Elevant

by Kadri Hinrikus, Kadi Kurema (Illustrator)

Mu nimi on Kärt ja suurena tahan ma saada kirjanikuks. See on täiesti vastu isa tahtmist, sest isa arvates peaksin tingimata hakkama ärinaiseks. Ei mõtlegi – minust saab kirjanik või üldse mitte keegi.

Koolis hüütakse mind vahel Kördiks. Seda juhtub kõige vastikumatel päevadel, kui on kaks kehkatundi järjest ja ma ei jaksa lipata nii palju kui kästakse. Või kui olen hommikul kogemata hiljaks jäänud, sest buss hilines. Või kui Sten, Markus, Oliver, Marii, Krete ja Veronica on oma kõige hullemas olen-jube-vinge- tujus. Siis nad lihtsalt laiavad. Tüdrukud võrdlevad oma küünelakke ja poisid norivad tüli kõigiga, kes nende kampa ei kuulu. Mina muidugi ei kuulu.

Ma ei kuulu vist üldse mitte kuhugi. Ka oma perekonda mitte …

Mis võib juhtuda, kui üks poiss meeldib mitmele tüdrukule?
Mida teha, kui koolielu käib närvidele?
Mismoodi aidata ema, kes unistab kanadest?
Kuidas jääda iseendaks, kui isegi isa sinusse ei usu?
Ja miks on oluline tundma õppida elevanti?Mu nimi on Kärt ja suurena tahan ma saada kirjanikuks. See on täiesti vastu isa tahtmist, sest isa arvates peaksin tingimata hakkama ärinaiseks. Ei mõtlegi – minust saab kirjanik või üldse mitte keegi.

Koolis hüütakse mind vahel Kördiks. Seda juhtub kõige vastikumatel päevadel, kui on kaks kehkatundi järjest ja ma ei jaksa lipata nii palju kui kästakse. Või kui olen hommikul kogemata hiljaks jäänud, sest buss hilines. Või kui Sten, Markus, Oliver, Marii, Krete ja Veronica on oma kõige hullemas olen-jube-vinge- tujus. Siis nad lihtsalt laiavad. Tüdrukud võrdlevad oma küünelakke ja poisid norivad tüli kõigiga, kes nende kampa ei kuulu. Mina muidugi ei kuulu.

Ma ei kuulu vist üldse mitte kuhugi. Ka oma perekonda mitte …

Mis võib juhtuda, kui üks poiss meeldib mitmele tüdrukule?
Mida teha, kui koolielu käib närvidele?
Mismoodi aidata ema, kes unistab kanadest?
Kuidas jääda iseendaks, kui isegi isa sinusse ei usu?
Ja miks on oluline tundma õppida elevanti?

Genres: Childrens

72 pages, Hardcover

First published January 1, 2021

About the author

Kadri Hinrikus on sündinud 22. juunil 1970. aastal.

Ta on lõpetanud Tallinna Pedagoogikaülikooli näitejuhtimise erialal.

Teletööd alustas ta uudistetoimetajana ja täna on ta Eesti Rahvusringhäälingu põhisaates „Aktuaalne Kaamera” uudisteankur. Kadri Hinrikus on juhtinud ka muid telesaateid (Tähelaev, Eesti Teater 100) ning teeb regulaarset kaastööd keskkonnasaatele „Osoon”.

Ta on avaldanud kaks (auto)biograafilist raamatut „Miia ja Friida” (2008) ja „Kui emad olid väikesed” (2009) ning metsaelust pajatava „Põmmu, Podsu ja teised sõbrad” (2010). Kadri Hinrikuse värskeim raamat „Et head haldjad sind hoiaksid” (2012) on realistlik lasteraamat, millel pole memuaristlikku tausta.

