What do you think?
Rate this book
Grieze & Zvirbulis #3
Noilguma lieta
Pēc dzimšanas dienas svinībām pazūd biznesmenis Guntris Veldre. Viņa līķis tā arī netiek atrasts; mājienu par iespējamo notikumu gaitu dod vien uzņēmēja ierastajā skrējiena trasē līdzās šosejai atrastais sadauzītais mobilais telefons. 14 gadus vēlāk aizdomās par būvmateriālu zādzību turēts vīrietis izpļāpājas, ka Veldre ticis nogalināts, un to noteikti izdarījusi viņa sieva Brigita. Izmeklēt noziegumu tiek uzticēts Asnātei Griezei. Viņas kolēģis Juris Zvirbulis ir atvaļinājumā, tomēr arī labprāt iesaistās izmeklēšanas gaitā...
237 pages, Hardcover
Published January 1, 2020
3 people are currently reading
21 people want to read
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 15 of 15 reviews
April 8, 2021
Jāatzīst, ka "Stopētāju lieta" man patika labāk par "Noilguma lietu". Pretēji pirmajai, šoreiz man pat traucēja autores dziļās zināšanas izmeklēšanā, jo šķita, ka pie šīm specifiskām lietām un terminiem ir domāts un strādāts vairāk kā uz pamatlietām - raitu valodu, tēlu izkopšanu, ticamības momentu u.tml.
Radās sajūta, ka autorei ir kāda cemme uz priekšniekiem, līdz galam nenoticēju, ka policijā viņi ir tādi nevarīgi, neizlēmīgi, neattapīgi, klačotāji, kam nerūp padoto labsajūta utt.
Arī cilvēka enerģētiskā puse sabiezināta īpaši melnās krāsās un iegrūsta vienā grāvī.
Īsti nevarēju saprast vairākkārt apspēlēto tēmu par pāriem - vīrieti un uz pusi jaunāku partneri - nenolasīju autores nodomu šajā ziņā, jo, ja reiz ir abpusējas patiesas jūtas, dogma par vecumu ir lieka.
Radās sajūta, ka autorei ir kāda cemme uz priekšniekiem, līdz galam nenoticēju, ka policijā viņi ir tādi nevarīgi, neizlēmīgi, neattapīgi, klačotāji, kam nerūp padoto labsajūta utt.
Arī cilvēka enerģētiskā puse sabiezināta īpaši melnās krāsās un iegrūsta vienā grāvī.
Īsti nevarēju saprast vairākkārt apspēlēto tēmu par pāriem - vīrieti un uz pusi jaunāku partneri - nenolasīju autores nodomu šajā ziņā, jo, ja reiz ir abpusējas patiesas jūtas, dogma par vecumu ir lieka.
April 7, 2021
Izlasīju vienā vakarā. Šoreiz jāatzīst, ka izmeklēšanas bija mazāk, visu notikušā aprakstu un atrisinājumu 'izvilka' vienas iesaistītās personas dienasgrāmata. Lai cik dīvaini nebūtu, man detektīvromānā dienasgrāmata pirmajā personā pat patika labāk (bija aizraujošāka) nekā pati izmeklēšana. Pie tam man tās izmeklētāju sarunas tomēr joprojām šķiet tādas stīvas (bet te, iespējams, 'vainīgas' ir pirms tam izlasītas pāris dziļdomīgākas grāmatas, kurai latiņai ir grūti turēt līdzi)
May 19, 2024
Joprojām "Stopētāju lieta" patika vislabāk. Interesantāka šķita dienasgrāmatas daļa. Atrisinājums gan prasījās cits. Šķita ne īpaši loģisks, lai gan, protams, maz kā dzīvē notiek.
January 14, 2022
Piekritīšu citiem lasītājiem, ka "Stopētāju lieta" ir veiksmīgāka grāmata.
Valoda - gan dialogi, gan salīdzinājumi un izteicieni - likās ļoti uzspīlēti, nedabīgi. Tas, šķiet, arī visvairāk traucēja.
Pats sižets bija gaužām ok, nekas elpu aizraujošs vai spraigs, bet lasīt var, pietiekami raiti, interesanti un policistu tēli - pazīstami un mīļi.
Zvirbuļa un Ditas stāsta nozīmi darbā nesapratu - tā bija domāta kā reklāmas pauze izmeklēšanas laikā?
