What do you think?
Rate this book
Orbītas bibliotēka
Lizergīnblūzs
Lai gan ikkatra no "Lizergīnblūza" miniatūrām ir iekšēji pabeigts un pašpietiekams stāsts, visas kopā tās izveido vienotu, vēl pavisam citādu pasauli. Par spīti bieži fantastiskajiem tēliem un ainām, šī pasaule ir ļoti personīgas realitātes atspoguļojums. Tās centrā ir dzīves pieredzi neizbēgami pavadošās sajūtas, kas "Lizergīnblūzā" ir pamīšus atkailinātas un izkrāšņotas, lai atkal padarītu tās svešas un iedarbīgas.
- GenresShort StoriesFiction
109 pages, Paperback
Published October 1, 2020
5 people are currently reading
91 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 37 reviews
November 19, 2020
Es nezinu, kā būtu bijis, ja es šo būtu lasījusi citā laikā, bet šobrīd šī grāmata bija TIEŠI LAIKĀ. Katram īsstāstam/miniatūrai cauri pāršalc dūmakains, nostalģisks blūzs, kam gribas dziedāt līdzi, pat ja nesaproti vārdus. Svaigi, abstrakti, brīžam absurdi. Bet par ikdienu! Iekāp sapnī, izkāp no sapņa. Vai tas vispār bija sapnis? Kāpēc es tam noticu? Kāpēc pašai pēkšņi sagribas uzrakstīt kaut ko, kur realitātes un sirreālisma robežas ir saplūdušas kopā?
November 10, 2020
Ir ok. (c) Vilis Kasims
Vilis ir man draugs, šis ir ļoti subjektīvi. Taču kaut kas mani šajā visā, ko es pat nezinu aprakstīt, kas tas ir - bērnības atmiņas/ pārdomas par dzīvi/ delīrija sapņi? - mani ļoti uzrunāja.
Vilim ir iekšā, šis ir tikai mazs ieskats.
Vilis ir man draugs, šis ir ļoti subjektīvi. Taču kaut kas mani šajā visā, ko es pat nezinu aprakstīt, kas tas ir - bērnības atmiņas/ pārdomas par dzīvi/ delīrija sapņi? - mani ļoti uzrunāja.
Vilim ir iekšā, šis ir tikai mazs ieskats.
December 26, 2020
Ir Ok!
Un, nē, Vilis pat nemaz nav mans draugs. Bet viņa īsajos prozas gabaliņos atspulgotā realitāte ir patīkami pazīstama. Mierinoši, ka vēl kāds ir saskatījis dzīves dīvainās puses.
Un, nē, Vilis pat nemaz nav mans draugs. Bet viņa īsajos prozas gabaliņos atspulgotā realitāte ir patīkami pazīstama. Mierinoši, ka vēl kāds ir saskatījis dzīves dīvainās puses.
December 23, 2020
Ir Ok!
Vilis ir mans draugs, tādēļ no manis objektīvu apskatu nesagaidīt.
Šī grāmata ir par dzīvi, kur dažādi tās aspekti tiek pasniegti no neierasta skatupunkta. No visiem īsstāstiem mani visvairāk piedūra Ēnas. naktī pamodos un domāju - vai brūkleņu vietās aug liepas, ja jā kapēc es tās neesmu pamanījis, vai es jebkad esmu bijis brūklenēs? Vai ēnas ir kaut kas no tām ēnām alās par ko reiz sprieda filosofi, varbūt tā ir īstā pasaule ...
Vilis ir mans draugs, tādēļ no manis objektīvu apskatu nesagaidīt.
Šī grāmata ir par dzīvi, kur dažādi tās aspekti tiek pasniegti no neierasta skatupunkta. No visiem īsstāstiem mani visvairāk piedūra Ēnas. naktī pamodos un domāju - vai brūkleņu vietās aug liepas, ja jā kapēc es tās neesmu pamanījis, vai es jebkad esmu bijis brūklenēs? Vai ēnas ir kaut kas no tām ēnām alās par ko reiz sprieda filosofi, varbūt tā ir īstā pasaule ...
