Šoreiz izvairīšos no zvaigžņu piešķiršanas.
Manuprāt, izcili Birmas (tagad - Mjanmas) apraksti, kas tā vien vedina meklēt attēlus, lai vizualizētu izlasīto, un pētīt Birmas vēsturi, un vispār, saprast arī, kas tur tagad notiek. Man likās, ka es visu laiku jutu autora ārkārtīgo mīlestību uz šo zemi (jā, zinu, ka tā nav latviski pareiza konstrukcija). Par to es grāmatai varētu dot visas 5 zvaigznes.
Bet es noguru. Noguru no huntas diktatūras tumšajām ēnām (brīžiem šķita, elles, kurā pārvērsta dzīve). Noguru no Cēzara meklējumiem, kaislības, mīlestības. Notiekošai brīžiem bija tik sakāpināts, ka man kļuva grūti virzīties uz priekšu. Tas nav slikti, bet es nespēju šādu nogurumu novērtēt zvaigznēs. Varbūt tāpēc, ka Cēzars un Jūlija tā arī neieguva manu sirdi. Birma - gan.