Atrisinājums konceptuāli bija gaidāms, bet kaut kā ļoti ērti tā klade tika iegūta. Nedaudz nepamet sajūta, ka sižets tika būvēts, būvēts un tad autore padevās.
Valoda - gan dialogi, gan salīdzinājumi un izteicieni - likās ļoti uzspīlēti, nedabīgi. Tas, šķiet, arī visvairāk traucēja.
Pats sižets bija gaužām ok, nekas elpu aizraujošs vai spraigs, bet lasīt var, pietiekami raiti, interesanti un policistu tēli - pazīstami un mīļi.
Zvirbuļa un Ditas stāsta nozīmi darbā nesapratu - tā bija domāta kā reklāmas pauze izmeklēšanas laikā?
Atrisinājums konceptuāli bija gaidāms, bet kaut kā ļoti ērti tā klade tika iegūta. Nedaudz nepamet sajūta, ka sižets tika būvēts, būvēts un tad autore padevās.
May 7, 2023
Skaidrs, ka šos krimiķus es apriju kā karstus pīrādziņus - grāmata dienā.
Nav gan skaidrs, kāpēc 3. Griezes & Zvirbuļa sērijā Asnātes meita no Elgas pēkšņi pārtop par Elzu un neviens korektors to nav pamanījis 🤷♀️
Nav gan skaidrs, kāpēc 3. Griezes & Zvirbuļa sērijā Asnātes meita no Elgas pēkšņi pārtop par Elzu un neviens korektors to nav pamanījis 🤷♀️
May 30, 2021
Man kaut kā pēdējā laikā neveicas trāpīt uz baudāmām vietējo autoru grāmatām, tāpēc arī šo paņēmu nedaudz bažīgi. Un ja pirms tam ir izlasīts strēķītis tulkotu detektīvu, kas jau kaut kādam kvalitātes filtram ir izgājis cauri, tad bieži vien esmu pārāk kritiska.
Bet šī grāmata man sagādāja tiešām patīkamu pārsteigumu! Tajā nebija ne tik ierastās grafomānijas, ne dumju streotipu vai jēlu asprātību. Autores rakstības stils bija tiešs, konkrēts un ar rozīnīti (kvadrātainais Arnolds - kā vēl precīzāk lai apraksta tādu tipāžu!)
Es jau nopriecājos... un tad iestājās otrā nodaļa. It kā jau izmeklētāja izprovocēja aizturēto, tāpēc nevar gluži teikt, ka dienasgrāmata būtu nokritusi no gaisa. Nē, nebija arī tā, ka šī nodaļa būtu slikta. Izdomāts bija tiešām interesanti, paldies dievam neieslīga ezotērikas dubļos un sievišķa gaudulībā. Kā papildinājums vai kā atsevišķs stāsts tas bija tiešām labs, un iespējams, ka šādu senu lietu citādi nemaz nevarētu atrisināt, tomēr visu laiku mazliet kremta tā doma, ka ne jau izmeklētāji to visu atklāja. Lai arī saprotu, ka dzīvē izmeklēšanas varētu nesekot arī romāna problēma-kāpinājums-kulminācija-atrisinājums shēmai, tomēr šis ir romāns, un atrisinājums kaut kā šķita pārāk baltiem diegiem šūts un viegli iegūts, liedzot izbaudīt detektīviem tipisko gandarījumu. Man patika Asnātes ideja par ideālo noziegumu, bet grāmatai jau pēdējais vāks klāt, kad tomēr, tomēr pašās beigās bija viena sīka norāde par dēlu. Varbūt es to iztulkoju nepareizi, jo vienkārši ļoti gribēju, lai grāmata nebeidzas ar bālu pļekš, tomēr man liekas, ka tur tomēr viss pagriezās otrādi. Nebija pat svarīgi, ka ar to arī grāmata beidzas. Es savu gandarījumu ieguvu - ar autores nodomu vai nejauši, bet bez tās norādes būtu stabili vismaz par vienu zvaigzni mazāk un par vienu nopūtu vairāk.
Neteikšu, ka grāmata ir ideāla, vietām bija pa kādam neveiklākam momentam, tomēr kopumā bija gan interesanti, gan mazliet atgrieza ticību, ka ir arī manai gaumei piemērotas vietējās grāmatas. Labprāt izlasīšu vēl kaut ko no autores.