February 3, 2021
Ir OK. 4.5/5
Viļa savērptās mistērijas atgādina sapņus. Tajos ir pietiekami daudz realitātes un sapņu pasaules likumu piejaukums, lai katru stāstu lasītājs varētu saprast pēc savas patikšanas un piesaistīt savas dzīves notikumus, bērnības atmiņas, mīlestību, studiju gadus, darba gaitas utt.
Mītiskā Zaļupe, kur atkal un atkal atgriežamies, šķiet tik reāla vieta, ka pat Googlē meklēju. Neatradu!
Viļa savērptās mistērijas atgādina sapņus. Tajos ir pietiekami daudz realitātes un sapņu pasaules likumu piejaukums, lai katru stāstu lasītājs varētu saprast pēc savas patikšanas un piesaistīt savas dzīves notikumus, bērnības atmiņas, mīlestību, studiju gadus, darba gaitas utt.
Mītiskā Zaļupe, kur atkal un atkal atgriežamies, šķiet tik reāla vieta, ka pat Googlē meklēju. Neatradu!
February 8, 2021
Cik labi, ka iepazinos ar autoru vēlreiz, jo pirmā iepazīšanās pirms pieciem gadiem bija pagalam nepatīkama. :)
Liriskais tēls vienu mirkli ir tepat un uzmanīgu, asredzīgu aci skatās ikdienišķajā iekšā tik dziļi, ka pilnīgi līdz aknām, bet jau nākamajā mirklī šis tēls būt aizplanējis citā realitātē. Un lasītājs laimīgs planē līdzi.
Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2021/02/v...
Liriskais tēls vienu mirkli ir tepat un uzmanīgu, asredzīgu aci skatās ikdienišķajā iekšā tik dziļi, ka pilnīgi līdz aknām, bet jau nākamajā mirklī šis tēls būt aizplanējis citā realitātē. Un lasītājs laimīgs planē līdzi.
Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2021/02/v...
Read
November 2, 2020Ir ok.
March 14, 2021
Ir ĻOTI ok! Tas, cik skaisti Vilis prot apstrādāt katru teikumu, ir apbrīnas vērts. Vietām mazliet atgādināja Vonnegūtu. Bet varbūt es kļūdos.
May 11, 2022
..Viļa teksti ir ļoti īpatnēji (tāpat kā lielākā daļa viņa tvīti). starp dikti dziļdomīgiem tekstiem, kas reizēm šķiet kā no citas galaktikas, ir arī pavisam ikdienišķi. ļoti patīkams miniatūru krājums.
February 20, 2022
Pārnākdama mājās no darba 4os no rīta, drausmā jūlija tveicē, arvien nesdama sevī skrējiena sajūtu, apgūlos gultā uz vēdera un kādu laiku ik reizes pēc maiņas lasīju Lizergīnblūzu.
Saprotu, ka ieteicams lasīt vienā piegājienā, bet šī ir tik pateicīga literatūra, ja steidzies, ja nevari koncentrēties, viss sadalīts tādos kā gabaliņos un nemaz nav sadrumstalotības sajūtas. Par spīti pusgada pārtraukumam, stāsts atmiņā atkal kļūst svaigs pēc tādas liegas pārlapošanas vien.
Mistiskie elementi, kas iezogas reālajos, cits citam komplimentējoši, papildinoši, tāpat tēli, kas ārkārtīgi veiksmīgi vijas cauri stāstam kā vēl viena dimensija, veido tādu ļoti patīkamu jēgas sajūtu. Kā likt puzli un priecāties par to, kā pamazām atklājas arvien lielāks attēls.
Un, jā, jā, neslēpšu arī savu bērna prieku spurdzot, jo šo to izdevās saprast, noķert "mirkli pirms" - patīk, kad man ļauj sajusties kā gudriniecei. Kuram gan, nē.
Saprotu, ka ieteicams lasīt vienā piegājienā, bet šī ir tik pateicīga literatūra, ja steidzies, ja nevari koncentrēties, viss sadalīts tādos kā gabaliņos un nemaz nav sadrumstalotības sajūtas. Par spīti pusgada pārtraukumam, stāsts atmiņā atkal kļūst svaigs pēc tādas liegas pārlapošanas vien.