Reviews

[Inga Pizāne · Rating 5 out of 5]

Aizraujoša, ievelkoša, asprātīga grāmata bērnu un jauniešu auditorijai. Sākotnēji varbūt šķitīs - šī grāmata sākas kā ļoti daudzas pēdējā laikā lasītās, un tomēr tā pārsteigs. Ar savu dzirkstelīgumu mani šī grāmata pārsteidza tā, ka uzreiz, vienā rāvienā, to arī izlasīju. Lielisks un atsperīgs arī tulkojums, ne tikai sižets un varoņi.

[M · Rating 5 out of 5]

Vahel on mul ikka hea meel, et töö sunnib lugema raamatuid, mida muidu kättegi ei võtaks. Olgugi, et kaanekujundus on ääretult ilus ei oleks ma eales pealevaadates taibanud, et raamat võiks pigem olla neljandikule kui esimese klassi junsule. Poleks arvanud, et tegemist mõnusa noortepärase koolielu ja sõpruse looga.

Igaljuhul. Suurepärane raamat ja ei jõua juba ära oodata, et saaks tööle joosta lastele seda kätte suruma kuigi ega seda riiulil igavlemas väga ei näe, ikka muudkui välja laenatud. Aga mis siis nende kaante vahelt saab. Kohtab Kärti, kellel ei ole kerge ei koolis ega kodus. Sealjuures meeldib talle väga kirjutada, aga seda ei peeta just väga ägedaks.. ei koolis ega kodus. Õnneks kohtab ta oma teel inimesi, kes julgevad teisiti arvata ning näitavad ka talle, kuidas on võimalik maailma hoopis teistmoodi näha ning kõiki ootab ees veidi hullumeelne, kuid soojalt siiras seiklus.

[Aija Puriņa · Rating 4 out of 5]

Pēdējā laikā mani netīšām piesaista igauņu rakstnieku bērnu grāmatas, arī šī ar ziloni un maijpuķēm uz vāka.

Šī bija kārtējā "vakara lasīšanas pie bērniem" grāmata. Bērniem ne īpaši patika, kā paši atzina. Toties viņus uzrunāja tēta tēls, jo viņš esot "galīgi dumjš" 😏 Un bija interesanti vērot viņu reakciju pēc pāris rupjāku vārdu priekšā nolasīšanas. Acis vien nobolīja ar zemtekstu: "Mammmmu?!" (Nu vismaz zinu, ka viņi zina, ka tie nav glītie vārdiņi.😆)

Es pati arī neliktu stabilas 4 zvaigznes, bet 3,5 🌟 noteikti.

Stāsts ir par meiteni, īsti nesapratu, par cik vecu tīni te iet runa... Un šo pusaudzi īsti nesaprot mājās un arī skolā dažas "cacas" uz viņu ir "uzēdušās". Šī daļa man šķita visinteresantākā un es cerēju, ka tas risināsies tālāk, bet turpinājumā bija vistas - pārāk daudz vistu 😆😅 Protams, ne jau vistās tā "sāls".

Grāmata par draudzību, otra iepriecināšanu, uzdrošināšanos darīt to, kas pašam rada prieku. Ja Tev patīk rakstīt, raksti "and follow your dream" un neļauj apkārtējiem samazināt savu aizrautību!

Man šī grāmata škita stilīga padauzīšanās, bet arī nedaudz haotiska. Bet garlaicīgi nebūs.

[Sandra Koka (pielasit_sirdi)]

Pat, ja sākumā "Zilonis" šķiet drūmais mazo pusaudžu stāsts, kurā būs jāmeklē pēc kabataslakatiņa, tas ir maldinoši, jo kaimiņzemes Igaunijas bērnu autores un žurnālistes Kadri Hinrikusas stāsts ir pilns ar saulainām cerībām, rotaļīga prieka un sirsnīgas draudzības.



