Laura kopā ar vīru Agri dzīvo privātmājā nomaļā lauku apvidū. Laurai ir mīlošs vīrs, gādīgi vecāki un veiksmīga māsa, draudzīgs suns un sapnis par pirmdzimto, bet kādu vakaru viņas dzīve pārvēršas. Agris dodas pastaigā ar suni, bet mājās neatgriežas. Kad sieviete sāk pazudušā vīra meklējumus, viņai nākas saskarties ar apkārtējo nesapratni, vēl vairāk – apgalvojumu, ka nekāda Agra nav, viņa dzīvo viena. Laurai izdodas atrast pierādījumus Agra eksistencei, bet vēl jāsaprot, kas īsti noticis...
Kur beidzas mūsu iztēle un sākas realitāte? Varbūt reizēm esam tik ļoti pārliecināti par savu taisnību, ka esam gatavi uz visu, lai to pierādītu?
Lelde Kovaļova ir kino producente, romānu "Bezvēsts pazudušās" un "Svešinieki" autore, kā arī populāro plānotāju "Dream Light Planner" izdevēja. 2020. gadā pēc autores debijas romāna motīviem uzņemts kinoseriāls ar labāko Latvijas aktieru dalību. "Šoseja" ir autores trešais romāns.
mēdzu teikt, ka es jau nu nelasu detektīvus, fantastiku, trillerus ... ka tas nav mans žanrs ... bet šodien - vienā elpā izlasīju Leldes jauno trilleri “Šoseja”! Un tas ir LIELISKS - it’ kā nojaušu, kas varētu būt noticis un tomēr, šķiru katru jaunu lappusi, jo atrisinājums tik viegli nedodas rokā. Labi savīts un sapīts sižets - pa kādai asarai, pa kādai dusmai un pa kādai aizurētai elpai! Un ar ļoti, ļoti jēgpilnu vēstījumu.
Un jā, es lieku 5*, jo ja šādi ir trilleri - dodiet tos man vēl!
Ja vērtētu pasaules mērogā - stabilas 3 zvaigznes. Šajā žanrā starp latviešiem - noteikti 5. Nemanot izlasīju pār's stundās. Sižets vienkāršs, bet labi savirpināts un, jā, nekā lieka. Autorei tiešām ir potenciāls aizņemt psiholoģiskā trillera nišu latviešu literatūrā. Vismaz smagie latviešu māla zābaki Leldei Kovaļovai līdzi nevelkas.
Aizturējusi elpu, izelpoju grāmatu vienā svētdienas pēcpusdienā. Spriedzes pilnais trilleris nav tik daudz bagāts spraigiem notikumiem, kā kutina nervu galus un emocionāli neļauj atslābt, liekot pārdzīvot līdz galvenajai varonei Laurai, kuras lielākā cīņa notiek pašai ar sevi-atmiņām, realitātei un fantāzijai cīnoties par dominējošo lomu.
Pēc grāmatas izlasīsanas, it sevišķi autores pēcvārda teiktais, atstāj smeldzīgi skarbu pēcgaršu- par mūsu katra atbildību, lomu sabiedrības ķēdē, bet visvairāk par prāta neizdibināmajiem labirintiem, kuros var ne tikai apmaldīties, bet arī pazaudēties un noslēpties.
Paldies, Lelde, par iedvesmu un piemēru- Tu esi pierādījums, ka ar neatlaidību, milzīgu darbu un pašdisciplīnu ir iespējams piepildīt sapņus un noticēt lietām, kas agrāk šķitušas nereālas.
4⭐️emocionāli trillerīga grāmata, kā radīta brīvdienu atpūtai.
Grāmata, ko paņemt līdzi atpūtai pie jūras, kad gribēsies palasīties. Laba valoda, gana loģisks sižets, bet nekas elpu aizraujošs nenotiek. Uz citu LV detektīvu fona noteikti nav tas sliktākais.
