem pašizdoties mani ļoti uztrauc, jo "neatkarības" aizsegā (independent publishers, booksellers) top tik daudz mazvērtīgu darbu, kas noplicina grāmatniecības ainu, un kas mani visvairāk uztrauc, galīgi nerotā grāmatnīcu jaunumu galdus. Cietis vākos iesiets, apdrukāts papīrs vēl nav romāns, un vārds, uzvārds uz vāka vēl nepadara par autoru.
Romāna te īsti nebija, drīzāk garstāsts. Par galveno varoni mēs zinām tik maz, tik vien kā pārtikusi meitene no ļoti ierobežotas vides (negribu aizvainot laukus, bet kaut kur no tās puses), spriežu pēc viņas uzskatiem par mākslu. Klāva ļenganais loceklis mani pamatīgi izsita no sliedēm, un šie literārā šoka momenti atkārtojās vairākkārt. Var lamāt Račko, bet viņa vismaz ir samācījusies tīri tehniskas lietas, kā parādīt varoņus, kā aprakstīt darbību, lai lasītājam būtu skaidrs, kas notiek. Var man oponēt par drosmi lauzt žanru robežas, bet pirms žanru noteikumus lauzt, jāiemācās tos pielietot.
Šai atsauksmei nav nekāda sakara ar autores aktīvo darbību sociālajos tīklos un viņas jauko, simpātisko personību, piedod, Zane, par skarbiem vārdiem. Es saprotu, kāpēc tā, bet man ļoti žēl, ka te, goodrīdos, un arī citur internetos ir tik maz drosmīgāku viedokļu paudēju, vai tiešām visām tik ļoti patika grāmata, un vai vajag turpināt kurināt šo sapni?
Bet es ar interesi gaidu autores nākamo grāmatu, un apsolos būt tikpat skarba, jo "slavenība iemīlas vientiesē" ir mans mīļākais romantiskais sižets!
“Neviens cits nevar mūs nedz izmainīt, nedz padarīt labākus. Tikai mēs paši.”
Ir agrs svētdienas rīts, drēgns un mitrs, pēc vakardienas lietus atspirdzinošs rudens gaiss. Gar pludmali esmu nostaigājusi savus ikdienas 10km un nosalušām rokām aizsniedzos neapkurinātajā Palangas viesnīcā pēc grāmatas. Vienā rāvienā no salšanas Palangā es tieku aizvesta uz Itālijas kalnu būdiņu, kur vienīgo siltumu sniedz kamīna liesmas.
Lai arī Zane apgalvo pretējo, stāsts ir seksuāli intīms, piepildīts ar iekāri, kaisli un ļaušanos neprātīgajam. Bet pāri visam tas ir garstāsts par ieklausīšanos sevī un savā sirdsbalsī, sevis mīlēšanu, nevis savas laimes pieprasīšanu no apkārtējiem.
Tā kā Zanes abas grāmatas lasīju vienu pēc otras, “Zosāda” mani uzrunāja personīgāk un pārliecinošāk. Tikai atkal jau tās beigas. Ak, pasaku beigas. Es to uztvēru kā garstāstu, konkrēta dzīves posma attainojumu, bez vajadzības paskaidrot daudz pagātni un nākotni. Bez “un tā viņi dzīvoja laimīgi” noteikti var iztikt.
Padoms-kad lasiet erotiskās ainas-turiet savu mīļoto rokas stiepiena attālumā.
“Uzņemies atbildību par savu dzīvi, tad arī beigsi stresot par visu. “
Stāsts, kas viegli ievelk un raiti rit lasot. Uz grāmatas beigām pamanīju, ka abi galvenie varoņi man šķiet patiesi kaitinoši, sevišķi tipiskais "nē, man viss kārtībā" sievietes tēls, kas pati nezina, ko grib un kāpēc, un ir apjukusi par visu, sevišķi katru savu izvēli. Par spīti tam, stāstu izbaudīju. Joprojām traucē nedaudz ikdienišķā valoda, kādā stāsts uzrakstīts, atkal parādoties nedaudz piespiestiem, neorganiskiem apzīmējumiem (kas bieži vien skan neierasti prasti, pretstatot to pārējam tonim), tāpēc piektās zvaigznes no manas puses diemžēl nav.
