Netīrā

by Karīna Račko

Slavenā modele un influencere Flēra Jirgensone nolēmusi Ziemassvētku brīvdienas pavadīt vienatnē savrupā lauku viesu namā.
Jaunā sieviete slēpj rētas uz plaukstu locītavām un nesekmīgi pūlas atgūties no traumatiskām, zemiskuma un liekulības pilnām attiecībām.
Lai arī Matiass atsakās pārgulēt ar Flēru, viņi pamazām satuvinās, un izrādās, ka abu sāpīgajā pagātnē ir vairāk kopīga, nekā sākotnēji šķiet.
Viņi labi zina – nekas nespēj sakropļot tik nežēlīgi kā netīras jūtu spēles…

431 pages, Hardcover

First published January 1, 2020

Reviews

[Laura · Rating 1 out of 5]

Viena zvaigzne, jo Goodreads saka, ka tā atbilst vērtējumam "nepatika". Un man nepatika. Un man ir žēl divu dienu, ko pavadīju tai skrienot cauri. Es nezinu, kāpēc lasīju vēl vienu Račko grāmatu, laikam jau uzrāvos uz solījumiem, ka šis būs kaut kas pavisam cits un ne cukursalds...
Taču bija viss kā jau parasti - spēcīgais alfa tēviņš, kurš nogāž no kājām influenceri Flēru, kura sāpju sagrauta, atklājot, ka ir tikai mīļākā vesela gada garumā precētam vīrietim, pieņem, ka ir netīra un der tikai seksam, laiž pa labi un pa kreisi. Pie tam šis nepieradinātais lībietis Matiass nemaz no sākuma negrib atdoties šai Flērai, lai kā viņa pūlētos. 😯 Īsti līdz galam nesapratu, kā veiksmīgam uzņēmējam un wanna be politiķim no visām savām šmariņām ir izdevies noslēpt laimīgu 10 gadus ilgu laulību un divus bērnus. Vai ietekmīgajai influencerei Flērai nekad nav gribējies mīļotā vārdu "iegūglēt"? 🙈 Tas būtu aiztaupījis daudzas problēmas. Beigās kādas 50 lappuses galvenas varone pat iejūtas Mis Mārplas lomā un principā atrisina dramatisku kriminālnoziegumu. 🕵️‍♀️ Laikam tās bija tās necukursaldās beigas...
Arī Covids jau tika paspēts pieminēt, bet laikam tas bija kāds cits Covids, ne tas, kurš reālajā pasaulē. Jo tas pilnīgi nekādā veidā neietekmēja fantastisko modeļu aģentūru, reklāmas projektus, kampaņas un fashion week'us. Varēja jau tomēr arī kādu kaislīgu pašizolācijas seksiņu iepīt... 😂
Sitiet, lūdzu, man pa pirkstiem, ja tie vēl kaut reizi stiepsies pretī Račko "šedevriem".

[Kristīne]

Var jau jautāt, kāpēc lasīt, ja zini, ka nepatiks? Bet tā kā šī ir autores jau piektā grāmata, gribēju zināt kāds ir progress, regress, un kā tad autorei izdevies zaudēt savu naivo saldumu un cukura maliņu, kas tik braši tika izziņota dažādās intervijās.

Samaitātā, Sapītā, Netīrā... Diez kādus sieviešu likteņu zīmogus autore izvēlēsies saviem nākošajiem darbiem?

Karīna Račko ir sinonīmu karaliene. Ja Sapītajā parādījās pa rindkopai ar vīterojošajiem putniem, tad Netīrā ir aizgājusi pilnīgā Andrejā Upītī. Katra nodaļa sākas ar bangojošu, brēcošu, putojošu jūru un dzestru, spalgu, pastaigu pa senatnīgu, aizaugušu, poētisku mežu, kur springo stirnas un rukšķina mežacūkas.
Arī spilgti varoņu apzīmējumi neiztrūkst. Blakus pievilcīgajai, seksuālajai influencerei Flērai ar 120 000 sekotājiem instagrammā ir noslēpumainais lībiešu milzis Matiass, par kura iespaidīgajiem izmēriem uzzinām pat pirms viņu satiekam, jo Flēra otrā sētas pusē pamana "masīvu guļbūvi" (OMG, iedomājies, ja viņa māja ir masīva, cik liels būs viņa...).
Lai dažādotu sava stāsta darbojošos personu rindas, beidzot satiekam arī kādu LGBTQ personu, žēl ka tas ir tipiskais "labākais draugs", kuru interesē mode un ārišķīgs apģērbs.
Vēl viens jaunums ir pozitīva mātes figūra - gan Flēras māte Žanete, kuru redzam ļoti maz, bet vismaz viņa nav despotiska kuce, kas grauj savas meitas dzīvi. Un vēl otra - kā no tautas pasakām, labā laimes māte Emīlija, kas katrā teikumā tiek saukta par piemīlīgo sirmgalvi, kura i zina pamācīt mīlas peripetijās, i māk gaisīgus speķa pirādziņus izcept (ir pat recepte!).

Protams, ka tā taču nebūs Račko grāmata, ja nebūs cepiena par varoņu vārdiem.
Flēra (Delakūra), labi, šo vēl varu pieņemt, galvenajai varonei ir tiesības būt "īpašai". Viņas bijušas mīļotais, Saeimas deputāts, laulības parkāpējs ALANS Pētersons (Alan, Alan, Alan, vai arī kaitinošais Alan Partridge), tekstā pirms tam tiek pieminēts arī Flēras tēvs NILS, nu šie abi tēli manā lasītāja prātā lieliski saplūst vienā, jūs jau zināt, kurā.
Dāgs, Matiass, Harijs, Rolfs, un tad pēkšni virtuves šmara ir Megija, un supermodele Rita????
Autore šoreiz škiet ļoti piestrādājusi pie lokalizācijas - tik daudz Lībiešu krasta detaļu, brīžiem jau pārkāpjot trauslo nopietnās latviešu literatūras robežu ( tiek pieminētā sāpīgā vēsture), bet kāpēc tāda personvārdu izvēle? It kā pastaigā izvests viss reto vārdu kalendārs (jūs iebildīsiet, ka visi šie vārdi ir parastajā kalendārā, jā, bet to nēsātāji vēl deldē skolas solus).

