Žanna savus ugunīgi rudos matus un ne mazāk ugunīgo temperamentu, pēc pašas domām, mantojusi no kāda senča īra. Alise dievina darbu fotostudijā, bet vēl vairāk – savu šefu, kurš par to pat nenojauš. Bet Evelīna nevienam nesaprotamu iemeslu dēļ grasās aiziet no šķietami perfektās dzīves ar skaistuli un veiksminieku vīru... Kas apvieno šīs trīs tik dažādās sievietes? Vai tikai biznesa projekts, ko 2000. gadu sākumā Rīgā uzsāk no ASV atgriezies noslēpumains uzņēmējs Ričards Blūms? Vai tomēr pastāv tāds fenomens kā patiesa sieviešu draudzība?
Romāns "Amazones neraud" sākotnēji tapa kā literārs seriāls, ko publicēja žurnāls "Ieva" un kas vēlāk tika izdots arī grāmatā. Gan seriāls, gan grāmata izpelnījās lielu popularitāti lasītāju vidū. Tagad asprātīgais, dzīvesprieka pilnais romāns, piedzīvojis jaunu redakciju, atgriežas pie lasītājiem, jo tajā risinātās tēmas nav zaudējušas savu aktualitāti.
Romāna autore Eleonora Troja patiesībā ir komanda, ko veido Inga Gorbunova (šobrīd – žurnāla “Imperfekt” izdevēja un galvenā redaktore, Trojas dzimšanas brīdī – žurnāla “Ieva” galvenā redaktore) un Dana Sinkeviča (šobrīd – žurnāla “Ieva” galvenā redaktore, toreiz – žurnāla “Ieva” žurnāliste). Abām ir ilgstoša pieredze medijos un vadošos amatos, bet Eleonora Troja ir viņu alter ego ar mazāk saspringtu skatu uz pasauli. Rakstot “Amazones”, Inga un Dana bija pārliecinātas, ka nekad neatklās, kas slēpjas aiz Trojas vārda, to ilgi nezināja pat tuvākie kolēģi un ģimene. Tagad viņas atzīst, ka tas ļāvis no sirds, ar prieku un bez liekas pašcenzūras izbaudīt rakstīšanas procesu.
Radošā kopdarbā tapis arī otrs romāns "Savu komētu nedzird" (2019).
Atceros, ka savulaik "Ievā" ievēroju redzēju romāna fragmentus, bet žurnālu manās mājās pirka neregulāri un tāpēc nebija vērts ieguldīties tā lasīšanā. Novembra "lasām latviešus" sagribējās ko vieglu, un atcerējos par šo. Kā "Viņas melo labāk" pirmā sezona - viegla izklaide par trim spilgtām sievietēm, kuras saista draudzība, par viņu attiecību līkločiem, ar mazu iespējamu krimināls noskaņas spriedzes trešā atlējuma piešprici, un mazliet, mazliet asprātības. Laiku nosist tīri patīkami, bet, ja nav ko nosist, nekādu prioritāti šā lasīšanai gan nav jādod.
Savā žanrā lieliska grāmata! Mazliet pēc nodaļu uzbūves jūtams, kur savulaik vienā numurā publicētais beidzies ar tādu kāpumiņu, lai ir interese nopirkt arī nākamās nedēļas žurnāla numuru un lasīt turpinājumu literārajam seriālam. Manas smadzenes šobrīd neko nopietnu "nevelk" un šis bija īsti vietā un laikā.