Ceru, ka autore nākotnē uzrakstīs kādu grāmatu arī ar mainītām lomām: šoreiz vīrieti, kas ir dzīves samulsināts un nedrošs, un sievieti, kas visu saprot, ir pašpārliecināta un vieda. Citādi sāk šķist, ka tikai sievietes ir tādas haotiskas, bet vīriešiem viss vienmēr stabili un forši :)
Laikam īsti nesaprotu, par ko ir sajūsma. Man šī skolnieciskā literatūra pilnībā bez jebkādiem izteiksmes līdzekļiem, vārdi, ar kādiem pat ikdienā nesarunājos, uzdzina drebuļus.....
''mantība, ķekars, piebriedušais orgāns, ķermeņa radītā peizāža'' - tā NOTEIKTI NAV erotika!
Zvaigznīte par mākslinieces Ievas Mazlazdiņas skaistajiem zīmējumiem. Otru Zanes Nuts grāmatu pat necentīšos lasīt.
Autores otrais romāns, kurā ir jūtama izaugsme. Pazudis naivums, muļķīgums, stāstījums viennozīmīgi ritēja raitāk! Ļoti sievišķīgi, patiešām atvēra acis par to, ka mēs, sievietes, bieži vien nemaz neklausāmies vīriešos, bet iedomājamies par patiesību to, kas tikai izfantazēts mūsu galvās. Un tad dusmojamies, jo viss nenotiek tā, kā mūsu fantāzijās. 🤦🏼♀️ Ļoti patika, ka šim darbam nebija tipiskās dāmu romāna "happy end" jeb laimīgās beigas. 🎀
Grāmata man patika. Tā lasījās ļoti raiti. Un sirdi priecēja mākslinieces Ievas Mazlazdiņas skaistie zīmējumi. Grāmata, kurā, manuprāt, katrs ieraudzīs mazu daļu no sevis. Mēs ikviens savā dzīvē esam sastapušies ar periodu, kad viss mums riņķī liekas pelēks, apnicīgs, tik paredzams, ka tas mūs pašus notrulina, pazaudējot savu ES. Tāpat kā stāsta varonei arī man ir bijuši mirkļi, kad vēlos izrauties no visa - no paredzamās ikdienas un vēlos meklēt ceļu, kas mani noved pie krāsām manā dzīvē, pie neparedzamiem mirkļiem, pie atdzimšanas, ja tā var teikt. Bet galu galā tie vienmēr noved pie sevis pašas, jo es esmu tā, kura pati ir pieļāvusi šo pelēcību un tikai es pati varu iekrāsot to no jauna. Man stāstā pietrūka galvenās varones pagātnes sīkāka analizēšana, sevis iztirzāšana, jo sajūta bija, ka Gunta egoistiski par pelēcīgās laulības dzīves vainīgo grēkāzi ir atzinusi tikai vīru. Bija sajūta, ka mūsdienās tik populārā prakse "Gļēvi bēgt prom no problēmām, nevis saņemt dūšu un censties tās labot" atainota arī šeit. Stāsts arī paspilgtināja un atgādināja, ka katrs lēmums, ko mēs pieņemam savā dzīvē, rada sekas, un mēs nevaram slēpties vai bēgt mirkļos, kad mums par savu izvēli ir jāuzņemās atbildība.
Grāmata ir viegli lasāma, bez liekvārdības un savā ziņā pat lakoniska. Gribas uzteikt autori par pirmajiem soļiem rakstniecībā un sieviešu iedvesmošanu uz pārmaiņām, savas identitātes meklējumiem un harmoniskāku dzīvi.
Personīgi man pietrūka kādas rozīnītes, odziņas tieši literārajā ziņā. Bet to kompensē burvīgais vāka dizains, par ko es tiešām fanoju.
Galvenā varone Gunta atrodas dzīves krustcelēs - lai paņemtu pauzi no vienmuļās ikdienas un laulības problēmām, viņa dodas uz Romu. Pēc tam nonāk Alpu kalnu namiņā, kur, nosalusi un izlijusi, satiek savu bijušo skolas biedru, tagad mākslinieku Klāvu. Abus galvenos varoņus kopā pavadītais laiks transformē un izmaina.
Erotiskas spriedzes grāmatas lappusēs netrūkst, bet es stāstu lasīju kā sievietes pieaugšanas procesa atspoguļojumu. (Vienīgi, manuprāt, tik eksistenciāli un melnbalti vairāk piestāv agrajiem 20+, nevis 30+.) Bet būtība paliek tā pati: kā reizēm tik mulsinošajā pasaulē un attiecībās ar pretējo dzimumu atrast sevi, nevis pazaudēt.
