Ека — маленький екскаватор. Але пригоди в нього великі, часом — світового масштабу. Він, мов справжній супергерой, може занапастити чи врятувати світ. Ека любить розповідати про свої дивовижні пригоди: як вичерпав ковшем пів моря, як зірвав із неба зірку, як ледь не викрав айсберг у Антарктиді. Ека дуже хоче бути корисним. То святому Миколаю допоможе, то скелет динозавра в музей привезе, то врятує від знищення улюблений парк. Можливо, як відомий барон Мюнхгаузен, Ека трішечки перебільшує у своїх е-е-есторіях? Але на те вони й «Е-е-есторії екскаватора Еки» — кумедні історії найбалакучішого екскаватора в світі.
Коли йде війна, і вже 8мий день гортаєш стрічку і читаєш про жахіття, настає момент коли мозок просто не витримує. Вирішила почитати дитячих книжок. Ця - тотальне мілашество
Одна з кращих дитячих книг від нашої авторки. Історії про добро, дружбу, вдячність, взаємодопомогу, не нудні, не затягнуті стереотипами, веселі. Приємно вражена. Навіть якщо ваша дитина "не по машинках", це абсолютно ні на що не впливає. Зауважую на той випадок, якщо обкладинка вас не привабила. Реально всередині купа неймовірних розповідей з бонусною можливістю створити власну е-е-есторію!
Чудова книга! Просто чудова! Син схлухав з великим зацікавленням. В книгу викладена добра людська мораль і чудове почуття гумору. Перша книга Вікторії Амєліної, яку я прочитала і просто сердце розривається💔, що така талановита і молода письменниця загинула в наслідок бомбардування Росією Краматорська!
Ar meitu iepazīstam Bērnu žūrijas '26 piedāvājumu. Šī ir paredzēta 7+ vecuma kategorijai.
Jau aplūkojot vāku vien, top skaidrs, ka tā ir ukraiņu grāmata, jo uz vāka redzamas šīs valsts karoga krāsas - zilā un dzeltenā, kā arī šīs tautas nozīmīgie ziedi - 🌻 saulespuķes.
Otrā pusē grāmatai ir pastāstīts, ka gados jaunā autore ir nogalināta mums visiem zināmajā traģiskajā karā, kas, protams, lasītājam iedod tādu skumju un cieņpilnu fonu šim lasījumam. Jauks izdevniecības žests iztulkot šīs autores darbu.💛🩵
Grāmata sastāv no 10 stāstiem par dzeltenu ekskavatoru Eku. Tas stostās, tas visu pārspīlē, tas "savāra dažādas ziepes", tas draudzējas ar bērniem un arī pamazām mācās no savām kļūdām. Stāstos darbojas arī ukraiņu bērni, kas palīdz ekskavatoram labot tā pieļautās kļūdas.
Grāmata runā par vides aizsardzību, dabu un dažādām citām tēmām. Tā runā par planētu Zeme.
Iespējams, ka šī grāmata vairāk patiktu puikām, jo tomēr tā ir par traktoru... Mums ar meitu tā nešķita saistoša. Katrs stāsts bija uzbūvēts pēc viena un tā paša principa. Galvenokārt, man grāmatā trūka sirsnības; tā valodas ziņā šķita ļoti vienkārša, stūraina un kantaina, tāpat arī ilustrācijas. 🫣
Grāmatas lapās jūtams "ukrainiskums", kas nav ierasti, piemēram, bērnu vārdi, vietvārdi un naudiņa. Jocīgi, ka vairākkārt parādās vārds "priekšnieks", lai arī mēs lietojam "vadītājs". Šis viss kopā radīja īpatnēju un mums neierastu atmosfēru. Tas nav slikti, bet, iespējams, tas mūsos zemapziņā veidoja tādu iekšēju rezervētību. 🤗
Šis ekskavatoriņš man atgādināja Minhauzenu, kas arī mīlēja stāstīt zilus brīnumus un pārspīlēt savus varoņdarbus. 😉
Patiks puikiņiem, kas traki uz ekskavatoriem un mazliet dulliem piedzīvojumiem.😉
⭐⭐⭐⭐ (4.5/5) bērnu literatūra| draudzība | daba | atbildība
Reizēm vienkārši stāsti pasaka visdziļākās lietas.
Par "Ekskavatora Ekas e-e-ēstāsti" es nevaru runāt pilnīgi “neitrāli”. Zinot, ka autore gāja bojā Krievijas ierosinātajā karā un šī grāmata tika pabeigta pēc viņas nāves, tas visam piešķir pavisam citu smagumu… un arī skaistumu. Šie stāsti ļauj autores balsij turināt skanēt...
