Ting, bu dong* ir pirmā frāze, ko apgūst ārzemnieki, ierodoties Ķīnā. Frāze, kuru viegli izteikt un kuru saprot visi ķīnieši. Viņi saprot arī to, ka nav vērts izplūst garos runas plūdos, jo šis laowai (ārzemnieks) tos nesapratīs. Vienīgi var mēģināt sarunāt kādu kopīgu fotografēšanos, par ko vēlāk padižoties savējiem.
Mana vīra Kaspara darba dēļ Ķīnā nodzīvojām vairāk nekā trīs gadus. Sākumā sajūsminājāmies par visu atšķirīgo, vēlāk ilgojāmies pēc mājām, tad atkal baudījām citādo kultūru. Galu galā tomēr vēlējāmies atgriezties Eiropā. Kad Ķīna saukta par savām mājām jau vairākus gadus, arī tad vēl joprojām ikdienā nākas atzīt: wo kang, bu dong – redzu, bet nesaprotu.
Kopā ar Rožkalniem lasītājam būs iespēja noīrēt dzīvokli, atrast angļu valodā runājošu auklīti, doties pie friziera, piedzīvot gaisa piesārņojumu, atrast darbu, doties uz pludmali un daudz ko citu. Tāpat autore pastāstīs ko jaunu par ķīniešu virtuvi, viena bērna politiku, krāpšanas shēmām Ķīnā, ķīniešu sieviešu skaistuma noslēpumiem, Jauno gadu un citiem svētkiem. Grāmata papildināta ar krāsu fotogrāfijām un QR kodiem, lai priekšstats par piedzīvojumu būtu vēl pilnīgāks. Tuvinot savu mobilā telefona ierīci QR kodam fotografēšanas režīmā, lasītājam būs iespēja telefonā apskatīt Rožkalnu ģimenes foto albumu no Ķīnas.
"Mēs tomēr esam ļoti atšķirīgi! Citi skaistuma ideāli, citas vērtības, cita pārtika, un cita kultūra. To tad arī centos aprakstīt ikdienas dienasgrāmatā, kas veltīta savējiem Latvijā. Aprakstīt tieši tā, kā tobrīd jutāmies. Gan prieku, gan pārsteigumu, gan vilšanos un izmisumu." - Madara Rožkalne
"Pekinā Debesu tempļa parkā ir ieviest tualetes papīra izsniegšanas automāts. Automāts atpazīst personas seju un izsniedz aptuveni 60 cm garu tualetes papīra gabalu. Nākamreiz šim cilvēkam tualetes papīrs tiks piešķirts tikai pēc deviņām minūtēm. Brīnumaparāts ieviests, lai cīnītos pret tualetes papīra zagļiem, kas parka tualetē ciemojas regulāri. Tas ir viens no daudziem piemēriem, kas raksturo Ķīnas un Eiropas domāšanas veida atšķirības."
No Kevina Kvana triloģijas traki/ pasakaini bagāto āziešu/ ķīniešu miljardieru dzīves augstumiem esam atpakaļ uz stabilas zemes pie vienkāršajiem kontinentālajiem ķīniešiem un par viņiem ko vairāk uzzinām mūsu tautiešu novērojumos jeb par kādas jaukas latviešu ģimenes pieredzēto trīs gadu laikā, dzīvojot un strādājot Pekinā un Šanhajā. Vienkārši, sirsnīgi un raiti lasāmi par atšķirīgo vidē, sadzīvē, kultūrā ... Ar daudziem noderīgiem praktiskiem padomiem, ja uz īsāku vai ilgāku laiku tiek plānots doties uz Ķīnu. Kā bonuss noteikti jāpiemin stāstījumu papildinošās daudzās fotogrāfijas un video materiāli, kurus var apskatīt ar QR kodu nolasīšanas aplikāciju.