Man pašai vienmēr ir bijusi grūti saprotama sapņošana par ilglaicīgām attiecībām uzreiz pēc iepazīšanās - šāda ‘romantiskā’ nerva manī vienkārši nav, tāpēc Guntas nemitīgā šūpošanās starp savu emociju pretpoliem nedaudz kaitināja. Atklāta cīņa ar saviem aizspriedumiem un citādā bezierunu pieņemšana - tas nav viegls process, arī no malas vērotājiem. Gunta šo cīņu uzņemas un izdzīvo dažās īsās dienās, izaugot kā personība un apzinoties savu varēšanu.
Stāsta pamatdoma un vēstījums - negaidīt, ka laimīgu tevi darīs apkārtējie un iemācīties uzņemties atbildību par savu dzīvi un personisko laimi - ir lieliska. Katram mums savs ceļš ejam līdz prāta briedumam, bija interesanti izsekot līdzi dažām transformējošām dienām Guntas dzīvē.
Diezgan remdeni. Brīžiem skolnieciski. Un arī kaut kā pārāk vienkārši. Kaut aprakstītās erotizētās ainas bija gana daudz un pikantas, tādu vārdu izmantojums kā "ķekars" vai "mantība" kvēli neiedvesa nu galīgi :D
Tāda kā pasaka pieaugušām sievietēm, bet es laikam kaut ko šajā darbā neuztvēru līdz galam. Ne pārāk patika.
Sākot lasīt, izjutu skepsi, ietekmējoties no kāda komentāra. Sākotnēji arī šķita, ka nav tas, ko gaidi. Bet, nonākot līdz grāmatas beigām, sapratu, cik tomēr gūtās atziņas ir svarīgas. Un skatījos neīstajā virzienā... katram savas ekspektācijas, šajā gadījumā saņēmu fantastiskas atziņas, kuras pārdomāt. Paldies, Zane!
Lai arī stāsts un galvenie varoņi neaizrāva, likās diezgan pārspīlēti un brīžiem pat kaitinoši, man prieks, ka autore izvēlējās tieši šādu nobeigumu, bez lieka salkanuma, kas šim stāstam vismaz noslēgumā deva reālisma piesitienu. Pēc divām izlasītajām grāmatām kopumā ir sajūta, ka gribēšu izlasīt arī pārējos Zanes darbus. Lai autorei izdodas arvien pilnveidot savu meistarību!
“Paskaties uz šiem cilvēkiem. Neviens no viņiem nezina, kā ģērbties, kā uzvesties, ko darīt. Tad nu ņēmuši un uzposušies kā āksti, cenšoties radīt par sevi kaut kādu tēlu, pošanās procesā par aizmirstot, ko īsti viņi tēlo. Tu vismaz izskaties, ka tevi neinteresē sabiedriskā dzīve, tikai māksla. Nav sliktākā maska, ko valkāt.” Zane Nuts
Un kādu masku valkājat jūs? Varbūt pietiek? Ir laiks būt pašiem sev! Par to arī šī grāmata.
Biju domājusi, ka šis būs brīvdienu romāniņš ar pikantērijas piesitienu, vismaz tā man lika domāt grāmatas apraksts,bet es maldījos.. Katrs šo lasāmvielu noteikti uztvers savādāk, bet man - man šī grāmata lika aizdomāties, padomāt, paanalizēt.. Pēdējais gads, personīgi man, ir bijis emocionāli krāsains. Bieži vien pie vainas bija mans brīvais laiks ar uzviju. Bieži analizēju sevi, sevis pieņemšanu, mīlēšanu, likās, ka esmu nedaudz apmaldījusies sevī un šī grāmata atkal lika par šo tēmu aizdomāties. Lika aizdomāties par to, cik tomēr ir daudz cilvēku, kuri sevi tā no sirds nav spējuši iemīlēt un pieņemt. Cik daudzi cilvēki sevī ir apmaldījušies. Nav sapratuši to, ka daudzu neveiksmju ķēdīte sākas no mums pašiem, lai cik arī grūti to nebūtu pieņemt un atzīt. Viss sākas no mums pašiem - no sevis pieņemšanas, mīlēšanas, saprašanas.. Un man gribētos, lai cilvēki vairāk sevī ieklausās, vairāk sevi pieņem, nevis nosoda par katru sīkumu vai nepilnību. Man tik ļoti gribētos, lai cilvēki sevi vairāk mīlētu. To skaitā arī es - novēlu sev vairāk sevi atbalstīt, pieņemt, saprast un iemīlēt! Paldies, Zane! Šī grāmata pie manis atnāca īstajā laikā! No sevis grāmatai dodu 5⭐. Kāpēc? Tāpēc, ka šī grāmata, personīgi man, lika aizdomāties!