Kerta vēlas kļūt par rakstnieci, neskatoties uz to, ka visa viņas dzīve ir viena vienīga vilšanās- skolasbiedri viņu apsmej, savukārt mājās viņa sastopas ar nosodījumu un pārmetumiem. Parkā nejaušā tikšanās ar brīvdomīgo igauņu- horvātu meiteni Luciju ievieš viņas dzīvē virpuļcienīgas pārmaiņas. Cik aizraujoša kļūst dzīve, kad tajā ir tādi draugi, ar kuriem var kopā īstenot vispārdrošākos sapņus.



"Zilonis" rotaļīgā un jautrā veidā pievērš uzmanību uz pusaudžiem tik raksturīgajām problēmām, aktualizējot gan fizisko, gan emocionālo vardarbību kā skolas gaiteņos, tā mājas patvērumā. Ir grūti pastāvēt par sevi, kad tavas vēlmes un uzskati atšķiras no apkārtējiem, vēl grūtāk, kad tevi nesaprot un neatzīst pat savā ģimenē. Taču tas nebūt nenozīmē, ka mazā pusaudža sociālais burbulis, ir viss, ko dzīve piedāvā- ārpusē taču ir ne tikai iespējas, bet arī līdzīgi domājoši indivīdi ikvienam no mums.



Zilonis šajā grāmatā ir atslēgas vārds, kura sakarība jāsaprot, tikai izlasot stāstu. Savukārt Kadi Kuremas grafikas attaino stāsta rotaļīgumu, pusaudzības trakulīgo haosu un abstraktos elementus.

[Aija · Rating 4 out of 5]

Ļoti jauks stāsts labai jušanai (“feel good”).
Ieskicē apcelšanos skolā un draudzēšanos, bet pamatos izceļ prieku, priecāšanos, labo darbu darīšanu, citam cita atbalstu, dzīvesprieku.

[Lāsma · Rating 5 out of 5]

Ar vien vairāk pārliecinos,ka lasīt it kā bērniem domātās grāmatas ir daudz jaudīgāk nekā "svaigi ceptus" guru padomu, ko vajag un nevajag darīt dzīvē. Jo ar grāmatu personāžiem tik lieliski, tēlaini izteiksmīgi tiek izpausti Visuma likumi, ka tie daudz labāk aizķeras prātā. Bērniem domātās - tas ir tikai viens slānis, izcilās (izcils= izklaide +dzīves gudrība) bērnu grāmatās ir vairāki uztveres slāņi. Tāpēc jau tik svarīgi pirmkārt, lasīt priekšā bērnībā un runāt par izlasīto, lai vēlāk jau veidotos ieradums lasīt pašiem.
Stāsts par meitēnu, kas caur draugiem atgūst dzīvesprieku. Īsi un pārliecinoši par kopienas spēku, vnk. par draudzību un spēku paturēt sev lietas, nodarbes , kas cilvēkam dārgas.
"Ir diezgan daudz tādu lietu, par ko arī es nemāku runāt. Bet varbūt par šīm lietām ir iespējams rakstīt? "(42.)
"Man prātā nez kāpēc ienāca skolotājas vārdi par to, ka mums vajadzētu dot citiem laiku un vietu, un tad šai pasaulē pietiktu vietas mums visiem."(60.)

[Arta · Rating 3 out of 5]

Kadri Hinrikusa šķetina kņudīgas trauksmes, par kurām jaunieši runā nelabprāt – tās ir attiecības ar vienaudžiem un ģimenes locekļiem. «Ir diezgan daudz lietu, par ko arī es nemāku runāt», četrdesmit otrajā lapaspuse atzīst grāmatas galvenā varone, un es pieķeru sevi piekrītoši mājam ar galvu. Un domāju, arī jūs pamāsiet. Šajā stāstā Hinrikusa vērš uzmanību uz to, ka arī tiem, kas nodara pāri, tiem, kas ņirgājas, ir savas problēmas, savas vājās vietas, kuras tiek sāpīgi bakstītas. Nav jēgas sāpināties citu dēļ. Ir jāturas pie lietām, vietām un cilvēkiem, kuru dēļ mēs kā izslāpuši velkam gaisa malkus.
Un ja par kaut ko ir grūti runāt, varbūt ir vieglāk uzrakstīt – «atrast vārdus arī tam, kas līdz šim vārdus bija tikai gaidījis.» (71. lpp.)