Pirmās 300lpp velkas ļoti gausi, kā mana draudzene teica, 5lpp kaut ko domā, tad vienu lpp kaut kas notiek, un 10 atkal domā. Ļoti gari, nevajadzīgi darbību apraksti, miljoniem detaļu, kuras prasmīgs redaktors būtu izšņāpis. Jā, starp citu, vai grāmatai ir redaktors? Izdevumā tas nav norādīts.

Savukārt pēdējās 100lpp autore beidzot pieturas pie sava solījuma atstāt cukuru pagātnē, un sižets izvēršas Gone Girl ļoti blāvā trešās pakāpes māsīcā, kur tiek turēts aizdomās mīļotais, un pat izmeklēta piekaušana un suņa slepkavība. Tā kā Flērai patīk lasīt skandināvu detektīvus un R.Galbreitu, pieņemu, ka autore gribētu izmēģināt savu roku šajā virzienā. Karīna, nevajag.

Vai man kas vispār patika? Laiku pa laikam varoņi bārstīja trapīgas atziņas par dzīvi un lietām. Neticu, ka tās ir KR pašas izdomātas, bet man patika veids, kā tās tika iepludinātas tekstā, un šoriez pat tā organiski un ticami.

"Tam, kurš sievietei sola mēnesi un zvaigznes, minetu lai taisa vējš."

[Marta]

Vienu brīdi pat palika interesanti, bet pārgāja pie autores nevarēšanas izvēlēties, kā īsti nogalināt - nožņaugt vai tomēr izšķaidīt smadzenes. varbūt Flērai līdzpaņemto kriminālromānu izlasīšana būtu nākusi par labu, bet kaut kā veiksmīgi par tiem tika aizmirsts, līdz ko telpā ienāca Matiass.

1/3 grāmatā ir dabas apraksti, kas stāstam vairāk par "Flēra sajuta aukstu brīzi un acumirklī pašāvās tās virzienā" vai "lecošā saule apspīdēja vīrieša masīvo stāvu" nedeva. bet kaut kā jau lappuses jāaizpilda. Bet hei, viņa pat kovidu paspēja vēl pieminēt!
īstenībā žēl par tiem psihoterapeitiem, jo Flēras tēls acīmredzami ir būvēts kā radis pie visa labākā, bet re, viņu neviens no lielās naudas ņēmējiem speciālistiem nesaprot un beigās izglābj, protams, vīrietis.

gaidu autores sesto grāmatu, lai varētu izķert no drukātavas vēl karstu un visiem izstāstīt, cik briesmīgi bija.

[Citrons · Rating 2 out of 5]

Viena no pirmajām un galvenajām domām, ko gribētos autorei ieteikt ir pāriet pilnībā uz elektronisko formātu. Caur tēlu šajā romānā, manuprāt, autore pauž rūpes par dabu, tad vai nebūtu tomēr prātīgāk pāriet elektroniskā grāmatu formātā? Saudzēsim dabu!
Ja ne savu lasītāju nervus un saprātu.

Varētu man jautāt - kādēļ tu ķēries šim vispār klāt. Īsā atbilde ir - ziņkārība. Pirmo grāmatu es nespēju izlasīt. Šī tomēr ir jau piektā, autore pati intervijās uzsver savu progresu. Nu kas esmu es, lai atteiktos šo 'progresu' apskatīt? Kā lai atsakās apskatīt darbu, kuram šķiet nav redaktors un autore atzīst, ka neko daudz nelabo pēc uzrakstīšanas.

Otra, varbūt pat pirmā galvenā doma šo manuskriptu izlasot ir – redaktoru vajag. Redaktors ne tikai valodu saved kārtībā.
Par valodu runājot - cepuri nost. Tā ir veikla, raita bagāta. No valodas viedokļa lasās viegli. Un tas ir ļoti daudz. Jā, dažviet varētu ņemt ārā veselām pasāžām, jo tās nogurdina, jo sevišķi uz beigām, bet kopumā par valodas stilu sūdzēties nevar.

Par saturu savukārt...lūk tas jau ir cits stāsts.
Nē, nav tā, ka nav labu lietu. Ir. Atklāti sakot tās mani pozitīvi pārsteidza līdz ar to gribas teikt, ka autorei ir potenciāls. Vai tam vajadzētu parādīties kā tikai iezīmēm un potenciālam publicētā manuskriptā? Atbilde Jūsu.
Ir dažas domas, par kurām gribas māt ar galvu un teikt, jā, jā es arī tā uzskatu. Ir dažas vietas, kas šķiet dzīvas un patiesas. Ir lietas, kopumā, par ko var teikt - jā, tā notiek, cilvēki tā dara.
Bet vai tas tādēļ ir attaisnojams?

Un tā kā to attaisnošanu nevar apskatīt bez spoileriem, tad tālāk ir ļoti spoiler heavy zona.

Autorei ir tendence tulkot angliskos nosaukumus ne zemsvītras piezīmēs, bet turpat tekstā. Tas ir drusku pazemojoši, ka tiek uzskatīts, ka es, kā lasītājs nesaprotu. Savukārt frāzes rakstītas kirilicā tulkotas nebūs.

Domas gribētos redzēt italic. Tā vietā slīprakstā ir veselas nodaļas, bet nekad ne tēlu domas 3. pietuvinātās personas atstāstījumā. Jā, tas nav varbūt rakstīts likums, bet tas ir iegājies. Ļoti iegājies un to tāds lasītājs kā es, gaida. Tas ir sīkums, ko redaktors būtu varējis novērst. Ja redaktors ir bijis – atvainojies, bet tad šajā redaktorā varbūt derētu vairāk ieklausīties? Jo es neticu, nespēju noticēt, ka ir lietas, ko redaktors nebūtu pamanījis.