Nu tā, AMAZONES pabeigtas. Un tiešām, godīgi - 5* izklaidējošu, vieglu vasaras romāniņu nišā. Lai gan - ir jau, ir arī par ko aizdomāties.. dažas situācijas noteikti ir bijušas mums katrai:) Neatkārtošos, bet tomēr gribas izteikt atzinību par grāmatas varoņu raksturojumiem - atšķirībā no grāmatām,kur aprakstīta katra varoņa spalviņa un muskulis, utt, šeit pietiek ar paskopiem otas vilcieniem - un ir pilnīgi skaidrs, kāds tas personāžs ir. Protams, kā jau arī rakstīju par Komētu - man ir aizdomas, ka tipāži norakstīti no dzīves, varbūt tāpēc tik ticami:) Alises tēls -papildu zvaigzne:)))) Tiiik foršs!!!!!!!! Vārdu sakot - iesaku.
p.s. Tā ka niknā kundzīte labāk būtu izdevusi Amazones par jaunu, jo grāmata tiešām laba, nevis cīnījusies pret demokrātiju savā FB lapā:)
Jeiiii!!!!!! Grāmata, kas pārsteidz - un PATĪKAMI. Jā, jā, īpaši tagadējo latviešu literatūru nelasu, neorientējos, bet izlasīju Eleonoras Trojas pēdējo grāmatu - Savu komētu nedzird. Sev par pārsteigumu uzzinu - izrādās, esot vēl šo autoru grāmatas. Ne uz ko izcilu necerot, paņēmu bibliotekā Amazones neraud (ne uz ko izcilu necerēju tāpēc, ka Komētā tomēr bija, kam "piesieties"). Un - pārsteigums! Valoda laba, sižets aizraujošs (nu par risinājumu gan vēl neko nevaru pateikt, tas būs otrajā daļā), pieminētās personālijas pietiekamā skaitā, darbojošās personas ieskicētas mazliet skopāk, bet, iespējams, ar to tikai vinnē. Un humors!!!!!!! Par šo papildus zvaigzne. Iespējams, kāda žurnālu klišejiņa jau bij, bet mana atmiņa neuzglabā tik vecus failus, tā ka viss ok.
Nu - viens trūkums gan ir, tas ir - teksta formāts. Laikam jau esmu pārāk pieradusi pie diezgan lieliem burtiem, plašām rindām, un te nu ir šauras rindiņas, mazi burtiņi, naktī pagrūti lasīt, arī ar elektrību:))))))))) Naktī - jo sasodītā intriga nelaida vaļā, kamēr pabeidzu, bet tad konstatēju, ka otrā daļa patiešām ir turpinājums šim pašam stāstam, tā ka nāksies vien ķerties pie otrās daļas. Turpinājums sekos...
Es izlasīju autores Eleonoras Trojas romānu "Amazones neraud". Grāmata sarakstīta 2010. gadā. Tai ir divas daļas, esmu izlasījusi abas. Autore sarakstījusi arī vairākas citas grāmatas, taču šīs ir vienas no populārākajām. Eleonora Troja, īstajā vārdā Dana Sinkeviča, dzimusi 1977. gadā Rīgā. Galvenā grāmatas tēma ir triju ļoti atšķirīgu draudzeņu ikdiena, viņu likstas un prieki, un tas, kā viņas pat tādos brīžos turpina viena otrai palīdzēt un turās kopā. Galvenā norises vieta ir Latvijas galvaspilsēta Rīga. Darbība bieži vien notiek populārās Rīgas kafejnīcās, restorānos un atpūtas vietās. Stāsta sākumā trīs galvenās varones satikās kopējā darba intervijā. Lai gan iepriekš nebija pazīstamas, mākslinieciskā Alise, karstasinīgā Žanna un skaistā,bagātā, taču vienkāršā Evelīna uzreiz atrada kopīgu valodu. Sākot strādāt pie kopīga projekta vienā uzņēmumā, sievietes arvien biežāk sāka pavadīt laiku kopā. To pamanīja arī viņu priekšnieks Ričards, tādēļ iesauca viņas par Amazonēm. Alise, Žanna un Evelīna turējās kopā arī tad, kad uzņēmuma ēkā notika negaidīts sprādziens, un priekšnieks nokļuva slimnīcā. Romānā aprakstīta arī katras sievietes personiskā dzīve, attiecības, prieki un bēdas. Man ļoti patika lasīt šo darbu tieši tādēļ, ka ik pa laikam varēju saskatīt sevi kādā no galvenajām varonēm. Ar aprakstītajām situācijām arī pati bieži vien saskaros, tāpēc grāmata likās tik tuva un izprotama. Romāna valoda nav sarežģīta, tā ir vienkārši un dažkārt pat humora pilna. Kopumā man šī grāmata ļoti patika, tā lika aizdomāties par to, cik svarīgs dzīvē ir drauga atbalsts, kad to visvairāk vajag, cik labi, ka ir kāds, kam var uzticēties. Es noteikti iesaku šo grāmatu izlasīt gan Latvijas sievietēm, gan arī sava vecuma meitenēm, jo tā liek uz mirkli aizmirst par ikdienas steigu un raizēm.
