Meitene

by Lote Vilma Vītiņa

Grāmatā lasāmi dzejoļi, kas tapuši vairāku gadu garumā. Tie sakārtoti sešās nodaļās, katra ietver kādas tēmas vai nozīmes dzejoļus. “Tie ir par meiteni, rokām, dārzu, brāli, ūdeni, maigumu, krokodiliem, karstumu u. c. Visi kopā tie veido stāstījumu, savā ziņā meitenes portretu,” tā krājuma autore.

Genres: Poetry

80 pages, Paperback

First published January 1, 2020

About the author

Lote Vilma Vītiņa is a poet, illustrator and artist from Latvia.

Reviews

[Signe · Rating 4 out of 5]

Sirsnīgums un mīļums spraucas ārā no lapām. Kā savā recenzijā minēja arī Anna Auziņa – šī grāmata izstaro gaismu.
Pat skumjie un it kā drūmākie dzejoļi atstāj aiz sevis gana lielu klusumu, ko var izmantot, lai atskatītos uz savām bēdām, un secināt, ka bija slikti, bet viss taču beidzās ne tik slikti.
Daudz spilgtu vizuālu tēlu (“mēness/ kas atgādina/ spīdīgu kartupeli” (59. lpp.), “gleznu ar jēlu orgānu/ novietotu šķīvja vidū” (19. lpp.)), īpaši patika romantiskie dzejoļi, kuros cītīgi pasvītroju rindu pēc rindas ("mēs tur pavadījām stundas/ divi nomizoti augļi/ mana bālā mugura/ tavas rokas kā plāksteri" (31. lpp.)).
Šajā krājumā ir daudz ūdens, un pirmo reizi dzīvē es to nedomāju pārnestā nozīmē un izsaku to kā komplimentu.
Dzejoļi uzjundīja visādas atmiņas. Arī par manu pirmo dienu bērnudārzā. Man mati bija nogriezti kā "bļodiņa", bet mugurā man bija džinsa kombinezons ar dzeltenu lācīti uz krūtīm. Meitenes domāja, ka esmu džeks, un neļāva ar viņām spēlēt tējas dzeršanu. Tad nu gāju pie puikām spēlēt veikalu.

Laba grāmata, lai atskatītos, atcerētos un paklusētu. Visnotaļ iesaku.

[Dainis Deigelis · Rating 5 out of 5]

Nu, domāju, ka man nepatiks, bet meitene izrādījās īsta, un godīga. Un tas ir tas, ko es vērtēju visaugstāk.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

[2021] ..man patika daudz kas, visu uzskaitīt nav iespējams. taču arī neveiklības bija gana daudz. tomēr šķiet, ka krājumu "apēdu" pārāk steidzīgi. tā vien liekas, ka mans vērtējums (3 ar treknu plusu) kādu dienu taps par vienu zvaigzni lielāks. lai nosēžas.

[2024] ..pagāja gadi un es atkal izlasīju meiteni. jūtos, it kā būtu pieaudzis un vērtējums izauga kopā ar mani.

[Kristīne Želve · Rating 4 out of 5]

Varēju identificēties ar to meiteni, pazinu viņu pirms gadiem x, ir tā pati, tikai brīvāka, godīgāka.

[Aristofane · Rating 4 out of 5]

Es to sev formulēju kā soft dzeju, meklējot iemeslus, kāpēc no visiem jaunajiem dzejniekiem Neputns izdod tieši to, ko izdod. Konceptuālais zars un soft, light, neziedoniski viegli, jo nepiespiež mirt.

[Arta Brice · Rating 4 out of 5]

tagad drusciņ jūtos kā «ezers kurš saplīst
kad tam iemet ar akmeni»

ļoti sirdīgi!

[Elina · Rating 4 out of 5]

“tas ko es vēlos
izvārīt zupu
un tajā dalīties”

[Liene Kainaize · Rating 3 out of 5]

Ļoti precīzi piemeklēta BJVŽ 2021 kategorija, kurai lasīt - 15+. Skaisti atcerēties tīņu gadus.

