What do you think?
Rate this book
Grosvaldi
Kristīnes Želves romāna “Grosvaldi” centrā ir Latvijas vēsturē nozīmīga ģimene – Grosvaldi – un viņu gaitas turpat simt gadu garumā.
Grosvaldi – tie ir Rīgas Latviešu biedrības ilggadējs priekšnieks jurists Frīdrihs Grosvalds, viņa sieva Marija Grosvalde un viņu pieci bērni – tautastērpu popularizētāja un etnogrāfe Mērija Grīnberga, diplomāts Oļģerds Grosvalds, gleznotājs Jāzeps Grosvalds, ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde un Margarēta Grosvalde un mazbērni – muzejniece Mērija Grīnberga jaunākā un matemātiķis Emanuels Grīnbergs.
Grosvaldi – tie ir Rīgas Latviešu biedrības ilggadējs priekšnieks jurists Frīdrihs Grosvalds, viņa sieva Marija Grosvalde un viņu pieci bērni – tautastērpu popularizētāja un etnogrāfe Mērija Grīnberga, diplomāts Oļģerds Grosvalds, gleznotājs Jāzeps Grosvalds, ārlietu dienesta darbinieces Līna Grosvalde un Margarēta Grosvalde un mazbērni – muzejniece Mērija Grīnberga jaunākā un matemātiķis Emanuels Grīnbergs.
448 pages
Published January 1, 2021
20 people are currently reading
241 people want to read
About the author
Kristīne Želve
9 books104 followersKristīne Želve beigusi Latvijas Kultūras akadēmiju kinorežijas specialitātē.
2011. gadā izdota viņas debijas grāmata, stāstu krājums "Meitene, Kas Nogrieza Man Matus", kas saņēma Literatūras gada balvu kā gada spilgtākā debija. Grāmatā attēlota 90. gadu Rīgas radošās jaunatnes un bohēmas vide. Grāmata 2014. gadā izdota arī igauņu tulkojumā.
2021. gadā klajā nāk vēsturiskais romāns - apjomīgā dzimtas sāga "Grosvaldi".
2011. gadā izdota viņas debijas grāmata, stāstu krājums "Meitene, Kas Nogrieza Man Matus", kas saņēma Literatūras gada balvu kā gada spilgtākā debija. Grāmatā attēlota 90. gadu Rīgas radošās jaunatnes un bohēmas vide. Grāmata 2014. gadā izdota arī igauņu tulkojumā.
2021. gadā klajā nāk vēsturiskais romāns - apjomīgā dzimtas sāga "Grosvaldi".
Ratings & Reviews
Friends & Following
Create a free account to discover what your friends think of this book!
Community Reviews
Displaying 1 - 30 of 41 reviews
Read
September 21, 2021Nav, nav man lielas mīlestības pret Latvijas vēsturē svarīgu cilvēku dzīvesstāstiem vai pirmskara smalko aprindu un tās aksesuāru aprakstiem, taču šis galīgi nav tas sliktākais veids, kā uz padaudz stundām iegremdēties viņu pasaulē.
July 12, 2021
Reiz dzīvoja latvieši, un tiem dzima bērni. Tā, piemēram, radās latviešu advokāts un latviešu pašnoteikšanās dedzīgs aizstāvis Frīdrihs Grosvalds. Viņam bija sieva Marija. Abiem dzima bērni, no tiem izdzīvoja un pieauga pieci. Gudri, vēlāk izglītoti, bet neapšaubāmi labu un mazāk ļaunu mantojuši bērni ar raksturu. Bija Oļģerts – grūtsirdīgs jauneklis, diplomāts. Jāzeps – nelaikā miris kā talantīgs gleznotājs. Bija meita Līna – nabaga Līna, kurai varbūt gan ir paveicies visvairāk. Margarēta – savādi atturīga no vīriešiem, esot darbojusies zviedru izlūkdienestā. Un Mērija – latviešu etnogrāfijas pētniece un popularizētāja, kuras mantojums ir arī plaša atmiņu un dienasgrāmatu ķīpa (gatavojas izdošanai atsevišķā izdevumā).
Pieci Grosvaldu bērni – kā vienas rokas pieci pirksti, kā piecu pirkstu lūgšana valstij, vārdā Latvija: par brīvību būt latvietim, nevis tēlot vācieti; par brīvību būt valstij, nevis guberņai; par brīvību būt tādam, kāds esi; par brīvību darīt to, ko vēlējies. Un visbeidzot par brīvību būt dzīvam, nevis eksistēt. Tas viss ir atrodams Grosvaldu-Grīnbergu varenajā dzimtā, kuras apmērus, robežas, kaislības un korekti nostādītas balsis pa īstam lasītājs var aptvert, izlasot rakstnieces un režisores Kristīnes Želves romānu “Grosvaldi”. It kā jau stāsts zināms, tomēr kultūrvēsturisko romānu kults (atvainojiet par kalambūru) pēdējā laikā atgādina, ka vēsture ir katrs no mums.
Arī bez autores pēcvārda ir skaidrs, ka “Grosvaldi” tapa ilgi. Rakstniece nopietni un cītīgi pētījusi muzeju, krājumu un privātos materiālus, liela nozīme bijusi arī satiksmei ar tiem, kas šos materiālus pārzina profesionāli. Romāns ir intertekstuāls un kultūrzīmēm caurausts, taču tas ir darīts, izmantojot gan reālās ziņas un “citātus” no pagātnes, gan iedomātās, kā arī atmosfairiskas izpratnes veicināšanai varoņu runā ieplūst mūsdienu valodas ekspresija (kamoon, ako?). Uzdrošināšanās, paliekot objektivitātes robežās. Jauna tipa literatūra, kurai nepietiek vairs tikai ar patiesību un tikai ar izdomājumu, bet kura joprojām tēmē uz postpostmodernismu. No literārās krustošanās – formas ziņā ko līdzīgu darba Inga Gaile savos jaunākajos romānos, un tā ir ļoti atbalstāma kvalitātes zīme.
Smalki un droši – tā varētu raksturot Kristīnes Želves darbu. Visvairāk, protams, pārsteidz formas un izteiksmes dažādība, raibs deķis, kuru veido nospodrinātu frāžu akmentiņi un bluķi. Autore centās palikt viņa pati – gluži kā katrs no Grosvaldiem – un veidojusi romānu arī ar kinematogrāfiskas montāžas paņēmieniem: te ir apzināti veidots un akcentēts ritms (grafiski un sintaktiski), sižetiski atkārtojumi, kurus varbūt iedvesmojusi Mērijas Grīnbergas vecākās dienasgrāmata (ak, atmiņa!), panākts balanss starp atstāstījumu un dokumentu citātiem, lai gan ne vienmēr ir iespējams tos nošķirt. Želve arī savā romāna valodā iepludina savu varoņu valodas niķus, brīžiem palikdama tik brīva, ka nedarbojas arī latviešu literārās valodas labie nodomi pareizi novietot vārdiņu “dēļ” (sīkums, bet uzkrītoši). Žanru dažādība – no vēstulēm līdz apziņas plūsmai. Vēstījuma variācijas – dažreiz par vienu un to pašu notikumu stāsta vairāki Grosvaldi, un, ja palūkojas tuvāk, var saskatīt viedokļu krustošanos. Balsu polifonija – lai gan ar gadiem pieaug un mainās katrs no Grosvaldiem, to balsis atšķiras.
