What do you think?
Rate this book
La Dame des murs
Mara Galanta est La Dame des murs, chanteuse d’opéra célèbre pour avoir chanté au pied du mur de Berlin en 1972. Depuis, des anonymes du monde entier lui écrivent pour lui parler de « leur mur ».
Rebelle, riche et talentueuse, Mara est aussi une grand-mère peu attentionnée, irritable et solitaire.
Emma est sa petite-fille. Impétueuse et ne manquant pas d’humour, elle aussi à la sensibilité artistique, elle ressemble plus à sa grand-mère qu’elle ne voudrait le reconnaître.
À 14 ans, elle cherche encore à dessiner les contours de son identité, à se définir comme amie, comme jeune fille. Il lui manque un morceau du puzzle, un morceau tenu secret par Mara : à 18 ans, sa grand-mère s’est enfuie de Lettonie, un pays soumis à la dictature soviétique. Depuis, elle n’y est pas retournée, bien que le rideau de fer soit tombé. Et elle n’en parle jamais.
Quand Emma demande à Mara de l’emmener en Lettonie pour découvrir ses secrets, elle s’est assuré que la vieille dame ne pourrait pas le lui refuser. Ce dont elle ne se doutait pas, par contre, c’est qu’une vieille dame mystérieuse et un souffle de magie allaient s’en mêler. C’est le début d'un voyage dans le temps qui va réveiller bien des souvenirs.
Rebelle, riche et talentueuse, Mara est aussi une grand-mère peu attentionnée, irritable et solitaire.
Emma est sa petite-fille. Impétueuse et ne manquant pas d’humour, elle aussi à la sensibilité artistique, elle ressemble plus à sa grand-mère qu’elle ne voudrait le reconnaître.
À 14 ans, elle cherche encore à dessiner les contours de son identité, à se définir comme amie, comme jeune fille. Il lui manque un morceau du puzzle, un morceau tenu secret par Mara : à 18 ans, sa grand-mère s’est enfuie de Lettonie, un pays soumis à la dictature soviétique. Depuis, elle n’y est pas retournée, bien que le rideau de fer soit tombé. Et elle n’en parle jamais.
Quand Emma demande à Mara de l’emmener en Lettonie pour découvrir ses secrets, elle s’est assuré que la vieille dame ne pourrait pas le lui refuser. Ce dont elle ne se doutait pas, par contre, c’est qu’une vieille dame mystérieuse et un souffle de magie allaient s’en mêler. C’est le début d'un voyage dans le temps qui va réveiller bien des souvenirs.
448 pages, Paperback
Published March 17, 2021
3 people are currently reading
75 people want to read
About the author
Silène Edgar
53 books36 followersFille et sœur d'auteurs, Silène a grandi dans une maison dont les murs sont faits de livres. Nourrie de voyages, elle a bourlingué un peu lors de ses études de lettres, et après quelques années à droite à gauche, dont une superbe escapade d'un an à Tahiti, elle a finalement posé ses valises près de Guérande. Elle enseigne aujourd’hui dans un petit collège du marais briéron, dont l'atmosphère est propice à l'imaginaire.
Pour la jeunesse, elle est l'auteur d'une trilogie d'anticipation post-apocalyptique, largement nourri de son expérience polynésienne, dont le premier volume, La Saveur des figues, paraît en 2010. L'aventure de Moana se poursuit avec Le Bateau vagabond, paru en octobre 2011 et À la source des nuages, paru en novembre 2013.
Pour adultes, elle s'est aussi essayé, dans la collection pour adultes du Jasmin, à des contes érotiques et fantastiques, Les Moelleuses au chocolat. En 2014, elle inaugure la collection Snark, chez Bragelonne, avec Fortune Cookies, un roman d'anticipation à court terme, paru en numérique, avec tirage à la demande. En juin paraîtra Féelure, un roman de fantasy burlesque, dans la même collection.
Fondatrice du site Callioprofs, elle y écrit, avec Cindy van Wilder, des chroniques sur nombre d'auteurs pour adolescents. Elle est, avec Paul Beorn et Agnès Marot, co-directrice des deux éditions du Guide des éditeurs de l’imaginaire à destination des jeunes auteurs.
Pour la jeunesse, elle est l'auteur d'une trilogie d'anticipation post-apocalyptique, largement nourri de son expérience polynésienne, dont le premier volume, La Saveur des figues, paraît en 2010. L'aventure de Moana se poursuit avec Le Bateau vagabond, paru en octobre 2011 et À la source des nuages, paru en novembre 2013.
Pour adultes, elle s'est aussi essayé, dans la collection pour adultes du Jasmin, à des contes érotiques et fantastiques, Les Moelleuses au chocolat. En 2014, elle inaugure la collection Snark, chez Bragelonne, avec Fortune Cookies, un roman d'anticipation à court terme, paru en numérique, avec tirage à la demande. En juin paraîtra Féelure, un roman de fantasy burlesque, dans la même collection.
