"Strops" ir Ivara Šteinberga pirmais dzejas krājums.
"Es vienā brīdī sapratu, ka grāmata jāsauc par “Stropu”. Šie dzejoļi rakstīti dažādos dzīves posmos, līdz ar to daudzi runā savā, no pārējiem atšķirīgā balsī, un tad, kad tos saliek visus kopā, tie manā apziņā veido stropam līdzīgu dūkoņu. Tā ir tāda silta polifonija, vietām daiļskanīga, citviet – griezīga. Tāpat “strops” man nozīmē darbu – mērķtiecīgus pūliņus un saldu ražu, – taču, protams, tas ir darbs, kas nav iespējams bez dzēlieniem," saka autors Ivars Šteinbergs.
Ivars Šteinbergs pie debijas krājuma strādājis ilgi un rūpīgi – pirmās dzejas publikācijas parādījušās jau 2012. gadā, izpelnoties laikabiedru interesi un atzinību.
Krājuma redaktors Artis Ostups: “Šteinbergs vienlīdz labi pārvalda gan panta formu, kurā viņš veido neparastas tēlu kombinācijas, gan dzejprozai raksturīgāko stāstījumu. Autoram ir stilizētāja talants: atsevišķi teksti veidoti citu autoru manierē, tāpat asprātīgi apspēlēts akadēmiskais diskurss. Šteinberga dzejoļu intonācija svārstās starp ironisku un nopietnu; saturiski autors pievēršas galvenokārt dzīvības un nāves tematikai un ikdienas dīvainībām. Viņam padevies krājums, kas spēcīgi papildina latviešu jauno dzejnieku uznācienu.”
Ivars Šteinbergs (1991) ir dzejnieks, atdzejotājs, literatūras kritiķis un literatūrzinātnieks. Dzeju publicē kopš 2012. gada. 2018. gadā Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā, ASV (Fulbraita Ārvalstu apmaiņas studentu programma) ieguvis maģistra grādu salīdzinošajā literatūrzinātnē. Šobrīd doktorants Latvijas Kultūras akadēmijas apakšprogrammā “Kultūras teorija”. Ivara Šteinberga rakstītās literatūras kritikas ir novērtētas ar nomināciju 2020. gada Normunda Naumaņa Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvai.
Ivars Šteinbergs ir latviešu dzejnieks, kritiķis, literatūrzinātnieks un atdzejotājs. Izdevis piecus dzejas krājumus pieaugušajiem, tostarp – “Jaunība” (“Neputns”, 2022), par kuru saņēmis Latvijas Literatūras gada balvu labākā dzejas darba kategorijā (2023). 2025. gadā iznāk Šteinberga ceturtais dzejas krājums “Stāsti” (“Neputns”), bet 2026. gadā – "Lielais Sprādziens" ("Punctum"). 2024. gadā saņēmis Normunda Naumaņa vārdā nosaukto Gada balvu mākslas kritikā. Kā dzejnieks sadarbojies ar RSU Anatomijas muzeju un Latvijas Nacionālo vēstures muzeju. Literatūras žurnāla “Strāva” redaktors, Fulbraita stipendiāts (2017–2018) Ņujorkas štata universitātē Bingemtonā (Binghamton, SUNY). Atdzejojis tādus autorus kā Luīze Glika, Roberts Blajs, Silvija Plāta, Anna Sekstone un Jans Vāgners. Šteinberga dzeja tulkota angļu, somu, igauņu, lietuviešu, ukraiņu valodā.
..šajā krājumā ir ļoti maz dzejas. pārsvarā tie ir gandrīz stāsti, kas ne vienmēr liekas pabeigti, bet tomēr sava esība tajos ir. kas attiecas uz dzeju (vārda tiešākajā nozīmē), tā man nudien patika. pie pārējā ir jāpierod.
“Mēs sakām: šeit esam tikai viesi. Bet tā ir smaga kļūda - pieņemt, ka viesošanās paredz iespēju atgriezties,” raksta Ivars. Un arī mēs viesojamies stropā, taču tajā varam atgriezties. Kaut gan maz ticams, ka varam atgriezties tajā pašā stropā, kurā pirmīt uzturējāmies. Sākumā varam pastāvēt pie muzeja eksponāta, tad ielīdīsim fotogrāfijās [11], kuras vēlāk izrādās sadursmes [30] un pelēkas zvīņas, kuras guļ kumodes atvilktnē [33]. Vēlāk gluži kā Jonesko lugā gaidīsim, kad tas atnāks [15]. Tā būs paciemošanās, kur brokastpusdienvakariņās ēdīsim teikumus un vārdus, kuros gribas apviļāt pirkstus un sasvīdušo pieri. Galvaskausā uzkavēsies krītiņi [37]. Kamēr aizšķirs pēdējo lapaspusi, glāzes būs iztukšotas [46], no noplēšamā kalendārā būs uzniris jauns aforisms [47]. Beigās jau gribas arī smieties pie pustukša vagona, skaitot pieturas, salasot vārdus, uznirušus uz stropa somas. Man nav tastatūrai garais o. So[garais]mas. Virsmas.
Šteinbergs lasīja LKA pasaules literatūru, tāpēc mamma nopirka, un loģiski man bija jāizlasa Bet nu vāks, tik laba grāmata. Man protams nospēlē tas, ka es personu pazīstu kā nopietnu, ziņošu literatūras guru, bet šeit viņš paver skatu uz savu dzīvi, uz saviem darbiem un emocijām. Noteikti iesaku palasīt pirms tam intervijas, kādēļ tapa šī grāmata, un tad iegādāties Grāmatā it kā jābūt dzejai, un ir daži dzejoļi, bet pārsvarā es teiktu, ka ir īsi stāstiņi. Never the less, noteikti iesaku 👍
Pirmās sajūtas bija - aha, vēl viens smalks krājumiņš, ko autors rakstījis šauram draugu lokam. Pārējie, protams, arī drīkst pirkt un lasīt, bet nu pezenti, tāpat nesapratīs. Pēcāk ne jau nu gluži iedraudzējos, tomēr kaut ko kopīgu ar šīm rindām atradu. Bija tie daži logi, kas pavēra kaut ko arī manī. Uzmanīgi ar slidenām palodzēm. Jāpiezīmē arī, ka dzejnieka vārdu krājums nedarītu kaunu nevienam, pat ne daudzpiesauktiem un visslavētiem klasiķiem. “Bezpunktu jēgsmes pārlaicīgais spīdums” utt.
Neesmu latviešu dzejas lasītājs, bet šī burtnīca tā tīri neko patika. Dzejas gan te šķiet tā pamazāk, daudz dzejproza. Gluži pa galvu neviens darbs vairs negrozās, bet kopumā sajūtas lasot pozitīvas un bija prieks lasīt.
Daudz atsauču uz kādiem darbiem vai autoriem par kuriem es nekā nezinu, tamdēļ arī dažu dzejoli (te es apzināti piemeloju uz mazākuma pusi) nesaprotu. Acīmredzama plaisa starp autora un manu intelektu. Neko darīt, – jāizglītojas man. Plusi: autora labā humorizjūta, daudzveidīgā valoda, tā pati inteliģence.