Nedaudz plašāk: https://postscriptum.lv/2023/02/28/ka...

[Preili Pipar · Rating 5 out of 5]

Armas lugu noortest teismelistest, nende muredest ja rõõmudest, vanematest, kes oma lastest aru ei saa ja vanematest, kes saavad aru.

-----
"Emal on õigus, kui ta ütleb, et eestlased on hullult toredad, aga nendega on kohutavalt raske rääkida, sest nad ei räägi vastu. Nad pigem hoiavad suu kinni, kaovad ära, lülitavad telefoni välja, vahivad üksinda langevaid tähti, jooksevad selgeltnägijate vahet, hakkavad jooma või hulguvad päevade kaupa inimtühjas rabas selle asemel, et oma kallimale paar ilusat sõna kuuldavale tuua. Aga no vahet pole! Ega te ise selles süüdi ole." lk 36
"Horvaatide vanasena ütleb, et headust ei ole mitte kerge kohata, kuid teda kerge on era tunda," seletas sünnipäevalaps ringi toimetades ja aeg-ajalt edasi nuuksudes. lk 67

[Elīza Benefelde · Rating 5 out of 5]

Visai aizraujoša lasāmviela bērnu un jauniešu auditorijai. Autore izceļ šobrīd aktuālo tematu par mobingu skolā.
Galvenā varone nekad nejūtas piederīga ne skolā, ne savā ģimenē, tomēr, kad viņa iepazīstas ar kādu meiteni, tad viņas dzīves mainās uz visiem 100%.
Visai labi varēju indentificēties ar galvenās varones pārdzīvojumiem..
Katrā ziņā grāmata, kuru var pārlasīt vēl un vēl.📚

[Aija Ļeļa · Rating 4 out of 5]

Grāmata pieaugušajiem liek aizdomāties par to, kā jūtas bērns, kad vecāki mēģina viņu akli ielikt sevis radītā perfekcijas kastītē, lai bērns būtu veiksmīgs nākotnē, nepamanot lietas, kas bērnam dabiski padodas un patiesi aizrauj. Grāmata uzrakstīta vieglā valodā, notikumi pasniegti asprātīgā manierē, kas bieži man ar meitu izsauca skaļus smieklus.

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..kas sākās ar problemātisku galvenās varones ikdienu, beidzās ar citas meitenes vistām, ha! stāsts tāds ikdienišķs, ja neskaita tās vistas, un interesants. lasīju ar patiku. | 3,5*

[Otto]

A good book, and in the story you needed friends and people who you love and who you trust to help you.

[Lau Ra · Rating 5 out of 5]

"Mums vajadzētu dot citiem laiku un vietu, un tad šai pasaulē pietiktu vietas mums visiem."

[piezimesungramatas_Raiva · Rating 5 out of 5]

K. Hinrikusas grāmatā "Zilonis" ir vēstīts par meiteni Kertu, kura grib kļūt par rakstnieci vai vispār neko. Kerta nejūtas iederīga ne skolā, ne savā ģimenē, jo viņai dzīvē ir citi plāni un vērtības, kas īsti nesaskan ar pārējo iecerēm un uzskatiem. Kertas tēvs domā, ka noderīgāk par rakstīšanu ir mācīties bīdīt biznesu, jo "nedrīkst būt kaut kāds pajoliņš".
No šī stāsta var mācīties to, ka ir jāpastāv par savām izvēlēm un jāklausa iekšējai balsij, nevis jāpazaudējas citu sapņos. Kad atļaujies būt drosmīgs un izdarīt pats savas izvēles,reizēm var nākties saskarties ar neizpratni. Kad Kerta nejauši iepazīstas ar vienaudzi-horvātu meiteni Luciju,piedzīvojumi var sākties! Ja blakus ir tāds cilvēks, ar kuru vari būt patiess no sirds, dzīve nemaz nav tik slikta.
Mūsdienīga, sirsnīga, radoša literatūra bērniem/jauniešiem, ko patiesībā vajadzētu lasīt arī visiem pieaugušajiem. Darbā aplūkotas tādas svarīgas tēmas kā draudzība, attiecības ar ģimeni un klasesbiedriem. Lai arī skarti sāpīgi jautājumi-apcelšana u.tml., "Zilonis" ir ļoti dzīvespriecīga un iedvesmojoša lasāmviela, ko lieliski papildina K. Kuremas ilustrācijas. Lasīju šo grāmatu ar smaidu sejā.