Bet visu daudz maz pēc kārtas ne?
Mums tiek solīts pašnāvības mēģinājums un tas tiek "piegādāts" jau prologā. Un jau prologā gribas aizcirst šo manuskriptu. Es nespēju just līdzi galvenajai varonei tā, kā to šķiet vajadzētu, jo viņas doma mēģinot izdarīt pašnāvību ir - paskatieties uz mani! Kāda es esmu cietēja! Ai, ai, ai, pievērsiet man uzmanību.
Un gribas mest autorei sejā viņas pašas vārdus - Jūs nekad neesat domājusi par pašnāvību. Good for you.

Tā kā pēc tam darbā Flēras pašnāvības mēģinājumam nebija vajadzīgais svars, daudz loģiskāk liktos, ka viņas zemākais punkts būtu aprakstītā aina bāra mazmājiņā, kur viņa sajūtas netīra.

Visas draudzenes ir Flēru pametušas, izņemot Hariju, rezidento geju, kurš šķiet norakstīts no klišejiska sitcom. Lasot rodas sajūta, ka autore nav informēta, ka pazītu kādu geju. Tas ir - nenoliedzu, ka pazīst, bet tā nav informācija, kas tiek stāstīta viņai.
Jā, mani vairāk fascinēja Harija un Rolfa attiecības nekā galveno tēlu, tur ir iezīmēts interesants subplots ar vecākiem un sabiedrību. Gaidu fanfiku.
Par seksuālo orientāciju runājot. Liekas tik absurdi smieklīgi, ka Flēra, kas Matiasu zina tikai tik cik viņi ir labi ja nedēļu intensīvi drāzušies, zina apgalvot, ka viņš ir – citējot "totāli heteroseksuāls". Kādēļ gan Matiass nevarētu būt bi? Vienkārši tā sagadījās, ka Flēra bija 'pa rokai'.

Pie tēliem un izsvītrojamam lietām pieskaroties - Emīlija.
Viņai ir tikai viena kliedzoši redzama funkcija – plotdevice. Viņu vajag, lai sagāztu tādu infodamp, ka nosmakt var un lai Flēru dabūtu vienā ainā pie Matiasa.
Viņa ir pārspīlēti mīlīga, uzbāzīga kā rūgtā nāve un . . . Flēra, kas meklē mieru un klusumu, viņu dievina.
Emīlija jaucas viņas dzīvē. Iemetas namiņā ielej zupu, blenž ģīmī kamēr nesāk ēst un paziņo, ka var viņai uzticēties! Un Flēra uzticas! Tas ir tik absurdi! Ir parādīts, ka Emīlija ir lielākā pļāpa, bet Flēra viņai uzticas! Protams, ka Emīlija viņas uzticību ar diviem vārdiem pēc tam nodod, bet Flēra par to neļaunojas, jo tas taču pastāstīts Matisam! Flēra nevienā mirklī neaizvianojas, neaizodmājas – pag, šitas ir par daudz.
Vai tādas kaitinošas būtnes ir? Ir. Tikai Flērai es neredzu iemeslu viņai pieķerties kā mātes figūrai, jo māte viņai ir.

Par Žaneti. Izbijis hipijs, izbraukājusi puspasauli, ...un te man nokauca smadzeņu bremzes. Hipiju kultūra katrā dzelzs priekškara pusē atšķīrās. Tas, kas tiek iezīmēts kā Žanetes hipijisms nesakrīt ar to hipiju kultūru, kas ir bijusi mūsu dzelzs priekškara pusē.
Kad viņa ‘nomierinājusies’ piedzimusi Flēra. Bet Flēras tēvs tēvs aizbraucis uz Angliju, kad Flērai bijuši kādi 3-4 gadi. Eiropas Savienībā Latvija iestājās 2004. gadā. Tēva aizbraukšanu tika pieminēta tā, ka tā bija ikdienišķa parādība, tātad tas liek domāt, ka pēc Eiropas robežu atvēršanas. Tātad Flēra būtu dzimusi kaut kur 2000. gadā. Tad viņai uz šo brīdi ir 20. Laikam saprotot auzas autore skaidri gaiši paziņo – 30. Bet tas neiet kopā ar tēva aizbraukšanu. Fakts kā tāds, ka laika līnijā autore šķiet sapinusies. Diemžēl tas rada attieksmi.

Tāpat attieksmi rada šī ģeniālā vieta (viņi runā par pagrimušās sievietēm un literatūru, nu ļoti inteliģenti izklausās, bet lasās ne tā).
Citāts
„Atkal apsēdies, vīrietis ieinteresēti paliecās klubkrēslā uz priekšu un pievērsa Flērai vērtējošu skatienu. „Aleksandra Dimā Kamēliju dāma. Verdi Traviata. Galvenā varone – perfekts pagrimušas sievietes prototips. Un paskatā, kā viss beidzās.”
„Jā,” Flēra sāji atsauca. „Viņa nomira no leikēmijas.”
Matiass apspieda sardonisku smīnu. Flēra pārzināja pieminētos darbus, turklāt veikli šaudījās ar vārdiem.”
Citāda beigas.

NĒ!!! Dilonis! Oficiālā šo darbu versija ir dilonis! Par to netiek aizrādīts, o nē! Flēra tiek apsveikta kā gudrā, zinošā būtne!
Šeit ir tik skaidri redzams, ka autorei nav bijis ne jausmas, ka viņa neatminas šo faktu. Tādēļ ļoti, ļoti vajag redaktoru. Šī viena vārda kļūda būtu noķerta un Flēra UN Matiass par dundukiem nepaliktu.

