Lai aiztaupītu sev jebkādas gaidas un pareģojumus, kas nepiepildās.
Lai pietaupītu sev pārsteiguma momentu- nelasi šo atsauksmi, pirms neesi izlasījis pašu grāmatu.
Varu teikt vien to- šī pasaka jeb maģiskais stāsts stāstā, neskatoties uz to, ja liekas, ka pasaciņas lai paliek bērnībai, ir jāizlasa visiem mirstīgajiem. Vai arī nav. Izvēle ir tavās rokās.
''Atriebe vienmēr ķer tos, kas pelnījuši vismazāk.'' (235.lpp.)
Laiks kā fiziska matērija, ko var sataustīt, kam var piedēvēt emocionālo nozīmi, piešķirt ienaidnieka veidolu, lai spētu pret to cīnīties. Laiks, ko mēs izniekojam un ko mēs vēlamies pārvaldīt, norādīt, sadalīt, pieturēt, ieslodzīt. Laiks, kurš ir mūsos un var padarīt mūs par veiksminiekiem, bet tikpat labi samalt putekļos.
Laiks manīt, tevī, visos. Pārlaicīgs.
Zīmes, varbūt sagadīšanās mani pavadīja neīsajā grāmatas lasīšanas laikā vairākkārt. Piektdienās mums ir filmu un popkorna rituāls, kas man gan ir popkorna/grāmatas variācijā. Popkorns ienāk arī grāmatas pirmajās lappusēs, mani samulsinot, it kā maģiski sakot- šeit vēl būs daudz pārsteigumi. Esmu uzaugusi ar pasakām, un šī bija pasaka pārākajā pakāpē, kas lasījās gluži ar trillera cienīgu spriedzi. Darba nedēļas nogudrināta, es tajā vakarā pēc popkorna aizmigu, bet negaidīti piecēlos piecos un turpināju lasīt, nespēdama atrauties no pilnīgi neparedzamās sižeta līnijas.
Dzīvo radību pārpilnība, cilvēku emociju un rakstura šķautņu visas skaldnes un maģiskums šeit ir tik piepildīts, ka nav kur izspraukties. Es šķīru sadaļu, lai pārliecinātos, kad Magnasons ir sarakstījis šo darbu. 2013. gadā. Sajūta, ka viņam pašam ir šāda laika lāde un viņš ir mazlietiņ pareģis. Bērni, kam jādodas karā, cilvēki, kas ieslodzītu savās mājvietās un gaida labākus laikus (covid), te ir tik, tik daudz aspektu, kas noticis šajā laika posmā. Pats intersantākais, ja mēs sanāktu kopā grāmatu apspriedes klubiņā, ikvienam būtu savs viedoklis, ko katrs šeit ir ''iztulkojis'' no autora vēstījuma.
Un vēl viens burvis, kurš nebūt nespēlējas ar laiku, bet vārdiem, ir Dens Dimiņš, viņa rokās maģiski tiek pārnests teksts uz latviešu valodu.
Es, protams, nemāku islandiešu valodu, bet papētīju, kā angļu valodā pārnesti personāžu vārdi, kas jau atkal pilnībā maina stāstu. Iespējams, ka tieši Dimiņa prasmīgā burvju vārdmāksla piešķīra stāstam vēl citu dimensiju, papildus pārnestajiem vārdiem piešķirot papildus nozīmi. Tāpēc par stāsta plūdumu un pareizajiem akcentiem, šeit ir jāpateicas tulkotājam.
''Tas, kurš savāc visu malku, beigās var nonākt uz sārta.'' (49.lpp.)
Aizveru grāmatu ar miklām acīm. Šis bija tik skumji un nospiedoši, satraukuma pilni un reizē ārpasaulīgi skaisti! Un liek domāt, domāt, domāt. Par tiem putekļiem, par ko mēs visi sabirztam. Un vēl to humoru, kas ik pa laikam izspraucas laukā kā nomaldījusies žurka.
4.5-5 zvaigznes
''Visi tavi kari ir veltīgi. Beigās laiks tevi tāpat iznīcinās.'' (44.lpp.)