Otrā Žiga grāmata priecēja ar vairāk bildēm, taču, izskatās, ka ciest ir dabūjusi tā kolorītā valoda, tā stāstījuma "sprēgāšana", kas sastādīja gandrīz visu pirmo grāmatu (D-Amerika) un bija ļoti atsvaidzinoša. Tie, kas gaida, ka Centrālamerikas piedzīvojumā no Žiga birs visādi izteicieni kā no pārpilnības raga, par kuriem varēs ierēkt, iespējams, vilsies. Šo visu gan atsver ļoti jūtamā autora patika/mīlestība uz konkrēto reģionu, ka neviļus sāku apsvērt domu "kā ir tur, otrpus okeānam?".
Nu patīk man tās Žiga grāmatas! Arī šī neiztiek bez ierastajiem stāstiņiem un jokiem, piedzīvojumu aprakstiem un vēl visa kā cita. Šajā grāmatā ir izteikti daudz bilžu, kas man personīgi netraucē bet tieši otrādi - patīk, jo piešķir dzīvīgumu stāstam.
Ko lai palasa pandēmijas laikā, kad ceļot neiesaka un drūmā informācijas gūzma apnikusi līdz mielēm? Palasīšu Žigi! Tā kā tā ir pirmā no viņa grāmatām (man par nožēlu, arī vienīgā pieejamā manas pilsētas bibliotēkās), tad īsti nezinu, ko gaidīt. Viņa blogam nesekoju, bet pa ausu galam zinu - būs rupji, ar melnu humoru un vārgākām dvēselītēm par skarbu. Piesardzīgi sāku lasīt un nākamajās dienās kāri apriju, lai gan ceļojumu apraksti galīgi nav mans formāts. Rupjības un zem jostas vietas jociņi ir nepārspīlētos daudzumos, Žiga atklātība un spilgtie notikumu apraksti nereti liek smieties balsī un kopā ar viņu es izceļoju tādas vietas, kurās vidusmēra cilvēkam - tūristam labāk nemaz nebāzt degunu, ja vien dzīvība un manta dārga. Grāmata man tiešām patika, par spīti redaktoru un korektoru trūkumam. Domāju, ka Žigis savu grāmatu auditoriju uztver nopietnāk un ciena vairāk (man vismaz gribētos tā cerēt), tāpēc ar jēlībām piebremzē, bet tajā pašā laikā atbruņo ar savu atklātību un nesamākslotību.
Interesants ceļojumu apraksts, kas papildināts ar daudziem maziem faktiem par man iepriekš nezināmu pasaules reģionu. Rakstīšanas stils ir ļoti patīkams, viegli saprotams un nav garlaicīgs. Bija vērts lasīt.
Grāmatas mērķis ir sasniegts, bija tā sajūta, ka kopā ar Žigi ceļoju, izdzīvoju un pārdzīvoju Centrālamerikā. Protams, daiļliteratūrai šis neatbilst, bet pāris gadus neregulāri esmu sekojusi Žigim, tāpēc saprotu, ka nu galīgi nepiestāvētu runāt poētiski viņam. Varēju izsmieties, bija arī reizes, kad nesapratu, kāpēc kaut ko tādu vajag rakstīt grāmatā, bet kopumā ļoti forši ar bildēm, piedzīvojumiem, nav garlaicīgs gabals, pasaka visu, kā ir.
Jau paņemot grāmatu rokās, ir labas sajūtas - tā ir laba izmēra, burti gana lieli, grāmatas lapas ir biezas un pamatīgas. Ļoti saprotamā valodā uzrakstīta, viegli lasīt. Priecē, ka salīdzinoši daudz fotogrāfiju pie teksta.
Grāmata bija pārsteidzoši laba, lai gan noteikti neesmu autora FB video fanu pulciņā. Reāla līdzbūšanas sajūta visos viņa piedzīvojumos, kas aprakstīti līdz pēdējam sīkumam. Bija smieklīgi, jocīgi un aizraujoši, viss, kā piedien ceļojumu grāmatai.
Cik labi, ka viss piparotais sakāmais ir izšāvies pirmajā grāmatā. Izrādās var iztikt bez pārmērīgas agresijas, aprakstot savus piedzīvojumus Centrālamerikā. Žēl tikai, ka piedzīvojumi daudzveidībā samazinās, ja stopēšanas un dabas vietā nāk braukāšana no pilsētas uz pilsētu ar autobusu.