Brīnišķīgs scenārijs, katra nodaļa ievelk kā labs seriāls, kam nevari sagaidīt nākamo sēriju. Tiešs attainojums, viss kā dzīvē. Ļoti patika atziņas, ko varēja gūt lasot šo stāstu. Pikants, bet ne vulgārs, visas mīlas ainas attēlotas tā, lai pts lasītājs spēj uzburt to vizualizāciju pats sev. Man ļoti patika, iesaku.
Jau pirmo reizi ieraugot kaut kur tīzeri par šo grāmatu, uzreiz radās interese..
Grāmatu "apēdu" pāris stundās.. dīvaini man, jo parasti neizdodas iedalīt šim svarīgajam procesam laiku!
Autore rakstītais lasās viegli un aizraujoši, acu priekšā zib bildes no grāmatas teksta, kuras man viegli iztēloties.. Aizrautīgi gribas zināt, kas būs tālāk.. Manī iekšā uzvirmo emocijas, pārdomas..pat uz pāris brīžiem atraujos no lapaspusēm, lai ieklausītos Sevī, atbildētu uz saviem iekšējiem jautājumiem... kas manī uzvirmo? kas norezonē? kur pamanu sevi? ko īsti pati slēpju no sevis? kam sekoju es? ..dažādas atklāsmes.. tā vien gribas arī doties uz kādu namiņu un ļauties atrasties patiesajai Lindai... Bieži esmu teikusi, ka man gribas sagraut pašai savas ilūzijas, kurās dzīvoju, pēc kurām vados..
Paldies Zane Nuts par iespēju sadzirdēt sevi caur tavām domām uz papīra... Ar nepacietību gaidu nākamās grāmatas.. Šobrīd ir mazuma piegarša, bet arī gandarījums.. jo tieši tik daudz vajadzēja, lai sadziedētu sevi un nepazaudētos tekstā, tēlā...
Grāmata par sevi, par pašu atbildības uzņemšanos, paskatīšanos uz savu dzīvi no malas, dzīves atskārsmēm.. Mazliet skaudri, bet patiesi.. Odziņa un saldaisēdiens, protams, grāmatas pikantajā daļā.. Patika un lasījās raiti - tāds garrršīgs, padomāt liekošs garstāsts!
Problēma jau ir tajā, ka mēs citiem piedēvējam īpašības, kuru tiem nemaz nav. Neviens cits nevar mūs nedz izmainīt, nedz padarīt labākus. Tikai mēs paši. [145.lpp.]
Viegla, gaisīga sajūta, izlasot šo grāmatu. Priecājos, ka izlēmu tai veltīt pāris stundas tieši šodien, lai nesteidzīgi turpinātu savas vakardienas pārdomas. Šķiet, ka saskatīju līdzības ar galveno varoni Guntu, kura bēga, bēga no sevis, līdz beidzot sevi sastapa, atrada un iemīlēja. Tad viņā ieplūda miers.. Viegls, gaisīgs dāmu romāns.
Stāsts par sevis meklējumiem un kaisli, kuras ikdienā pietrūkst, jo trūkst dzīves pieredzes. Bet, kad tā nāk, veidojas izpratne par lietu kārtību pasaulē. Un tad strauji notiek dzīves un līdzcilvēku pārvērtēšana. Katrās attiecībās šādi lūzuma brīži var pavērt citu ceļu.
Noskaņa ir ļoti viegla, rotaļīga. Patika notikumu neparedzamība. Beigas ir straujas, bet tāds bija autores lēmums.
Neesmu dāmu romānu cienītāja, tāpēc negaidīju, ka grāmata varētu patiešām iepatikties, bet jau pirmā nodaļa sevī ievilka tik ātri, viegli un nemanāmi. Stāsts ir par cilvēkiem kuri nav perfekti, par cilvēkiem, kas pieļauj kļūdas, kas no tām mācās un pēc tam paši sev ieskatās acīs.
Ļoti patika grāmatas noformējums, lasot arī tapa skaidrs kāpēc radīti tieši šādi zīmējumi.