[Piret · Rating 5 out of 5]

Raamat oli tõeliselt mõnus lugemine, olen Hinrikust ennegi lugenud ning järjest rohkem hakkavad ta raamatud meeldima. Hästi kirjutatud, teemad puudutavad ja kuidagi hoopis teistmoodi lähenemine.

Kärt on nutikas koolitüdruk, kellel on mure, kuna klassikaaslased kiusavad. Kuna Kärdile ja Marile meeldis sama poiss ja Kärt viimasega terve peo tantsis tegi Marile tuska. Seepärast hakkas Kärti kiusama, narrima ja igal võimalusel halvasti ütlema. Tegemist ei ole siiski tavalise koolikiusi käsitleva raamatuga vaid hoopis positiivsema lahenduse saava teosega. Kuidas neiu leiab endale juhuse tahtel sõbra klassivenna poolõest.
Lucija ema on Horvaatiast, kuid vaatamata sellele räägivad mõlemad eesti keelt. Kärdile meeldib Lucija ema, kuna ta tõesti tunneb tüdruku vastu huvi. Erinevalt Kärdi enda perest, kus ema on kodune ja tegelikult veidi ka õnnetu selle üle. Tahab teha kõike isa meelejärgi ning olla tubli naine, kuid ükskõik mis ta ka ei tee - tundub, et pole isa jaoks piisav. Isa jällegi ei usu tütresse, sest kirjanik ei ole ju kellegi amet. Tuleks ikka hakata ärinaiseks, isegi siis kui see sulle huvi ei paku.
Ootamatu sõprus viib kanala rajamiseni. Kuidas üks laps on nii hea südamega ja tahab kogu hingest oma ema rõõmustada ning teda õnnelikuks teha. Oma rõõmsa olekuga nakatab ka teisi ning Kärdi elu muutub hoobilt rõõmsamaks, õnnelikumaks ja täisväärtuslikumaks.

"Emal on õigus, kui ta ütleb, et eestlased on hullult toredad, aga nendega on kohutavalt raske rääkida, sest nad ei räägi vastu. Nad pigem hoiavad suu kinni, kaovad ära, lülitavad telefoni välja, vahivad üksinda langevaid tähti, jooksevad selgeltnägijate vahet, hakkavad jooma või hulguvad päevade kaupa inimtühjas rabas selle asemel, et oma kallimale paar ilusat sõna kuuldavale tuua. Aga no vahet pole! Ega te ise selles süüd ole." (lk 36)

[Linda (bythebellbooks) · Rating 4 out of 5]

“Kad es izaugšu, gribu rakstīt grāmatas, kurās dzīvo pavisam citādu dzīvi nekā mūsu ģimenē”

Pāris vārdos par ko ir šajā grāmatā:

👉Vecāku ekspektācijas

👉Pirmās simpātijas

👉Greizsirdība

👉Klasesbiedreņu apcelšana

👉Problēmas ģimenē

👉Jauktās ģimenes

👉Jaunas draudzības

👉Zilonis un vistas



Un šo citātu varētu droši attiecināt arī uz latviešiem ☺️:

“- Mammai ir taisnība, kad viņa saka, ka igauņi ir šausmīgi jauki, bet ar viņiem ir šausmīgi grūti runāt, jo viņi neatbild. Vini drīzāk tur muti ciet, pazūd, izslēdz telefonu, vientulībā skatās krītošas zvaigznes, skrien no viena gaišreģa pie otra, sāk dzert vai dienām ilgi klīst pa tukšu purvu tā vietā, lai pateiktu savam mīļotajam pāris skaistu vārdu. Bet nu, kāda starpība! Jūs jau paši pie tā neesat vainīgi.”