Fondatrice du site Callioprofs, elle y écrit, avec Cindy van Wilder, des chroniques sur nombre d'auteurs pour adolescents. Elle est, avec Paul Beorn et Agnès Marot, co-directrice des deux éditions du Guide des éditeurs de l’imaginaire à destination des jeunes auteurs.
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 22 of 22 reviews
![Profile Image for Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja].](/_next/image?url=https%3A%2F%2Fi.gr-assets.com%2Fimages%2FS%2Fcompressed.photo.goodreads.com%2Fusers%2F1659017528i%2F124023459._UX200_CR0%2C0%2C200%2C200_.jpg&w=128&q=75)
January 13, 2023
Lieliska grāmata jauniešiem, kas skaidros un rosinās interesi par Latvijas vēsturi, sevišķi par Padomju varas okupācijas laiku. Interesanti būs arī vecākiem.
Izcelšanas vērts, ka grāmatu sarakstījuši franču autori un iedvesma viņiem šim stāstam radusies pēc viesošanās Latvijā, pārstāvot savu slavenāko darbu “14-14”, kas arī tulkots latviski. Autori bija iecerējusi viesoties Latvijā, tikties ar cilvēkiem, lai strādātu pie jaunākā darba, bet pasauli apstādināja covid un autoriem nācās turpināt iepazīt Latviju attālināti, lai pēc iespējas autentiskāku nodotu stāsta vēstījumu un, manuprāt, tas ir labi izdevies. Protams, visas tautas sāpes šeit nav ieliktas, bet šeit tas nemaz neprasījās – darbs izdara tieši to, kas tam ir jāizdara – rada priekšstatu un rosina interesi uzzināt vairāk.
Stāsts vēsta par latviešu izcelsmes operdziedātāju, kurai izdevies aizbēgt no Padomju savienības un kļūt par slavenu operdziedātāju Rietumeiropā. Pēc kādas spontānas uzstāšanās pie Berlīnes mūra - dziedātāju sāk dēvēt par Mūra dāmu. Sieviete nekad nerunā par savu pagātni, cieš klusējot un neviens no ģimenes īsti nezin, kā viņa izkļuva no padomju savienības, kādēļ nekad neatgriezās un kādēļ par Latviju viņa nekad nerunā. Līdz Māras mazmeita atjautīgi aizvilina Māru uz Latviju, kur atklājas ģimenes vēstures slēptās lappuses.
Darbā caur sarunām autors jaunākajai paaudzei saprotami skaidro, kā bija dzīvot Padomju savienībā, kādas bija lielākās latviešu bailes un izaicinājumi, kāda izskatījās butaforiskā brīvība.
Lai gan Eiropā dziļu rētu atstāja Berlīnes mūris – autori stāstā vērš uzmanību uz arī uz citiem mūriem – reāliem un iedomātiem, kas ir šķēluši, sadalījuši un ierobežojuši cilvēkus pasaulē un daudzviet tā ir realitāte arī šodien.
Patīk, kā autori šeit ielikuši arī nedaudz mistikas, kas jauniešiem šo stāstu padarīs vēl jo saistošāku.
Grāmatai ir skaists noformējums, taču tas šķiet tāds melanholisks un “pieaugušajiem domāts”, tādēļ aicinu vecākus pievērst šai grāmatai uzmanību un dot izlasīt jauniešiem.
No franču valodas tulkojusi Valērija Lasovska
Māksliniece Gita Treice
Izcelšanas vērts, ka grāmatu sarakstījuši franču autori un iedvesma viņiem šim stāstam radusies pēc viesošanās Latvijā, pārstāvot savu slavenāko darbu “14-14”, kas arī tulkots latviski. Autori bija iecerējusi viesoties Latvijā, tikties ar cilvēkiem, lai strādātu pie jaunākā darba, bet pasauli apstādināja covid un autoriem nācās turpināt iepazīt Latviju attālināti, lai pēc iespējas autentiskāku nodotu stāsta vēstījumu un, manuprāt, tas ir labi izdevies. Protams, visas tautas sāpes šeit nav ieliktas, bet šeit tas nemaz neprasījās – darbs izdara tieši to, kas tam ir jāizdara – rada priekšstatu un rosina interesi uzzināt vairāk.
Stāsts vēsta par latviešu izcelsmes operdziedātāju, kurai izdevies aizbēgt no Padomju savienības un kļūt par slavenu operdziedātāju Rietumeiropā. Pēc kādas spontānas uzstāšanās pie Berlīnes mūra - dziedātāju sāk dēvēt par Mūra dāmu. Sieviete nekad nerunā par savu pagātni, cieš klusējot un neviens no ģimenes īsti nezin, kā viņa izkļuva no padomju savienības, kādēļ nekad neatgriezās un kādēļ par Latviju viņa nekad nerunā. Līdz Māras mazmeita atjautīgi aizvilina Māru uz Latviju, kur atklājas ģimenes vēstures slēptās lappuses.
Darbā caur sarunām autors jaunākajai paaudzei saprotami skaidro, kā bija dzīvot Padomju savienībā, kādas bija lielākās latviešu bailes un izaicinājumi, kāda izskatījās butaforiskā brīvība.