Bet šī grāmata man sagādāja tiešām patīkamu pārsteigumu! Tajā nebija ne tik ierastās grafomānijas, ne dumju streotipu vai jēlu asprātību. Autores rakstības stils bija tiešs, konkrēts un ar rozīnīti (kvadrātainais Arnolds - kā vēl precīzāk lai apraksta tādu tipāžu!)
Es jau nopriecājos... un tad iestājās otrā nodaļa. It kā jau izmeklētāja izprovocēja aizturēto, tāpēc nevar gluži teikt, ka dienasgrāmata būtu nokritusi no gaisa. Nē, nebija arī tā, ka šī nodaļa būtu slikta. Izdomāts bija tiešām interesanti, paldies dievam neieslīga ezotērikas dubļos un sievišķa gaudulībā. Kā papildinājums vai kā atsevišķs stāsts tas bija tiešām labs, un iespējams, ka šādu senu lietu citādi nemaz nevarētu atrisināt, tomēr visu laiku mazliet kremta tā doma, ka ne jau izmeklētāji to visu atklāja. Lai arī saprotu, ka dzīvē izmeklēšanas varētu nesekot arī romāna problēma-kāpinājums-kulminācija-atrisinājums shēmai, tomēr šis ir romāns, un atrisinājums kaut kā šķita pārāk baltiem diegiem šūts un viegli iegūts, liedzot izbaudīt detektīviem tipisko gandarījumu. Man patika Asnātes ideja par ideālo noziegumu, bet grāmatai jau pēdējais vāks klāt, kad tomēr, tomēr pašās beigās bija viena sīka norāde par dēlu. Varbūt es to iztulkoju nepareizi, jo vienkārši ļoti gribēju, lai grāmata nebeidzas ar bālu pļekš, tomēr man liekas, ka tur tomēr viss pagriezās otrādi. Nebija pat svarīgi, ka ar to arī grāmata beidzas. Es savu gandarījumu ieguvu - ar autores nodomu vai nejauši, bet bez tās norādes būtu stabili vismaz par vienu zvaigzni mazāk un par vienu nopūtu vairāk.
Neteikšu, ka grāmata ir ideāla, vietām bija pa kādam neveiklākam momentam, tomēr kopumā bija gan interesanti, gan mazliet atgrieza ticību, ka ir arī manai gaumei piemērotas vietējās grāmatas. Labprāt izlasīšu vēl kaut ko no autores.
January 30, 2021
Ļoti šaubījos par to, cik zvaigznes likt. Svārstījos starp trīs un četri, tad atcerējos, ka pret latviešiem esmu pielaidīgāka (un atcerējos arī, ka citai samērā nesen iznākušai, bet krietni sliktākai grāmatai jau esmu likusi 4). Vārdu sakot, lai tad iet četras.
Man patīk autores izteiksmes stils. Tas ir gana raksturīgs, taču lielākoties nav samocīts vai idealizēts, kā dažkārt gadās latviešu kriminālromānos. Lasās raiti un gana dabiski (izņemot dažas garākas personāžu runas, kurās acīmredzot ir bijis grūti noturēt to runas valodas stilu, kāds tas ir citur).
Iemesls, kāpēc diemžēl šo grāmatu īsti nevaru ieteikt, ir sižetisks. Man tiešām patika, kā bija aprakstīta izmeklēšana, taču (uzmanību: maitekļi!) to visu sabojāja grāmatas otrā daļa. Tik cerīgi iesākusies izmeklēšana tika kā nevajadzīga izmesta pa logu, jo galvenā aizdomās turamā pēkšņi izsniedza dienasgrāmatu, kurā pēc punktiem bija aprakstīts, kuram kāds motīvs, kurš ko darījis un vēl kādā secībā. Skumjākais, ka tas pat bija diezgan interesanti izdomāts (kaut kur drusku Agatas Kristi "Austrumu ekspreša" stilā), bet veids, kādā tas tika atklāts, nokāva visu interesi. Mīļie kriminālromānu autori! Es jūsu grāmatas lasu tāpēc, lai sekotu līdzi, kā soli pa solītim tiek atmaskots noslēpums, iespējams, maldoties dažādās teorijās un apskatot dažādus skatpunktus. Šeit no tā bija pavisam maz.
