Vīrs, bērni un pieci randiņi

by Lelde Jauja

Rigonda ir neapmierināta, Rigondai ir besis, Rigondu nomāc “pārāk labas dzīves” problēmas. Viņai ir pāri par trīsdesmit, lielisks darbs, divas temperamentīgas meitas, taču vīrs Kirils pēdējā laikā bieži krīt uz nerviem. Tik bieži, ka pa galvu sāk riņķot domas par šķiršanos, jo Rigondai šķiet, ka viņa ir pelnījusi ko labāku. Kirils pārāk maz vai pārāk atklāti runā, viņš neizrāda savas emocijas, neinteresējas par citu cilvēku dzīvi, un, pats trakākais, nemāk lasīt Rigondas domas. Kā lai to iztur?

Varbūt Rigondu no ikdienas rutīnas glābs pieci neparasti randiņi, no kuriem, kā izrādās… neviens nemaz īsti nav randiņš?

Leldes Jaujas pirmā grāmata pārsteidz ar spriganu valodu, negaidītiem sižeta pavērsieniem un interesanti veidotu kompozīciju.

“Rīts šoreiz mani pavīlis un nepavisam nav gudrāks par vakaru. Diena tikpat dumja kā rīts. Vakars pilnīgs muļķis. Visas manas pretenziju mušas ir uzpūtušās ziloņu lielumā, visas! Vai nu Kirils kaut ko maina savā uzvedībā, attieksmē, vai es eju! Daudzpunkte. Nezinu, cik tālu un uz kurieni. Pašai šķiet, ka visu vakaru esmu staigājusi sapūtusies, vēsa un atturīga. Kad meitenes jau čuč, esmu gatava. Runāt.”

204 pages, Hardcover

Published November 1, 2020

About the author

Lelde Jauja (1983) ir romāna "Vīrs, bērni un pieci randiņi" autore. Raksta arī lugas un stāstus. Mīl smieklus, bet baidās no izsmiekla.

Lugas
2019: "Sapūtnieki" RTU Studentu teātrī "Spēle"
2021: "Nelegālais koris"

Romāni
2020: "Vīrs, bērni un pieci randiņi" (Zvaigzne ABC)

Reviews

[Austra]

Šo grāmatu es ļoti gribēju izlasīt, jo mazlietiņ pazīstu Leldi (pateicoties koprakstīšanai) un biju izlasījusi vienu viņas rakstītu lugu, kas man ļoti patika. Jā, nu latiņa jau startā bija visai augsta. Un starts grāmatai arī bija ļoti, ļoti labs - ticama varone, kas uzvedas, domā un rīkojas tā, kā to dara reāli, pazīstami cilvēki (vai varbūt arī es pati), un labs humors, kas nudien nav mazsvarīgi. Uz otru pusi gan grāmata, manuprāt, zaudēja savus apgriezienus vai vienkārši nepiespiesto ticamību, īpaši man negāja pie sirds salidojuma stāsts, kurā galvenā varone kļuva nu pavisam nesakarīga (īpaši salīdzinot ar līdzšinējo uzvedības modeli). Riktīgi savīlos un gandrīz negribēju turpināt lasīt. Beigas gan atkal bija labākas, bet rūgtumiņš sirdī palika.

Pagāja pāris nedēļas, atgriezos un pašķirstīju grāmatu, un tā man atkal lika pasmaidīt un atcerēties to, cik ļoti man tā tomēr patīk. Lieliska debija un tās vietiņas, kas man nepatika - nu, tās es vienkārši izslēgšu no savas tāpat jau aizņemtās atmiņas plates, bet atcerēšos labo un gaidīšu nākošo Leldes grāmatu.

[Inga Pizāne]

Dinamiski, viegli, dzirkstoši, aizraujoši, ar humoru. Grāmatā ir citāts: "Būsim pieklājīgi, nesauksim lietas īstajos vārdos." (7. lpp), kurš laiku pa laikam varones galvā vai dialogos atkārtojas jautājuma formā - ir vai nav jāsauc lietas īstajos vārdos? Šajā romānā lietas un domas tiek nosauktas īstajos vārdos vai ļoti tuvu tam. Šo to var nolasīt arī starp rindām. Iesāku 3. janvārī, pabeidzu 5.-jā. Tas ir fakts.

[Liva]

Riktīga rozā košļene, ko pakošļāt smadzenēs, kad visa cita šķiet par daudz. Paņēmu palasīt, gaidot kamēr iedarbosies miega tabletīte. Ielasījos tik ļoti, ka tabletīte aizmirsa iedarboties tik ātri kā vajadzētu.