Autores prasme radīt stāstu no notikuma ir patiešām apbrīnojama. Romāna intriga ir tik spēcīga, ka es to izlasīju tajā pašā dienā, kurā iegādājos. "Šoseja" ir ļoti meistarīgi veidots trilleris ar notikumu gaitu, kura iepriekš nav atšifrējama un pilnībā aizrauj savu lasītāju.
Darbs būtu izcili piemērots kino (kas arī ir autores profesija), tomēr rakstniecībā, precīzāk - valodas lietojumā, tēlu raksturos — man šis tas pietrūka. Literatūras radīšanā zināmā "show, don't tell" neesamība krita acīs visvairāk — tēli un to jūtas ir "pateikti" — "viņai bija skaista seja" vai "mēs reti strīdējāmies, dzīvojām saticīgi un laimīgi". Ja es iedomājos šim romānam arī spēcīgu valodas lietojumu, tad tas nedaudz "nones jumtu" :) jo tas būtu kaut kas patiešām maģisks.
Man šķiet ārkārtīgi svarīgi, ka autore runā par nozīmīgām tēmām. Romāns nav tikai stāsts, kas aizrauj lasītāju tā izdzīvošanas brīdī, bet pastāsta arī krietni vairāk. Lai neteiktu priekšā vēl nelasījušajiem, es neminēšu galveno notikumu, uz kura romāns ir būvēts, tomēr vēlos bilst, ka grāmata kārtējo reizi atgādina netiesāt un nevērtēt cilvēkus, kuru dzīvesstāsti mums nav zināmi. Cilvēku veido it viss, ko viņš ir piedzīvojis, un visbiežāk tas, kurš mūsu acīs ir visneparastākais, uz saviem pleciem nes vislielāko emocionālo smagumu. Romāns atgādina, ka katrai mūsu mazākajai darbībai ir nozīme arī citu cilvēku pasaulēs un mūsu spēkos ir to darīt labāku vai — tieši pretēji — sagraut.
Pirmā grāmata latviešu valodā, kuru esmu lasījis kopš kāda 2017. gada. Viena vakara laikā to piebeidzu, jo tiešām ļoti raiti lasījās. Sižetiski nekas pārsteidzošs (jau no anotācijas bija skaidrs, kas ir noticis ar Agri), pats teksts arī likās diezgan neveikls un "nedzīvs". Varbūt pamēģināšu jauno "Stalkere" bet ļoti iespējams vienkārši palikšu pie trilleriem angļu valodā.
Kovaļova laikam ir noķērusi mani uz āķa - lai arī nevienai viņas grāmatai neesmu ieliekusi 5 zvaigznes, bet interese tās izlasīt bija gan un sagaidīju to, ko gribēju. Teksts lasās ļoti viegli un lapas šķiras pašas no sevis. Objektīvi vērtējot sapratu, ka, ja būtu laiks piesēsties un netraucēti lasīt, šo mierīgi varētu izraut cauri vienā vakarā. Te nevajag meklēt dziļumu un vairākas nozīmes. Laba īsa, ātra, pavisam mazliet uztraucoša (bet uzminēt atrisinājum neizdosies laikam tikai iesācējiem, šis ir diezgan tipisks žanra darbs) izklaide.
Laikam jau visam dzīvē pienāk pirmā reize - te nu es esmu, ar izlasītu pirmo trilleri mūžā.😅 Un kādēļ gan nesākt tieši ar pašmāju autori?🤍
Patiesību sakot, pat ļoti smeldzīgs stāsts.💔 To es negaidīju.
Grāmata ļoti ātri lasījās, viegli un raiti. Tikusi grāmatas otrā pusē intriga bija pietiekami kāpināta, lai nespētu grāmatu vairs nolikt, bija jāzina, kas notika ar Lauras vīru Agri. Tā nu divos naktī beidzās mans ceļojums šīs grāmatas lappusēs un naktī sekoja pat murdziņš.😅
Pēc tam, kad Lauras vīrs vakarā dodas pastaigā ar suni un neatgriežas, Laurai nākas sastapties ar šausmīgo realitāti - Agris neeksistē. Vai Laura viņu ir izdomājusi? Kādēļ neviens viņai netic, pat ne paši tuvākie? Kā gan tik reālas un dzīvas atmiņas var būt tikai viņas izdomājums? Kur beidzas mūsu iztēle un sākas realitāte?
