Vaidelote

by Aspazija

Sižeta galvenās līnijas
Lugas sižetam autore izmantojusi Lietuvas senatnes vielu. Aspazijas dotais žanra apzīmējums ir “drāma no leišu pagātnes”, tomēr literārajā darbā tēlotie notikumi interpretēti, necenšoties respektēt 14. gadsimta vēstures faktus. Sižeta centrā izvirzīta Lietuvas karaļa Oļģerda meitas Mirdzas mīlas traģēdija, kas risināta saistībā ar vaidelotes Asjas cīņu par savām tiesībām uz mīlestību. Konfliktu izraisa karaļa lēmums rosināt meitas precības ar Lietuvas karaspēka vadoni, kunigaikšti Laimonu, kura drosme bijusi izšķiroši nozīmīga uzvarētajās kaujās. Tomēr karaļa vēlme nav saskaņota ne ar Mirdzu, ne Laimonu, kurš jau agrāk ir iemīlējis Asju. Abu attiecībām stājusies ceļā Asjas izvēlēšana par vaideloti, kas ir pretrunā ar viņas vēlmēm un šķīrusi no laicīgās dzīves, tomēr Laimons un Asja turpina slepeni satikties svētnīcā. Sižeta risinājumā Mirdza, kura, saskaņā ar mirušās mātes vēlmi, Praurimas svētnīcā bijusi nodota audzināšanā, iemīlas Laimonā. Kad Laimons cenšas slepus no svētnīcas aizvest Asju, šis nodoms tiek atklāts, un kunigaikštis, glābjot Asju, izliekas, ka viņš nācis pēc Mirdzas. Kad noskaidrojas patiesība, Mirdzas cerības sabrūk, un viņa ir gatava saskaņā ar tēva gribu sodīt abus slepenos mīlniekus ar nāvi. Tomēr drāmas finālā viņā uzvar līdzcietība un piedošana. Nespēdama iedomāties dzīvi bez Laimona, zaudējusi ticību cilvēku attiecību skaistumam un nākotnes izredzēm, Mirdza nogalina pati sevi.

100 pages, Paperback

First published January 1, 1894

About the author

Aspazija (īstajā vārdā Elza Rozenberga) dzimusi Zaļenieku pagasta saimnieka ģimenē. Mācījusies Jelgavas Trīsvienības sieviešu ģimnāzijā (1874-1884). Pēc neveiksmīgām laulībām, kam sekoja māju zaudēšana, kopā ar ģimeni pārcēlusies uz Jelgavu, vēlāk strādājusi par mājskolotāju.
1893.-1895. gadā Aspazija strādā Rīgas Latviešu teātrī, pēc tam iesaistās jaunstrāvnieku darbībā.
1897. gadā apprecējusies ar dzejnieku Raini (Jāni Pliekšānu). Pēc Raiņa apcietināšanas un izsūtīšanas laiku pa laikam dzīvojusi pie viņa Pleskavā un Slobodskā, kā arī Rīgā, kur strādājusi laikrakstā “Dienas Lapa”, abi kopīgi tulkojuši J.V. Gētes darbus.
Pēc 1905. gada revolūcijas abi ar Raini devušies trimdā uz Šveici un apmetušies Kastanjolā. Latvijā atgriezušies 1920. gadā. Aspazija bijusi Satversmes sapulces locekle. Pēc Raiņa nāves piedalījusies viņa atstāto manuskriptu izdošanā.
Apbalvota ar Atzinības krustu (1938) un Tēvzemes balvu (1939).
1996. gadā Aspazijas pēdējā dzīvesvietā Dubultos atvērts muzejs.
1985. gadā nodibināta Aspazijas literārā prēmija.

Reviews

[Kate · Rating 4 out of 5]

Riktīga drāma. Bet nu, manuprāt diezgan precīzi Aspazija attēloja pēkšņu, asinskāru naidu, kurš ar laiku noplok un liek justies TIK slikti un TIK mazvērtīgi, ka dažreiz sevi vienkārši gribās nogalināt. Ziedojies! Mirdza! Pēc tam tāpat būtu šausmīga trauma, varbūt labi, ka tā, bet nu, nez vai Asja arī atkopsies 😬
Bonuss - superīgas atskaņas dziesmās, man tās ļoti patika.

[Janta Putniņa]

Traki jau tai Mirdzai... bet es saprotu. Interesanti, ka šī ir Aspazijas pirmā uzvestā luga, to es nezināju. Drūmi jau bija 19. gs ar sieviešu tiesībām loģiski, ka sajūtas kā 14. gs.

[Līna · Rating 4 out of 5]

asjai un laimonam bija jamirst.

[jermacaane · Rating 5 out of 5]

Ja jau ieliku Raini, jāieliek arī Aspazija. Izlasīju 2 stundu laikā un jūtos kā sprinteris. Aspazija nekad nepieviļ!

[Induss · Rating 3 out of 5]

“Tu daudz no dzīves gaidi,
Jo maz vēl viņu pazīsti.”

[Linda ☾ · Rating 2 out of 5]

Mirdza is stuck between duty and her own feelings, and you feel that conflict the whole time. It is less about action and more about what is going on inside her head.

The whole idea of devotion, sacrifice, and restriction is strong here. You see how much she is expected to give up, and it builds frustration.

It is quieter than Aspazija’s other works, but not weaker. Just more focused on inner struggle instead of external events. Not an easy or light read, but it leaves you thinking about choice and control.

[Anna · Rating 2 out of 5]

Vispār viena no visinterantākajām latviešu lugām, ko ir nācies lasīt, bet nu valoda vienalga ir sarežģīta ar kompleksām teikuma uzbūvēm un novecojušām vārdu formām. Aspazijas darbos ir jūtams uzsvars uz sieviešu spēku un pārliecību, ko Raiņa darbos nevar ieraudzīt, jo lielāks fokuss ir uz galvenā tēla, bieži vien vīrieša, izaugsmi, mīlestību un kādu konfliktu, kas parasti ir cīņa par mīļoto, kurā sieviete tiek attēlota vāja un nepatstāvīga.

[Marta · Rating 5 out of 5]

Šis ir 1. Aspazija darbs, ko izlasīju!! Vispār ļoooti patika, pat negaidīju. Principā mīlas trijstūris starp Asju, Mirdzu un Laimonu, bet Laimons mīl tikai Vaideloti Asju:))) realli patika, es jutu līdzi Asjai nezinu kāpēc. love love

[Emīls Vīksna]

Šo izlasīju jo Olimpiādē tēma būs Rainis un Aspazija. Darbs brīnišķīgi poētisks, kaut Aspazijas apraksts liek man vairāk un vairāk nīst vīriešus 😂. Beidzot būšu izlasījis klasisko latviešu traģēdiju. tagad vēl Indulis un Ārija

[Bellatores · Rating 5 out of 5]

“Tur, kur stars ar staru
Liesmās vienojas,
Tur - kur gars ar garu
Atkal satiekas.”

[gerda sab]

Ienīstu krīvu 😚