Kristīne Želve ir spilgtas un tādu kā sentimentālu vēdera tauriņu rosinošas literāras detaļas meistare, ko varēja just viņas pirmajā grāmatā – stāstu krājumā “Meitene, kas nogrieza man matus” (Mansards, 2011; iegūta Latvijas Literatūras gada balva nominācijā “Debija”, 2012). Grosvaldu dzīves šajā Želves rakstības manierē, kas labdabīgi sarunājas ar pagātnes atmiņām, nāk ar mazliet smeldzīgu bērnības un ģimenes saišu glorifikāciju. Un ja pirmajai glorifikācijai vēl varētu viegli piekrist, tad Grosvaldu ģimene lasītājam neliksies nemaz tik saliedēta un homogēna, kā ierasts mūsdienu pasakās. Pieci pirksti un vecāki to pamatā patiesībā ir diezgan neatkarīgi kontinenti, kuru pieklājīga satikšana ir a) kaut kas līdzīgs modei labajos laikos, b) izdzīvošana grūtajos laikos. Romāna blāvā siena – Grosvaldu tēvs, auksts un neemocionāls cilvēks. Savukārt romāna emocionālā kulminācija – Jāzepa Grosvalda nāves atskaņas, kas acīmredzot liek apzināties, ka tas bijis smags trieciens dzimtai un būtisks zaudējums gadsimtam, varbūt pat simbolisks Latvijas beigu sākums pirms vēl valsts bija pa īstam sākusies.
Laiks, kurā Grosvaldiem ir lemts būt – no 19. gadsimta vidus līdz abu Mēriju Grīnbergu laikam ieilgušajā padomijā – ir aizraujošs, tāpēc romānu tīri formālu pazīmju dēļ lasīt ir interesanti un svētīgi. Saturisko pusi nodrošina dzimtas vīriešu līdzdalība mākslas un politikas jautājumos un sieviešu līdzpārdzīvojums visam notiekošajam, ar laiku paliekot par galveno liecinošo balsi. Romāna kopējais nopelns – protams, Kristīnes Želves pašaizliedzīgajā darbā un interesē par materiālu. Akcentu, formas un uzmanības piesaistes līmenī “Grosvaldi” šobrīd ierindojas labāko kultūrvēsturisko romānu kolekcijā.
Kultūrzīmes
Pieci Grosvaldu bērni – kā vienas rokas pieci pirksti, kā piecu pirkstu lūgšana valstij, vārdā Latvija: par brīvību būt latvietim, nevis tēlot vācieti; par brīvību būt valstij, nevis guberņai; par brīvību būt tādam, kāds esi; par brīvību darīt to, ko vēlējies. Un visbeidzot par brīvību būt dzīvam, nevis eksistēt. Tas viss ir atrodams Grosvaldu-Grīnbergu varenajā dzimtā, kuras apmērus, robežas, kaislības un korekti nostādītas balsis pa īstam lasītājs var aptvert, izlasot rakstnieces un režisores Kristīnes Želves romānu “Grosvaldi”. It kā jau stāsts zināms, tomēr kultūrvēsturisko romānu kults (atvainojiet par kalambūru) pēdējā laikā atgādina, ka vēsture ir katrs no mums.
Arī bez autores pēcvārda ir skaidrs, ka “Grosvaldi” tapa ilgi. Rakstniece nopietni un cītīgi pētījusi muzeju, krājumu un privātos materiālus, liela nozīme bijusi arī satiksmei ar tiem, kas šos materiālus pārzina profesionāli. Romāns ir intertekstuāls un kultūrzīmēm caurausts, taču tas ir darīts, izmantojot gan reālās ziņas un “citātus” no pagātnes, gan iedomātās, kā arī atmosfairiskas izpratnes veicināšanai varoņu runā ieplūst mūsdienu valodas ekspresija (kamoon, ako?). Uzdrošināšanās, paliekot objektivitātes robežās. Jauna tipa literatūra, kurai nepietiek vairs tikai ar patiesību un tikai ar izdomājumu, bet kura joprojām tēmē uz postpostmodernismu. No literārās krustošanās – formas ziņā ko līdzīgu darba Inga Gaile savos jaunākajos romānos, un tā ir ļoti atbalstāma kvalitātes zīme.
Smalki un droši – tā varētu raksturot Kristīnes Želves darbu. Visvairāk, protams, pārsteidz formas un izteiksmes dažādība, raibs deķis, kuru veido nospodrinātu frāžu akmentiņi un bluķi. Autore centās palikt viņa pati – gluži kā katrs no Grosvaldiem – un veidojusi romānu arī ar kinematogrāfiskas montāžas paņēmieniem: te ir apzināti veidots un akcentēts ritms (grafiski un sintaktiski), sižetiski atkārtojumi, kurus varbūt iedvesmojusi Mērijas Grīnbergas vecākās dienasgrāmata (ak, atmiņa!), panākts balanss starp atstāstījumu un dokumentu citātiem, lai gan ne vienmēr ir iespējams tos nošķirt. Želve arī savā romāna valodā iepludina savu varoņu valodas niķus, brīžiem palikdama tik brīva, ka nedarbojas arī latviešu literārās valodas labie nodomi pareizi novietot vārdiņu “dēļ” (sīkums, bet uzkrītoši). Žanru dažādība – no vēstulēm līdz apziņas plūsmai. Vēstījuma variācijas – dažreiz par vienu un to pašu notikumu stāsta vairāki Grosvaldi, un, ja palūkojas tuvāk, var saskatīt viedokļu krustošanos. Balsu polifonija – lai gan ar gadiem pieaug un mainās katrs no Grosvaldiem, to balsis atšķiras.
Kristīne Želve ir spilgtas un tādu kā sentimentālu vēdera tauriņu rosinošas literāras detaļas meistare, ko varēja just viņas pirmajā grāmatā – stāstu krājumā “Meitene, kas nogrieza man matus” (Mansards, 2011; iegūta Latvijas Literatūras gada balva nominācijā “Debija”, 2012). Grosvaldu dzīves šajā Želves rakstības manierē, kas labdabīgi sarunājas ar pagātnes atmiņām, nāk ar mazliet smeldzīgu bērnības un ģimenes saišu glorifikāciju. Un ja pirmajai glorifikācijai vēl varētu viegli piekrist, tad Grosvaldu ģimene lasītājam neliksies nemaz tik saliedēta un homogēna, kā ierasts mūsdienu pasakās. Pieci pirksti un vecāki to pamatā patiesībā ir diezgan neatkarīgi kontinenti, kuru pieklājīga satikšana ir a) kaut kas līdzīgs modei labajos laikos, b) izdzīvošana grūtajos laikos. Romāna blāvā siena – Grosvaldu tēvs, auksts un neemocionāls cilvēks. Savukārt romāna emocionālā kulminācija – Jāzepa Grosvalda nāves atskaņas, kas acīmredzot liek apzināties, ka tas bijis smags trieciens dzimtai un būtisks zaudējums gadsimtam, varbūt pat simbolisks Latvijas beigu sākums pirms vēl valsts bija pa īstam sākusies.