Mistiskie elementi, kas iezogas reālajos, cits citam komplimentējoši, papildinoši, tāpat tēli, kas ārkārtīgi veiksmīgi vijas cauri stāstam kā vēl viena dimensija, veido tādu ļoti patīkamu jēgas sajūtu. Kā likt puzli un priecāties par to, kā pamazām atklājas arvien lielāks attēls.
Un, jā, jā, neslēpšu arī savu bērna prieku spurdzot, jo šo to izdevās saprast, noķert "mirkli pirms" - patīk, kad man ļauj sajusties kā gudriniecei. Kuram gan, nē.
March 15, 2021
Izlasīju jau pirms nedēļas. Bet vēl šodien apceru, kā lai vismaz daļu domu mudžekļa šeit apraksta. Neizlikšos, ka visu sapratu. Bet arī nesaprastais izraisa emocijas un tas jau principā ir grāmatas uzdevums. Es to sauktu par noskaņu grāmatu. Kaut kas šķiet reāls, kaut kas no sapņa/murga, kaut kas no vielu izraisītas fantāzijas :D Bet tā interesanti.
September 13, 2021
4,5/5*
January 26, 2021
blūzs, kas ietērpts vārdos.
tāds īstens noskaņu (ne notikumu) teksts.
tāds īstens noskaņu (ne notikumu) teksts.
January 31, 2021
Klejojumi starp pelēko, sintētiskām krāsām un varavīksni, starp nomodu, sapņiem, ilūziju un īstenību, .. bet: ".. es zinu, ka šeit un tagad pasaulei draud citāds gals, no kura izglābt var tikai vārdi - tāds stāsts, kurš atmodinātu cilvēkus un atdotu tiem dzīvības garšu. Tāpēc es turpinu strādāt pat aizvērtām acīm, vēl pēdējiem spēkiem, kas atlikuši manās rokās." (15.lpp.)
Un dzīvības garšai nav ne robežu, ne beigu ..
Un dzīvības garšai nav ne robežu, ne beigu ..
November 13, 2020
"Mēs uzaugām Zaļupē, pelēkās padomju daudzstāvenēs mācījāmies dzīvot starp pelēkām sienām un pelēkām sejām, mācījāmies sadzīvot ar vecākiem un kaimiņieni stāvu zemāk, kura allaž patrāpījās ceļā, kad salietojušies skrējām ārā, lai nezaudētu prātu līdz nelabumam pazīstamajās istabās, tajās pašās, kur mācījāmies mīlēt, bet tikai pa pusei - tā, lai nesāp, lai nav jāpazūd tuksnesī, kad viss, kā parasti, nogājis greizi."
April 3, 2021
Šī grāmata nav domāta diennakts gaišajam laikam. Te vajag iztēloties izmainītu apziņas stāvokli, vajag ļauties asociāciju plūsmai, un tad gluži kā optiskās ilūzijas zīmējumos sanāk aiz īsstāstiem ieraudzīt Stāstu. Nekādu baigi uzmundrinošo vai pareizo, drīzāk destruktīvu, mokošu pieaugšanas sāpēs, kad vienā brīdī viss šķiet absurds un sirreāls. Bet arī iekšēji visnotaļ loģisko Stāstu, no bērnības caur attiecībām jeb divām valodām ar sapnu tēliem, caur krietni crazy, kad kokus un cilvēkus nomaina ēnas, uz pieaugšanu. "Kāds gan progress iespējams, ja cilvēki vienkārši iemanās sadzīvot ar esošo?" Nevaru šo vērtēt patīk/nepatīk. Bet bija interesanti, galva izvēdināta.
"Stulbākais, ka mēs visi zinām - būs citi cilvēki, jūs un viņi, un viņas, kas ar laiku izpludinās vakardienu neskaidru, kā aizsvīst brilles, no ielas aukstuma ienākot iekštelpās. Bet tas būs tikai rīt, kad saule uzaisīs kāpura miesas bālumā."
"Stulbākais, ka mēs visi zinām - būs citi cilvēki, jūs un viņi, un viņas, kas ar laiku izpludinās vakardienu neskaidru, kā aizsvīst brilles, no ielas aukstuma ienākot iekštelpās. Bet tas būs tikai rīt, kad saule uzaisīs kāpura miesas bālumā."