Par abu galveno tēlu attiecībām. Kas man patika ir tas, ka beigās viņi arī abi to sarunā, apzinās, ka viņi nebūs kopā vienmēr, jo viņu attiecības balstās uz to, ka viņiem ir labs sekss. Tas nav pārmetums, tas vienkārši ir tāds attiecību modelis. Tādi ir, tādi strādā. Viņi ir salīdzināti kā divas sērkociņa galviņas, uzšvirkst un nodegs. Pļukt, beigsies. Tam es piekrītu, tā tas arī izskatās.

Matiass. O, te ir daudz ko teikt. Viņš ir tik ideāls vīrietis, ka man jāiet labot zobi, caurumi no cukura satura šo lasot izveidojas. Matiass bez maz lasa Flēras domas. Viņš ir labāks par visiem septiņiem terapeitiem (man šķiet, ka to daudzums manuskripta laikā palielinās), viņš pasaka tieši to, ko Flērai vajag dzirdēt, viņš atrisina visas viņas problēmas! Ar vārdiem un savu maģisko daiktu. (Viņa problēmas atrisinās automātiski, kad viņš iebāž Flēras maģiskajā vagīnā.)
Fun fact Psihoterapeitam nav tavā vietā jāatrisina tavas problēmas. Psihoterapteits palīdz tev pašam atrisināt tavas problēmas.

Es varu saprast, ka gribas parādīt, ka sieviete var ‘paņemt’ vīrieti. Moderna domāšana, ejam līdzi laikam un tā tālāk (tas nekas, ka tā ir veca patiesība). Līdz ar to man ir tik ļoti nepatīkami, ka Flēra viņu izvaro. Un pats, pats skumjākais – tas nevienā mirklī netiek nosodīts, nevienā, kaut mazākajā vārdiņā, Flēra par to neaizdomājas, nevienā mirklītī autore par to viņu nenosoda! Flēra saprot, ka izmanto Dāgu, bet ne Matiasu.

Paskaidrošu kā es uz to skatījos, kādēļ šāds ir mans secinājums.
Viņš viņu fiziski grib. Jā, viņam uz Flēru paskatoties jau pusmastā pacēlies. Bet ir morālie apsvērumi kādēļ viņš viņai atsaka. Flērai ir vienalga. Jo viņš taču mani grib, es redzu, ka viņam stāv! Jo viņas prātā nav doma, ka var stāvēt citu iemeslu dēļ. Viņas "nē" visiem ir jāpieņem, viņa "nē" - nepieņem.
Rezultātā viņa piedzeras un iet uzmākties Matiasam. Viņš arī ir dzēris un nenovaldās, piespiež viņu pie sienas; Flēra jau ir tik slapja, ka biksītes varētu izgriezt. Aina plānota seksīga, kārdinoša un es saprotu divas lietas. Pirmā – Flēra ir vizuāli būvēta pēc autores ģīmja un līdzības, un otrā – manā prātā izmisīgi šņukst doma they’re drunk, they can’t consent. Consent is sexy. They can’t consent.
Pēc tam Jaungada ballē viņi atkal ir dzēruši un viņa atkal dara visu, lai vīrieša morālos principus sabradātu, viņai ir vienalga par to, kas notiek viņam dvēselē, galvenais ir, ka viņš ir stīvs un nav vēl viņas kājstarpē.
Kad plānoti ugunīgā un seksīgā mīlēšanās aina pagrabā notiek, es vairs nespēju to novērtēt, jo atceros tikai „Mans draugs nenopietns cilvēks” Ēvalda Valtera tēlu, kurš saka: „Salauza tevi puisīt, salauza.”

Lai vai kā – jā, ir tas iespējams, tāda situācija ir ticama, arī Flēras dvēseles stāvoklī un centienos sev pierādīt, ka viņa ir iekārojama. Bet tas neattaisno to, ka tas nevienā mirklī nav adresēts pēc tam!
Ja lomas būtu mainīts, mēs kliegtu – izvarošana!

Pēc tam jau visa Matiasa pieķeršanās izskatās pēc Kristīnes sindroma, un tik ļoti lec acīs, ka Flēra ar šo uzkāpšanas faktu viņu iebulijoja attiecībās. Neparādās neviena doma, neviens mirklis, kad viņš padomātu – bet tas nebija tas, ko es gribēju. Vienīgais, kas parādās ir – viņa aizgāja ar Alanu.

Profesionālā jomā Flērai pat nav jāpapūlas. Viņa gadu neko nav darījusi un var pēkšņi un viegli visu atjaunot. Mātes pūliņi noturēt aģentūru virs ūdens vispār vairs nav pieminēti. Gadu Flēra nav neko darījusi, bet tiek saukt par Instagram influenceri. Tas aizmirstos pēc mēneša bezdarbības! Neticu! Saprotu jau, negribas likt varonei cīnīties, tomēr tas nozog pēdējās ticamības paliekas un tik daudz iespējas.

Kopsavilkums:
-Par to visu man gribas likt piecu ballu sistēmā nesekmīgu atzīmi. -2,5. (Pēc Goodreads skalas man būtu jāliek 1)
-Šī nav grāmata, šis ir manuskripts.
-Emīliju gribas izplēst no lappusēm kā sugu. Viņa ir kaitinoša ar to, ka tā netiek uztverta un visa viņas funkcija ir infodamps.
-Visi citi tēli nedod dies izdosies labāki kā galvenie varoņi, tādēļ tiek izmestas kaut kādas ne visai atbilstošas īpašības, kam ir jāatbaida lasītājs no domām (nedod dies) ka viņi labāk strādātu kopā ar galvenajiem varoņiem nekā plānotais pāris.
-Leikēmija.....
-Izvarošana tiek attaisnota un pat apsveikta.
-Jā, autorei ir potenciāls, nenoliedzami, bet piektajam izdotajam darbam tam vairs nevajadzētu tikai spīdēt cauri šuvēm.
-Autorei derētu iemēģināt roku šausmu žanrā, bet nevajag ķerties pie psiholoģiskām lietām.