Laiks, kurā Grosvaldiem ir lemts būt – no 19. gadsimta vidus līdz abu Mēriju Grīnbergu laikam ieilgušajā padomijā – ir aizraujošs, tāpēc romānu tīri formālu pazīmju dēļ lasīt ir interesanti un svētīgi. Saturisko pusi nodrošina dzimtas vīriešu līdzdalība mākslas un politikas jautājumos un sieviešu līdzpārdzīvojums visam notiekošajam, ar laiku paliekot par galveno liecinošo balsi. Romāna kopējais nopelns – protams, Kristīnes Želves pašaizliedzīgajā darbā un interesē par materiālu. Akcentu, formas un uzmanības piesaistes līmenī “Grosvaldi” šobrīd ierindojas labāko kultūrvēsturisko romānu kolekcijā.
Kultūrzīmes
May 16, 2022
Šis būs nepopulārs viedoklis un vērtējums.
Tūkstoš sīku lausku (fragmentu), bet vienota bilde (stāsts) tā arī neizveidojās.
Vienu grāmatu šādā stilā es varu nomocīt, bet ne vairāk. Lai gan man aizdomas, ka nākotnē 90 procenti grāmatu būs sarakstītas šādā manierē. Cerams, tas nenotiks manas dzīves laikā. Jo šāds rakstības stils galīgi nav man - ap 120.lpp sapratu, ka esmu nogurusi no šīs grāmatas un visa turpmākā lasīšana (ak vai, vēl 300 lpp) lasīsies ar piespiešanos. Ja tā būtu no bibliotēkas ņemta, nestu atpakaļ puslasītu, bet pašas pirktu spiedu sevi lasīt līdz galam. (Mani tarakāni, kas liek izlasīt līdz galam, ja kaut cik var izturēt!).
Ja ir slinkums lasīt vai arī gribētos palasīt, taču kaut ko citu, skaidrs, ka nav labi. Un es tā jutos.
Dzīvesstāsti, biogrāfijas, ģimenes un dzimtas sāgas ir mana visvismīļākā literatūra, bet ar šo iznāca aplauziens.
Nodaļu "Jaunais Jāzeps pirmoreiz Parīzē" vispār nespēju palasīt. Kas tas bija? Apziņas plūsma? Tā arī nesapratu, vai dienasgrāmatu ieraksti nodaļās par Jāzepu ir autentiski vai autores izdomāti?!
Sajūta, ka autore centusies rakstīt stilīgi un "kruti", bet vai izdevies? Augstais GR vērtējums laikam liecina, ka jā. (Vai arī daudzi likuši augstus vērtējumus, jo arī tas ir stilīgi?).
Ko tu man, konservatīvam cilvēkam, padarīsi. Es lasīšu citus autorus un stāstus. Pie šīs rakstnieces daiļrades nav vēlēšanās vēl kādreiz pakavēties. Nu neder, manā skatījumā, romānā par 19.-20.gs miju tādi vārdi, kā, piemēram, "ielaikot", "correction" un "besī"! Pat ja tas ir romāns par progresīvi domājošiem, savam laikam pa priekšu ejošiem cilvēkiem.
Vēl viena lieta, ko nespēju saprast daudzās mūsdienu grāmatās - nu kāpēc piezīmes jāliek grāmatas beigās?! Ja katrā otrajā teikumā ir pa piezīmei, to vien dari, kā šķirsti smago grāmatu turpu šurpu un lasi grāmatu ar piezīmju sadaļā ieliktu pirkstu. Ļoti neērti un apgrūtinoši. Vienbrīd sāc domāt "ai, vai nav vienalga, kas tur paskaidrots, apnicis turēt grāmatu tik neērtā pozā". Otro pusi lasīju, vairs neskatoties piezīmēs un skaidrojumos. (Mīļie izdevēji, nu, lūdzu, "neražojiet" tādas grāmatas, kur piezīmes ir beigās! Veicot nelielu aptauju, secināju, ka neesmu vienīgā, kam nepatīk šāds stils.)
Šādas grāmatas droši vien daļēji ir par iemeslu, kāpēc es nepiedodami maz lasu un gribu lasīt jauno latviešu autoru grāmatas... Bet tiešām nespēju lasīt ar baudu, piedošanu.
Tūkstoš sīku lausku (fragmentu), bet vienota bilde (stāsts) tā arī neizveidojās.
Vienu grāmatu šādā stilā es varu nomocīt, bet ne vairāk. Lai gan man aizdomas, ka nākotnē 90 procenti grāmatu būs sarakstītas šādā manierē. Cerams, tas nenotiks manas dzīves laikā. Jo šāds rakstības stils galīgi nav man - ap 120.lpp sapratu, ka esmu nogurusi no šīs grāmatas un visa turpmākā lasīšana (ak vai, vēl 300 lpp) lasīsies ar piespiešanos. Ja tā būtu no bibliotēkas ņemta, nestu atpakaļ puslasītu, bet pašas pirktu spiedu sevi lasīt līdz galam. (Mani tarakāni, kas liek izlasīt līdz galam, ja kaut cik var izturēt!).
Ja ir slinkums lasīt vai arī gribētos palasīt, taču kaut ko citu, skaidrs, ka nav labi. Un es tā jutos.
Dzīvesstāsti, biogrāfijas, ģimenes un dzimtas sāgas ir mana visvismīļākā literatūra, bet ar šo iznāca aplauziens.
Nodaļu "Jaunais Jāzeps pirmoreiz Parīzē" vispār nespēju palasīt. Kas tas bija? Apziņas plūsma? Tā arī nesapratu, vai dienasgrāmatu ieraksti nodaļās par Jāzepu ir autentiski vai autores izdomāti?!
Sajūta, ka autore centusies rakstīt stilīgi un "kruti", bet vai izdevies? Augstais GR vērtējums laikam liecina, ka jā. (Vai arī daudzi likuši augstus vērtējumus, jo arī tas ir stilīgi?).
Ko tu man, konservatīvam cilvēkam, padarīsi. Es lasīšu citus autorus un stāstus. Pie šīs rakstnieces daiļrades nav vēlēšanās vēl kādreiz pakavēties. Nu neder, manā skatījumā, romānā par 19.-20.gs miju tādi vārdi, kā, piemēram, "ielaikot", "correction" un "besī"! Pat ja tas ir romāns par progresīvi domājošiem, savam laikam pa priekšu ejošiem cilvēkiem.
Vēl viena lieta, ko nespēju saprast daudzās mūsdienu grāmatās - nu kāpēc piezīmes jāliek grāmatas beigās?! Ja katrā otrajā teikumā ir pa piezīmei, to vien dari, kā šķirsti smago grāmatu turpu šurpu un lasi grāmatu ar piezīmju sadaļā ieliktu pirkstu. Ļoti neērti un apgrūtinoši. Vienbrīd sāc domāt "ai, vai nav vienalga, kas tur paskaidrots, apnicis turēt grāmatu tik neērtā pozā". Otro pusi lasīju, vairs neskatoties piezīmēs un skaidrojumos. (Mīļie izdevēji, nu, lūdzu, "neražojiet" tādas grāmatas, kur piezīmes ir beigās! Veicot nelielu aptauju, secināju, ka neesmu vienīgā, kam nepatīk šāds stils.)