Piedevām man grūti noticēt tik nenormāli literārai dienasgrāmatai. Pat ja domāto dienasgrāmatas autori būtu paredzēts rādīt kā kaut kādu literāti, pat tad šķistu uzkrītoši, ka ne reizi neviens nav iztraucējis viesu nama vadītāju, kura detalizēti (ar tiešo runu!) un strukturēti izklāsta, kurš, ko, kāpēc ir darījis. Pat tad šķistu dīvaini, kā cilvēks, kas to visu vienmēr ir baidījies ķidāt, tagad tik secīgi un skaidri ar pirmo piegājienu saraksta dienasgrāmatā.
Protams, var jau būt arī literārās dienasgrāmatas. Tas gan parasti ir vai nu cits žanrs, vai arī tad tiešām apraksta nevis "tam un tam bija tāds un tāds motīvs, un tāpēc viņš viņu nomušīja", bet gan "nebija skaidrs, kurš / kā / kāpēc to izdarījis; meklēju tā, sanāca tas; meklēju šitā, sanāca šitas..." Šeit tā dienasgrāmata bija riktīgs dievs no mašīnas. Un man ir ļoti žēl, ka tā, jo līdz tam brīdim grāmata jau bija paspējusi iepatikties. Eh.
Man patīk autores izteiksmes stils. Tas ir gana raksturīgs, taču lielākoties nav samocīts vai idealizēts, kā dažkārt gadās latviešu kriminālromānos. Lasās raiti un gana dabiski (izņemot dažas garākas personāžu runas, kurās acīmredzot ir bijis grūti noturēt to runas valodas stilu, kāds tas ir citur).
Iemesls, kāpēc diemžēl šo grāmatu īsti nevaru ieteikt, ir sižetisks. Man tiešām patika, kā bija aprakstīta izmeklēšana, taču (uzmanību: maitekļi!) to visu sabojāja grāmatas otrā daļa. Tik cerīgi iesākusies izmeklēšana tika kā nevajadzīga izmesta pa logu, jo galvenā aizdomās turamā pēkšņi izsniedza dienasgrāmatu, kurā pēc punktiem bija aprakstīts, kuram kāds motīvs, kurš ko darījis un vēl kādā secībā. Skumjākais, ka tas pat bija diezgan interesanti izdomāts (kaut kur drusku Agatas Kristi "Austrumu ekspreša" stilā), bet veids, kādā tas tika atklāts, nokāva visu interesi. Mīļie kriminālromānu autori! Es jūsu grāmatas lasu tāpēc, lai sekotu līdzi, kā soli pa solītim tiek atmaskots noslēpums, iespējams, maldoties dažādās teorijās un apskatot dažādus skatpunktus. Šeit no tā bija pavisam maz.
Piedevām man grūti noticēt tik nenormāli literārai dienasgrāmatai. Pat ja domāto dienasgrāmatas autori būtu paredzēts rādīt kā kaut kādu literāti, pat tad šķistu uzkrītoši, ka ne reizi neviens nav iztraucējis viesu nama vadītāju, kura detalizēti (ar tiešo runu!) un strukturēti izklāsta, kurš, ko, kāpēc ir darījis. Pat tad šķistu dīvaini, kā cilvēks, kas to visu vienmēr ir baidījies ķidāt, tagad tik secīgi un skaidri ar pirmo piegājienu saraksta dienasgrāmatā.
Protams, var jau būt arī literārās dienasgrāmatas. Tas gan parasti ir vai nu cits žanrs, vai arī tad tiešām apraksta nevis "tam un tam bija tāds un tāds motīvs, un tāpēc viņš viņu nomušīja", bet gan "nebija skaidrs, kurš / kā / kāpēc to izdarījis; meklēju tā, sanāca tas; meklēju šitā, sanāca šitas..." Šeit tā dienasgrāmata bija riktīgs dievs no mašīnas. Un man ir ļoti žēl, ka tā, jo līdz tam brīdim grāmata jau bija paspējusi iepatikties. Eh.
This entire review has been hidden because of spoilers.
May 8, 2022
Parasti detektīvus nelasu. Pat nezinu kāpēc. Varbūt tie vienkārši nenonāk manās rokās.