Lai gan Eiropā dziļu rētu atstāja Berlīnes mūris – autori stāstā vērš uzmanību uz arī uz citiem mūriem – reāliem un iedomātiem, kas ir šķēluši, sadalījuši un ierobežojuši cilvēkus pasaulē un daudzviet tā ir realitāte arī šodien.
Patīk, kā autori šeit ielikuši arī nedaudz mistikas, kas jauniešiem šo stāstu padarīs vēl jo saistošāku.
Grāmatai ir skaists noformējums, taču tas šķiet tāds melanholisks un “pieaugušajiem domāts”, tādēļ aicinu vecākus pievērst šai grāmatai uzmanību un dot izlasīt jauniešiem.
No franču valodas tulkojusi Valērija Lasovska
Māksliniece Gita Treice
September 19, 2025
Man ne gluži patika, bet nebija arī ļoti briesmigi
August 9, 2023
Šis - vecmāmiņas jeb slavenas latviešu izcelsmes operdziedātājas un mazmeitas jeb diezgan tipiskas franču pusaudzes attiecību evolūcija - bija negaidīti labi. Vienkārši, bet ne primitīvi, līdzcietīgi, bet ne aizbildnieciski (ko varētu sagaidītu no ārzemniekiem) izstāstīta Latvijas vēstures traģēdijas izpausme konkrētu cilvēku likteņos, no sadzīviskām lietām līdz dzīvību apdraudošām situācijām. Traumēto likteņu sāpe grāmatā ir acīmredzama, bet tā pamanās nekļūt nomācoša vai drūma, misticisma deva ir visnotaļ gaumīga un pat loģiska sižeta sastāvdaļa, un ir gana daudz nianšu, kas grāmatu padara cilvēcīgu - pusaudzes apjukums par savu identitāti, mīlasstāsti Mūru dāmai sūtītās vēstulēs.
Citiem vārdiem sakot, šis ir labs vēsturiskais romāns jauniešiem, kur uz faktu bāzes veidots pietiekami sadzīvisks stāsts, lai tas būtu saprotams arī tiem, kuri par Latviju dzird pirmo reizi.
"Ja ir nodzīvots līdz septiņdesmit, cilvēka daba vairs nepārsteidz..."
Citiem vārdiem sakot, šis ir labs vēsturiskais romāns jauniešiem, kur uz faktu bāzes veidots pietiekami sadzīvisks stāsts, lai tas būtu saprotams arī tiem, kuri par Latviju dzird pirmo reizi.
"Ja ir nodzīvots līdz septiņdesmit, cilvēka daba vairs nepārsteidz..."
Read
December 11, 2022"Katra satikšanās- tas bija kā iekavēts gads, kas jāatgūst dažās stundās." (183.lpp.)
Rakstīt par kādu citu valsti, kurā nav dzīvots un nav ciešu saikņu, ir kā ziemas pelde, kurā neiztikt bez cirvja, lai izcirstu krakšķošos ledus gabalus, reizē apzinoties, ka jebkurā gadījumā nāksies līst stindzinošajā ūdenī, lai pēc paša gribas un vēlmes ļautos ledainiem cirtieniem pāri ievainojamai ādai.
Silēna Edgāra ar lielu pietāti un patiesu interesi ir veidojusi darbu, kurā Latvija tek parādīta no mazītiņiem elementiem, palēnām atsedzot vēstures lappuses, kas veidojušas mūsu valsti, kādu to redzam šodien. Tajā pat laikā autore ir piesardzīgi ienākusi trauslā ledus robežšķirtnē, kur visiem šeit dzīvojošajiem gribas pieķerties pie katra mazākā attainojuma un meklēt jebkuru ēnās paslēpto puspatiesību. No vienas puses, mēs latvieši priecājamies par jebkuru sekundi, ko tādi tv milži kā Netflix pārraida plašājā pasaulē, tikai pieminot vien mūsu valsti. No otras, jebkurš literārs darbs, kurā kāds ārpus Latvijas mēģina rakstīt par mums svarīgiem notikumiem, tiek uzšķērsts pušu ar kritikas zobenu, apelējot pie pašiem vien zināmās puspatiesības, ka nav iespējams sajust latvietības kodolu, nezīžot vēstures sāpes caur mātes pienu. Bet...
Pirmkārt, šī ir pusaudžu grāmata, un tieši pie tā arī mums šeit ir jāapstājas. Izstāstīt vēstures notikumus, kas laikā, kad hormoni trako kā tarakāni naktīs uz drupačainā virtuves galda, putekļiem klāti vēsturpolitiskie notikumi neizraisa lielu interesi. Silēna Edgāra ir spējusi šajā jauniešu romānā ar mistisku pieskaņu, parādīt, cik liels traģiskums ir mūriem, ko lielvaras nodara vienkāršiem iedzīvotājiem. Reizē akcentējot, ka tas, ka vieni mūri ir krituši, nenozīmē, ka dzīvojam ideālā pasaulē, jo arvien jauni mūri tiek būvēti mūsdienās- tas ir kā nebeidzams vāveres ritenis, no kura nav iespējams izrauties, bet kurā arvien sabirst putekļos jaunie talanti un salūzt neskaitāmas tikko mīlēt iemācījušās sirdis.