Šādas grāmatas droši vien daļēji ir par iemeslu, kāpēc es nepiedodami maz lasu un gribu lasīt jauno latviešu autoru grāmatas... Bet tiešām nespēju lasīt ar baudu, piedošanu.
February 1, 2022
Liels bija mans pārsteigums, atklājot, ka Mākslas muzeja gleznās redzamo pamatīgo, smago latviešu tēlu autors Jāzeps Grosvalds patiesībā ir bijis draisks jaunietis. Un tādus pārsteigumus grāmata man piedāvāja vienu pēc otra. Latviešu 20. gs. bohēma, spiegi un angļu valoda, kas nodod jaunās latvietes. Un pārsteigumi nāca kopā ar dziļu literāro baudījumu.
Lai arī sākumā es piktojos, ka Marijas Grosvaldes dusmu lēkmju aprakstā ir minēts pilnīgi viss, ko var savā mūžā izdarīt viena upe, un jau bažīgi gaidīju nākamo sinonīmiem pārbagāto personifikāciju, tas nenotika. Nezinu, vai autore ierakstījās, vai es ielasījos, bet tālākās nodaļas nekaitināja, nebakstīja. Reizēm tās maigi ieaijāja vides aprakstots, reizēm lika saausīties postmodernisma skartajā valodā, nereti ļāva apbrīnot neticami spēcīgās ģimenes saites un uzticību starp brāļiem un māsām, reizēm sevi sapurināt, atgādinot sev, ka tā tomēr ir Kristīne Želve, kas izgaismo un pin kopā atstātās atmiņas. Autora talants un atbildība. Varbūt sods. Līdzīga atziņa man bija par Kivirehka Zilo, ragaino dzīvnieku.
Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas nokļūst manā nebeidzamajā lasāmo grāmatu sarakstā. Paldies autorei par to, paldies par visu, ko viņa darījusi Grosvaldu ģimenes, Latvijas un latviešu pamatu labā. Par to un nenoliedzamo talantu arī piektā zvaigzne.
Lai arī sākumā es piktojos, ka Marijas Grosvaldes dusmu lēkmju aprakstā ir minēts pilnīgi viss, ko var savā mūžā izdarīt viena upe, un jau bažīgi gaidīju nākamo sinonīmiem pārbagāto personifikāciju, tas nenotika. Nezinu, vai autore ierakstījās, vai es ielasījos, bet tālākās nodaļas nekaitināja, nebakstīja. Reizēm tās maigi ieaijāja vides aprakstots, reizēm lika saausīties postmodernisma skartajā valodā, nereti ļāva apbrīnot neticami spēcīgās ģimenes saites un uzticību starp brāļiem un māsām, reizēm sevi sapurināt, atgādinot sev, ka tā tomēr ir Kristīne Želve, kas izgaismo un pin kopā atstātās atmiņas. Autora talants un atbildība. Varbūt sods. Līdzīga atziņa man bija par Kivirehka Zilo, ragaino dzīvnieku.
Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas nokļūst manā nebeidzamajā lasāmo grāmatu sarakstā. Paldies autorei par to, paldies par visu, ko viņa darījusi Grosvaldu ģimenes, Latvijas un latviešu pamatu labā. Par to un nenoliedzamo talantu arī piektā zvaigzne.
October 27, 2021
to, cik svarīgs kāds izrādās vēstures tapšanā, var saprast tikai tad, kad arī vēsture ir kļuvusi par vēsturi.
September 21, 2021
Blīvs un aizraujošs ceļojums Latvijas kultūras vēsturē. Domājot par to, kā to novērtēt, sapratu, ka labas ir tās grāmatas, kas nostrādā kā meta-teksts un rosina meklēt tālāk. Pēc šīs grāmatas izlasīšanas manā sarakstā ir nonākušas vismaz trīs citas: Fedja. Teodors. Tulio, Džo: Jāzepa Grosvalda dzīve un māksla un Deglava "Rīga", no kuras esmu lasījusi tikai pirmo sējumu.
Jāuzteic pamatīgais izpētes darbs, rūpīgie skaidrojumi grāmatas beigās, bagātā valoda un īpatnēji lietotās jaunlaiku kultūras asociācijas un izteicieni, kas, attiecināti uz senāku periodu (vai tikai man tā šķita), piešķīra precīzāku nozīmi senajam. Ļoti iesaku.
Jāuzteic pamatīgais izpētes darbs, rūpīgie skaidrojumi grāmatas beigās, bagātā valoda un īpatnēji lietotās jaunlaiku kultūras asociācijas un izteicieni, kas, attiecināti uz senāku periodu (vai tikai man tā šķita), piešķīra precīzāku nozīmi senajam. Ļoti iesaku.
November 22, 2021
Pēc ilgāka laika atgriežos gudrīdos ar, manuprāt, vienu no spožākajām grāmatām, kāda jebkad mitinājusies manā grāmatplauktā.
Par Latviju, par tās cilvēkiem. Un to trauslumu, ko nes līdzi vēsturiskie notikumi. Paldies autorei, tagad savu lasāmkārtu gaida arī Mērijas Grīnbergas apjomīgās atmiņas.
"Laimīgam būt ir kaut kas pretējs kā dzīvot.
Un beigās mēs nebūsim laimīgi, mēs būsim dzīvojoši."
Par Latviju, par tās cilvēkiem. Un to trauslumu, ko nes līdzi vēsturiskie notikumi. Paldies autorei, tagad savu lasāmkārtu gaida arī Mērijas Grīnbergas apjomīgās atmiņas.
"Laimīgam būt ir kaut kas pretējs kā dzīvot.
Un beigās mēs nebūsim laimīgi, mēs būsim dzīvojoši."
March 5, 2024
Pēc Jāzepa Grosvalda izstādes Mākslas muzejā vēlējos vairāk ienirt viņa dzīvesstāstā. Šī grāmata krietni atšķīras no literatūras, ko lasu ikdienā. Kaut kā jo īpaši patika man ar to, cik ļoti lasot savā ziņā aizdzīvojos laikā, kad dzīvoja Grosvaldi.
May 24, 2024
Absoluti lielisks darbs!
Atklāt Grosvaldu dzimtas ieguldījumu mūsu valstī, lai apzinātos okupācijas nodarīto postu latviešu kultūrai un tautai. Brīnišķīga valoda, smējos un skumu lasot.
Man bija iespēja apmeklēt LVMM izstādi par Jāzepu Grosvaldu, viņa radošu devumu visā ekspozīcijā sākot ar skicēm, dienas grāmatu fragmentiem un viņa izcilajiem darbiem. Vēl ilgi dzīvošu grāmatā un pirms kara Latvijā 🇱🇻
Atklāt Grosvaldu dzimtas ieguldījumu mūsu valstī, lai apzinātos okupācijas nodarīto postu latviešu kultūrai un tautai. Brīnišķīga valoda, smējos un skumu lasot.
Man bija iespēja apmeklēt LVMM izstādi par Jāzepu Grosvaldu, viņa radošu devumu visā ekspozīcijā sākot ar skicēm, dienas grāmatu fragmentiem un viņa izcilajiem darbiem. Vēl ilgi dzīvošu grāmatā un pirms kara Latvijā 🇱🇻
January 10, 2022
Tik skaisti uzzināt, ka latviešiem arī ir bijis savs belle epoque!
