Bailes no dziļuma

by Māra Svīre

Laiva bez airiem Daugavā, Pļaviņu ūdenskrātuvē pusotru diennakti nes Alīnu pretim nezināmajam. Neparastās un bīstamās situācijas laikā Alīnā pakāpeniski mainās izjūtu gamma – cerības uz drīzu izglābšanu nomaina arvien augoša bezpalīdzība, briesmu apjausma un nāves bailes, ko veicina garāmbraucošo peldlīdzekļu pasažieru vienaldzība. Alīnai ir bailes no dziļuma, tāpēc viņa nespēj mesties peldus, kā varbūt viņas vietā darītu kāds cits. Tomēr īstais sievietes eksistenci apdraudošais dziļums izrādās kāds cits, – un Alīnai jāsaņem drosme, lai šajā tik biedējošajā, pārdomām atvēlētajā laikā spētu ieskatīties viņas un vīra Niklāva attiecību dziļumā. Izrādās, ka baisāko noslēpumu glabā ne jau upes dzīles, bet gan attiecības.

256 pages, Hardcover

Published January 1, 2020

Reviews

[Dita Katlapa · Rating 2 out of 5]

Pamatstāsts kopumā šķita gana interesants, lai piešķirtu to puszvaigznīti beigās. BET bija daudz problēmu ar šo grāmatu. Es pat uzskaitīšu.

1. Neviena patīkama tēla, kam gribas just līdzi. Izņemot suns Azors.
2. Briesmīgi vecišķa valoda tik salīdzinoši jauniem tēliem mūsdienās. Saprotu, ka autore ir no vecākas paaudzes, bet diemžēl tieši tā grāmata arī lasās, liekot domāt, ka autore pārmērīgi dzīvo pagātnē.
3. Saturisks bardaks. Te Daugava, te vienas mājas, te otras mājas, te pēkšņi kaut kādas vēsturiskas atkāpes, te jau spoku stāsti… Liekas, ka autore grāmatā ir centusies samačkāt visu, kas uz sirds. Īpaši tracināja bezjēdzīgās atsauces uz 19.gs sākumu. Ja autorei šis laiks ir tik nozīmīgs, tad varbūt visu sižetu vajadzēja pārcelt uz sendienām.
4. Neloģika tēlu rīcībā. Es saprotu, ka dreifēšana Daugavā deva galvenajai varonei iespēju pafilozofēt par bailēm no dziļuma gan tiešā nozīmē, neļaujot mesties ūdenī un peldēt krastā (tādēļ pusotru fakin dienu viņa bija gatava beigties nost, jo nepakam nelīdīs piečurātā Daugavā. Neticu, bet lai nu būtu), gan pārnestā - baidoties no savas iekšējās pasaules dziļuma. Tomēr varbūt prātīgāk un loģiskāk būtu bijis dreifēt jūrā.
5. Rakstības stils un filozofiskie savārstījumi. Nu cik var vienā grāmatā izmantot izsaukuma zīmes !! ! !!, daudzpunktes… Īsus! Teikumus! Un visu pārējo. Atgādināja nedaudz Facebook komentāru stiliņu gados vecākiem portāla lietotājiem.

Viss. Savas pārdomas beidzu.

[Dārta Medne · Rating 2 out of 5]

Pavisam godīgi - sākot lasīt šo grāmatu man pat nebija augstu ekspektāciju, bet nelabojami uzskatu, ka dāvinātas grāmatas ir jāizlasa.

Jāpiekrīt, ka pamata ideja nebija slikta, taču viss pārējais nesaistīja. Un par spokiem nemaz nerunāsim.

Viens gan. Bailes no dziļuma mums ar Alīnu kopīgas.

[Katrīna Krīgere · Rating 3 out of 5]

Ja nekā cita nav ko darīt, tad izlasīt var, bet nu...viss tas stāsts piezemējas kautkur starp neticami un garlaicīgi. Galvenokárt atgrūda visu tēlu seklums - pat ne tas, ka tur nebija neviena simpātiska personāža, bet tas, ka viņi visi bija ļoti nereālistiski, uzskatāmi izdomāti. Tádi cilvēki dzīvē nav. Un stāsta morāle arī visai banāla.

[Sintija Meijere · Rating 4 out of 5]

Izlasīju vienā piegājienā, jo grāmata sarakstīta ļoti labā un ievelkošā stilā. Lai arī, autores vārdiem sakot, es esmu no "zivju sugas" un man nav skaidrs kā var tik ļoti baidīties no dziļuma, lai neielektu no laivas ūdenī un neizpeldētu krastā. Nav jau okeāns lai dreifētu pusotru dienu... Bet ļoti patika paralēlais atmiņu stāsts - vēsture, nedaudz mistikas, attiecības ğimenē. Beigas pārsteidza.