"Mūsu apskāvieni bija vēstules. Tās aizstāja kopīgas maltītes, pastaigas un visus pārējos brīžus, kas mums bija liegti." (184.lpp.)
"Mūru dāma" ir kā robusta kafija, kas atstāj rūgtu pēcgaršu, un vajadzīgs laiks, lai to prastu niansēti izgaršot. Tas ir stāsts par draudzībām, kurās neizrunātie vārdi veido nepārvaramas aizas, par attiecībām, kuras dažkārt neiemācamies veidot, par izvēlēm, kuru dēļ nākas ne tikai iegūt, bet arī zaudēt. Tas ir stāsts ne tikai par fiziskām robežām, ko valstis ceļ savā starpā, bet arī robežām prātā un sirdī, neļaujot aiz mūriem saskatīt savu trauslumu un alkas pēc sirdsiltām attiecībām.
Māra Galanta- talantīga, pielūgta un mīlēta skatuves dīva, kura ik dienas saņem neskaitāmas vēstules no visas pasaules, sadzīvē ir pavisam emocionāli vēsa un atsvešināta, kā aizņemta māte un neeksistējoša vecmāmiņa, kura nekad ar savu ģimeni nav dalījusies atmiņās par savu bērnību Latvijā, un bēgšanu uz Franciju. Savas mazmeitas četrpadsmit gadu jubilejā, Māra ļauj Emmai izvēlēties jebkuru galamērķi, kur abas kopā varētu beidzot satuvināties. Kad Emma par galamērķi izvēlas Latviju, kur Māra nav bijusi vairāk kā piecdesmit gadus, Māra saprot, ka pienācis laiks stāties pretī savām bailēm, un izvilkt atmiņu kodaļas laukā no apputējušajiem prāta plauktiem.
Silēna Edgāra un Pols Boerns, kuri pazīstami ar savu darbu "14-14", viesojoties un iemīloties mazajā ziemeļu valstī Latvijā, nolēma tai veltīt savu nākamo grāmatu. Aizrautību par Latviju var just detalizētajos un niansētajos aprakstos, es ceru, ka tas būs kā rosinājums daudziem lasītājiem apmeklēt mūsu valsti. Bet stāsts jau nav tikai par dzelzs mūri, kas agrāk šķīra rietumus no austrumiem- caur vēstulēm, ko Māra saņem no talanta cienītājiem visā pasaulē, lasītājs izdzird daudzas izmisušas balsis- no dažādām valstīm, kur betona mūri šķīruši ģimenes un draudzības.
"Draugus, nez, var adoptēt?" (226.lpp.)
3.7 zvaigznes
Rakstīt par kādu citu valsti, kurā nav dzīvots un nav ciešu saikņu, ir kā ziemas pelde, kurā neiztikt bez cirvja, lai izcirstu krakšķošos ledus gabalus, reizē apzinoties, ka jebkurā gadījumā nāksies līst stindzinošajā ūdenī, lai pēc paša gribas un vēlmes ļautos ledainiem cirtieniem pāri ievainojamai ādai.
Silēna Edgāra ar lielu pietāti un patiesu interesi ir veidojusi darbu, kurā Latvija tek parādīta no mazītiņiem elementiem, palēnām atsedzot vēstures lappuses, kas veidojušas mūsu valsti, kādu to redzam šodien. Tajā pat laikā autore ir piesardzīgi ienākusi trauslā ledus robežšķirtnē, kur visiem šeit dzīvojošajiem gribas pieķerties pie katra mazākā attainojuma un meklēt jebkuru ēnās paslēpto puspatiesību. No vienas puses, mēs latvieši priecājamies par jebkuru sekundi, ko tādi tv milži kā Netflix pārraida plašājā pasaulē, tikai pieminot vien mūsu valsti. No otras, jebkurš literārs darbs, kurā kāds ārpus Latvijas mēģina rakstīt par mums svarīgiem notikumiem, tiek uzšķērsts pušu ar kritikas zobenu, apelējot pie pašiem vien zināmās puspatiesības, ka nav iespējams sajust latvietības kodolu, nezīžot vēstures sāpes caur mātes pienu. Bet...
Pirmkārt, šī ir pusaudžu grāmata, un tieši pie tā arī mums šeit ir jāapstājas. Izstāstīt vēstures notikumus, kas laikā, kad hormoni trako kā tarakāni naktīs uz drupačainā virtuves galda, putekļiem klāti vēsturpolitiskie notikumi neizraisa lielu interesi. Silēna Edgāra ir spējusi šajā jauniešu romānā ar mistisku pieskaņu, parādīt, cik liels traģiskums ir mūriem, ko lielvaras nodara vienkāršiem iedzīvotājiem. Reizē akcentējot, ka tas, ka vieni mūri ir krituši, nenozīmē, ka dzīvojam ideālā pasaulē, jo arvien jauni mūri tiek būvēti mūsdienās- tas ir kā nebeidzams vāveres ritenis, no kura nav iespējams izrauties, bet kurā arvien sabirst putekļos jaunie talanti un salūzt neskaitāmas tikko mīlēt iemācījušās sirdis.
