Āgenskalna Nabokovs. “Pilsēta pie upes” autors Janovskis allaž ir bijis labs stāstnieks, viņa romānus lasīt ir aizraujoši, piešķirot zināmu sižeta izstrādes vieglprātību. Kur nu vēl Latvijas pirmās valsts vēsture caur vienkāršu, cilvēciski piesātinātu skatienu. Kad agrīnās demokrātijas nevarību nomaina ulmaņlaiku diktatūra, kam seko globāla katastrofa Otrā pasaules kara izskatā. Cik mūsdienīga aina? Katram tēlam ir iespēja atrast savu ceļu šajā kompleksajā, vēsturiskajā ģeogrāfijā, tikai ne galvenajam varonim. Viņš allaž izrādās lieks, ar vēsturisko realitāti nesaderīgs. No mūsdienas skatupunkta, Janovska romantiski precīzie jūtu un seksualitātes apraksti allaž balansē uz nimfomānijas un nevainības robežas. Arī Ines, gluži kā Janovska dzimtene Latvija, paliek nevainīga un pavedinoša, tāla un nesasniedzama, neizprasta un pazudusi, cerībā, ka atkal taps sasniedzama. Viesturs Kairišs
Gunars Janovskis reizēm tiek uzskatīts par labāko latviešu prozaiķi, lai gan literatūrai aktīvi pievērsies samērā vēlu, jau dzīvojot trimdā. Gunars Janovskis kādu laiku ir dzīvojis un audzis Pārdaugavas pusē, tādēļ šī apkārtne rakstniekam uz visiem laikiem iespiedusies atmiņā. Grāmatā pieminētās Pārdaugavas vietas ir aprakstītas tik precīzi un īsti, ka lasītājs burtiski aizceļo uz Ojāra Ziemeļa bērnības takām. No Kalnciema ielas līdz mazajai, smilšu klātajai un nezālēm pāraugušajai Alises ielai. No Mārtiņa baznīcas līdz Māras dīķim.
Romāna titulvarone Ines ir Ojāra liktenis un galvenais romāna dzinējspēks. Ko lasītāji ir nodēvējuši par Pārdaugavas Lolitu, jo Ines, vēl mazs bērns būdama, instinktīvi nojauš savu sievišķīgo varu.
Romāna darbība galvenokārt norisinās divdesmitajos un agrajos trīsdesmitajos gados, kuros aizrit galveno tēlu bērnība, bet grāmatas turpinājumā, kaut arī brīžiem tikai fragmentāri, lasītāji tiek aicināti ielūkoties varoņu likteņu līkločos no pirmā krievu okupācijas gada līdz kara beigām
Gunars Anatolijs Janovskis dzimis 1916. gada 8. februārī Helsinkos, Krievijas impērijas tālbraucēja kuģa kapteiņa ģimenē. 1919. gadā Janovskis ar ģimeni atgriežas Latvijā. No sākuma dzīvo Liepājā, bet drīz pārceļas uz Rīgu. Rīgā ģimene dzīvo Bolderājā un visa Janovska bērnība paiet dzīvojot pie jūras un kopā ar tēvu ejot zvejā.
1922. gadā uzsāk skolas gaitas Rīgas pilsētas 4. pamatskolā Pārdaugavā. No 1926. gada līdz 1933. gadam mācījies Rīgas 1. Valsts ģimnāzijā. 1933. gadā uzsāk klasiskās filoloģijas studijas Latvijas Universitātē. Tomēr studijas nevedas, jo Janovski interesē vairāk dzeja un literatūra. Tā arī nepabeidzis, studijas pārtrauc 1938. gadā. Paralēli studijām sāk strādāt Valsts papīru spiestuvē par korektoru. Pirmie prozas darbi publicēti Studentu Dzīvē 1938. gadā. Janovskis bija latviešu studentu konkordijas Konkordija Valdemārija biedrs.
Līdz padomju okupācijai strādājis dažādus darbus. Bijis darbvedis, grāmatvedis, krāvis malku Rīgas preču stacijā un strādājis lopkautuvē. No 1941. līdz 1944. gadam strādājis par tulku Jēkabpils apriņķa valdē. 1944. gada rudenī dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. Uzreiz pēc kara beigām turpina pārtrauktās filoloģijas studijas Bonnas universitātē, Vācijā.
1947. gadā pārceļas uz Lielbritāniju. Sākumā tur strādājis smagu fizisku darbu kā laukstrādnieks un ķieģeļceplī. 1952. gadā apprecas ar Rasmu Breikšu un pārceļas uz dzīvi fermā, Anglijas vidienē. Janovskis daudz ceļojis pa Eiropu. Visus trimdas gadus aktīvi dziedājis korī "Mežezers" un piedalījies visos Anglijas un Eiropas latviešu dziesmu svētkos. 1984. gadā pārceļas uz dzīvi Anglijas latviešu veco ļaužu mītnē "Straumēni". 1996. gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni. Miris 2000. gada 27. aprīlī. Rakstnieks kremēts, pelni apbedītī Rīgas Meža kapos.
Rāms, gaišs un varbūt pat mazliet naivs stāsts par vēsturi, Rīgu, varu, savu uzskatu ne/mainību un, protams, mīlestību-gaišu, patiesu. Ir vērts izlasīt valodas dēļ vien-brīnišķīga-izgaršoju!
Ja 377 lpp. izlasītas vienas dienas laikā, tad nav divu domu, ka grāmatai jādod 5*. Šis viennozīmīgi ir mans žanrs - ğimeņu un attiecību likteņi uz politikas un vēsturisku notikumu fona. Romāna darbība risinās no 20.gs. 20tajiem gadiem līdz 2. Pasaules kara beigām. Gan gaišs humors, gan naiva mīlestība, gan skarbi likteņa pavērsieni. Šis ir pirmais G. Janovska romāns, ko esmu izlasījusi, bet noteikti ne pēdējais.
5.0 ⭐ Grāmata, kas pelnījusi tik daudz vairāk uzmanības un slavas. Caur pirmās brīvvalsts laiku līdz kara beigām, bet ne par karu. Par cilvēkiem, ģimenēm un to likteņiem, par to cik dažādi ir cilvēki, cik atšķirīgi ir apstākļi, ģimenes un iespējas, par politikas saspēli ar cilvēku-vienkāršo un, protams, par bērnību/jaunību, vieglprātību, egoismu un pareizā meklējumiem. Ar labu valodu un domu pērlēm. Norezonēja līdz sirds dziļumiem. Lasiet "Ines"!
No sākuma likās, ka grāmata jau ir lasīta, jo Ojārs, lūriķis, Pārdaugava likās kaut kas jau bijis, bet tomēr nē, tikai līdzība ar Namu Slokas ielā. Bet šis ietekmēja kopējo patikšanu. Šķiet, ka jāpaņem pauzīte Janovska darbiem, lai aizmirstas jau izlasītais