[Laura · Rating 5 out of 5]

Patiešām dzīvespriecīgs stāsts par meiteni, kura piedzīvo gan mobingu skolā, gan ne visai atbilstošu un atbalstošu attieksmi attiecībās ar kādiem ģimenes locekļiem, gan dzīves klapatas un klapatiņas, bet reizē iegūst draugus un piepilda ne tikai savus sapņus, bet palīdz īstenoties arī citu sapņiem. Saturu negribas izklāstīt, tas lai paliek katram lasītājam pašam, bet noskaņa ir tāda labestīgi pozitīva un dzīvespriecīga, tomēr ne pārspīlēti hiperpozitīva un "burbuļojoša". Man patika gan tēli, gan notikumi, gan valoda un tulkojums, gan ilustrācijas, gan pats grāmatas vēstījums. Izlasot grāmatu, gribas tā patīkami un nostalģiski nopūsties un pasmaidīt.

[AURORA RU · Rating 4 out of 5]

"Mammai taisnība, kad viņa saka, ka igauņi ir šausmīgi jauki, bet ar viņiem ir šausmīgi grūti runāt, jo viņi neatbild. Viņi drīzāk tur muti ciet, pazūd, izslēdz televizoru, vientulībā skatās krītošās zvaigznēs, skrien no viena gaišreģa pie otra, sāk dzert vai dienām ilgi klīst pa tukšu purvu tā vietā, lai pateiktu savam mīļotajam pāris skaistu vārdu. Bet nu, kāda starpība! Jūs jau paši pie tā neesat vainīgi.
Man bija sajūta, it kā es no skolotājas būtu dabūjusi brāzienu par neizpildītiem mājaadarbiem, taču vienlaikus nāca arī smiekli."

[Rasa Bugavičute-Pēce · Rating 4 out of 5]

Neliela skice par vistām, ziloņiem (kā telpā, tā galvā), vecākiem, uz bērniem liktajām cerībām, draudzībām, padošanos un nepadošanos, iespēju noticēt, ka viss būs labi, mācīšanos braukt ar divriteni, atgādinājumu, ka mīļam cilvēkam var piezvanīt arī pēc pusotra gada pauzes, un vēl visu ko. Tāds mazs apliecinājums domai "ja labi grib, visu var". Kāpēc ne?

[Ilze Sperga · Rating 5 out of 5]

Gruomota par mobingu i par draugu atrasšonu. Nu destruktivys saimis pusaudzs aizīt sovu ceļu i pozitivā veidā atrysynoj tai sasavylkušu problemu mozgu, kū, ruodīs, augstajā latvīšu literaturā beigtu ka ni ar pošnuoveibu, to gruzonu iz 200-300 lopu. Ite vīnkuoršs teksts, vīnaudžim, bet gudrai pīraksteits. Vīna najauša saruna var izmaineit pasauli - runoj.

[Eva Draviņa · Rating 5 out of 5]

Ja nedarīsi pati tīšām nevienam sliktu, sirdsapziņa paliks tīra. Dzīvē ir tam lielāka vērtība nekā dažiem mirkļiem lētas popularitātes.

Vajadzīgs ir tikai dot laiku un telpu arī citiem, gan tad mums visiem atradīsies vieta šajā pasaulē.

Nav viegli labo sastapt, bet ir viegli to pazīt.

[Marge · Rating 5 out of 5]

Armas, südamlik, väikese pisarakiskujaga lugu märkamisest ja mittemärkamisest. Vaatamata rasketele teemadele kerge lugeda ja südamega vaadata.