Plašāk blogā: http://lalksne.blogspot.com/2021/01/l...

[Viola]

Lasīju ar prieku. Humors, ironija, trāpīgi novērojumi un laba valodas izjūta. Prieks par jauno autori, ņemot vērā, ka šī ir viņas pirmā grāmata, patiešām labs rādītājs. Patika arī galvenā varone, nebija trendīgā "neirastēniskā sieviete", ko, šķiet, pēdējā laikā ir tā iemīļojuši daudzi autori.
Cepums autorei arī par trāpīgo absolventu vakaru sarunu raksturojumu - " mērīšanās ar dzīves smagumu".

[Kristīne Līcis]

Es cenšos lasīt pēc iespējas vairāk debijas darbu latviešu valodā. Pirmdienas vakaram meklēju kādu déstressant, kādu iespēju atslēgties. Biju sagatavojusies prognozējamam sižetam ar paredzamu iznākumu (pēc pieciem randiņiem "ārpusē" laulātais draugs iemirdzas jaunā gaismā), biju cerējusi uz varoņiem, kuru dzīves drāma uz brīdi ļaus nedomāt par stulbo vīrusu un visām no tā izrietošajām drāmām. Gribēju izklaidi, vienvārdsakot. Un tagad esmu uz pauzes, jo galīgi nebiju sagatavojusies, ka aiz rotaļīgā virsraksta un pašironiskā toņa slēpsies intensīva un provokatīva introspekcija un sāpīgi trāpīgi novērojumi. Dialogi ar bērniem un iekšējie monologi PAR bērniem man atbalsojās kaut kur saules pinumā.

"Kāpēc tu visas pasakas sāc ar “reiz dzīvoja”?–Parasti tautas pasakas tā sākas.–Tautas? Kas ir tauta?–Nu, piemēram, visi latvieši ir tauta.–Es arī?–Protams.–Bet es esmu puslatviete. Papa ir krievs. Es vienalga esmu tūta?–Tu domāji tautu?–Es esmu tūta vai ne?–Tu gribi pasaku vai ne?–Jā!–Tad klausies!–Bet nesāc ar “reiz dzīvoja”!–Labi. Reiz nedzīvoja...–Tā arī ne!–Kā tad?–Kaut kā citādi!–Labi. Vienu dienu divas vāveres izdomāja iet ciemos pie zaķa.–Man vairs nepatīk vāveres. Negribu vāveres.–Vārnas.–Nē.–Kamieļi.–Tu nemāki stāstīt pasakas.–Tu nemāki klausīties.–Lai nāk papa un stāsta!
Es centos, goda vārds, bet ar tik nepateicīgu publiku jebkura skatuves zvaigzne pārvēršas par mazmājiņas spuldzi."

Un valoda. VALODA! Raita, blīva, plūstoša, bez minstināšanās pati nes lasītāju uz priekšu. Atkārtošos - tas, kurš domā, ka "dāmu romāns" ir nievājošs nevērtīgas literatūras apzīmējums, neko nesaprot ne no dāmām, ne no romāniem. Šī grāmata ir kā terapijas sesija, bet lētāka.

"/../ sailgojos pēc personiskās telpas, kur neviens neelpo virsū. Atelpas brīdis. Telpa, elpa, atelpa."

[Iveta Vīdersone]

Grāmata, kas tā aizrāva, ka plānotos darbus noliku šodien drusku malā un izlasīju visu vienā rāvienā, jo gribējās visu laiku zināt, kas tālāk notiks un kā viss beigsies.

[Krista Belševica]

Aiziet uz pāris randiņiem, lai pēc tam no jauna iemīlētos sevī pašā, novēlu katram. Un galvenais, nepazaudējot humoru.

[Inita]

Patika grāmatas it kā vieglais stils, bet trāpīgie teksti. Dažādas ģimenes situācijas un tie it kā randiņi, caur kuriem galvenā varone analizē savas attiecības ar vīru. Ļoti patika kā autore bija sarakstījusi savus dialogus ar vecāko meitu - vietām atpazīstami.

[Iveta Ozola - Cirule]

Brīvajos brīžos aizgājušajā nedēļas nogalē gardiem smiekliem izlasīju Leldes Jaujas rozā prieku. Nezinu, vai grāmata patiešām bija tik smieklīga, vai arī izlādēju kādas uzkrātās emocijas, bet rakstnieces pirmā grāmata ir izdevusies varen asprātīga un pozitīva! Un tik bieži pieķēru sevi nodomājam - bāc, nu gluži kā es! Piemērs - grāmatas galvenās varones saruna ar meitu pirms gulētiešanas otrajā bildē.