[Laura B · Rating 2 out of 5]

Bagāta Rīgas influencere, kurai ir nu TIK DAUDZ sekotāji Instagram, kura fotografējas uz Vogue vākiem un COVID LAIKĀ piedalās modes nedēļās visā pasaulē, guļ ar visiem apšaubāmajiem tipiem pēc kārtas, bet vienlaikus ir arī lasījusi Danti un lieto vārdus ‘vecmāmuļa/ sirmmāmiņa’ un nez kāpēc pārzina zvejas terminoloģiju. Nu neticu es šim tēlam. Vienīgais, kam es spēju noticēt ir tas, cik Flēra ir sekla un cik ļoti viņai patīk dramatizēt.

Pirmās 200+ lapas šķietami nenotiek nekas, nespēju izjust it nekādas emocijas par Alana nodarījumu. Tie žiletes salīdzinājumi ir tik banāli un uzspēlēti. Kopumā grāmatā ir ļoti daudz ‘gudras domas’ un atziņas, kas brīžiem rada sajūtu, ka lasu Dieviete.lv rakstus...

Kā arī - ziniet to sajūtu meksikāņu ziepenēs, ka tūlīt atkal kāds uzskries virsū nepareizajā brīdī, pārpratīs, neizrunās un aizbēgs, mokoties sirdssāpēs. Arī šajā grāmatā tā netrūkst. Zinu, ka Latvija nav liela, bet nu tās satikšanās sakritības tomēr ir komiskas.

Un atvainojiet, bet par spriedzes trilleri šo tiešām nevar dēvēt. Autore mēģināja radīt intrigu un dot slēptas zīmes, bet, diemžēl, tās zīmes, manuprāt, bija kā salikt divi plus divi (piemēram, brīdis, kurā piekauj Megiju, Bruno arī turpat blakus, bet ‘gan jau, ka vainīgs ir Matiass..’).

Kronis visam ir tā nepārtrauktā produktu reklamēšana, bet tas manāms visās autores grāmatās. Teikšu kā ir - šis darbs ir ļoti, ļoti līdzīgs iepriekšējiem (esmu lasījusi Saplēstās mežģīnes un Debesis pelnos) - bagātnieku dzīve ar ļoti plašiem ēdienu aprakstiem, galvenā varone ar izcilām gultas prasmēm un perfekti trenēts vīrietis ar pagātnes dēmoniem. Atliek tikai nomainīt varoņu vārdus.

[Krista Karabeško]

Es tiku līdz pusei. Jāsaka godīgi, man bija garlaicīgi. Ja citreiz vismaz beigas izlasu, tad te pat tās netīk lasīt. Brīdis kad sapratu, ka jābeidz lasīt, bija ziepju operas cienīgais sižets, kur varonis ir kaut ko pārpratis, protams, nekas netiek izrunāts, tāpēc rodas problēmas. Man jebkurā grāmatā šāda situācijas attīstība neietu pie sirds. To sauc par lazy writing? Es nezinu. Es nebiju lasījusi nevienu no Račko grāmatām, pamēģināju, nav mans. Bet neteikšu, ka nesaprotu kāpēc tik daudzām/iem patīk.

[Laura · Rating 1 out of 5]

Vienīgā no Račko grāmatām, kuru spēju piebeigt. Piespiedos un izlasīju vienas dienas laikā. Ja sižets risinās ap Ziemassvētku laiku, es, šķiet, spēju piebeigt jebko, ko citos apstākļos nomestu malā pēc pirmajām pārdesmit lapām. Vietumis šķita, ka Račko beidzot (!) ir iemācījusies rakstīt un saprot, ka pēc katras tiešās runas nav jābūt prātojumam pus lapas garumā par pasaulīgam lietām, bet tā gluži nav. Šis ir vienīgais romāns, kurā gandrīz katrā nodaļā var ieraudzīt vārdu "psihe" un, ir jājautā, vai autore maz zina, ko tas nozīmē. Būtu lieki noderējis korektors (editor), jo kā spriežu, šim "garadarbam" Račko tādu nav izmantojusi.
Anyway, vienu zvaigzni viņa ir nopelnījusi, bet vai kādam rekomendētu šo grāmatu? Nu varbūt vienīgi pusmūža dāmām, kurām pornogrāfiskā rakstura filmas šķiet skatīties pārāk nepieņemami.

[Gundega]

Nedaudz, protams, cukuraina pasaka ar naiviem kriminālistikas elementiem, tomēr sižeta pamatlīnija bija interesanta.

Rakstniecei labi padodas kaisles ainu attēlojums, tā bija labākā daļa darbā. Patika arī tēlu šķautņu veidošana, kurā atklāja kādēļ cilvēki rīkojas kā rīkojas - brīžiem no malas kāda rīcība šķiet nepieņemama un nosodāma, tomēr daudz kas mūsu dzīvēs izriet no pagātnes pārdzīvojumiem un nespēju tos sagremot.

Acīs dūrās brendu pieminēšana, kas brīžiem šķita kā nevajadzīgi iestarpinājumi nevietā (cickleK, Pāļa bazars, u.c.), 100x dzirdētas klišejiskas frāzes(falling in love, par slēdzenēm, par 'tarakāniem' galvā, u.c.), un pavāji detalizētais kriminālistikas elements, kas noslēdzās tikpat ātri kā sākās.

Kopumā, šķiet, ka labākais rakstnieces darbs no visiem, kurus esmu lasījusi.

[Santa · Rating 3 out of 5]

Man piedāvāja izlasīt vēl vienu Račko grāmatu, un es nespēju atturēties.
Tagad gan esmu pārliecināta, ka nelasīšu nevienu viņas grāmatu vēl kādu laiku. Iemesls nav tālu jāmeklē - tā ir vienveidība, kas vieno visas Račko grāmatas.
Šai grāmatai bija tā pati problēma, kas "Ekstāzei" - tajā ir pārlieku daudz nevajadzīgi apraksti, kas drīzāk garlaiko. Turklāt mani arī sāka kaitināt dziesmu citāti. Vai pieminētās grāmatas. Vienkārši nevajag.
Bet beigu beigās - 3 zvaigznes no manis ir godīgs vērtējums. Nav tā,ka aizrāva, nav arī tā, ka lasīju ar piespiešanos.