[Inese · Rating 4 out of 5]

Izmēra ziņā pavisam neliela grāmatiņa, uz A6 pusi, kā pastkartīte. Lieliska dāvināšanai. Sirsnīga, cilvēciska, vienkārša jaunas dzejnieces redzēšana. Mājas, ikdiena, ilgas, attiecības, nojaušamais, sajūtamais. Nav skarbuma un asuma. Miers, maigums.

"es ilgojos
bet attālinos" (46.lpp.)

"dīvaini ka priekšmeti
sāk izstarot
sava veida
gaismu" (72.lpp.)

[Elina Tola (Bookeliina)]

Sākums ne priekš manis, neuztvēru domu. Tālāk jau tā viegli lasījās. Maza, plāna, viegli paņemama līdzi.

[māris šteinbergs · Rating 5 out of 5]

oOOOoO ! šis bija diezgan brīnišķigi - ar biklu sākumu līdz sirsnīgām beigām)

[Tija Bija · Rating 3 out of 5]

Sajutos nostaļģiski par atmiņām, kuras man nemaz nekad nav bijušas.

Ar visām maņām iemiesojos tīrā būtnē, kas uzaug lielpilsētā starp jauniešiem, draugiem ar kopīgām interesēm par mākslu, literatūru, dabas sniegto romantiku. Atgādina atmosfērisku tumblr lapu, bet dzejā.
Piemēram:

bikses saplīsa ceļos
mani jau gaidīja
viss ko es gaidīju

🦋 Patīk vienkāršums&kompaktums&dizains.

[Emīlija · Rating 5 out of 5]

Otrais lasījums daudz, daudz spēcīgāks. Nodaļa "rokas" ir vismīļākā, īpaši 38. un 42.lpp dzejoļi.

[Ilze · Rating 4 out of 5]

Savdabīgi interesants dzejas krājums

“es mācos redzēt
kā tu ej
kustoties lēni
caur melno
ūdeni”

[Kaspars Zalāns · Rating 4 out of 5]

Reizēm ieslīd vieglā banalitātē, taču kopumā savaņģojoši, ieskaujoši silta. Ja Vesa Andersona kino būtu dzeja...

[Anna Marija Reidzāne · Rating 4 out of 5]

Ak! ❤️🌞

[Krišs Dzenītis · Rating 3 out of 5]

garu mierinoša, nevainīga un romantiska dzeja. savādi (taču patīkami), ka pirmoreiz lasot vārdus tie iedveš nostaļģijas sajūtas

[Linda · Rating 3 out of 5]

Meitene mani atstāja diezgan apjukušu. Burvīgi, tēlaini, izjusti dzejoļi (mēs tur pavadījām stundas/ divi nomizoti augļi/ mana bālā mugura/ tavas rokas kā plāksteri) mijās ar diezgan vienkāršiem aprakstiem, pat uzskaitījumiem (man ir tulzna uz labā papēža/ jo vakar staigāju baltajās kurpēs/ ar mazajiem papēžiem/ un tās nebija ienēsātas/ es spēru mazus soļus/ un dzēru sarkanu vīnu/ un stātīju par saavām emocijām/ un bildu:/ cerams es neizklauisos galīgi traka!), un šo dzejoļu defekti par efektiem tā arī nepārvērtās. Bija skaists vakars, pierakstīju rindās - rekušeku dzejolis. Ar to nedomāju, ka autore tā arī rakstījusi, bet tas ir tā, kā es šo dzejoli izlasu. Vairākus dzejoļus.
Gan jau, ka ir iemesls, kādēļ šis krājums ielikts bērnu un jauniešu žūrijā, varbūt tur uztver labāk, var vairāk identificēties. Vai arī jāstaigā vairāk uz dzejas lasījumiem (eh, ja vien tā visu kultūras iespēju pilsēta Rīga būtu par pārsimts kilometriem tuvāk), jo klausīties Loti ir pavisam kas cits. Tas ir skaists piedzīvojums.

Lasot jauno dzejnieku darbus, sagribas kaut ko lielāku, abstraktāku, pasaulīgāku. Protams, jālaiž caur sevi un droši vien arī jāraksta par sevi, bet prasās pēc nelielas universālīguma piešpricītes. Varbūt esmu aizgājusi pārāk tālu no dzejas, nezinu. Bet Meitene mani atstāja diezgan apjukušu. Varbūt tieši tādēļ var teikt, ka neatstāja. Ja kāds atgādinās, pēc pāris gadiem jāpārlasa.