[Krista Karabeško]

Forša, īsa, asprātīga grāmatiņa. Man ļoti patīk kā autore izmanto epitetus. Daudzās vietās stāsta varones pārdomas izteikti rezonēja ar manis pašas pārdomām, ļoti relatable, kas lika sajust to, ka ar mani viss ir kārtībā, ne es viena visādās pārdomās par dažādām lietām.

[Jana Pitčenko]

Mini- izmēra aizraujošs romāns ar humoru. Lasījās raiti un viegli un pat ieķērās “āķis lūpā”- izlasīt ātrāk visu grāmatu.
Manuprāt, manu sajūsmu par šo grāmatu vainagoja tas, ka saskatīju vairākas līdzības ar sevi, tāpēc piebildīšu- ka katrai grāmatai ir savs laiks, kad tā ir jāizlasa!

[Elīna Zelčāne]

Sulīga, bagātīga valoda un piesātināti (varbūt dažkārt par daudz piesātināti) dialogi, kas rosina pārdomas ne vien par vīriešu un sieviešu atšķirīgo domāšanas veidu, bet arī par mūsu pašu dažādajām personības šķautnēm un pretrunīgajām vēlmēm. Ārēji viegls un rotaļīgs romāns, bet ar dziļiem apakšslāņiem un ilgi paliekošu pēcgaršu.

[Zane]

3td.lv turpina mani glābt, kamēr bibliotēkas ciet.
Bērnu man nav, vīra vēl gluži arī ne un uz randiņiem neskrienu (un nevēlos), bet ar galveno varoni esmu vienā vecuma grupā, tā kā kaut kas grāmatas aprakstā uzrunāja un ķēros klāt. #novembrīlasilatviešus
Patiess prieks, ka, fantazējot par alternatīvām dzīvēm, varone nekrāso visu perfektās krāsās, bet jau spēj pievilkt realitātes devu arī tām citām dzīvēm. Katrai no mums šķiet, ka blakus esošais cilvēks jau nu gan varētu būt vairāk tāds, vairāk šitāds, bet autore ļoti labi ilustrē "be careful what you wish for". Un spēcīgs: " Sieviete, novērtē to, kas Tev jau ir dots!" (Skaidrs, ka šo nevar attiecināt uz disfunkcionālām attiecībām, saprāta balsi pieslēdzam).
Kopumā izklaidējoša, bet tajā pašā laikā arī pamācoša grāmatiņa. Man patika un 4* ir.

[Liene]

Ļoti viegli lasījās.Jo bija ļoti daudz tiešās runas,kur bija dialogi starp grāmatas tēliem. Kas ļāva vairāk iejusties viņu sajūtās.
Grāmata tapat lika daudz ko pārdomāt , ka ir daudz tādu ģineņu kurās kāds no laulātiem varbūt reizēm ir apmaldījies un nesaprot ko viņš vēlas, bet tad notiekot visādām dzīves Situācijām tu saproti kur viss labāk.
Mīlēt nevar tikai pēc viena noteikumiem , ja kopā tad jāspēlē pēc kopīgiem noteikumiem!

[Sisī]

Klasiskās sieviešu problēmas dzirkstoša humora mērcē. Pēc grāmatas sārtā vāka un nosaukuma jau apmēram bija skaidrs, kurā virzienā grāmata ies (rutīna, vēlme pēc piedzīvojumiem un atskārsme, ka vīrs tomēr ir ok). Manas prognozes piepildījās, bet mani patīkami pārsteidza izpildījums. Asprātīgi, atklāti un kā dzīvē. Romāns ir viegls, bet nešķita virspusējs. Trāpīgi atainots vīriešu un sieviešu atšķirīgais domu gājiens un skats uz dzīvi. Dažās situācijās tik ļoti atpazinu sevi. Bieži sanāca iesmietes vai piekrītoši pamāt ar galvu - jā, jā, tā tiešām ir, man ar tā ir...

"Kad Ikea podiņš atrod savu vāciņu, tos nekas vairs nevar šķirt, nekas. Pat tas, ka vāciņš reizēm pats nesaprot, ko un kā viņš grib. "Mīli mani, bet tikai pēc maniem noteikumiem! " Ne-e, tā tas nedarbojas. Jāspēlē pēc kopīgiem noteikumiem, tā ir daudz jautrāk."