[Lauritta · Rating 1 out of 5]

Pasaules līmeņa modele ar 10 k sekotājiem, kas skraida pa dārgiem restorančikiem un brauc uz Maldivām + Dantes elles loki, piedodiet, bet nu nekādi neiet kopā manā galvā.. 🤯

Tipiski, sekli & garlaicīgi!

PS: patiesîbā līdz galam pat neizvilku. Pasaules literatūrā ir daudz citu svarīgāku darbu, kam pievērsties & tērēt laiku

[Lauma Gurgone · Rating 3 out of 5]

Es zinu, ka atzīt, ka tiešām izbaudīji Račko grāmatu ir sliktais tonis, bet man patika. Necerēju uz neko intelektuālu un gaidīt ko vērtīgu te ir lieki, bet, ja skatās uz šo kā uz vieglu, pietiekami paredzamu lasāmvielu, nav tik slikti. Pēdējā laikā nopietnas grāmatas lasīt nemaz negribu.

[Liga Krista · Rating 3 out of 5]

Vai Račko ir Saunaga “influencere”?:) Laba atslēgšanās divos vakaros. Laikam jau patika vislabāk no visām Račko grāmatām. Gaidu, kad sāks rakstīt par precètu pāru ģimenes dzīvi ar laimīgām beigām :)

[Elīna Elizabete · Rating 2 out of 5]

Nav jau tā, ka viss ir slikti. "Lasās" raiti, vārdu krājums autorei ir visai bagāts un sižets zināmu intrigu notur. Račko grāmatām ir sava vieta un funkcija - kad gribas kaut ko palasīt, bet negribas domāt absolūti nemaz (jo autore raksta tā, ka lasītāja iztēlei vieta īsti nepaliek, respektīvi lasītājam viss tiek pienests gluži kā uz paplātes).

Visu līdz šim manis lasīto Račko grāmatu galvenie varoņi pēc būtības ir teju vienādi:
sieviete - tumšmate, ar lielām krūtīm, slaidu vidukli, formīgu dibenu un lūpām, izcilām prasmēm gultā, sarežģītām attiecībām ar vecākiem. Brīnumainā kārtā šajā grāmatā galvenās varones māte bija visai adekvāta un nebija savai meitai dāvanā atstājusi buķeti ar traumām;
vīrietis- ar tumšiem matiem, sešpaku, milzu locekli, gara auguma, emocionāli traumēts.
Ja varoņi ir vienādi, tad varoņi arī rīkojas stipri līdzīgi, varoņiem gultā patīk gandrīz viens un tas pats utt. Tas paliek garlaicīgi.

Autore arī bieži uzsver cik vizuāli pievilcīgi ir varoņi - cik vēders plakans, krūtis pilnīgas utt. Mani personīgi tas neaizskar, bet paskaidrošu kādēļ man tas šķiet nepieņemami.

Latvijā 52% sieviešu uzskata, ka ir skaistas. Jā, tas ir ļoti zems rādītājs. Račko ir ļoti liela auditorija (galvenokārt sievietes), līdz ar to autorei ir liela vara. Nē, nav galvenajai varonei jābūt ar krūtīm līdz nabai un pumpainu seju, bet noteikti ir zelta vidusceļš, lai uz pjedestāla netiktu celtas tikai vizuāli izteikti pievilcīgas sievietes.

... un turpinot par to, kas man nepatika:
1) Pārpratumu situācijas grāmatā atgādina meksikāņu "ziepeni" - kāds kaut ko pa atslēgas caurumu ieraudzīja, neko neteica un aizlaidās, un sadomājās velns viņu zina ko.
2) Stāstā bieži vien tiek uzsvērts, ka abi galvenie varoņi ir ar rētām, plaisām utt. KĀ nav neērti vilkt vienlīdzības zīmi starp Flēras un Matiasa pārdzīvojumiem? Kā viena attiecību pajukšana var būt līdzvērtīga abu vecāku, sievas, meitas un suņa nāvei?
3) Flēra tiešām nekad nebija interesējusies par Alana publisko tēlu? Viņa zināja ar ko viņš nodarbojas - pilnīgi neloģiski, ka viņa nebija ielūkojusies google.
4) Flēra devās uz Saunagu, lai aizbēgtu no visa un visiem. Te uzrodas viens tantuks, kura ir bezkaunīgi uzbāzīga, bet Flērai tas šķiet pilnībā pieņemami. Ne tikai Emīlijas uzbāzība ir pieņemama, Flēra teju visu dzīvesstāstu atklāj tikko iepazītai sievietei. Kāpēc? Kur loģika?
5) Grāmatas sākuma daļā ir dialogs starp Flēru un Matiasu, kur viņi viens otram nemitīgi citē dažādu slavenu filozofu atziņas. Iespējams, ka kāds tā tiešām sarunājas, bet šis dialogs bija tik ļoti samākslots un nedabisks.
6) Kāpēc veselas nodaļas ir jāraksta slīprakstā? Slīprakstam ir cita funkcija.
7) Kāpēc Flēra sen jau nebija nobloķējusi Alana telefona numuru? Tā izskatās pēc sevis spīdzināšanas.
8) Protams, septiņiem psihologiem ar Flēru nebija nekādu panākumu, bet atnāca džeks ar milzu locekli, un viss salikās pa plauktiem. Tā kā autorei ir mediķa izglītība, terapijas noniecināšana man šķita ļoti nekorekta.