"Mūsu apskāvieni bija vēstules. Tās aizstāja kopīgas maltītes, pastaigas un visus pārējos brīžus, kas mums bija liegti." (184.lpp.)
"Mūru dāma" ir kā robusta kafija, kas atstāj rūgtu pēcgaršu, un vajadzīgs laiks, lai to prastu niansēti izgaršot. Tas ir stāsts par draudzībām, kurās neizrunātie vārdi veido nepārvaramas aizas, par attiecībām, kuras dažkārt neiemācamies veidot, par izvēlēm, kuru dēļ nākas ne tikai iegūt, bet arī zaudēt. Tas ir stāsts ne tikai par fiziskām robežām, ko valstis ceļ savā starpā, bet arī robežām prātā un sirdī, neļaujot aiz mūriem saskatīt savu trauslumu un alkas pēc sirdsiltām attiecībām.
Māra Galanta- talantīga, pielūgta un mīlēta skatuves dīva, kura ik dienas saņem neskaitāmas vēstules no visas pasaules, sadzīvē ir pavisam emocionāli vēsa un atsvešināta, kā aizņemta māte un neeksistējoša vecmāmiņa, kura nekad ar savu ģimeni nav dalījusies atmiņās par savu bērnību Latvijā, un bēgšanu uz Franciju. Savas mazmeitas četrpadsmit gadu jubilejā, Māra ļauj Emmai izvēlēties jebkuru galamērķi, kur abas kopā varētu beidzot satuvināties. Kad Emma par galamērķi izvēlas Latviju, kur Māra nav bijusi vairāk kā piecdesmit gadus, Māra saprot, ka pienācis laiks stāties pretī savām bailēm, un izvilkt atmiņu kodaļas laukā no apputējušajiem prāta plauktiem.
Silēna Edgāra un Pols Boerns, kuri pazīstami ar savu darbu "14-14", viesojoties un iemīloties mazajā ziemeļu valstī Latvijā, nolēma tai veltīt savu nākamo grāmatu. Aizrautību par Latviju var just detalizētajos un niansētajos aprakstos, es ceru, ka tas būs kā rosinājums daudziem lasītājiem apmeklēt mūsu valsti. Bet stāsts jau nav tikai par dzelzs mūri, kas agrāk šķīra rietumus no austrumiem- caur vēstulēm, ko Māra saņem no talanta cienītājiem visā pasaulē, lasītājs izdzird daudzas izmisušas balsis- no dažādām valstīm, kur betona mūri šķīruši ģimenes un draudzības.
"Draugus, nez, var adoptēt?" (226.lpp.)
3.7 zvaigznes
January 26, 2024
Nekad neticētu, ja man kāds pateiktu, ka mana mīļākā grāmatas daļa būtu kad varoņi runā par Latvijas vēsturi. Lai tas nebiedē nevienu, kurš vēlās izlasīt šo grāmatu un, kuru neinteresē vēsture. Vēstures daļa ir pasniegta noslēpuma formātā ar zemtekstu un stāstu apakšā. Es pat teiktu, ka es no šīs grāmatas esmu iemācījusies vairāk nekā vēstures stundās. Es ļoti daudz uzzināju par Padomju varas okupācijas laiku, domāju, ka arī pieaugušie domās, ka pieaugušie, grāmatu izlasot, atradīs to interesantu un izglītojošu.
Uzreiz pēc tam, kad ieraudzīju Silen Edgar grāmatu lasītāju žūrijas sarakstā, es uzreiz zināju, ka man vajag to izlasīt. Es 2022. gadā izlasīju šīs pašas autores grāmatu "14-14", joprojām iesaku izlasīt visiem, un iedevu tai 5 zvaigznes. Es esmu pārliecināta, ka autori ļoti interesē vēsture, jo arī "14-14" pamatā ir Francijas vēsture.
Lieta, kuru neviens nekad neuzminētu ir, ka autore ir francūziete, un sarakstīja grāmatu, kur ir vairāk rakstīts par Latvijas vēsturi, nekā es pirms tam zināju. Vienreiz mūžā es arī izlasīju pateicību grāmatas beigās un uzzināju pilnu stāstu un iemeslus grāmatai: autore bija Latvijā, kad viņa izdeva manu jau kārtējo reizi pieminēto "14-14", un viņu stipri ieinteresēja šī mazā, īpašā valsts un viņa ar latviešu palīdzību sarakstīja šo fenomenālo un nopietno grāmatu.
I. Ņūtona atziņa grāmatas sākumā "Cilvēki ceļ pārāk daudz mūru un pārāk maz tiltu" atstāja uz mani neiedomājamu iespaidu, es katru vakaru par šo domāju, es pat varētu sarakstīt veselu domrakstu par šo tēmu.