Nu lūk. Un šis nonāca.
Svārstījos starp trīs un četrām zvaigznēm. Grāmatas otrā daļa izcēla tās četras zvaigznes. Nu un tāpēc, ka lasījās visai raiti.
Kopumā šī grāmata mani arī neuzrunāja, kā detektīvs, tas bija piecu draugu dzīvesstāsts, kur pa vidu gadījās arī slepkavība. Un tās attiecības un dzīves līkloči arī bija tas, kas man likās interesantāk, nekā pati izmeklēšana.
Brigitas dienasgrāmta ir interesantāka par tām izmeklēšanas daļām, jo parāda īstas emocijas. Varbūt ļoti sajutu varoni, jo pašai ir tāda 'ne līdz galam vajadzīga bērna saviem vecākiem' pieredze. Viņas attiecības ar māti, jutu diezgan personiski. Un tāpēc arī līdz galam nespēju noticēt tām krasajām pārmaiņām mātes dzīvē, beigās.
Es gan neticu tādai dienasgrāmatai, kur it kā aprakstīts notiekošais ar tiešajām runām un kurš uz kuru paskatījās, kurš sarauca pieri un tamlīdzīgi. Bet tas bija dzīvi un emocijām bagāti un lai nu tā būtu.
Īsti nespēju sajust Asnāti, kā patīkamu tēlu. Viņa nedaudz iepatikās tikai pašās beigās, dārza sarunā ar ziņkārīgi - uzmācīgo kaimiņieni. Viņas kolēģis ar savu mīlas romāna straglu vispār kaitināja. Nu, saņemies, vecīt, vai nu tu laid ar to jauno skuķi, vai nē. Man kaut kā neticās, ka tie vīrišķi, kas izvēlas uz pusi jaunākās partneres, briesmīgi sevi nomoka ar domām, kā nu tagad būs, ka es esmu tik ļoti vecs un viņa tik jauna. Jā, nu jā.. šim tēlam tas nav tipiski un viņam šķiet, ka tas nav pareizi, bet kopumā tā sižeta līnija neko nedod un nekādu baigo izklaidi arī nesniedza.
Teiciens 'jopseļ mopseļ' ļoti kaitināja.
Nu, kurš tā saka... Kaut kad esmu dzirdējusi: 'jopcik mopcik', kas ir līdzvērtīga pērle. Vecu cilvēku leksika.
Nu lūk. Un šis nonāca.
Svārstījos starp trīs un četrām zvaigznēm. Grāmatas otrā daļa izcēla tās četras zvaigznes. Nu un tāpēc, ka lasījās visai raiti.
Kopumā šī grāmata mani arī neuzrunāja, kā detektīvs, tas bija piecu draugu dzīvesstāsts, kur pa vidu gadījās arī slepkavība. Un tās attiecības un dzīves līkloči arī bija tas, kas man likās interesantāk, nekā pati izmeklēšana.
Brigitas dienasgrāmta ir interesantāka par tām izmeklēšanas daļām, jo parāda īstas emocijas. Varbūt ļoti sajutu varoni, jo pašai ir tāda 'ne līdz galam vajadzīga bērna saviem vecākiem' pieredze. Viņas attiecības ar māti, jutu diezgan personiski. Un tāpēc arī līdz galam nespēju noticēt tām krasajām pārmaiņām mātes dzīvē, beigās.
Es gan neticu tādai dienasgrāmatai, kur it kā aprakstīts notiekošais ar tiešajām runām un kurš uz kuru paskatījās, kurš sarauca pieri un tamlīdzīgi. Bet tas bija dzīvi un emocijām bagāti un lai nu tā būtu.
Īsti nespēju sajust Asnāti, kā patīkamu tēlu. Viņa nedaudz iepatikās tikai pašās beigās, dārza sarunā ar ziņkārīgi - uzmācīgo kaimiņieni. Viņas kolēģis ar savu mīlas romāna straglu vispār kaitināja. Nu, saņemies, vecīt, vai nu tu laid ar to jauno skuķi, vai nē. Man kaut kā neticās, ka tie vīrišķi, kas izvēlas uz pusi jaunākās partneres, briesmīgi sevi nomoka ar domām, kā nu tagad būs, ka es esmu tik ļoti vecs un viņa tik jauna. Jā, nu jā.. šim tēlam tas nav tipiski un viņam šķiet, ka tas nav pareizi, bet kopumā tā sižeta līnija neko nedod un nekādu baigo izklaidi arī nesniedza.