[Paula · Rating 3 out of 5]

Vispirms piebildīšu, ka šī ir pirmā autores grāmata, kuru es lasu, un ekspektācijas man bija diezgan ļoti zemas. Dāsni lieku 3 zvaigznes, bet īstenībā laikam tomēr tuvāk 2 zvaigznēm. Nepiekritīšu dažām atsauksmēm, ka grāmatas sākums bija garlaicīgs un tad otrā pusē parādījās aizraujoši elementi, man šķita gluži otrādi. Pirmās apmēram 120 lpp man pat ļoti patika un biju patīkami pārsteigta gan par bagāto, bet viegli uztveramo valodu, gan par galvenās varones iekšējām pārdomām un pārdzīvojumiem, utt. Jāatzīst, ka man gan jau no paša sākuma bija grūti noticēt Matiasa tēlam. Bet kas notika I daļas beigās un pēc tam visu atlikušo grāmatu... (te tad laikam spoiler warning)

Pirmkārt jau man ļoti, ļoti nepatīk, ja šķietami loģiski grāmatas varoņi, kuri it kā viens otru nu tik labi saprot no pus vārda, pēkšņi kaut ko pārprot, uzsprāgst, neadekvāti reaģē un tad nerunā mēnešiem ilgi. Otrkārt, visu grāmatas sākumu abi varoņi stāstīja par savām iepriekšējām attiecībām un ka viņus nodeva, ka viņi tika izmantoti, utt., bet tad paši abi divi ielec jaunās attiecībās, ko patiesība neviens nevēlas. Treškārt, man šķita, ka Flērai bija spēcīgi par maz iekšējo pārdomu par to visu, ko viņa vēlāk uzzina par Matiasu. Visbeidzot, man vispār nepatika nekas no tās visas drāmas grāmatas beigās, jo šķita, ka pēkšņi es sāku lasīt vispār citu žanru, kas ir neveikli iespraucies pa vidu.

Kopsavilkumā, man bija tik zemas ekspektācijas, ka es pat biju tiešām patīkami pārsteigta, bet šī gramata noteikti varēja būt par kādām 150 lpp īsāka un netēlot no sevis to, kas nav un neviens negaida, ka būs. Jau izņemot ārā visus garos dabas aprakstus droši vien varēja ietaupīt kādas vismaz 20 lpp.

[Katrīna · Rating 2 out of 5]

Lai arī salīdzinot ar pirmo (un manis līdz šim vienīgo izlasīto) autores grāmatu ir vērojama izaugsme, tomēr joprojām sižets ir pārspīlēts un nereālistisks. Autore ir mēģinājusi iepīt arī trillera elementus, tomēr bez vairākiem sižeta pavērsieniem varēja mierīgi iztikt, sanāca lieks dramatisms. Nespēju neticēt, ka 30 gadīga influencere-modele, kura bijusi uz Vogue vāka, mēģinātu taisīt pašnāvību precēta krāpnieka dēļ (18 gadnieces gadījumā vēl varbūt noticētu...), pamatā latviešu mentalitātei sižets ir ārkārtīgi pārspīlēts, valoda banāla, pārāk detalizēts, nevajadzīgs zīmolu apraksts, kas neatstāj iespēju lasītājam pielietot iztēli, daudz gramatisku un stila kļūdu (piem., biju ļoti pārsteigta, ka autore neatšķir vārdu efektīva un efektīga nozīmi), jau nerunājot par autores nesaprotamo vēlmi padarīt latviešus par internacionāliem kosmopolītiem, izmantojot mūsu mentalitātei netipiskus vārdus. Nu nespēju es noticēt karstasinīgā lībieša Matiasa un latvietes Flēras stāstam (viņi ir 30-40gadnieki nevis pusaudži) uz citu tikpat eksotisku varoņu - Dāgs, Rozālija, Karls utt. fona... Lai arī pirmās 200 lappuses lasīt bija tiešām grūti, pēc tam stāstījums aizgāja jau raitāk. Jāuzteic autores centība un novēlu arvien augt meistarībā, ņemot vērā lasītāju konstruktīvu kritiku. Iesaku noriskēt un pamēģināt nākamo darbu uzrakstīt, izmantojot latviešu lasītājam saprotamākus vārdus un sižetu par piezemētākām, īstām cilvēku problēmām. Lai izdodas!

[Karīna _a_pleasure_to_read · Rating 5 out of 5]

Karīna Račko "Netīrā".

"Atmiņas ir vienīgā mūžība, kas mīlestībai lemta. Un dažkārt... labi, ka tā."

Esmu izlasījusi visas @racko.karina grāmatas, un "Netīrā" viennozīmīgi ir labākā autores grāmata.
Tik aizraujošs sižets, kurā ir ne tikai sekss, kas šajā grāmatā pat bija mazāk nekā citās autores grāmatās, bet arī smalki aprakstīti cilvēku grēki - krāpšana, meli. Kā arī pašu tuvāko un mīļāko zaudējums, galvenās varones mēģinājums padarīt sev galu, cīņa pašiem ar sevi un savām sāpēm. Ļoti, ļoti patika šī grāmata. Abi galvenie varoņi Flēra un Matiass - viņu dēļ šo grāmatu lasīju līdz vēlai naktij. Neparedzami notikumi šo grāmatu pavisam noteikti padarīja vēl jo vairāk īpašu.

Šai grāmatai noteikti ir vieta būt grāmatu plauktā, lai pēc kāda laika atkal tiktu izlasīta! 📗👍💕

Paldies @racko.karina
Izcili! 💕

[Liene Krūtaine · Rating 3 out of 5]

Grāmatu lasīju, jo vienkārši vēlējos būt izlasījusi visas Račko grāmatas. Jāsaka, ka katrā nākamā autores grāmatā ir arvien mazāk erotikas aprakstu, kas man patīk, jo kaut kā tie ainiņu apraksti latviešu valodā ir jocīgi, salīdzinot, piemēram ar angļu valodu. Grāmatas pirmā daļa bija nedaudz garlaicīga, bet uz beigām, parādoties daudz dažādiem negaidītiem pavērsieniem, tā aizrāva vairāk. Vienkārša lasāmviela.