Šķiet, tieši šāda tipa trilleri varētu būt manā gaumē visvairāk - psiholoģiskie. 😍 Kaut kā nespēju sevi iztēloties lasām tādu pamatīgi asiņainu, ar šausminošām slepkavībām, bet arī tādu, protams, vismaz kādreiz dzīvē vajadzēs izlasīt.
Kopumā grāmata ļoti patika. Ļoti patika sižets, stāsts tiešām aizrāva un ar lielu interesi lasīju. ♡ Pašmāju autoru darbus lasu samērā reti, un šī patīkami pārsteidza. Līdz 5★ nedaudz pietrūka. Man kaut kas trūka valodā, daži brīži grāmatā šķita pārāk virspusēji, vēlējos kaut būtu nedaudz dziļāk pieiets un varētu ierakties dziļāk tai konkrētajā brīdī. Bet kopumā, skaisti.🪻
Un jāteic, ka šis ir viens no skaistākajiem grāmatas vākiem, kādu nācies redzēt.😍 Nu tik 🖤. Skaistā vāciņa dēļ vien šī grāmata manā grāmatplauktā ir uz palikšanu. 😊
Šis ir mans pirmais latviešu trilleris, un es to apēdu kā lielu kūkas gabalu.
Stāsts ir par Lauru, kuras vīrs vakarā iziet pastaigā ar suni un neatgriežas. Nākamajā dienā, uzsākot vīra meklējumus, apkārtējie apgalvo, ka viņa nav precējusies, un tāds vīrietis nemaz neeksistē. Taču Laurai izdodas atrast pierādījumus par vīra eksistenci. Kas patiesībā ir noticis, un kāpēc Laura visu nespēj atcerēties?
Biju patīkami pārsteigta par to, cik veiksmīgi autorei izdevies sapīt stāstu tādos mezglos, ka aizraujoši lasīt bija no pirmās līdz pēdējai lapaspusei, lai arī sižets salīdzinoši vienkāršs. Ļoti priecājos, ka valoda arī ritēja raiti, un neradās sajūta, ka grāmata ir pakaļdarinājums kāda ārzemju autora darbam. Nav spriedzes un asa sižeta pārpilns, bet notikumi liek saspringt visām maņām un vairākkārtīgi minēt, kā viss atrisināsies. Ļoti emocionāls pārdzīvojums visas grāmatas garumā. Tā beidzas ar ļoti vērtīgu vēstījumu.
Vienīgais, kas man līdz galam netapa skaidrs ir, kāpēc vecāki un māsa grāmatas gaitā rīkojās tā, kā rīkojās, ja jau viņi bija tie, kas bija. Neatklājot pārāk daudz un nesabojājot pieredzi tiem, kas vēl tikai lasīs, nevaru atklāt par daudz, bet tiem, kas izlasījuši noteikti būs skaidrs ko domāju.
Pēc "Svešiniekiem" šī ir mana otrā autores grāmata un jāatzīst, ka autores rakstības stils man tiešām patīk, jo ir tikpat aizraujošs, raiti lasāms un spriedzi un intrigu uzturošs.
Pāris stundās, neizlaižot grāmatu no rokām, esmu elpojusi vienā ritmā ar galveno varoni Lauru. Lauras stāsts mani vienaldzīgu noteikti neatstāja.
Pateicība autorei un lai labi rakstās nākamais ... :)
Jāatzīst, ka no skepses un aizdomām par Račko-īgu lasāmvielu es lasīšanas laikā pārslēdzos un lielu interesi par to, kā turpināsies stāsts. Neesmu trilleru cienītāja, tāpēc grūti pateikt, cik zvaigznes varētu dot šai grāmatai.
Es dodu četras, jo stāsts nudien bija intriģējošs, ne visus notikumus varēja paredzēt vai uzminēt tālākos pagriezienus.