Aizraujoši būt kopā ar Rožkalnu ģimeni otrā pasaules malā un piezīvot caur viņiem to, kam liela daļa atmestu ar roku. Kā tikt galā ar it kā ikdieniškām lietām kā bērnudārzs, frizieris, zoo dārza apmeklējums, darba meklēšana un daudz kas cits, tādā vietā kā miljonu Ķīna - to piedāvā autore, neko neizpušķodama, tādējādi ļaujot piedzīvot ne tikai komiskas, bet arī ne tik labas ainas. Kultūršoks un izklaide garantēta!
Nu ļoti forša un interesanta grāmata. Bija tik aizraujoši lasīt par kādas ģimenes pieredzi dzīvojot Ķīnā, kamēr esam Somijā! Cik labi, ka tomēr Somija līdzinās Latvijai daudzās jomās un šeit nav jāizbauda kultūršoks😁👍
Daudz interesantu novērojumu un daudz praktiskas informācijas, kura man uz beigām jau apnika. Noteikti šī grāmata būs noderīga tiem, kas vēlas apmeklēt Ķīnu, tiem grāmata uz 5*.
bik ieskatījos Ķīnas dzīvē, bik kādas ģimenes dzīvē. Novērojumi par dzīvi Ķīnā bija interesanti, taču dažbrīd jau pa daudz gāja uz riņķi. Kaut arī grāmatai bija pat divi redaktori, kaut kā šķiet, ka tas īsti nebija palīdzējis liekā mazināšanai. Katrā ziņā lasīju ar interesi
Lasīt ceļojumu aprakstus (un šī grāmata pie tādiem būtu pieskaitāma, lai arī ir par dzīvošanu, ne tik daudz ceļošanu Ķīnā) ir kā lasīt grāmatu “dzelteno presi”. Tu ielūkojies iekšā pa mazo vēdlodziņu konkrētā ģimenē un tās hierarhijā, tās personiskajās attiecībās un pat maciņā, un tas ir neizbēgami. Pat jau autors to neizceļ, tas tomēr ir redzams un no lasītāja iespaidiem vairs nav izņemams. Tu velcies līdzi autoram dzīves ceļos ar mazu sveci spīdinādams šķietami pat zem deķīša. Ar šo ievadu es gribēju teikt, ka es uzzināju ne tikai daudz par Ķīnu un dzīvi tajā, tās cilvēku parašām un dzīvesziņu, temperamentu un uztveri kopumā, bet arī par Madaru un viņas ģimeni. Un tamdēļ nespēju viņu uzrunāt citādi, kā vārdā. Man ir liela cieņa pret cilvēku, kas veltījis laiku un pūles, lai dokumentētu savas gaitas, labi apzinoties, ka tas būs interesanti pašmāju lasītājam. Manuprāt, tas ir vairāk altruistisks mērķis. Tādēļ vēl grūtāk tomēr šur tur piesieties pie teksta uztveramības (kur vēl pa virsu tomēr strādājuši 2 redaktori). Piemēram, aprakstot kādu virtuvi ar īpaši debili izvietotu izlietni, es tā arī gudra netiku, vairākkārt lasot, kā tieši tā izlietne izvietota. Pēcāk apskatot attiecīgo foto, kuru laimīgā kārtā ir pārpārēm (vairums pieejami ar QR kodu internetā), varu tikai nobrīnīties par nespēju to sakarīgi ietērpt vārdos. Un tad vēl ir tādi momenti, kur kaut kas netiek pateikts līdz galam. Piemēram, Madara grasās iet prom no māklera darba, un ģimenē spriež, ka viņai tamdēļ tā arī neizmaksās algu, kas paredzēts tieši šai laikā. Madara tomēr paziņo darba devējam par aiziešanu pirms algas