[Santa · Rating 5 out of 5]

Man patika. Katru Karīnas grāmatu lasu ar prieku un satraukumu. Sižets man patika, jebkurš ir bijis dzīvē pilnīgā bezdibeņa priekšā. Un to, ka tas ir tikai ceļš uz ko jaunu ir pavisam skaidrs. Grāmata ne pavisam man nelikās garlaicīga, izlasīju dažās dienās, jo notikumi norit strauji un interesanti.

[Linda Priedīte · Rating 5 out of 5]

Esmu lasījusi visas Račko grāmatas un varu teikt, ka šī man patika visvairāk. Mazāk paredzama, vēl aizraujošāka un smeldzīgāka. Tik ļoti gribas just līdzi tās varoņiem.
Tiešām jūtami labāka grāmata!

[Zane Pilsneniece · Rating 3 out of 5]

Būtu patīkamāk lasīt, ja izlaistu to uzspēlēto porno pieskaņu... Brīžiem traucēja vietniekvārdu nelietošana (tos aizstājot ar vīrietis vai sieviete) un katrā teikumā vismaz 3 sinonīmi... Arī beigās gribējās ko citu sagaidīt nevis bezbērnu propagandu, bet tas, protams, autores ziņā.

[Amanda Zelmene · Rating 4 out of 5]

Debesis pelnos noteikti man patika un aizrāva vairāk par šo. Noteikti var ievērot autores rokrakstu, kā arī to, ka sižeta līnijas un pārdzīvojumi ir līdzīgi ar Debesīm pelnos. Tā kā šī grāmata lika nobirt arī kādai asarai lieku ceturto 🌟.

[~°Sanita°~ · Rating 4 out of 5]

Katrai savs - kādai dēls, kādai tēvs, kādai uzvalks! 😆
Arī te var "izlobīt" kaut ko savu!

[Inga Bajāre · Rating 4 out of 5]

Ja nebūtu 3. nodaļas liktu 5.

[Gunta · Rating 2 out of 5]

Bija citādāk. Nebija labāk, bet citādāk.

[Diāna Zepa · Rating 2 out of 5]

Esmu izlasījusi visas K.Račko grāmatas un ar lielu interesi gaidu nākamo darbu, jo man šķiet, ka vairs jau nu nav kur izpausties. Skatos, ka autore vēl aizvien tā īsti nav ņēmusi vērā manu ieteikumu latviskot savus personāžus. Nu, piedodiet, nevaru es iedomāties kaut kādu Flēru, Alanu (šis vēl ir "pieņemams"), Matiasu Latvijā. Interesanti šķiet, ka otrā plāna aktieriem gan tiek piešķirti daudz pieticīgāki (un arī latviskāki) vārdi (Laila, Megija...), kas lasītāju tomēr atgriež atpakaļ Latvijā. Šī grāmata ir ļoti viegli lasāma, tāpat kā arī iepriekšējās. Es tā iedomājos, varbūt autorei ir vērts pamainīt žanru un sākt rakstīt detektīvromānus? Beigas par suni un pašnāvību lasīju ar lielu aizrautību.

[Una · Rating 4 out of 5]

Šī no trim lasītajām K.Račko grāmatām ( esmu iegādājusies visas, izlasījusi 3)- šī man patika.
Sižets klasisks.
Ja pirms miega ir vēlme palasīt ko pavisam vienkāršu- būs ok :)

[Iluta Savčenkova · Rating 5 out of 5]

Izcila grāmata 🤩

[Maija Pelūde · Rating 1 out of 5]

Viens no sliktākajiem romāniem, ko esmu lasījusi. Samocīts, grūti lasāms, ar pārlieku gariem, dīvainiem teikumiem.

[Renate · Rating 4 out of 5]

"Pasaule ir kļuvusi tīra, un ledus kristāli šķiet silti, jo šis ir mīlestības sniegs."

[Solvinna · Rating 3 out of 5]

Dziļš, emocionāls stāsts, kas atklāj cilvēcisko dažādību un sarežģītās attiecības starp vīriešiem un sievietēm, kuras bieži vien slēpj smagas patiesības aiz šķietami ideālas ārienes.

Grāmatā atklāti tiek stāstīts par vīriešiem, kuri izmanto sievietes savu vajadzību apmierināšanai, vienlaikus saglabājot fasādi kā nevainojami ģimenes cilvēki. Šī dubultā dzīve rada vilšanos un dziļas sāpes sievietēm, kuras iemīlas, ticot katram vārdam, ko dzird no viņiem. Tikai vēlāk viņas atklāj, ka šie solījumi ir tukši, un šī vilšanās bieži noved pie dramatiskām sekām, tostarp pašnāvības mēģinājuma.

Autore arī pieskaras tēmai par vīriešiem, kuri patiesi mīl, bet viņu partnerēm tas šķiet par maz. Sievietes ilgojas pēc “asumiņa” un spraigākām emocijām, kas nereti noved pie rīcības, kura izraisa nevaldāmu dusmu izvirdumu. Tādos brīžos vīrieši zaudē kontroli un pieļauj smagas kļūdas.

Liela uzmanība grāmatā tiek pievērsta arī solījumiem, kurus cilvēki dod, bet nespēj pildīt. Šie tukšie vārdi ne tikai salauž attiecības, bet arī rada dziļas emocionālas rētas.

Bet tajā pašā laikā atrast vienam otru ar visām pagātnes sāpēm un rētām un iemīlēt tādu kādi ir, bez meliem, atklāti un patiesi, tas izdevās Flērai un Matiasam.

“Netīrā” ir stāsts par dzīvības trauslumu un spēku, par piedošanu, mīlestību un cerību. Tas iedvesmo un atgādina, ka arī vissmagākajos zaudējumos ir iespējams atrast jaunu sākumu.