Plīva

by Andris Zeibots

Gluži tāpat kā par Josifa Brodska daiļradi ir teikts, ka tā ir kādas acs zīlīte, kas fiksē pasauli īsi pirms kodolsprādziena, arī Andra Zeibota jaunais dzejoļu krājums sevī uzsūc cilvēka esamības, refleksijas un kultūras kvintesences īsi pirms mirkļa, kad tas kļūst nenozīmīgi. Nav nekāds brīnums, ka šāds skata punkts un tā perspektīva ļauj radīt tādas poētiskas gleznas, kādas līdz šim latviešu literatūrā nav bijis.
Grāmatu sērija “Ārpus laika”, kuru šobrīd visspilgtāk raksturo tieši dzejoļu krājums “Plīva”, ir savpata radošā pulsa apliecinājums, kas skan ārpus ierastajām laika koordinātēm, gluži kā no citpasaules saņemts signāls.
Neērti poētiski vaicājumi par esmi, cilvēcību, vēstures un kultūras ritu šo krājumu pielīdzina episkam vēstījumam, kurš mums kā arheoloģisks atklājums ir pieejams fragmentāri.

130 pages

Published January 1, 2021

Reviews

[Kriss Odze · Rating 5 out of 5]

Tā, hmmm, nominācija LaLiGaBai Dzejā pirmajā kārtā. Kas mums te labs? Es teikšu - viss kas, un tik tiešām ļoti daudz šeit autors ir salicis kopā, par dzejoļu nosaukumi saturā veido savu dzeju. Autors ir izveidojis ar poēziju piesātinātu dzejas blociņu, varbūt pilnu līdz augšai pannu, kura kaut kādā ziņā ir arī tāds meistarstiķis. Godīgi sakot vēl neesmu saskāries ar Zeibotu literatūrā, pieņemu, ka viņš ir jau izveidojies un noformējies rakstnieks, ko es skaidri redzēju šajā krājumā. Zeibota psaules vērojums? Redzēsiet, kad izlasīsiet. Pilnīgi noteikti varu piekrist, ka nominācija ir pamatota. Tālāk redzēs, ko tur žūrija lems. Vajadzētu laikam pieķerties pārējiem nominantiem....bet Tu, eu, Literatūras Kombains gaida tieši Tevi, lai tieši Tu iegādātos kādu jauku dzejas krājumu, kurš būs pavisam atšķirīgs no tā, ko varētu nopirkt Rozē vai Zvaigznē....

[Laganovska Vija · Rating 5 out of 5]

Enerģija. Tā paņēma savā varā, iezīdās un reizē aiznesa pirms un pēc šī Laika, izvelkot to caur mani teju kā dzīparu adatas acij. Mistiska, brīnumaina dzeja.

"(.)
plīva ir cilvēciskās dabas jaušamā

plūstamība

tā
pusdziedās pusrunās man draugi"

[Sintija]

"visu aizslauka mūžīgais
Haoss"
(121.lpp.)

[katrīna paula pupura]

“parādā pērkonam
parādā laimai un dēklai
un jumim

nesapelnīt tik daudz
ar papīru un ar klavieres
druku

kā visos laikos
visi
tu arī dzīvo
jukās

ej pa pliku lauku
kā nācis
kamēr jūrā iebrien
tur
no kurienes esi sācis” (95.lpp)