Uzreiz pēc tam, kad ieraudzīju Silen Edgar grāmatu lasītāju žūrijas sarakstā, es uzreiz zināju, ka man vajag to izlasīt. Es 2022. gadā izlasīju šīs pašas autores grāmatu "14-14", joprojām iesaku izlasīt visiem, un iedevu tai 5 zvaigznes. Es esmu pārliecināta, ka autori ļoti interesē vēsture, jo arī "14-14" pamatā ir Francijas vēsture.
Lieta, kuru neviens nekad neuzminētu ir, ka autore ir francūziete, un sarakstīja grāmatu, kur ir vairāk rakstīts par Latvijas vēsturi, nekā es pirms tam zināju. Vienreiz mūžā es arī izlasīju pateicību grāmatas beigās un uzzināju pilnu stāstu un iemeslus grāmatai: autore bija Latvijā, kad viņa izdeva manu jau kārtējo reizi pieminēto "14-14", un viņu stipri ieinteresēja šī mazā, īpašā valsts un viņa ar latviešu palīdzību sarakstīja šo fenomenālo un nopietno grāmatu.
I. Ņūtona atziņa grāmatas sākumā "Cilvēki ceļ pārāk daudz mūru un pārāk maz tiltu" atstāja uz mani neiedomājamu iespaidu, es katru vakaru par šo domāju, es pat varētu sarakstīt veselu domrakstu par šo tēmu.
July 10, 2025
Pārāk atgādināja jau lasīto autores darbu "14-14", šķita, ka mēģina rakstīt pēc vienas formulas. Globāli jau grāmatai nebija ne vainas - no padomju savienības aizbēgusi operdziedātāja negrib runāt par savu traumatisko pagātni, bet mazpamazām ar mazmeitas neatlaidību, lasītājam atveras durvis uz dziedātājas atmiņām.
July 24, 2024
Vēsturisks romāns par laiku, kad Eiropu sadalīja mūris! Grāmatā atspoguļo par dzīvi pirms un pēc Mūra krišanas, tomēr patiesībā stāsts ir par mūriem, kurus paši esam uzbūvējuši ap sevi un tikai mūsu pašu ziņā ir vai šo mūri nosargāt, būvēt vēl aigstāku vai tomēr ļauties to sabrukšanai… grāmatas galvenā varone ļaujas mūra sabrukšanai, kas ir garš un smeldzīgs process, bet beigās aizved pie laimes sajūtas!
July 29, 2023
Lieliska grāmata jauniešiem, lai iepazītu mūsu vēstures ainas ar maigu pieskārienu un fantastikas piesitienu.
June 11, 2021
Un titre qui se lit très vite, à la fois intéressant et addictif il est passionnant.
Sans pour autant te divulgâcher les détails, il te faut quand-même savoir qu’il s’agit d’une fiction. Cela dit, le choix historique est piquant pour les plus curieux.
Pour ma part, j’ai beaucoup aimé découvrir cette période. Parcourir celle-ci au travers de Emma, une adolescente sur les traces de sa grand-mère, un personnage fermé qui, comme beaucoup de choses dans ce titre, participe à l’effet de curiosité. Comme par exemple, des lettres pour un côté intimiste. De mots. Ou de véritables photos d’époque pour l’immersion. On s’accroche et ne lâche pas cette lecture tant elle est captivante.
Un titre très intéressant, très surprenant aussi, je n’en dirai pas plus. Ce pourquoi, s’il a su titiller ta curiosité, même juste un peu, je te le recommande vivement.
Sans pour autant te divulgâcher les détails, il te faut quand-même savoir qu’il s’agit d’une fiction. Cela dit, le choix historique est piquant pour les plus curieux.
Pour ma part, j’ai beaucoup aimé découvrir cette période. Parcourir celle-ci au travers de Emma, une adolescente sur les traces de sa grand-mère, un personnage fermé qui, comme beaucoup de choses dans ce titre, participe à l’effet de curiosité. Comme par exemple, des lettres pour un côté intimiste. De mots. Ou de véritables photos d’époque pour l’immersion. On s’accroche et ne lâche pas cette lecture tant elle est captivante.
Un titre très intéressant, très surprenant aussi, je n’en dirai pas plus. Ce pourquoi, s’il a su titiller ta curiosité, même juste un peu, je te le recommande vivement.
March 12, 2024
Sākšu ar to, ka grāmata ir par svarīgu tematu. Tiešām. Par mūri, kas reiz sašķēla Berlīni, sašķēla eiropu, sašķēla draudzības, ģimenes, dzīves, par mūriem, kas turpina šķelt. Par fiziskiem un garīgiem mūriem. Un par to ir jāraksta. Daļa par palestīniešu puisi, kurš ir Gazā - cietumā zem skaidrām debesīm, mani satrieca lupatās, jo, rakstot grāmatu, autore vēl nenojauta, kas šajā zonā notiks šobrīd...