August 29, 2022
Pelēku skumju atblāzmas mazliet melanholiskās miniatūrās. Kaut arī liela daļa satura tā arī paliek manā dūmaku zonā, neiegūstot kādas konkrētas aprises, autora balss līgani un maigi izvada mani cauri šim neiespējamības laikmetam.
November 21, 2020
Ļoti savāda, bet laba grāmata. Kaut kas starp sapni un nomodu nakts vidū vai uz rīta pusi.
November 22, 2020
"Blūzīgi". Nelieli stāstiņi, mainīgi, ieved noskaņās, izvadā pa sajūtām, intuitīviem un psiholoģiskiem apkārtējo cilvēku tvērumiem, ilustrējot sadzīvi. Uzrunāja. Vienlaikus, mazliet grūtāk dažbrīd tik ātri pārslēdzos no viena pieminētā, sastaptā cilvēka (noskaņas) uz jau citu un vēl citu. Kā dzeja, tikai proza. Ja būtu vēl īsāk, asociatīvi (subjektīvi) liktos dzejproza.
https://gramatfoto.blogspot.com/2020/...
https://gramatfoto.blogspot.com/2020/...
May 13, 2021
ja manā ķermenī būtu kaut skrimslis, kas atļauj un var uzrakstīt vairāk par trijiem teikumiem, tad es gribētu rakstīt tā. lasot šo grāmatu, nāca atmiņā Bjorkas dziesma “Stonemilker”, kuras stāstā Tu runā ar sienu un akmeni - negūstot atbildi. tāda arī bija šī grāmata - cilvēki divās valodās, ar sienām starpā - patiesībā - sarunājas ar sevi. reflektē. tā - kā slauktu akmeni.
January 5, 2023
Kad būšu atradusi to vienu vārdu, kas vienlaikus nozīmē liegs un maģisks, tad spēšu atbildēt, kāpēc kaut kam tik trausli ekscentriskam kā Lizergīnblūzs pienākas maksimālais vērtējums.
Bet varbūt tas būs tajā brīdī, kad pārstāšu domāt Par pelēm un cilvēkiem, jo šī grāmata nebija par pelēm, tā drīzāk bija par kodēm. Neprasiet, kāpēc - nespēju paskaidrot.
Bet varbūt maksimālo vērtējumu lieku tāpēc, ka satiku Agnesi - it-kā-sevi... citā, paralēlā realitātē. Ar zilajām durvīm.
Viens no pirmajiem īsās prozas darbiem, kurā īsās formas piedzīvoju kā pievēršanos "katram savai gaismai, lai sargātu tās trauslumu".
Kompliments grāmatas dizaineriem par W.C.Handy / Father of the blues pastmarku.
Bet varbūt tas būs tajā brīdī, kad pārstāšu domāt Par pelēm un cilvēkiem, jo šī grāmata nebija par pelēm, tā drīzāk bija par kodēm. Neprasiet, kāpēc - nespēju paskaidrot.
Bet varbūt maksimālo vērtējumu lieku tāpēc, ka satiku Agnesi - it-kā-sevi... citā, paralēlā realitātē. Ar zilajām durvīm.
Viens no pirmajiem īsās prozas darbiem, kurā īsās formas piedzīvoju kā pievēršanos "katram savai gaismai, lai sargātu tās trauslumu".
Kompliments grāmatas dizaineriem par W.C.Handy / Father of the blues pastmarku.
October 25, 2022
tik pazīstamas un brīžiem aizmirstas sajūtas kuras izdzīvo ikviens.nevarēju neizlasīt kaut ko labāku.
April 13, 2021
Autoram ir izkopta poētiska valoda. Viņš nestāsta tieši, bet ar metaforām, dodot lasītājam iespēju piedalīties tekstā. Man patika tikai grāmatas vidus. Sākums atbaidīja, šķita, ka, ja autors speciāli cenšas runāt par visām iespējamām klišejām, tad šitais nebūs man. Otrajā daļā man priekšā bija pilnīgi cits teksts - oriģinālas idejas un svaigi jautājumi. Pēc tam pēdējā daļā atkal bija lasāms kaut kas dīvains par attiecībām, kas ne īpaši saistīja. Tāpēc ir ļoti grūti novērtēt šo grāmatiņu. Jebkurā gadījumā... Vilis Kasims māk rakstīt.