[Kristans]

silta un sāļa
jūra
rozā ausīm
zaļām ūdenszālēm
šūpojies viļņos
kā smejošs zvārgulis
ar šitādu grimasi
es turu tevi
lai tu neaizpeldi

tur bija smiltis un sāls

cik gan neizturami
redzēt tevi
izaugam jo jūras
man rokās
arhaiska kamera
nespēj notvert
milzīgo silto

ūdeni
kas viļņojas pie taviem ceļiem

*

dusmas var būt arī
melnas neēdamas ogas
man negribas tevi saindēt
tomēr turpinu sviest sejā saujas
bailēs ka sakniebtie vārti atvērsies
rokas
karstas nevadāmas

[Ilze Melberga · Rating 4 out of 5]

Specifiska, smalka un īsta dzeja...ilgi domāju, ar ko gan to varētu salīdzināt no man iepriekš zināmajiem dzejniekiem? ...ne ar vienu...un tas ir labi, varbūt nemaz nevajag salīdzinājumu, bet kaut ko pavisam no jauna patiesu.

[Madara · Rating 3 out of 5]

pēdējā dzejas grāmatiņas daļa par smiltīm un jūru ārkārtīgi atbilst pašreizējai vasarai

[Pixel.Reads · Rating 3 out of 5]

It was boring for me. I've read much better poetry and stories written in verses etc. But I don't even know what this was supposed to be.

[Iveta Celmiņa · Rating 5 out of 5]

Tik meitenīgi, tik patiesi pusaudziski, ka atkal pavisam nedaudz atgriezos "1990kautkurā" gadā.

[sibilla · Rating 3 out of 5]

no sākuma likās garlaicīgi un bezsakarīgi, bet pēc tam kaut kā iepatikās

[sk4rlet4 · Rating 5 out of 5]

ļoti labs lasījums, atbilstošs manuprāt visiem gadalaikiem un katram garastāvoklim. ļoti mīļpilni dzejoļi cilvēkiem kuri mīl vieglu dzeju.

brīvi un mierpilni.

[Madara · Rating 4 out of 5]

Man patīk meitene, viņa ir skaista un reizēm liek padomāt. Varbūt pat tā meitene esmu es. Un rokas bija vismīļākās!

[Elizabete G · Rating 3 out of 5]

Jaunas meitenes pieaugšanas un sevis apzināšanās ceļš. Pasaules iepazīšana, kas daudz sakņojas mīlestības meklējumos. Mīlestības vēlmēs. Kā jau jaunām meitenēm. Skaisti

[Alise Bogdanova · Rating 4 out of 5]

Kompakta kabatas grāmata, kas gan savu tekstu, gan parocības dēļ, ir mana jaunā zīlējamā grāmata (ļoti veiksmīgi šo funkciju pilda arī Surgunts).

Mani jau dikti tā anatomiskā pieeja piesaista (rokas, cīpslas, mēles..), veids kā viņa izsakās visai atbruņojošs- liek pasmaidīties, sasarkties, pabēdāties.

Lakonisms saturā vairo kailuma sajūtu, kā tāda bezgala gaumīga izģērbšanās- doma it kā visai viegli uztverama, bet tai pat laikā atstāta mistērija nelielas priekšzobu spraugas izmērā; nav tik liela, lai būtu kaitinoša, bet tāpat pamanāmi.

Kā arī šie ir dzejoļi, kurus lasot bez ironijas var teikt vārdus “viegli, mīļi, sirsnīgi”, tā bieži negadās.

Nezinu vai glorificēju, bet šobrīd lasu un pārlasu, un arvien skaidrāk redzu sevi viņas dzejoļos.
vai šī ir tā reize, kad intīmā saikne veidojusies, jo esam meitenes, vai jo tās esam es un Lote? es nezinu.

Nu labi, īstenībā jau šis nemaz nav “Starp mums meitenēm runājot” tipa privātais pasākums.
plīz, čaļi, lasiet arī jūs