Un tomēr - līdzās grāmatas domas svarīgumam un lielumam, ir arī naivums, kas robežojas ar virspusību, un man periodiski lika sarauties nepatikā. Es gribēju noticēt situācijai un stāstam līdz galam, bet tas man neizdevās, jo viscaur uzrakstītajam vijās tik daudz neticamā, pat neiespējamā, ka bija vienkārši grūti. Kāpēc maģiskā stāsta līnija netiek atklāta līdz galam? Kāpēc tā neizraisa, mazākais, mēmu šoku un paniku meitenē? Un, ja jau vecmāmiņa to bija piedzīvojusi, kāpēc bērnu nemierina? Kāpēc Diāna ir sagumzītā vientuļniece, bet Māra ir iznesīgā veiksminiece? Kāpēc tad, kad top skaidrs, ka draudzība ir bijusi izirusi pārpratuma dēļ, abas neatbild viena otrai uz visiem jautājumiem ar to pašu maģisko saslēgšanos? Un, kas notiek pēc tam? Parīze un ar to dieviņu... Un tas Līgo vakars...
Bet ok, es vienkārši esmu piekasīga, jo man gribas, lai ir pilnvērtīgi, grodi un asi, patiesi, ja tiek runāts par tik lielām tēmām. Un es zinu, zinu - grāmata ir pusaudžiem. Bet man liekas, ka pusaudži ne tikai spēj, bet arī grib panest vairāk.
Un tomēr - līdzās grāmatas domas svarīgumam un lielumam, ir arī naivums, kas robežojas ar virspusību, un man periodiski lika sarauties nepatikā. Es gribēju noticēt situācijai un stāstam līdz galam, bet tas man neizdevās, jo viscaur uzrakstītajam vijās tik daudz neticamā, pat neiespējamā, ka bija vienkārši grūti. Kāpēc maģiskā stāsta līnija netiek atklāta līdz galam? Kāpēc tā neizraisa, mazākais, mēmu šoku un paniku meitenē? Un, ja jau vecmāmiņa to bija piedzīvojusi, kāpēc bērnu nemierina? Kāpēc Diāna ir sagumzītā vientuļniece, bet Māra ir iznesīgā veiksminiece? Kāpēc tad, kad top skaidrs, ka draudzība ir bijusi izirusi pārpratuma dēļ, abas neatbild viena otrai uz visiem jautājumiem ar to pašu maģisko saslēgšanos? Un, kas notiek pēc tam? Parīze un ar to dieviņu... Un tas Līgo vakars...
Bet ok, es vienkārši esmu piekasīga, jo man gribas, lai ir pilnvērtīgi, grodi un asi, patiesi, ja tiek runāts par tik lielām tēmām. Un es zinu, zinu - grāmata ir pusaudžiem. Bet man liekas, ka pusaudži ne tikai spēj, bet arī grib panest vairāk.
July 31, 2021
Emma a 14 ans et une grand-mère célèbre chanteuse d'opéra qu'elle connaît à peine.
Alors que Mara passe quelques semaines de convalescence dentaire chez sa fille et sa petite fille, elle propose à Emma de l'emmener en voyage où elle le souhaite à l'occasion de son anniversaire.
Emma, au grand dam de sa grand-mère choisit la Lettonie, pays d'origine de Mara que celle-ci a quitté clandestinement 1968 pour fuir le régime soviétique.
Mara accepte et ce voyage à travers le temps et l'histoire va leur permettre à toutes les deux non seulement d'apprendre à se connaître mais aussi à Emma d'apprendre ce qu'était la vie en URSS.
Un très beau et très émouvant roman historique qui plongera les plus jeunes dans la guerre froide et dans ce que cela a impliqué pour des familles entières.
Alors que Mara passe quelques semaines de convalescence dentaire chez sa fille et sa petite fille, elle propose à Emma de l'emmener en voyage où elle le souhaite à l'occasion de son anniversaire.
Emma, au grand dam de sa grand-mère choisit la Lettonie, pays d'origine de Mara que celle-ci a quitté clandestinement 1968 pour fuir le régime soviétique.
Mara accepte et ce voyage à travers le temps et l'histoire va leur permettre à toutes les deux non seulement d'apprendre à se connaître mais aussi à Emma d'apprendre ce qu'était la vie en URSS.
Un très beau et très émouvant roman historique qui plongera les plus jeunes dans la guerre froide et dans ce que cela a impliqué pour des familles entières.
May 7, 2022
J'ai adoré ce livre au point que j'ai versé une larme... bon une petite mais la tristesse était là !
J'ai adoré voir la relation entre Mara et Emma grandir petit à petit au fur et à mesure que l'histoire avance.
Et le suspens ! Dès que je posais mon livre je voulais immediatement le reprendre pour continuer ma lecture car ce n'est pas seulement une histoire touchante entre la relation d'une grand-mère et sa petite fille
NON !
Il y a toute une intrigues sur le passé de Mara bourré de suspens, de mensonges, de complot.