Lasīju un brīnījos, un sapņoju, un iedomājos, un sajūsminājos, un aizkustinājos. Un, protams, beigās arī skumu. Šausmīgi skumji, ka viss ir beidzies, viss pagājis, viss zudis. Velns, kāpēc staigājot pa Parīzi ir sajūta, ka vēsture ir dzīva, bet, domājot par mūsu vēstures spožajiem mirkļiem - ka viss ir miris…
Kristīne Želve ir izdarījusi monumentālu darbu un, pateicoties viņas radošajam talantam, vienas dzimtas (Latvijas valstij ļoti nozīmīgas dzimtas) stāsts ir izkāpis ārā no muzejiskuma, arhīvu formalitātes rāmjiem un apaudzis ar emocijām, sarunām, notikumiem, kas aizrauj līdzi lasītāju. Šoreiz tāpat kā pēc izcilām izrādēm, gribas skaļi applaudēt un saukt - Bravo!
Lasīju un brīnījos, un sapņoju, un iedomājos, un sajūsminājos, un aizkustinājos. Un, protams, beigās arī skumu. Šausmīgi skumji, ka viss ir beidzies, viss pagājis, viss zudis. Velns, kāpēc staigājot pa Parīzi ir sajūta, ka vēsture ir dzīva, bet, domājot par mūsu vēstures spožajiem mirkļiem - ka viss ir miris…
Kristīne Želve ir izdarījusi monumentālu darbu un, pateicoties viņas radošajam talantam, vienas dzimtas (Latvijas valstij ļoti nozīmīgas dzimtas) stāsts ir izkāpis ārā no muzejiskuma, arhīvu formalitātes rāmjiem un apaudzis ar emocijām, sarunām, notikumiem, kas aizrauj līdzi lasītāju. Šoreiz tāpat kā pēc izcilām izrādēm, gribas skaļi applaudēt un saukt - Bravo!
September 14, 2021
Negaidīju, ka grāmata iedarbosies tik emocionāli. Grosvaldu dzimta manā iztēlē atdzīvojās, kļuva reāla, tuva, sajūtama. Es apbrīnoju, kā autore panākusi tādu klātbūtnes sajūtu. Meistarīgi savītas vēstures liecības, dokumentāli fakti kopā ar literāru interpretāciju, un rezultāts ir ļoti dzīvs un elpojošs. Kad savus iespaidus stāstīju draugam, viņš teica: "Izklausās, ka tu esi bijusi laika mašīnā". Un, jā, es jutos kā laika mašīnā. It kā pati būtu tam visam klāt stāvējusi. Tik viegli, dzīvi un īsti grāmata skanēja manī.
Grāmatas vidū raudāju par Džo, raudāju visu pēdējo nodaļu grāmatas beigās un jo īpaši, lasot priekšmetu sarakstu, ar kuru noslēdzas grāmata. Sēdēju kādu brīdi kā apdullusi pēc tam, kad aizvēru pēdējo lappusi.
Es zinu, ka Latvija mums ir dārgi maksājusi. Bez Grosvaldiem ir bijušas vēl citas dzimtas, citi stāsti, bet pietiek kaut ar vienu šādu grāmatu, lai līdz kaulam sajustu to, ar kādu darbu un cīņu mūsu valsts radās, un cik sāpīgi tā tika zaudēta. Tas, ka Latvijas neatkarība tika atjaunota, arī ir pielīdzināms brīnumam. Un aiz tā visa - likteņi.
Kā man patika svešvalodu mudžekļi, dažādu vēsturisku personu vārdi, mākslinieku vārdi, citāti, foto apraksti! Ne visus personāžus zināju, ne visu varēju līdz galam precīzi uztvert, toties, cik krāšņa pasaules aina uzburta. Par Parīzi, par māksliniekiem, par gleznošanu lasīju ar mīlestību un iedvesmu. It kā varētu tur blakus uz brīdi pabūt. Un ne mazāk aizraujoši arī par diplomātiskajām spēlēm. Jā, un vēl pa mīlestību arī un ģimeni. It kā būtu ar Grosvaldiem kopā bijusi viņu dzīvoklī. Tagad Grosvaldi man ir savējie. Tuvie.
"Grosvaldus" ielieku izcilo grāmatu plauktā. Un paklanos autorei ar vislielāko cieņu.
Grāmatas vidū raudāju par Džo, raudāju visu pēdējo nodaļu grāmatas beigās un jo īpaši, lasot priekšmetu sarakstu, ar kuru noslēdzas grāmata. Sēdēju kādu brīdi kā apdullusi pēc tam, kad aizvēru pēdējo lappusi.
Es zinu, ka Latvija mums ir dārgi maksājusi. Bez Grosvaldiem ir bijušas vēl citas dzimtas, citi stāsti, bet pietiek kaut ar vienu šādu grāmatu, lai līdz kaulam sajustu to, ar kādu darbu un cīņu mūsu valsts radās, un cik sāpīgi tā tika zaudēta. Tas, ka Latvijas neatkarība tika atjaunota, arī ir pielīdzināms brīnumam. Un aiz tā visa - likteņi.
Kā man patika svešvalodu mudžekļi, dažādu vēsturisku personu vārdi, mākslinieku vārdi, citāti, foto apraksti! Ne visus personāžus zināju, ne visu varēju līdz galam precīzi uztvert, toties, cik krāšņa pasaules aina uzburta. Par Parīzi, par māksliniekiem, par gleznošanu lasīju ar mīlestību un iedvesmu. It kā varētu tur blakus uz brīdi pabūt. Un ne mazāk aizraujoši arī par diplomātiskajām spēlēm. Jā, un vēl pa mīlestību arī un ģimeni. It kā būtu ar Grosvaldiem kopā bijusi viņu dzīvoklī. Tagad Grosvaldi man ir savējie. Tuvie.
"Grosvaldus" ielieku izcilo grāmatu plauktā. Un paklanos autorei ar vislielāko cieņu.
October 21, 2021
Ir dienas, kad nokļūstu kaut kādā starptelpā - kurā rodos no jauna. Kurā ir tilts starp laikiem, kurā no pelniem man ir iespēja sevi uzradīt, izvēloties, ko paturēšu, kam ļaušu izgaist.
Nekur tālu parasti neeju - uz iepriekšējo gadsimtu miju. Šķiet gana laba vieta, no kuras sākt - vēlreiz piedzimt. Par latvieti, par cilvēku. Līdzās ar Grosvaldiem, ar Ernestu Birzmani, ar Jūliju M. Kopā ar Kristīne Želve "Grosvaldi".
... jo tālāk lasu, jo vairāk pamanu Fransuā Rablē Kristīne Želve grāmatā - mirkļos un formās, dzejās un pēcnodaļu piezīmēs, nesakarīgās vārdu virtenēs un patiesi dziļā vēstījumā…
Valoda, vārdi kā skali - vērtīgi, sašķelti, atskabargaini. Vai būs reiz arī kāda pagale, no kuras gaismu gūt un siltumu? Un tad tas notiek - it kā parastas 298.lpp stūrītī roka nevilšus uzraksta vārdus: "No skaliem aptveršana siltums sāk plūst... Paldies, Želves k-dze!"