Iedāvināta grāmata, galīgi ne manā gaumē. Starp klišejām un stereotipiem tikai viena sižeta līnija - par Alisi - kaut cik uzrunāja. Lasīju izdevumu, kur abas daļas jau kopā, bet pamest negribējās, nolauzu līdz galam visas teju 700 lpp (lūdzu, neizdoties tik biezas gramatas, nevar normāli noturēt). Pati nekad nepirktu, sieviešu žurnālu stiks un seklums.
No sākuma nevarēju saprast patīk vai nē.. No paša sākuma bija tā- atkal trīs draudzenes-brunete,blondīne un rudmate un tālāk.... Bet nu lasot tālāk, tomēr diezgan interesanta lasāmviela... Bieza gan, bet plus punkts par to ka šad tad atgādina , kas tas bija par personāžu pašā sākumā...👍 Lasās ļoti viegli...ar humora piedevu.. No šī stāsta sanāktu laba filma..
Šo grāmatu nopirku pēc "Krīzes menedžeres" izlasīšanas cerot, ka šī būs tik pat laba. Diemžēl tā nebija. Likās pārāk gara (un man ļoooti patīk biezas grāmatas), un beigas tādas samudrītas un samocītas. Būtībā pietiktu ar 3,5 zvaigznēm.
Sen nebiju lasījusi tik virspusēju, seklu un banālu grāmatu. Pirmkārt, rakstnieces ir vienkārši apsēstas ar naudu un stāvokli sabiedrībā. Būtu interesanti saskaitīt cik reizes ir pieminētas dārgs apģērbs, dārgi apavi, dārgas somiņas, dārgi auto un vispār, šajā grāmatā viss ir visdārgākais, viss ir ar zīmoliem un viss tik smalks. Otrām kārtām, visi tēli ir tik ārkartīgi skaisti un seksīgi, ja normāls cilvēks tos ieraudzītu, droši vien uz vietas būtu paralizēts no šausmīgā skaistuma. Treškārt, tā vien likās, ka Sex in the City autoriem vajadzētu pieprasīt kādu samaksu no šīs grāmatas ienākumiem, jo vairāki tēli burtiski kopēti no šova. Piemēram, pārseksotā Žanna ar savu Lielisko, pilnīgs plaģiāts. Vienu vārdu sakot, noteikti neiesaku izniekot savu laiku lasot šo grāmatu.
Iedāvināta grāmata, galīgi ne manā gaumē. Starp klišejām un stereotipiem tikai viena sižeta līnija - par Alisi - kaut cik uzrunāja. Lasīju izdevumu, kur abas daļas jau kopā, bet pamest negribējās, nolauzu līdz galam visas teju 700 lpp (lūdzu, neizdoties tik biezas gramatas, nevar normāli noturēt). Pati nekad nepirktu, sieviešu žurnālu stiks un seklums.
Kā jau autores pašas teikušas - tāds "Sekss un lielpilsēta" Rīgā. Interesanta un vispār jau viegli lasāms.. arī neprasa baigi iedziļināties. Grāmatas lasīšana kā atpūta. Man patika.