Cependant un point qui m'a un peu dérangé : au début j'avais du mal à voir qui parlé et qui pensais car les pensais de Mara et Emma sont séparés par de petites étoiles au début ça m'embrouillait mais ça ne m'a pas déranger plus que ça
Je vous le recommande !
J'ai adoré voir la relation entre Mara et Emma grandir petit à petit au fur et à mesure que l'histoire avance.
Et le suspens ! Dès que je posais mon livre je voulais immediatement le reprendre pour continuer ma lecture car ce n'est pas seulement une histoire touchante entre la relation d'une grand-mère et sa petite fille
NON !
Il y a toute une intrigues sur le passé de Mara bourré de suspens, de mensonges, de complot.
Cependant un point qui m'a un peu dérangé : au début j'avais du mal à voir qui parlé et qui pensais car les pensais de Mara et Emma sont séparés par de petites étoiles au début ça m'embrouillait mais ça ne m'a pas déranger plus que ça
Je vous le recommande !
March 27, 2024
Bija interesanti paskatīties kā citas tautas pārstāvji skatās uz mums. Stāsts gan nav tikai par to. Stāsts ir par mūri, kas sadala pasauli. Berlīnes mūris. Ķīnas mūris. Gaza. Aiz visiem šiem stāstiem slēpjas ģimenes, kas tādu vai šādu mūru dēļ nevar vairs sastapties. Stāsts nav dziļš, bet stāsts ir domāts jauniešiem un stāsts ir rakstīts no ārzemnieku skatu punkta un ir jauki, ka autori ir veikuši pētījumu, lai uzrakstītu šo stāstu.
January 6, 2024
Baudījums visām maņām! Īpaši latviskajām un draudzībai starp draudzenëm, kas kļuvušas tuvākas par māsām. Lielisks veids, kā runāt par Padomijas dzīvi savienības pēdējos gadu desmitos. Kara it kā nav, it kā "valstī viss ir kārtībā", bet kāda tad bija dzīve uz austrumiem no Berlīnes mūra? Un kāda tā bija uz rietumiem?
January 2, 2023
Tik apbrīnojami, ka iespējams uzrakstīt grāmatu par valsti, kurā neesi bijis. Dažus faktus par padomju savienību dzirdēju pirmo reizi. Kopumā grāmata patika. Vairāk piemērota pusaudžu auditorijai, jo ir aizskarti tai aktuāli temati.
December 18, 2023
Ļoti patika un stāsts aizrāva, jo tas, ka franču rakstnieki raksta par Latviju, vien jau bija uzmanības vērts!
Ļoti patika mazmeitas un vecmāmiņas attiecības. Ak, kaut mums būtu iespējas pavadīt pēc iespējas vairāk laika ar saviem bērniem un mazbērniem. Lai būtu viņiem vnk līdzās un pieejamiem!
Ļoti patika mazmeitas un vecmāmiņas attiecības. Ak, kaut mums būtu iespējas pavadīt pēc iespējas vairāk laika ar saviem bērniem un mazbērniem. Lai būtu viņiem vnk līdzās un pieejamiem!
November 15, 2023
Izbaudīju katru lappusi!
April 14, 2024
Ļoti labi izstāstīts stāsts, kur ir mūsu un pasaules vēsture caur vienu ģimeni.
March 10, 2024
Netiku pari 100 lpp. Izvelejos lasit so gramatu no bernu un jauniesu zurijas 15+ kategorijas, gaidot aptuveni ari sadam limenim atbilstosu valodu, stastu, bet si gramata lika man vilties.
Stasta valodas stils man skita neizbaudams un apnicigs. Autore nekad nav dzirdejusi par “Show don’t tell”, bija tikai tell tell tell…
Varoni, it ipasi mazmeita emma, man likas samaksloti, varonu sarunas- parspiletas.
Nesaku, ka si ir slikta gramata, vienkarsi nav mana gaume.
Stasta valodas stils man skita neizbaudams un apnicigs. Autore nekad nav dzirdejusi par “Show don’t tell”, bija tikai tell tell tell…
Varoni, it ipasi mazmeita emma, man likas samaksloti, varonu sarunas- parspiletas.
Nesaku, ka si ir slikta gramata, vienkarsi nav mana gaume.
December 14, 2023
Man ļoti patika šī mīļā grāmata. Beigas bija ļoti klišejiskas, bet autores pēcvārds bija tik sirsnīgs, ka spēju beigām pievērt acis. Māras un Emmas attiecības attīstijās ļoti dabiski un skaisti. Lai gan spējas ielūkoties cita citas atmiņās bija tikai lai atvieglotu autores darbu, man šāda ideja ļoti patika. Tikai vēlētos, kaut tā būtu vairāk izpētīta. Ļoti jauki, ka izvēlējāties rakstīt tieši par Latviju!
This entire review has been hidden because of spoilers.
January 7, 2026
J’ai adoré ce livre que j’ai recommandé à ma fille de 14 ans. Beaucoup de détails historiques très intéressants et une histoire captivante avec une grand mère et sa petite fille très attachante.
Displaying 1 - 22 of 22 reviews