[Kaspars · Rating 2 out of 5]

Ļoti savdabīga grāmata, kurai noteikti pamata sižeta līnija ir interesanta, tomēr, šoreiz izpildījums manā ieskatā ir ļoti vājš (saskatīju vairākas problēmas). Pirmkārt, vistrakāk likās daudzās sižeta līnijas Alīnas (vismaz es sapratu, ka tās bija Alīnas) atmiņās, vēl joprojām nesaprotu, jēgu iepīt to Mežpils vēsturi. Radās sajūta, ka autore, centās uzbliezt papildus apjomu, lai grāmata nešķistu tik plāna. Otrkārt, visi tēli manā ieskatā bija virspusēji, proti, nebija analizēti dziļāk, plus īsti neatradās varonis, par kuru bija tāda līdzjušanas sajūta. Treškārt, grāmata īsti nav sadalīta nodaļās/sadaļās, līdz ar to, notiek nemitīga lēkāšana no Alīnas Daugavā, uz pagātnes atmiņām, vienā vietā, atpakaļ pie Alīnas Daugavā, un pēc tam, atkal uz pagātnes atmiņām citā vietā.

[Maija Dobele · Rating 2 out of 5]

Grāmatā ir labas iestrādes mēģinājumos iet dziļumā dažādu personāžu raksturos un stāstos. Tomēr par spīti tam, ka stāsts ir pietiekami izstiepts, paliek tāda virspusēja piegarša. Tā vietā, lai šķetinātu risinājumu tēlu tagadnē, grāmatas otrajā daļā sākas kaut kāds mistisks, ezotērisks pavērsiens, ar kādu mērķi - tā arī nesapratu. Tomēr Alīnas lēmumu pieņemšana attiecībā uz Niklāvu bija tā, kas atsvēra neizlēmīgo, bailīgo Alīnu Daugavā.

"Gadsimtiem audzētais civilizētās uzvedības slānis drūp līdzīgi apmetumam un ķieģeļiem no veciem namiem, un, tāpat kā tiem, arī civilizācijas restraurēšanai trūkst līdzekļu, vēl vairāk gribas."

"Ja māju piepilda dzīvotāji, tā it kā sarūk, saraujas, jo katram vajag vietu."

[Līga Balode · Rating 3 out of 5]

Reti tā gadās, ka nav neviena simpātiska tēla visā grāmatā. Nepatika ne Alīna ar savu cacošanos, ne Niklāvs - spītīgs un neiejūtīgs, ne viņa diktatoriskā māte, ne meita ar savām juceklīgajām sirdslietām. Varbūt nedaudz simpātiskāka bija Elga, bet arī ne līdz galam.
Tāda savāda grāmata un dīvaina tēmas izvēle. Labi, attiecību dziļumi, bet tādas bailes no upes ūdens, ka labāk pakļaut sevi pusotras dienas spīdzināšanai laivā, nekā saņemties un izpeldēt krastā. Nu, nezinu. Kaut gan nupat braucu uz Jēkabpili, mani veda darba šoferis, braucot lasīju tieši šo grāmatu, un braucām gar Daugavu. Redzot, cik tā plata, tumša, biedējoša, pat varēju saprast nevēlēšanos mesties ūdenī. Bet - tagad ir auksts un drūms rudens, taču Alīna plivinājās laivā karstā vasaras dienā.

[Santa · Rating 3 out of 5]

Grāmata lasījās ātri, sižets ievilka principā uzreiz, nebija jādomā, vai lasīt tālāk. Varoņi simpātijas neizraisīja, bet arī uz nerviem nekrita. Valoda rakstniecei krāšņa, brīžiem pārāk daudz pārsātināta, par daudz lirisku pārdomu. Kaut kādas nianses uz grāmatas beigām man sāka nepatikt, bet tas ir tikai mans subjektīvais redzējums. Kopumā labi, bet ne izcili.

[Ingrida Ceple · Rating 2 out of 5]

Grāmatas ideja un doma bija ļoti intriģējoša. Bet tā pazuda brīžiem kaitinoši juceklīgajos aprakstos. Lasot sajūta bija, ka autorei gribējās rakstīt par daudz dažādām lietām, bet nu te gan jāsaka, kas par daudz, tas par skādi. Mani mulsināja valoda, vecmodīga, varbūt, neesmu vairs dzirdējusi, ka šādi runā. Visu cieņu, Mārai Svīrei gan pašlaik ir jau 86 gadi.

[Madara Uzkalna · Rating 2 out of 5]

Īpatnēja un savdabīga.

[Dace Frīdenberga - Samete · Rating 4 out of 5]

Daudzslāņaina, sevī ievelkoša. Mūsdienu realitāte un senatnes pieskāriens. Ceļš...no sevis, pie sevis. Negaidītas beigas.

[Amanda Zelmene · Rating 3 out of 5]

Savdabīga

[Sarma · Rating 2 out of 5]

Kāpēc latviešu autoriem tik bieži nav sāta sajūtas, un grāmatās jāsaliek tik daudz motīvu un notikumu?

[Ingrida Vīlipa · Rating 4 out of 5]

Man patika. Nekas nav pret nelielu mistikas devu, kas iederas stāstā un to papildina. Lasīju neatraudamās un līdzi jusdama.