June 26, 2021
Skaisti uzrakstīti domu mudžekļi. Brīžiem likās kā dzeja, tikai prozā. Kaut ko nesapratu, bet tas jau ir tikai normāli. Arī guglēju mistisko Zaļupi un neatradu, tagad izlasīju, ka neesmu bijusi vienīgā. Bet Vilim noteikti ir sava Zaļupe, īsta, bez Googles.
August 7, 2023
Krājums, kurā Vilis jūtami atradis, sajutis un saslēdzies ar savu balsi.
August 9, 2021
Es nezinu, vai man šo grāmatu saprast palīdzēja tas, ka es Googlē sameklēju, kas ir lizergīns.
Trīs zvaigznes es galvenokārt dodu par tiem dažiem stāstiem, kas prasmīgi uzbūvēja ļoti konkrētas un īpatnējas izjūtas no vienas vai divu lappušu īsstāsta saturu. Papildus man patika arī tas, ka stāsti nav visai loģiski saistīti, bet izjūtu ziņā šķiet, ka ir. Ja nebūtu tā, tad vērtētu ar divām zvaigznēm.
Galvenā problēma bija tā, ka lielākā daļa stāstu bija tik mistiski, ka es vienkārši nesapratu, kas notiek. Ja grāmatas nosaukumam un saturam patiešām ir saistība ar LSD, tad nav brīnums, ka es to nesaprotu, jo manā cieņā un pieredzes bagāžā nav nekas stiprāks par alkoholu, smēķiem un zāli.
Varbūt labāk būtu, ja grāmata sauktos "Lūzerblūzs". Jo grāmatā aprakstītie tēli visi ir kaut ko vai nu pazaudējuši, vai arī tobrīd stāsta laikā zaudē. Un man nebūtu jājūtas kā nepieredzējušai konkrētu vielu ziņā.
Līdz ar to jā, (gandrīz vai pārlieku) dāsnas trīs zvaigznes. Varbūt šī grāmata ir pārāk intelektuāla priekš manām reālisma preferencēm. Varbūt es nezinu kādas svarīgas atsauces. Varbūt arī man bija tieši tāda pati neizpratne lasot kā citiem lasītājiem.
Šķiet, ka Orbītas bibliotēka ir tāds hit or miss pasākums. Nez, kāda pārsitīs Kalnozola Kalendāru? :)
Trīs zvaigznes es galvenokārt dodu par tiem dažiem stāstiem, kas prasmīgi uzbūvēja ļoti konkrētas un īpatnējas izjūtas no vienas vai divu lappušu īsstāsta saturu. Papildus man patika arī tas, ka stāsti nav visai loģiski saistīti, bet izjūtu ziņā šķiet, ka ir. Ja nebūtu tā, tad vērtētu ar divām zvaigznēm.
Galvenā problēma bija tā, ka lielākā daļa stāstu bija tik mistiski, ka es vienkārši nesapratu, kas notiek. Ja grāmatas nosaukumam un saturam patiešām ir saistība ar LSD, tad nav brīnums, ka es to nesaprotu, jo manā cieņā un pieredzes bagāžā nav nekas stiprāks par alkoholu, smēķiem un zāli.
Varbūt labāk būtu, ja grāmata sauktos "Lūzerblūzs". Jo grāmatā aprakstītie tēli visi ir kaut ko vai nu pazaudējuši, vai arī tobrīd stāsta laikā zaudē. Un man nebūtu jājūtas kā nepieredzējušai konkrētu vielu ziņā.
Līdz ar to jā, (gandrīz vai pārlieku) dāsnas trīs zvaigznes. Varbūt šī grāmata ir pārāk intelektuāla priekš manām reālisma preferencēm. Varbūt es nezinu kādas svarīgas atsauces. Varbūt arī man bija tieši tāda pati neizpratne lasot kā citiem lasītājiem.