Un varbūt tieši tāpēc tie tik ļoti aizķer.
Stāsti par Eku — ekskavatoru, kurš sastrādā nedarbus un pēc tam kopā ar bērniem mēģina visu salabot — ir tik vienkārši, bet tik patiesi. Tajos ir kaut kas ļoti cilvēcīgs. Kļūdīties, saprast, labot, mācīties.
Lasot, bija tāda silta sajūta — it kā šī grāmata ne tikai stāsta, bet arī klusi māca. Par rūpēm. Par mūsu Zemi. Par to, ka mēs katrs varam kaut ko mazliet labāku izdarīt.
Man ļoti patika, ka katrā stāstā ir maza doma, kas paliek.
Надзвичайно цікава, кумедна, пізнавальна книга для дітей і батьків. Моєму шестирічному сину всі історії надзвичайно сподобалися. Назарчик зі мною сміявся з витівок екскаватора Еки. Разом з дітками допомагав виправляти вчинки екскаватора. Інколи пропонував свої варіанти, а інколи погоджувався з дітками.
Під час читання у сина було багато запитань: "Мама, а що якби так справді сталося?". Обговорювали найбільшу проблему забруднення довкілля. Синок з гордістю сказав, що ми не користуємося хімічними засобами, сортуємо сміття і прибираємо за собою на відпочинку. В книзі цікаві не лише історії, а ще дуже гарні малюнки, які хочеться розглядати, читаючи, дитині краще уявляється сюжет. Ще в цій книзіє порожні сторінки, на яких можна себе уявити маленьким художником, письменником і написати свою фантастичну історію про кумедного екскаватора Еку.
Sākumā šķiet mazliet minhauzeniski, bet tam ir sava nozīme. Kopumā jauki ekskavatora stāstiņi un mācības par nepārspīlēšanu un attieksmi pret dabu, un piemērotas Edmunda Jansona ilustrācijas.
Jūtos izbrīnīta par tulkotājas Māras Poļakovas vārdu izvēli, īpaši pēc Dagnijas Dreikas slānīšanas un publiski paustā par tulkojumu kvalitāti un kontekstu. Grāmatā minēts kosmoss, kosmosa pētniecība un astronauti. "Astron" - no grieķu valodas un nozīmē "zvaigzne". "Kosmos" - no grieķu valodas un nozīmē 'visums". "Nautes" - no grieķ valodas un nozīmē "kuģotājs", "ceļotājs". Bet... Aukstā kara laikā ASV un PS sacentās visuma pētniecībā, kurš pirmais aizlidos uz Mēnesi u.c. Sacensība paspilgtināta arī valodā, jo amerikāņi savus visuma kuģu stūrmaņus sauc par astronautiem, bet PS - par kosmonautiem, taču abi vārdi nozīmē vienu un to pašu. Ķīniešiem ir "taikonauti", bet viņi mazliet nokavēja, kādēļ viņu versija nav guvusi tādu starptautisku izplatību. Lai gan "kosmoss" ir cēlies no grieķu valodas, latviešu valodā tas ienācis pa okupācijas taku un tam ir kolonizācijas smaka, turklāt mums ir savs vārds "visums" un terminoloģija ("visuma izpēte" u.c.). Ir tomēr atšķirība, kurus vārdus mēs lietojam, kāpēc un kāpēc nelietojam savas valodas vārdus, ja un jo mums tādi ir. Rietumos, t.sk. Eiropā, ir astronauti un visums, der Raumfahrer, ruimtevaarder, rumfarer, rymdfarare, spationaute, űrhajós u.c., "kosmoss" un "kosmonauti" sastopams tikai bijušajās PS okupētajās valstīs vai attiecināms tikai uz PS astronautiem. Tādēļ vārdiņš "kosmoss" ukraiņu rakstnieces, kuru 37 g.v. nāvējoši ievainojusi krievu armija, kas iebrukusi rakstnieces dzimtenē, grāmatas tulkojumā neizskatās diezko simpātiski.
Я тільки зараз зрозуміла, хто авторка цієї книги. Ми прочитали її ще рік тому і постійно перечитуємо. Це одні з наймиліших казок взагалі які я зустрічала. А тут тільки помітила, що це Вікторія Амеліна
дуже добре пам'ятаю її есе "Victoria Amelina: Ukraine and the meaning of home" для the Guardian. Гарно написано. І ця книга теж.