Regīna Ezera (1930-2002) (dzimtajā vārdā Regīna Šamreto) dzimusi 1930. gada 20.decembrī Rīgā amatnieka un medmāsas ģimenē. Mācījusies Rīgas 28. vidusskolā un N. Draudziņas 7. vidusskolā, ko absolvējusi ar sudraba medaļu. 1955. gadā beigusi Latvijas Valsts universitātes Žurnālistikas nodaļu. Strādājusi laikrakstā „Pionieris” un izdevniecībā „Bērnība”. Rakstniece bija divreiz precējusies – ar bijušo leģionāru Jēkabu Lasenbergu un ar žurnālistu tulkotāju Česlavu Kindzuli, abas laulības tikušas šķirtas. Rakstniecei ir trīs meitas – Inese, Ilze, Aija. Audzinādama trīs meitas, R.Ezera atlicina laiku arī patstāvīgam personības veidošanas darbam - literatūras, kultūras vēstures un dabaszinātņu studijām, dzimtās valodas apgūšanai un pilnveidošanai.
Regīnai Ezerai bija vairāki apbalvojumi: LPSR Nopelniem bagātās kultūras darbinieces (1974) un LPSR Tautas rakstnieces nosaukums (1981), apbalvota ar Eduarda Veidenbauma prēmiju (1968), LPSR Valsts prēmiju (1972), ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995). Regīna Ezera mirusi 2002.gada 11.jūnijā Ķegumā. Kopš 2003.gada R.Ezeras mājās Ķeguma "Briežos" atklātas rakstnieces memoriālās istabas.
šīs nebija laimīgas beigas.. tik daudz kas neatrisināts, neizrunāts. Vanags tikai domāja par sevi, ka viņu iecels augstākā amatā un vēl tā dzimšanas diena- teātris un vēl tās aizdomas par dēlu. Viss bija par un ap viņu. Kāpēc viņš domāja, ka Elza ir neglīta?! Man jau pašā sākumā nepatika viņa tēls.
Nabaga Elza. Pat tirgū nevar paiet garām puķu tirgotājai. Tik pieticīga, klusa un kautrīga. Nepārliecināta pati par sevi. No mākslas arī aizgāja prom.
Interesē, kas notiks tālāk, bet domāju, ka jau to varu paredzēt. Viss aizies vecajās sliedēs līdz mūža galam. Elza neizkāps no savas nedrošības čaulas, Vanags turpinās būt tāds kāds viņš ir. Viss vecais turpināsies. Ilgi un laimīgi.