Piekto zvaigzni paturu pie sevis kādai citai grāmatai, jo sākumā tēlu apraksts man nedaudz lika vilties. Labi, ka te nav Džonatanu un Ketlīnu - ir Agris, Laura, Paula un citi latviešu vārdi. Taču fancy loģistikas firma, vīra darbs, par kuru neko nevar saprast un zināms tikai par dokumentiem un epastiem katru mīļu brīdi, kā arī vairākkārt pieminētais statuss un turība virs vidusmēra latvieša līmeņa nedaudz liek sabēdāties. Laikam jau grāmatas rakstām tikai par middle un upper class personām. Vidējais parastais latvietis lai paliek grāmatām par padomju laikiem, kad visiem daudz kas trūka un negāja tik spīdoši.
Vēl viens novērojums ir par spriedzes attīstību stāsta gaitā līdzīgā manierē, kā tas bija "Meitene vilcienā" (vai kā to romānu sauca). Tā dinamika un jūtamā "trūkstošā puzles gabaliņa" izjūta bija dikti līdzīga arī šajā romānā. Pieļauju domu, ka tas ir trilleriem tipiski raksturīgi. Taču mani nepamet pārdomas, ka to azarta un intrigas miksli var uzkonstruēt arī filigrānāk, bez tādas "uuuuu, kas notiks tālāk? Kāda būs stāsta atslēga?" manieres.
Jebkurā gadījumā - lasīt bija aizraujoši, un tas jau pats par sevi ir lieliski un uzteicami! Jāatzīst, ka mani ieinteresēja arī autores otrā romāna "Svešinieki" sižets. Varbūt jāizlasa... :)
Kādu no Leldes Kovaļovas grāmatām man gribējās izlasīt jau pasen, redzot, kādu rezonansi tās izsauc lasītāju vidū. Ik pa laikam tās pavīd grāmatnīcu skatlogos pirktāko grāmatu topā, ik pa laikam kāda iedvesmojoša atsauksme uzrunā mani Goodreads. Tādēļ priecājos, ka grāmatu pulciņā sabalsojām "Šoseju", pašlaik jaunāko autores romānu, par šī mēneša lasāmvielu.
Grāmatu izlasīju divos vakaros. Gan tādēļ, ka tur nemaz tik daudz nav sarakstīts, gan tādēļ, ka sižets bija diezgan aizraujošs. Mīklas pirmsākumi jau pirmajās lapās, kas veiksmīgi noturēja uzmanību visa romāna garumā. Diemžēl daži no mājieniem sevi neattaisnoja un nekādu kvalitatīvu pienesumu sižetam nenesa. Līdz galam arī nenoticēju galvenās varones Lauras māsas Paulas tēlam - ļoti veiksmīga savā karjerā, bet nereti attēlota kā jauna, emocionāla sieviete, kas nespēj iesaistīties kvalitatīvā sarunā, priekšroku dodot sava viedtelefona ekrāniem. Man vienkārši negāja kopā. Ar citiem lasītājiem gan runājām, ka, iespējams, šai situācijai ir izskaidrojums, bet tas pateiktu pārāk daudz priekšā par grāmatas saturu, tādēļ - izlasiet un dodiet ziņu, ko jūs domājat par Paulas tēlu.
Vēl gribas uzslavēt beigas, kuras mani aizveda no "nē, tik feini te viss atklājas, nevajag sabojāt to ar pārāk cukurainām un tik neticamām beigām" līdz "aaaaaaaa, oooooooo, ahaaaaa".
Varētu būt, ka šo grāmatu man tieši tagad vajadzēja. Kaut ko, kas ļauj aizbēgt, novērst domas, iegrimt un aizrauties, piedodod dažādas nepilnības tekstā. Paldies un noteikti izlasīšu vēl kādu autores darbu.