[Karin · Rating 5 out of 5]

Ehk on teemasid liiga palju ( kiusamine, jahedus kodus, koduigatsus ning eestluse mittemõistmine). Samas väga hoogne ja positiivne raamat.

[Tiit Sepp · Rating 5 out of 5]

Sujuv ja tore raamat, sõprusest, elevantist ja kanadest.

[Kristīne Butlere Peslaka · Rating 4 out of 5]

Sirsnīgs stāsts par draudzību, apcelšanu klasē, pirmajām simpātijām, nesaprašanos ar vecākiem un prieka rašanos (it kā) mazajās lietās un notikumos.
Papildināts ar gaumīgām ilustrācijām.

[Iveta Celmiņa · Rating 4 out of 5]

Sirsnīga, bet ļoti sasteigta lasāmviela. Visu noteikti varēja pastāstīt mierīgāk un ilgāk.

[Gunta Riske · Rating 5 out of 5]

Ļoti interesanta, aizraujoša un piedzīvojumiem bagāta grāmata. Skaistas ilustrācijas. Iesaku!

[Santa Lorence · Rating 5 out of 5]

Viss ģeniālais ir vienkāršs, tieši tāpat kā šī grāmata. Māksla viegli stāstīt par grūtām tēmām. Oriģināls stāsts.

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 4 out of 5]

Kerta dzīvo drusku greizā pasaulē, kurā jūtas nesaprasta un nepieņemta. Ģimenē tēvs no meitas sagaida to, kas viņa nav un nevēlas būt, mamma māj līdzi visam tēva teiktajam. Skolā meiteni apceļ un viņa vairās no kontakta ar skolas biedriem. Tomēr Kerta saglabā savu dzirksti un nemaz nevēlas būt kā visi. Un Kerta satiek kādu, kas arī nav kā visi - Lūcija un Kerta kļūst par draudzenēm un kopīgu, labsirdīgu piedzīvojumu meklētājām.
Man patika visi bērnu tēli – tādi draiski un nebēdnīgi, taču kaut kā palika sajūta, ka pieaugušo tēli gan ir tādi virspusīgi un Kertas un vecāku attiecībās prasījās sirsnīgāks atrisinājums.

Šī grāmata var kalpot kā palīgs sarunas rosināšanai ar bērniem par veselīgām attiecībām ģimenē, par saviem sapņiem, kurus izsapņojam paši, nevis ļaujam savus sapņus vadīt kādam citam, pat, ja tie ir vecāki. Tāpat grāmata palīdzēs runāt par apcelšanu skolā – par to cik nepatīkamas sekas tas atstāj uz tiem pret kuriem tā ir vērsta, tajā pašā laikā runājot arī par to, ka, ja skola nav Tava “laimīgā vieta” pasaulē kaut kur ir Tavi draugi – tos tikai jāierauga! "...nav viegli labo sastapt, bet ir viegli to pazīt".

Man kā mammai visvairāk aizķēra atgādinājums, ka vecākiem nav tiesību savus nepiepildītos sapņus vai cerības projicēt uz saviem bērniem.

[Aimi Tedresalu · Rating 4 out of 5]

2022. aasta Tartu Lastekirjanduse auhinna (Lapsepõlve auhind) laureaat, mis riiulil pilku püüdis ja end lugema kutsus. Raamatus käsitletakse paljusid aktuaalseid teemasid nagu koolikiusamine, mittemõistmisest tulenevad kodused pinged, esimesed sümpaatiad, hirmud, soov olla märgatud ja tunnustatud. Peategelane Kärt tahab saada kirjanikuks ja soovib täita ka oma ema unistuse. Mismoodi sõbrad ja maailm talle selles appi tulevad ja kuidas elevant asjasse puutub, seda võib igaüks juba ise lugeda. Tore lasteraamat, kus ka killuke huumorit ja teadmine, et uskuda tuleb.