Šķiet, ka Orbītas bibliotēka ir tāds hit or miss pasākums. Nez, kāda pārsitīs Kalnozola Kalendāru? :)
February 10, 2021
dievinu īso abstrakto un mānijai līdzīgo tekstu konceptu
February 20, 2021
bibliotēkas eksemplāra marka bija skaistākais no visa. kaut kā bija iedoma, ka trips ir kas krāsaināks un interesantāks. tā i paliks nenoprovēta
February 21, 2023
Grāmata ir miniatūra. Lai arī maza izmēros, tās piesātinātais saturs vismaz man nebija paceļams viena vakara ietvaros. Nē, nu tehniski, protams, to var izlasīt stundas laikā, taču, ja tomēr domā līdzi, tad vajag vairāk laika.
Tie nav stāsti, tiem nav īsti sākuma un beigu, tie ir tādi kā izrāvumi, kā uzplaiksnījumi, ko autors vēlīgi ļauj mums piedzīvot. Visnotaļ psihodēliski. Vienā teikumā šķiet – ok, viss labi, visu saprotu, viss kā pie cilvēkiem, bet te pēkšņi nākamajā esam jau pavisam citā dimensijā. Tāda klejošana pa failiem, dažos fragmentos pat varu iedomāties konkrētus cilvēkus, kas šo visu piedzīvo. Lielu loģiku un racionalitāti te negaidiet, bet tādu kā nereālu ceļojumu dimensijās un realitātēs. Un forši, ka ir autors, kas kaut ko tādu spēj uzrakstīt tā, lai tas neizklausītos pēc totāla murga.
„Nākamajā dienā rīts sākās ar vakaru” – riskēšu apgalvot, ka kaut reizi mums katram ir bijusi šāda sajūta.
Grāmatu noteikti iesaku, bet ar piebildi – lasiet to ar patiešām atvērtu prātu, citādi, iespējams, nebūs pa ceļam.
p.s. Visu laiku, lasot grāmatu, fonā dzirdu – sasodīts, kas ir tas „lizergīns”? Nu, tagad es zinu 🙃Jāsaka, ka nosaukums precīzi trāpīgs.
Tie nav stāsti, tiem nav īsti sākuma un beigu, tie ir tādi kā izrāvumi, kā uzplaiksnījumi, ko autors vēlīgi ļauj mums piedzīvot. Visnotaļ psihodēliski. Vienā teikumā šķiet – ok, viss labi, visu saprotu, viss kā pie cilvēkiem, bet te pēkšņi nākamajā esam jau pavisam citā dimensijā. Tāda klejošana pa failiem, dažos fragmentos pat varu iedomāties konkrētus cilvēkus, kas šo visu piedzīvo. Lielu loģiku un racionalitāti te negaidiet, bet tādu kā nereālu ceļojumu dimensijās un realitātēs. Un forši, ka ir autors, kas kaut ko tādu spēj uzrakstīt tā, lai tas neizklausītos pēc totāla murga.
„Nākamajā dienā rīts sākās ar vakaru” – riskēšu apgalvot, ka kaut reizi mums katram ir bijusi šāda sajūta.
Grāmatu noteikti iesaku, bet ar piebildi – lasiet to ar patiešām atvērtu prātu, citādi, iespējams, nebūs pa ceļam.
p.s. Visu laiku, lasot grāmatu, fonā dzirdu – sasodīts, kas ir tas „lizergīns”? Nu, tagad es zinu 🙃Jāsaka, ka nosaukums precīzi trāpīgs.
June 25, 2021
Grāmata rada tādu haotisku iespaidu, jo tai nav sakārtota sižeta līnija, lai gan īsajiem gabaliņiem ir kaut kāda savstarpēja saistība, un grāmatai ir struktūra. Lasot iedomājos, ja man kāds pajautātu, ko es lasu, kā es pastāstītu. Būtu grūti pastāstīt, jo šī grāmata ir vairāk tāda kā pieredze, ceļojums tēlainībā. Vairākas aprakstītās ainas un tēli spilgti paliek atmiņā (piemēram, pārgājiens, zilās durvis) un liek šķetināt nozīmi. Autors it kā mēģinājis aprakstīt savus sapņus - daļa aprakstītā ir universāli interesanta, taču, šķiet, dažas detaļas uztver un saprot tikai pats autors.
Displaying 1 - 30 of 37 reviews