izmaksas. Un? Kā jūs domājat, viņai to algu izmaksāja? Ja pateici A, pasaki arī B! Varam pieņemt, ka izmaksāja, tomēr to neuzskatu par labu storytelling. Un tad vēl – ķīniešiem mājās neesot cepeškrāšņu, bet tāda ir darba vietā, kur noteiktās dienās no rīta tiek cepta maize. Kad to uztic jaunai darbiniecei, Madara, pieļaudama, ka var sanākt visādi pigori, paralēli maizi cep arī pati mājās. Kur? Nezinu. Mistika. Un kāpēc Madara vispār sāka strādāt? Un grūti arī skaļi pateikt, ka Madara mani stipri nokaitināja. Kā es gribētu, lai Madara nav tāda sieviete, kas ir izbrīnīta par to, ka nav noskrāpējusi jauno auto! Ka viņai neko nenozog, jo viņa nav vieglprātīgi to pieļāvusi. Ka viņai vīrs nav dieva vietā. Bet vismaz “nedzeltenajās” grāmatās fakts, ka galvenais varonis ir izraisījis lasītājā emocijas, tiek vērtēts kā labas literatūras pazīme, un emociju notij kā tādai nozīmes nav. Es neesmu šī žanra lietpratējs. Lasīju vēl vienīgi tikai kko no L.Lapsas un I.Balodes “Rīga – Pekina” (re kā viss griežas ap to Ķīnu. Šo Madaras grāmatu arī nopirku impulsa iespaidā, kad tais dienās Ķīna šķietami bija man visapkārt – Pildegoviča dienasgrāmatu lasījumi radio, Bergs turpat par biznesa attiecībām ar Ķīnu…). Arī Balode (to gan neprasās uzrunāt vārdā, re kā!) bija kaitinoša un traka tā, ka atliek tikai saķert galvu. Bet tur tas trakums tā kā piederējās. Savukārt te pret Madaru man bija citas prasības. Nē, Madara nav Balode. Madara ir māte, sieva, Madara cenšas visu darīt kā pienākas. Bet viņa kaitina. Bet no otras puses – viņa ir aizspērusies uz Ķīnu ar mazu bērnu, viņai noteikti nav viegli, un viss tikai vīra dēļ. Un tad vēl visas tās pūles mūsu dēļ, lai varētu lasīt un meklēt, kur piekasīties. Un tagad viņa ir aizspērusies uz Vāciju. Pirkšu arī grāmatu par to!
Mazliet haotiska, biežiem atkārtojumiem, bet kopumā interesanta un pārsteidzoša grāmata. Smējos daudz un skaļi, brīnījos par ķīniešiem arī. Ir cilvēki, kam automašīnā (vai somā) vienmēr pa rokai ir grāmata (ja nu rodas laiks palasīt). Tad nu šī ir lieliska mašīnā (vai somā) turamā grāmata, ko ērti lasīt brīvos brīžos - nodaļas ļoti īsas, nav jābaidās, ka aizmirsies sižets, ja gadās lasīt ļoti reti. Var sākt lasīt praktiski no jebkuras vietas grāmatā - būs interesanti un saprotami. Tā arī man šī grāmata stāvēja automašīnā, līdz ar to lasīju to gandrīz gadu - iespējams, tieši tāpēc neapnika un nenogurdināja atkārtošanās grāmatā, ko citi savās atsauksmēs piemin kā būtisku trūkumu. Neesmu ceļojumu grāmatu cienītāja, taču šī man tiešām patika!
Tā kā pati esmu bijusi līdzīgā situācijā, lasīju arī kā savu dienasgrāmatu :) Latvisks humors par ķīnisko kultūru. Par ikdienu, kad esi it kā savās mājās, bet tik tālu no savām mājām.