Izlasīts! Ar zīmuli grāmatai apakšvirsraksts dots:
"Par kaķi nekļūst, par kaķi dzimst." - Jānis Einfelds
Nekur tālu parasti neeju - uz iepriekšējo gadsimtu miju. Šķiet gana laba vieta, no kuras sākt - vēlreiz piedzimt. Par latvieti, par cilvēku. Līdzās ar Grosvaldiem, ar Ernestu Birzmani, ar Jūliju M. Kopā ar Kristīne Želve "Grosvaldi".
... jo tālāk lasu, jo vairāk pamanu Fransuā Rablē Kristīne Želve grāmatā - mirkļos un formās, dzejās un pēcnodaļu piezīmēs, nesakarīgās vārdu virtenēs un patiesi dziļā vēstījumā…
Valoda, vārdi kā skali - vērtīgi, sašķelti, atskabargaini. Vai būs reiz arī kāda pagale, no kuras gaismu gūt un siltumu? Un tad tas notiek - it kā parastas 298.lpp stūrītī roka nevilšus uzraksta vārdus: "No skaliem aptveršana siltums sāk plūst... Paldies, Želves k-dze!"
Izlasīts! Ar zīmuli grāmatai apakšvirsraksts dots:
"Par kaķi nekļūst, par kaķi dzimst." - Jānis Einfelds
January 30, 2023
Kādu laiku dzīvoju ne savā, bet Grosvaldu ģimenē, līdzdzīvojot Latvijas dzimšanu, karus, bēgļu gaitas, brīvās Latvijas diplomātu spozmi, māksliniecisko bohēmu, tik vieglo pārvietošanos maršrutā Rīga- Londona- Parīze, krievu ienākšanu un skaistuma un cerību sabrukšanu. Pieredzot sāpes par ģimenes izjukšanu, nāvi, kaislību, pieķeršanos, ziedošanos, dejas, smieklus, kritienus. Iedziļinoties ne-parastu cilvēku ikdienā, izjūtās, dienasgrāmatās un saprotot, ka, pateicoties arī viņiem, mēs dzīvojam brīvā, pasaules kultūras un savu tradīciju piepildītā Latvijā
December 22, 2025
Grosvaldi ievilka un neatlaiž. Stāsts ne tikai par dzimtas, bet arī valsts vēsturi. Krāšņs, unikāls materiāls, apjomīgs pētījums, interesantas dzīves un pats galvenais - jūtīgs, smalks autores līdzpārdzīvojums ikkatram stāsta varonim, neizskaistinot un nenoniecinot. Grosvaldus gribas paturēt plauktā acu augstumā un palikt ar viņiem kopā ilgāk.
Read
September 7, 2021Ar sajūsmu metos lasīt, bet tālāk par pirmo nodaļu netiku. Tiešām ir noausts raibs valodas deķis un ir smeķīga valoda. Grāmatai par intensīvu, bet kā filma būtu laba.
November 9, 2024
Ir brīnišķīgi izzināt vēsturi, iepazīstot kāda cilvēka vai cilvēku dzīvesstāstus. Un ir īpaši zīmīgi tā apzināties savas tautas vēsturi.
December 4, 2021
Aizverot grāmatas pēdējo lappusi, viennozīmīgi gribu likt piecas zvaigznes - par iepazīstināšanu ar visu Grosvaldu dzīvēm un raksturu. Par milzīgo darbu, sakārtojot Grosvaldu dienasgrāmatas un vēstules.
Lasot tomēr bija brīži, kad šaubījos, vai lasīšanu turpināt. Likās, ka autore grib vienā darbā ielikt visus sev zināmos vārdus, sinonīmus. Tas bija par daudz, par garlaicīgu, par neizturamu. Bet tad noklausījos "Radio mazā lasītava", kur autore stāsta par šīs grāmatas tapšanu, sakot, ka grāmatā izmantotas Grosvaldu dienasgrāmatas un vēstules un tās ir tik labi uzrakstītas, ka neviens rakstnieks labāk neuzrakstīs. Šī bija atbilde uz manām kontraversālajām sajūtām par grāmatu - Grosvaldu rakstītās lappuses lasījās raiti, autores - drusku klamzīgi. Neskatoties uz to, grāmata ir izcils kultūrvēsturisks notikums. Paldies, Kristīne Želve!
Lasot tomēr bija brīži, kad šaubījos, vai lasīšanu turpināt. Likās, ka autore grib vienā darbā ielikt visus sev zināmos vārdus, sinonīmus. Tas bija par daudz, par garlaicīgu, par neizturamu. Bet tad noklausījos "Radio mazā lasītava", kur autore stāsta par šīs grāmatas tapšanu, sakot, ka grāmatā izmantotas Grosvaldu dienasgrāmatas un vēstules un tās ir tik labi uzrakstītas, ka neviens rakstnieks labāk neuzrakstīs. Šī bija atbilde uz manām kontraversālajām sajūtām par grāmatu - Grosvaldu rakstītās lappuses lasījās raiti, autores - drusku klamzīgi. Neskatoties uz to, grāmata ir izcils kultūrvēsturisks notikums. Paldies, Kristīne Želve!
January 15, 2022
"[C]ilvēks vienmēr ir viens un paliks viens. Un, ja divi cilvēki to saprot abi, tad starp viņiem var pastāvēt tas, ko dēvē par draudzību vai mīlestību."
Pirms grāmatas lasīšanas liku uz darbu lielas cerības. Lasīšanas gaitā jutu tikpat lielu vilšanos, bet jāsaka, ka grāmatas otrā daļa to mazināja.
Darbs ļoti neviendabīgs. To grūti nosaukt par vēsturisko romānu, drīzāk tas ir vēstuļu, epizožu un autores brīvas fantāzijas apvienojums, kurā parādās arī leksika, kas noteikti netika izmantota romāna darbības laikā ("May the Force be with you"? Nopietni?). Brīžiem ļoti kaitināja tas, ka vietā un nevietā tiek atkārtotas frāzes, teikumi un pat rindkopas - prasījās lielāku redaktora iesaisti. Bet ir skaidrs, ka autore ar visu sirdi un dvēseli strādājusi ar materiālu, turklāt otrā daļa bija pat ļoti laba.
Pirms grāmatas lasīšanas liku uz darbu lielas cerības. Lasīšanas gaitā jutu tikpat lielu vilšanos, bet jāsaka, ka grāmatas otrā daļa to mazināja.
Darbs ļoti neviendabīgs. To grūti nosaukt par vēsturisko romānu, drīzāk tas ir vēstuļu, epizožu un autores brīvas fantāzijas apvienojums, kurā parādās arī leksika, kas noteikti netika izmantota romāna darbības laikā ("May the Force be with you"? Nopietni?). Brīžiem ļoti kaitināja tas, ka vietā un nevietā tiek atkārtotas frāzes, teikumi un pat rindkopas - prasījās lielāku redaktora iesaisti. Bet ir skaidrs, ka autore ar visu sirdi un dvēseli strādājusi ar materiālu, turklāt otrā daļa bija pat ļoti laba.
February 11, 2023
Lasīt "Grosvaldus" jauna kara ēnā bija savādi. Divi kari, kas jauc un maina Grosvaldu ģimenes uzbūvēto pasauli. Neparedzamība. Cerības un vilšanās. Izmisums par neparedzamību un stabilitātes neiespējamību.