Lieliska grāmata. Ļoti raiti lasījās, un pēc iespējas ātrāk gribējās zināt, kas notiks tālāk. Lasot šo grāmatu, bija labi ieteikumi, ko izmantošu sevis atrašanā un sevis iemīlēšanā. Noteikti, šo ieteikšu arī savām draudzenēm izlasīt.
Man patika. Ļoti, ļoti patika. Izlasīju vienā elpas vilcienā…un ja vien pa vidu nemaisītos darba dienas ( 😆 ), tad izlasītu vienā naktī. Grāmata, kas iedod sitienu pa dibenu, kur atrodi vairāk kā vienu atziņu un apstājies padomāt… es iesaku! Brīnišķīgi! Noteikti iegādāšos arī pārējās autores grāmatas!
“Tu neesi atbildīga par citu cilvēku sajutām. Viņiem ir tiesības raizēties un dusmoties, tāpat kā tev ir tiesības pazust, kur vien tu vēlies. Ļauj viņiem pašiem tikt galā ar savām emocijām.” 122.lpp
📌 Autore mani patīkami pārsteidza, jo, lai gan šis bija īss romāns un ātri izlasāms, tomēr tas ietvēra daudz noderīgas atziņas un bija saturiski bagātāks ar notikumiem. Dažviet varoņu uzvedība vai izvēles likās bērnišķīgas un jocīgas, bet uz kopējās bildes nebija tik traki. 📌 zanenuts tu noteikti spēj romānos radīt tādu vīriešu dzimtas galveno varoni, kas man maksimāli riebjas un kaitina. 🙈 Iedomīgi, nedaudz narcistiski, lepni un kaitinoši. Pluss dzimumorgānu apraksti, kas bija neveikli. 😩 📌 Romāna beigas man ļoti patika. Lai gan, iespējams, kādam tās šķitīs ne tās laimīgākās, bet man šķiet, ka tieši tādām tām bija jābūt šajā romānā. 📌 Bet šādus mazos romānus es gribot negribot iedomājos, ka varētu drukāt avīzēs pa nodaļām. 🙈 Grāmatas noformējums 10/10 😍
No visām 3 autores grāmatām šī uzrunāja vismazāk. Laikam jau tāpēc, ka līdz galam nenoticēju un nespēju arī īsti identificēties ar varoni. Kaut gan pamatdoma patika. Nu ko, jāgaida 4. grāmata :)
Lasīju tūliņ pēc autores pirmās grāmatas un pēc šīs svārstījos starp trim un četrām zvaigznēm. Laikam mani mazāk uzrunāja galvenās varones haotiskais dzīves stāvoklis - mētāšanās savās izjūtās, sevis izprast mācīšanās.. Tāds ceļš pie sevis, kas mani vietām nepārliecināja, neļāva noticēt. Bet stāsta valoda man ļoti patika un Zanes darbus es labprāt lasīšu vēl.
Paldies Tev! Pēc grāmatas izlasīšanas neaptverami ir jāapdomā sava dzīve :D Drošvien ne visi un ne visiem būs saprotama Guntas izvēle aizmukt no visiem un “meklēt” sevi. Teorētiski klišejiski, bet dzīvē liels lēmums. Man ļoti patika viss kā viņai sanāca izrunāties pašai ar sevi un saprast, ah kā es viņu saprotu. Daļēji likās,ka raksti par mani ,paldies Tev!:) es IESAKU VISIEM!
"Neviens cits nevar mūs nedz izmainīt, nedz padarīt labākus. Tikai mēs paši."
Lasot šo grāmatu, visu laiku saglabājās interese par notikumu gaitu, bet nepārtraukti mani nepameta vilšanās sajūta, jo visu laiku kaut kā pietrūka. Gunta mani brīžiem kaitināja - sieviete, kas bēg no savas laulības problēmu sakārtošanas, metas gultā ar pirmo vīrieti, kas nu gadījies viņai ceļā. Tai pat laikā Klāvs man vispār likās visnotaļ dīvains un savāds tips, kā jau mākslinieks. Staigā arpkārt kails, glezno un peld pa dzīvi. Un, ja vēl tā aizdomājas, tad seksa ainas bija diezgan nehigiēniskas, ņemot vērā, ka Gunta vairākas dienas nemazgājās un pat īsti nejutās par to neērti. Nenoticēju abu varoņu jūtu izpausmēm, jo īpaši no Klāva puses. Un Gunta ir vienkārši muļķīte, kas pie tam pašās beigās vispār paliek bešā un ar garu degunu, savas neizlēmības dēļ.