Ak dies, cik šis tomēr laikam ir sasodīti grūts žanrs! Es zinu noteikti, ka šīs ģimenes peidzīvotais Ķīnas absurdums, kaut gan centīgi grāmatā aprakstīts, tomēr viņiem pašiem bija vēl krāsaināks, smieklīgāks un bezjēdzīgāks. Šī ir ģimenes hronika par 3 gadiem, kas pavadīti Ķīnā, un tajā neizbēgami ir gan atkārtojumi, gan familiaritāte. Šis man bija zelts attiecībā uz dzīvošanu ārzemēs - "Brīžam pieķēru sevi negatīvā un augstprātīgā attieksmē pret ķīniešiem, kas nākuši no laukiem. Tomēr, kad redzēju, cik Kristaps ir atvērts un komunikabls pret visiem, arī tiem, kuri man nepatīk, sapratu, ka nedrīkstu saviem bērniem ieaudzināt šādu negatīvismu. Un ir jābrauc prom, kamēr neesmu to izdarījusi." Lieku 4 zvaigznes ne tāpēc, ka uzskatītu, ka ievietotie QR kodi un norādes ilgtermiņā ir noderīgi, viss tomēr strauji mainās, un ja vien uz Ķīnu netiek braukts tūlīt, diez vai uz to visu var ļoti paļauties, bet tomēr, apraksti radīja vēlmi tur būt un piedzīvot, tāpēc paldies par rekomendācijām, un Ķīnas dzīvi ir vērts apsvērt!
Lieliska lasāmviela, kas sarakstīta mazliet ar humoru. Es dažbrīd lasīju un smējos. Man patīk stāsti ar humora piešprici. Turklāt šis stāsts man ļāva iepazīt mazliet valsti uz kuru diez vai jebkad aizceļošu. Šis bija daudz interesantāk par vienkāršu ceļojumu grāmatu, jo ko tad es meklēju ceļojumu aprakstos? Nu, protams, ka tā ir man sveša kultūra, sadzīve, tradīcijas. Grāmatu arī lieliski atsvaidzināja kodi ar bilžu galerijām un video. Kādam noteikti noderīgi bija arī transporta saraksti vai muzeju apmeklējuma nianses slēpjošie kodi, bet nu tas jau ir stāsts par reālu braukšanu un ceļošanu, ne grāmatu lasīšanu. Paldies autorei par lielisko ieskatu Ķīnā.
"Ceļojuma" apraksts ar vieglu humora devu. Interesanti lasīt savu tautiešu rūpes un piedzīvojumus tālās valstīs, salīdzināt kultūras. Šis tas šķita pārāk gari pastiepts, kaut kas atkārtojās, manīju arī ieviesušās drukas kļūdas, bet citādā ziņā baudāma grāmata, lai domātu par pasauli pirms tā kas notiek šobrīd. !Qr kodi zem kuriem slēpjas bilžu un video stāsti, restorānu, veikalu u.c. apraksti vērtējumi - lieliska ideja!
Ievelkoša, sirsnīga . Lasot novērtēju to,ka autore spējusi pastāstīt par arī aplamo( no mūsu kultūras viedokļa skatoties) bez augstprātības un izsmējības,ļaujot lasītājam pašam izveidit savu viedokli. Ļoti plaša, noderīga informācija, pēc kuras tiešām gribas nokļūt Ķīnā. Neskatoties uz atklāto atšķirīgo, te ir daudz mīlestības pret šo mums tik nesaprotamo zemi. Paldies,Madara!
Lai arī interesanta, tomēr lasījās lēnāk, nekā biju plānojusi. Iespējams, tāpēc, ka bija tūristu apmeklēto vietu apraksti, kas mani īsti nesaistīja. Mani vairāk uzrunāja ikdienas sadzīve un tajā radušās problēmas dažādo tautu uztveres atšķirību dēļ. Ļoti patika QR kodi (daži gan nedarbojās) ar iespēju aplūkot bildes.
No sākuma grāmata bija tiešām laba un interesanta, uz beigām šīs īpašības mazinājās, bet, ja iedomājos, ka lasu kādas ģimenes blogu par to, ko viņi ir piedzīvojuši Ķīnā, tad ir tiešām labi līdz pat beigām.
Stabilas 3 zvaigznes,līdz 4ām zvaigznēm "neuzlasījās",reizēm liekas,ka vienreiz kāda lieta aprakstīta tā,bet pēc brīža tā pati lieta jau aprakstīta savādāk.
Saistoša grāmata, ar humoru un vieglumu autore pārvar visus austrumu kultūras izaicinājumus. Forši, ka QR kodi joprojām darbojas un varēju apskatīties vairāk bildes.