"Grosvaldi" bez šaubām ir paliekošs darbs latviešu literatūrā. Kristīnei Želvei ir izdevies uzrakstīt vienas ģimenes stāstu, kas ir daudz vairāk nekā vienas ģimenes stāsts. Tas ir stāsts par simts gadiem Latvijas vēsturē, par cerībām, to sabrukumu un jaunu cerību rašanos. Pašu Grosvaldu balsis dienasgrāmatu un vēstuļu citātos vairo ticamību un klātesamību.
"Grosvaldi" bez šaubām ir paliekošs darbs latviešu literatūrā. Kristīnei Želvei ir izdevies uzrakstīt vienas ģimenes stāstu, kas ir daudz vairāk nekā vienas ģimenes stāsts. Tas ir stāsts par simts gadiem Latvijas vēsturē, par cerībām, to sabrukumu un jaunu cerību rašanos. Pašu Grosvaldu balsis dienasgrāmatu un vēstuļu citātos vairo ticamību un klātesamību.
November 4, 2023
Grāmata, kuru prasījās lasīt vakaros lēni un klusumā. Grāmata, kas atkal un atkal lika domāt par to, cik Latvijas 20.gadsimta vēsture ir bijusi nežēlīga un kādi būtu Latvijas un tās cilvēku likteņi, ja mums kaimiņos nebūtu tādas valsts...
Autore ir pelnījusi vislielākās uzslavas par to pētniecisko darbu, kas paveikts, lai šī grāmata, filma, izstāde un citi materiāli taptu. Tāpēc arī puszvaigznīte klāt. Neiedomājams darba apjoms...
Ja par to otru pusi, man bija par īsu. Un laiks līdz 1.pasaules karam bija par daudz, bet tas interesantākais - kara gadi un pēc, par maz. Bet saprotu, ka svarīgi ir, kādi materiāli pieejami.
K.Želve, ja ir tāda iespēja, rakstiet vēl par Grosvaldu Grīnbergu ģimeni, jo tik daudz vēl nav izstāstīts. Kas notika ar Emanuēlu, kā māsām un brāļiem gāja starpkaru gados, kā Mērija nokļuva atpakaļ Latvijā utt...?
Tas, kas patiešām traucēja - atsauces grāmatas beigās. Ja, to ir tik daudz, ērtāk būtu, ja tās atrastos lapas apakšā. Pat ja tas nozīmētu, ka dažreiz teksta lapā būtu par maz.
Paldies par šo grāmatu!
Autore ir pelnījusi vislielākās uzslavas par to pētniecisko darbu, kas paveikts, lai šī grāmata, filma, izstāde un citi materiāli taptu. Tāpēc arī puszvaigznīte klāt. Neiedomājams darba apjoms...
Ja par to otru pusi, man bija par īsu. Un laiks līdz 1.pasaules karam bija par daudz, bet tas interesantākais - kara gadi un pēc, par maz. Bet saprotu, ka svarīgi ir, kādi materiāli pieejami.
K.Želve, ja ir tāda iespēja, rakstiet vēl par Grosvaldu Grīnbergu ģimeni, jo tik daudz vēl nav izstāstīts. Kas notika ar Emanuēlu, kā māsām un brāļiem gāja starpkaru gados, kā Mērija nokļuva atpakaļ Latvijā utt...?
Tas, kas patiešām traucēja - atsauces grāmatas beigās. Ja, to ir tik daudz, ērtāk būtu, ja tās atrastos lapas apakšā. Pat ja tas nozīmētu, ka dažreiz teksta lapā būtu par maz.
Paldies par šo grāmatu!
August 25, 2025
Monumentāls darbs, kuru ar pārtraukumiem lasīju vismaz gadu. Tā nav vienkārša un prasa diezgan daudz laika, lai iedziļinātos. Nedaudz traucēja tas, ka piezīmes bija jāmeklē grāmatas beigās un tās nebija numurētas.
Būtisks darbs par vienu no nozīmīgākajām dzimtām Latvijas 20. gadsimta vēsturē. Daudz jaunumu, ieskats Latvijas vēsturē pirms Latvijas [līdz 1918.gadam], valstu diplomātiskajās attiecībās, kā Eiropā Latvija tika uztverta pēc Padomju Savienības okupācijas. Skumji, ka šāda dzimta palika bez "Grosvaldu" uzvārda nēsātājiem arī mūsdienās.
Savdabīgais rakstības stils, kad teksts latviešu valodā tiek savīts ar ģimenē citām lietotajām valodām - vācu, franču, krievu, angļu. Liek domāt, ka tik ļoti jau jauniešu sarunvaloda mūsdienās neatšķiras no tā, kā runāja arī 20. gadsimta sākumā. Valodu mikslis.
Taču jāatceras, ka, lai arī balstīta uz autores dziļu un nopietnu dzimtas izpēti, tas ir literārs darbs.
Būtisks darbs par vienu no nozīmīgākajām dzimtām Latvijas 20. gadsimta vēsturē. Daudz jaunumu, ieskats Latvijas vēsturē pirms Latvijas [līdz 1918.gadam], valstu diplomātiskajās attiecībās, kā Eiropā Latvija tika uztverta pēc Padomju Savienības okupācijas. Skumji, ka šāda dzimta palika bez "Grosvaldu" uzvārda nēsātājiem arī mūsdienās.
Savdabīgais rakstības stils, kad teksts latviešu valodā tiek savīts ar ģimenē citām lietotajām valodām - vācu, franču, krievu, angļu. Liek domāt, ka tik ļoti jau jauniešu sarunvaloda mūsdienās neatšķiras no tā, kā runāja arī 20. gadsimta sākumā. Valodu mikslis.
Taču jāatceras, ka, lai arī balstīta uz autores dziļu un nopietnu dzimtas izpēti, tas ir literārs darbs.
May 27, 2024
Kā raibs lupatu deķītis, tā šeit sašūts, saausts un sarakstīts stāsts par Grosvaldu ģimeni. Ik pa laikam tiek izcelti kādi stāsta mozaīkas gabaliņi, vēstules, notikumi un cilvēki. Sākumā lasījās raiti, bet bija vietas, kur kaut kas leca laukā, beigas bija smagnēji lasīt, bet tas vairāk uz tā fona, ka iepriekš mocījos ar Mērijas dienasgrāmatām. Ļoti patika grāmatas pirmā trešdaļa.
Par vienu lietu gan ļoti dusmojos, piezīmes grāmatas beigās, nu kad, kad šo lietu izbeigs izdevēji. Es cītīgi lasu visas piezīmes un tad nu pirms katras nodaļas apzinīgi tās izlasīju, bet ērtāk taču vienmēr būtu lapas apakšā! Šis nav uz lietotāju orientēts risinājums!
Par vienu lietu gan ļoti dusmojos, piezīmes grāmatas beigās, nu kad, kad šo lietu izbeigs izdevēji. Es cītīgi lasu visas piezīmes un tad nu pirms katras nodaļas apzinīgi tās izlasīju, bet ērtāk taču vienmēr būtu lapas apakšā! Šis nav uz lietotāju orientēts risinājums!
April 6, 2023
Apzinos, ka atšķirībā no vairākuma (85% no vērtējumiem ir 4 un 5 zvaigznes (turklāt 54% ir 5 zvaigznes), mans vērtējums ir daudz zemāks (pirmais vērtējums, kuram ir 1 zvaigzne), tomēr manā ieskatā šāds vērtējums ir pelnīts.