Manuprāt, laba debija. Tāds foršs divu vakaru seriāliņš rozīgos vāciņos. Ne par īsu, ne par garu. Ne par saldu, ne par rūgtu.

[Liene Apsalone]

Sākumā šķita, ka tāda forša (protams, ļoti viegla) grāmata, nu gandrīz kā tās stāstu slejas sieviešu žurnālos, bet tomēr drusku saturīgāk un uz mirkli kaut cik pat sajutu galveno varoni. Bet nu tomēr ir tieši kā sieviešu žurnālos :D

[Elina Dlohi]

Viegla starpgrāmata starp nopietnākām grāmatām

[Arita Rimkusa]

Par to, ka liekas, ka citur zāle zaļāka, bet beigās tomēr izrādās, ka ir labi tur, kur mēs esam un visam ir savs pareizais laiks.
Patika un izbaudīju. Lasījās raiti un autores rakstības stils tāds viegli uztverams un optimisma pilns.

"Mēs iepazināmies, un viņš bija ledusskapis, pie kura man kā magnētiņam no Tenerifes gribējās pielipt" /203.lpp./

[Anda Matvejeva]

Šī grāmata ir par sievieti kurai ir nedaudz pāri 30. Viņa ir ieslīgusi rutīnā ar divām meitiņām un vīru. Viņa ļoti vēlas aizbraukt ar vīru ceļojumā, bet vīrs šo ceļojumu vēl atliek. Tad viņu kolēģi un bijušie paziņas sāk viņu uzaicināt ārpus mājas iziet. Viņai tas nāca par labu, jo tas viņai lika aizdomāties par to ka viņai ir vīrs kuru nenovērtēja

[Alisa Kiļjane]

Pacilājoša sajūta ar patīkamu pēcgaršas noti. Tā bija kā saruna ar draudzeni pie kafijas tases vai kāda garda kokteilīša. iegremdēšanās atmiņās, citu "kauliņu" mazgāšana un atgriešanās atpakaļ pie savas dzīves ar ikdienas raizēm un sirsnīgiem mirkļiem.

[Jolanta Cerpa]

Ievads neaizrāva un teju teju nenoturējos vērt ciet un nest atpakaļ uz bibliotēku. Labi, ka neaizvēru un, ātri tiekot pāri sākumam, palika interesanti, dzirkstīgi un "garšīgi". P.S. "Savējos" ir jālasa!

[Iveta Graudina]

Zinu, ka daudzus tracina šis apzīmējums attiecībā uz visu, kas nav ēdams, bet - tas bija garšīgi! Ja reiz saņemšos uzrakstīt ko vairāk par ierakstiem sociālajos tīklos - tas būtu stiliņš, kādā to gribētu darīt. Viegli, nepiespiesti, dzīvi, ar humoru, dinamiski, un viss saslēdzas kopā!

[Gita]

Laba izklaidējoša, tomēr reizē arī gluži nopietna lasāmviela.
Grāmata ir viegla humoriņa pilna, iekļaujot gan sievietes mazliet pārspīlētās sajūtas, gan ikdienas sadursmes
Šajā romānā lietas un domas tiek nosauktas īstajos vārdos vai ļoti tuvu tam.

[Ieva Karkovska]

Veikla valoda, asprātīgi, ironiski, atpazīstami. Tiešām patika. Iesaku.

[Ilze Mekking]

Relaksējoša.
Noder, ja uznāk panika, ka dzīvē viss slikti:)

[Sandra Rubene]

Lasās ātri, aizraujoši. Brīžiem notikumi šķiet izstiepti nedaudz par garu. Laba lasāmviela galvas atpūtināšanai, vienīgi varbūt beigās likās nedaudz par "saldu" un dažas lietas par pārspīlētu.

[Madara Uzkalna]

Sadzīviski, gaiši un viegli. Patika izklāsta veids, valoda, dzirkstošais humors. Salidojums-sabira radītais tēls, bet pēc tam aizgāja stāsts.

[Linda]

Burvīga, humora pilna grāmata. Ir tik jautri būt kā skatītājam no malas galvenās varones peripētijās ko sauc par dzīvi, tai pat laikā atklājot, ka tā nemaz tik ļoti neatšķiras no manas.. :))

[Zane Cīrule]

Viegli lasāma, ar jokiem. Dāmu romāns, lai atslēgtos no ikdienas

[Rita Bib]

Lieliska grāmata, viegla valoda, mūsdienīgas problēmas! Man patika!