Šis bija mans ātrais restarts pēc vairākām smagām grāmatām, kad gribējās nedomāt. Jāpiekrīt Kurkuļa komentāram, ka Latvijas mērogā Leldei konkurence nav, viņa raksta sasodīti labi. Tiešām raiti lasās un sižets samezglots teicami. Tēma smaga un, īpaši lauku rajonos, cik zinu, ir ļoti izplatīta, diemžēl.... Bet Leldei izdodas!
''Iespējams katra mūsu dzimšanas diena ir Dieva ielūgums dzīvot tālāk.''
Lai arī pēc Bezvēsts pazudušajām iepriekšējā autores grāmata Svešinieki man mazliet lika vilties, nenoslinkoju un iegādājos arī Šoseju. Jāteic, ka šis pāris stundu pēcpusdienas lasījums atbilda lieliskajām atsauksmēm, kas tika manītas internetā. Sāpīgs un tik tiešām bezgala skumjš stāsts, bet iesaku izlasīt.
Šī noteikti bija laba literatūra, lai atpūstos no ikdienas radītā satraukuma un steigas. Sižets patiešām aizrāva, aizrāva tik ļoti, ka pat nepievērsu uzmanību un palaidu garām nepilnības. Šī šogad ir pirmā grāmata, kuru novērtēju ar 5🧡, varbūt ne tik daudz vērtējot tieši grāmatas kvalitātes rādītājus, bet visai noteikti tādēļ, ka grāmata ļāva patiesi iejusties, līdzpārdzīvot un nepārtraukti vilināja sevī. Plusiņš arī par to, ka izlasot grāmatu tā arī pilnībā netapa skaidrs, kas no izlasītā patiešām bija realitāte un kas izdomas. Tas neapzināti, kaut pavisam nedaudz, sniedza priekštatu par šo cilvēku ikdienu - kā ir tad, kad tu neapzinies, kas ir īstenība un kas izdoma..
Ar trilleriem ir tā, ka ir grūti uzrakstīt atsauksmi, jo negribas atklāt nevienu sīku detaļu, kas varētu sabojāt lasītprieku lasītājam. Taču darbs ir lasīšanas vērts ja tev patīk, spriedze, mistika un psiholoģija. Autorei ir talants veiksmīgi sapīt sižetu un radīt tādu darbu, kuru negribas izlaist no rokām, kamēr nav uzzināts atrisinājums. Lai gan jāsaka, ka mazliet nojautu uz kuru pusi pūtīs vējš, taču nebūt nenožēloju šos divus vakarus, kurus pavadīju lasot.
Kārtējā Leldes Kovaļovas grāmata, kas nelika man vilties. Aizraujošs, intriģējošs stāsts un neparedzamas stāsta beigas. Jau nedēļa pagājusi kopš esmu izlasījusi un beigas mani neatlaiž.. katru dienu pārdomāju galvenās varones stāstu un likteni. Iesaku!
Ja varētu, tad ieliktu 4,5 zvaigznes. Grāmata ievilka un izlasīju pa 2 vakariem. Mēģināju domāt līdzi sižeta līnijai un mana izdoma veda citā virzienā, likās varbūt tomēr atklāsies ka galvenās varones vīram ir dubultā dzīve vai kāds ir nolaupījis viņu dēļ dārgās,nozaudētās kravas un drīzumā prasīs izpirkuma maksu un draudēs varonei. Bet nē, patiesībā stāsts diezgan varētu teikt iz dzīves, reālā un skarbā patiesība, ievērpjot diezgan aktuālu un skumju tēmu. Sāku noticēt stāstam par galveno varoni,bet nepameta doma, ka varbūt tomēr kaut kā viss atrisināsies savādāk. Interesants aspekts, kā stāsts tika iznests caur galvenās varones tēlu. Negribu teikt neko konkrētu, lai nespoilerētu. Kāpēc nav 5 zvaigznes - protams žanra robežās viss ir kā pienākas, bet varbūt dažās vietās notikumi bija par piesātinatu un palika drusku depresīvi lasīt, bet stāstam un vēstījumam tas piestāv.Katrā ziņā grāmata neatstās vienaldzīgu, man patika, drīzumā plānoju izlasīt arī autores grāmatu "Svešinieki". Pat nezinu, varētu teikt ka šī grāmata mani aizrāva vairāk kā "Bezvēsts Pazudušās". Iesaku.