Mana vērtējuma pamatā ir tas, ka man nesalikās kopējais stāsts, jo grāmatā manā ieskatā bija apkopoti stāstiņi/atmiņas, kuri nesalikās (iespējams tas ir saistīts ar dažādajām valodām). Protams, iespējams man ar gaumi ir problēmas vai vienkārši esmu konservatīvs, tomēr manā ieskatā autore nerealizēja grāmatas potenciālu.
Mana vērtējuma pamatā ir tas, ka man nesalikās kopējais stāsts, jo grāmatā manā ieskatā bija apkopoti stāstiņi/atmiņas, kuri nesalikās (iespējams tas ir saistīts ar dažādajām valodām). Protams, iespējams man ar gaumi ir problēmas vai vienkārši esmu konservatīvs, tomēr manā ieskatā autore nerealizēja grāmatas potenciālu.
September 30, 2023
Viens no retajiem vēsturiska stila romāniem, ko labprāt redzētu savā grāmatu plauktā. Daudz pārdomu, interesantu ieskatu pagātnes liecībās, bet, kas šķita īpaši svarīgi - apziņas, cik labi dzīvot neatkarīgā Latvijā. Domāju, ka, ja caur šīs grāmatas prizmu skolas laikos būtu apguvusi konkrētos posmus Latvijas vēsturē, atmiņā paliktu kas vairāk - paldies par putekļu noslaucīšanu zināšanu robos. :)
August 15, 2025
Grāmata, kas ļauj ielūkoties ne tikai vienas dzimtas vēsturē, bet kopā izjust Latvijas vēstures līkločus. Patika, cik niansēti varēja izjust pirmskara latviešu sabiedrību. Autore ieguldījusi milzīgu darbu šai grāmatā.
@grāmatu klubiņš, grāmata #6.
@grāmatu klubiņš, grāmata #6.
March 29, 2022
Šī grāmata ir eposs.
June 13, 2025
my country is a pure fever dream. always has been. my country is the real america, the real thing democracy - born of a strong and steady grassroots wish for self governance, not from bloodshed, or imperialistic pretensions, or exploitation.
----------------
короче, заебись laba книжка, но. главный вопрос заключается. no kurienes Pulciņam bija visa tā naud'??? wth was he doing, šancēja par advokātu kautkādiem laikmetīgi atbilstošiem OJ Simpsona analogiem?? are grosvaldi sava laikmeta kardašjani?? i need a separate book on that.
----------------
pirmās nodaļas: латвиешу валуода lekna kā ganību zāle, trekna kā karote lauku krējuma, kā sulas pilla oga uz mēles, kā pelde siltā dīķī pirmsjāņu vasaras pēcpusdienā.
nodaļa par latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos --> uzsita baigo patriotismu. mani bieži bulingo par to, ka es brīvi runāju vairākās valodās, šeitan nu es pārliecinājos, ka tas ir pilnīgi normāli, rīga allaž ir bijuse multikulturāla vieta ar mišungu, i AM the basic factory settings version latvian, i AM the educated peasant, lasot prātā nāca ainiņa no filmas dvēseļu putenis, kur mūsējie tranšejā sēž un vāči šiem bļauj: "du bist ein BAUER" un tie pretī: "und du bist ein DIRSA" un jā, es esmu tas Bauer, kas no piekvēpušas zemnīcas caur skolām pasaules gaismā izsities, un nacionālais lepnums plēš mani teju pušu.
valodas lietojums, tās smalkais, niansētais pielietojums, lai attēlotu laikmetus un to maiņu, vispārējā naratīva konstrukcija, tēmas, ritmi, layers upon layers, nav kur piesieties.
īsumā: sen nebiju raudājis, grāmatu lasot - šeitan apraudājos vairākas reizes, no dažādām emocijām. 11/10, vienkārši izcili.
----------------
короче, заебись laba книжка, но. главный вопрос заключается. no kurienes Pulciņam bija visa tā naud'??? wth was he doing, šancēja par advokātu kautkādiem laikmetīgi atbilstošiem OJ Simpsona analogiem?? are grosvaldi sava laikmeta kardašjani?? i need a separate book on that.
----------------
pirmās nodaļas: латвиешу валуода lekna kā ganību zāle, trekna kā karote lauku krējuma, kā sulas pilla oga uz mēles, kā pelde siltā dīķī pirmsjāņu vasaras pēcpusdienā.
nodaļa par latviešu nacionālās pašapziņas veidošanos --> uzsita baigo patriotismu. mani bieži bulingo par to, ka es brīvi runāju vairākās valodās, šeitan nu es pārliecinājos, ka tas ir pilnīgi normāli, rīga allaž ir bijuse multikulturāla vieta ar mišungu, i AM the basic factory settings version latvian, i AM the educated peasant, lasot prātā nāca ainiņa no filmas dvēseļu putenis, kur mūsējie tranšejā sēž un vāči šiem bļauj: "du bist ein BAUER" un tie pretī: "und du bist ein DIRSA" un jā, es esmu tas Bauer, kas no piekvēpušas zemnīcas caur skolām pasaules gaismā izsities, un nacionālais lepnums plēš mani teju pušu.
valodas lietojums, tās smalkais, niansētais pielietojums, lai attēlotu laikmetus un to maiņu, vispārējā naratīva konstrukcija, tēmas, ritmi, layers upon layers, nav kur piesieties.
īsumā: sen nebiju raudājis, grāmatu lasot - šeitan apraudājos vairākas reizes, no dažādām emocijām. 11/10, vienkārši izcili.
May 21, 2022
Uzķēros uz skaļajiem slavinājumies, iespējams tieši tapēc vilšanās.
November 25, 2021
Vēl viens vērtīgs eksemplārs, kas papildinās mājas bibliotēku. Jau pirmajā nodaļā top skaidrs, cik milzīgs darbs ielikts no autores puses. Dokumentāli un valodnieciski bagātīgs stāsts. Lai arī Grosvaldi daudzi, galvenais savelkošais "diedziņš" tajā visā (vismaz, manuprāt) tieši ir Jāzeps jeb Džo. Arī otrajā grāmatas daļā, kad viņš jau sen miris, visas atmiņas un vēstules lielākā vai mazākā mērā caurvij viņa tēls. Īpaši patika arī tāpēc, ka grāmatas lasīšana iekrita reizē ar 18. novembra svētkiem, tādējādi stāstam piešķirot lielāku latvietības sajūtu.
December 20, 2021
Paldies autorei par milzīgo, skrupulozo darbu! Izcili uzrakstīts Latvijā ievērojamas un nozīmīgas dzimtas stāsts vēstures līkločos! Bauda bija lasīt un uzzināt. Paldies Kristīnei! Noteikti izlasīšu arī Mērijas Grīnbergas atmiņas.
Un vāks - vienkārši odziņa! Šai grāmatai jābūt katra latvieša grāmatplauktā! Lūdzu gaidu trešo tirāžu!
Un vāks - vienkārši odziņa! Šai grāmatai jābūt katra latvieša grāmatplauktā! Lūdzu gaidu trešo tirāžu!
Displaying 1 - 30 of 41 reviews