Teiciens 'jopseļ mopseļ' ļoti kaitināja.
Nu, kurš tā saka... Kaut kad esmu dzirdējusi: 'jopcik mopcik', kas ir līdzvērtīga pērle. Vecu cilvēku leksika.
October 21, 2022
Vērtējot šo grāmatu, salīdzināju to ar citām autores grāmatām, kuras ir sanācis lasīt (gan abas iepriekšējās šīs sērijas grāmatas, gan „Brīvmūrnieka trīs vēlēšanās”), un godīgi atzīšu, ka, manuprāt, šī ir autores vājākā grāmata no visām, ko nācies lasīt. Protams, grāmatai ir arī savi pozitīvie aspekti, proti, grāmata samērā ātri „lasās”, kā arī ir jūtams, ka autore zina „drēbi” (attiecībā uz izmeklēšanu).
Tomēr grāmatai, ir arī pārāk daudz mīnusu. Pirmkārt, Otrkārt, Treškārt, operatīvā darbinieka Zvirbuļa un jaunietes Ditas mīlas stāsts – kāds bija autores mērķis, iepinot grāmatā šo stāstu? Man personiski neatradās atbilde uz šo jautājumu. Ceturtkārt, nezinu, vai autorei, kaut kas bija pret savu iecirkņa vadītāju, bet nu pārlieku, to priekšnieku nolikšana šajā grāmatā bija (tāda sajūta, ka Griezes priekšniece bez kafijas dzeršanas un tenkošanas ar draudzenēm neko citu nedara).
Kopumā – grāmata nav nekas izcils (ja salīdzina piemēram, ar autores grāmatu „Stopētāju lieta”), drīzāk tikai tā, tīri OK, līdz ar to, tikai divas zvaigznes.
Tomēr grāmatai, ir arī pārāk daudz mīnusu. Pirmkārt, Otrkārt, Treškārt, operatīvā darbinieka Zvirbuļa un jaunietes Ditas mīlas stāsts – kāds bija autores mērķis, iepinot grāmatā šo stāstu? Man personiski neatradās atbilde uz šo jautājumu. Ceturtkārt, nezinu, vai autorei, kaut kas bija pret savu iecirkņa vadītāju, bet nu pārlieku, to priekšnieku nolikšana šajā grāmatā bija (tāda sajūta, ka Griezes priekšniece bez kafijas dzeršanas un tenkošanas ar draudzenēm neko citu nedara).
Kopumā – grāmata nav nekas izcils (ja salīdzina piemēram, ar autores grāmatu „Stopētāju lieta”), drīzāk tikai tā, tīri OK, līdz ar to, tikai divas zvaigznes.
February 3, 2021
Viegli lasāma grāmata ar labu valodu un humora dzirksti, neskatoties uz it kā drūmo tematiku. Priecē profesionālā, Latvijas praksei atbilstošā izmeklēšanas gaitas atspoguļošana. Aizverot pēdējo lapu iezogas "profesionālais kretīnisms", kas liek prātuļot - kāda gan būtu pareizā kvalifikācija dūrejam un šāvējam :) Kā arī iepriekšējos autores romānos neizpaliek pārsteiguma moments, kad tiek atklāta patiesā notikumu gaita un personāžu motivācija.
May 22, 2021
Ātri izlasāma, interesanta. Daudz steriotipu, Lielākā daļa joku nelikās smielīgi. Kopumā pavilkus uz sižetu, lai gan pieļauju, ka pēc pāris mēnešiem neko no šis grāmatas neatcerēšos. Laba grāmata galvas atpūtināšanai.
January 31, 2021
viegls, aizraujošs detektīvs. sanāktu labs kriminālseriāls.
February 6, 2021
Aizraujoša grāmata. Noteikti iesaku izlasīt!
May 13, 2022
Noteikti interesanta grāmata. Bet tomēr kriminālromāni vājiem raksturiem nav piemēroti vakara izklaidēm. :)
Interesanta forma par dienasgrāmatu.
Interesanta forma par dienasgrāmatu.
Displaying 1 - 15 of 15 reviews