Man patika šī grāmata. Es novērtēju Leldes prasmi šādu sižetu nesamudžināt, līdz ar to padarot grūti lasāmu. Valoda ir vienkārša, saprotama, nesacakināta, tieši tāpēc arī viegli lasās un iet uz priekšu. Un dažbrīd tieši smadzenēm šāda lasāmviela ir vajadzīga. Un tas ir pluss, ne mīnuss. Beigās Lelde prata mani izbrīnīt - ne visu tomēr varu paredzēt. Iepriekšējās grāmatas neesmu lasījusi. Saku uzreiz ar Leldes un viņas vīra seriāla skatīšanos "Bezvēsts pazudušās" un parāvu līdzi arī visu ģimeni. Tas nozīmē, ka mums zvaigžņu alejā parādījusies ne tikai talantīga rakstniece, Lelde vienkārši ir universālais kareivis. Sekošu līdzi viņas turpmākajām aktivitātēm. ❤️
Tiešām aizraujošs latviešu psiholoģiskais trilleris par ļoti pazīstamu apvidu pie Rīgas-Ventspils šosejas starp Pūri un Tukumu. Tur tiešām mēdz būt tieši šāda noskaņa, īpaši lietainā laikā.
Ļoti novērtēju autores spēju ielikt grāmatas notikumus Latvijas kontekstā - ja pats sižets ideāli piemērots Netflix filmai, tad vide, tēlu vārdi, dzīvesveids un dažādas atsauces ļoti veiksmīgi un neuzbāzīgi iederas mūsdienu Latvijā.
mans pirmais trilleris. tagad saprotu, kādēļ tos ir tik viegli un ātri izlasīt, jo kopš sāku to lasīt nespēju par šo stāstu beigt domāt. man gan šķita, ka tas viss atrisinājums/izskaidrojums būs sarežģītāks, tādēļ neteikšu, ka tas baigi pārsteidza, bet kopumā šī grāmata mani ļoti aizrāva un patika autores stils, tādēļ noteikti plānoju lasīt viņas darbus vēl.
Sākumā skeptiski lūkojos uz šo grāmatu, bet izlasot sapratu, ka bija vērtīgi. Paldies autorei, ka tik vilinošiem teikumiem aicināja atšķetināt notikušo un pievēršas tādiem sabiedrības notikumiem. Azarts un spriedze nepārtraukti.
Grāmatas sižets ļoti ierauj, lappuses beidzas ātri un izlasot pēcvārdu paliek drusku šķebīgi. Ļoti interesants stāsts, nezinu vai definējams kā trilleris, bet prāta mežģis un drusku psycho gan. Man patika un iesaku.
Sižets saglabā spraigumu līdz pat pēdējai lapaspusei, pavedienu pa pavedienam šķetinot Lauras stāstu. Es apbrīnoju to, cik trāpīgi autore risina šo prāta mehāniku. Un pāri visam patīkami pārsteidza grāmatas vēstījums.
Man ir ne tikai āķis lūpā, no mutes karājas arī pludiņš un makšķeraukla. Autoru, kā Leldes Kovaļovas, darbi ir jāpērk, jālasa, jāiesaka un jāsargā kā daļu vērtīgās literatūras kolekcijas.
Thrilling with a hint of Fight Club yet nothing similar
This was a captivating autumn read and a good psychological thriller. Laura and Agris alone in a countryside house and are planning to have a baby, when Agris suddenly disappears. When Laura tries to look for her husband, everyone (including her family) tries to convince her she's not married and the man she talks about has never existed!!! And that's not the only twist, but I won't go into spoilers. The Highway reminded me of the Fight Club vibe (which is a movie I love when it comes to psychological thrillers).
The book was easy to read, the story had multiple interesting twists. If you enjoy bending your mind a little, I highly recommend this book.