Perfekcioniste

by Lelde Stumbre

Romāna centrā ir Rolanda Jēgere - sieviete, kura intuitīvi pārliecināta, ka dzīvo citu dzīvi, ne to, kas viņai bija paredzēta un kam viņa bija gatavojusies. Pašas rokām radīta perfekta dzīves telpa - māja, vīrs, bērni. Ka tajā trūkst sirds, zina tikai pati Rolanda. Kad rūpīgi veidotā konstrukcija saņem triecienu, perfekcioniste ir gatava to sagraut līdz pamatiem, lai uz tiem veidotu jaunu, tikpat perfektu sistēmu, kurā iepriekšējiem elementiem vairs nav vietas.

527 pages, Hardcover

Published January 1, 2021

Reviews

[Līga Balode · Rating 4 out of 5]

Perfekcioniste. Pēc nosaukuma gaidīju ko pavisam, pavisam citu.
Pēc izlasīšanas pirmā doma - vējš aizpūta zem lielās egles. Nākamā doma - karma, piedodiet, maita, sit skarbi un nekļūdīgi. Bet pēc tam kļūst bezgala skumji par sievieti, kura tā arī neizdzīvoja savu dzīvi, bet nostaigāja pa to kā pa skatuvi, nesajaucot savu tekstu un neizkrītot no lomas. Bet par perfekcionisti es vienalga viņu nesauktu.

[Linda Tomase · Rating 4 out of 5]

Šī grāmata varētu būt latviešu versija vienai no tām grāmatām, kas saucas Perfect Life vai Perfect Wife vai Perfect Lie, kaut kas no tā visa. Īpatnējs romāns - būvēts no visiem iespējamiem latviešu aizspriedumiem, stereotipiem, sīkām mānijām un ilūzijām par sevi un citiem. Brīžiem ļoti kaitinoši, bet vienlaikus interesanti un pat aizraujoši, gribās turpināt lasīt. Godīgi sakot, es pat īsti nezinu, ko par šo romānu domāt…

[Sandra Koka (pielasit_sirdi)]

Latviešu dramaturģe Lelde Stumbre savā jaunākajā romānā „Perfekcioniste” ir radījusi varen komplicētu, spilgtu un stipru sievietes tēlu. Galvenā varone Rolanda ir ne tikai vizuāli ugunīga- ar rubīnrudiem matiem, apspīlētām drēbēm un slaidu augumu, kura dēļ tā vien šķiet, ka visi apkārtējie vīrieši tiek pilnībā pārņemti viņas varā, bet Rolandā ir arī spēcīgi liesmojoša personība, kas ne tikai rada, piešķir dzīvīgumu telpām un apkārtējos cilvēkos iedvešs bijību, bet arī grauj. Savā ziņā, perfektā sieviete Rolanda, kas mēģina būt ideāla gan mājās, gan darbā, gam draugos, ir antivarone- ar savu valdonīgo varu, iznīcinot apkārtējo cilvēku dzīves, gan tiešā, gan pārnestā nozīmē. Vai ārēji neuzvaramais cietoksnis, ko galvenā varone ir gadu gaitā cēlusi kopā ar savu pārliecību, harismu un viedumu, patiesībā slēpj kādu neizārstētu traumu, kas pašā dziļākajā būtībā padara mūs visu tik vienlīdzīgus- cilvēcīgi ievainojumus.

☄️☄️☄️ Kurš teicis, ka latvieši nespēj sacenties literatūrā ar Meksikas romantiskajām TV-novelēm. Var, un kā vēl, Lelde Stumbre spridzina ar īpaši enerģisku galveno varoni, pārsteidzošiem un negaidītiem notikumiem un beigām, kurās vērts atvērt grāmatas pirmās lapas un vēlreiz pārlasīt, lai visi elementi saslēgtos kopā kā japāņu puzlē.

[Iveta Brūvere · Rating 5 out of 5]

Lieliska grāmata! Viss tik dzīvi uzrakstīts, ka sajūta, ka esmu noskatījusies filmu. Kaut arī sevi nekādi nevaru identificēt ar Rolandu, kaut kur viņa liekas sveša un sajūta, ka tādus cilvēkus es nepazīstu, tagad varu teikt - vienu pazīstu, un viņu sauc Rolanda. Stāsts par Rolandu ir izstāstīts no tik daudzām pusēm, ka nav iespēju neiepazīt. Un beigu daļā asaras birst kā pupas. Šī noteikti ir grāmata, kuru neaizmirst un stāsts vēl kādu laiku dzīvos manī.

[Lauritta · Rating 4 out of 5]

Principā es biju sajūsmā gan par autori kā atklājumu sev, gan par darbu un tā valodu.
Tomer grāmata bieza un kā jau tas ar biezām un garām grāmatām nereti atgadās - jo vairāk lasāmā, jo švakāk izdodas uzturēt gan spriedzi, gan kontekstu.

Es drusku pazaudējos beigās un tā līdz galam arī nesapratu nobeigumu.
Tāpēc tikai 4 zvaigznītes.

[Alisa Kiļjane · Rating 4 out of 5]

Sieviete.

Perfekts izskats, ideālas manieres, satriecošs domu gājiens un uzvedības modelis. Viss tiek piepildīts un sasniegts. Tāda ir šī romāna galvenā varone.

Bet?! Viņai trūkst empātijas. Viņa ir par vienu soli priekšā visam. Viņa spēj aprēķināt. Viņa alkst būt viena. Viena ar sevi. Vai ar kādu citu?

Kāds tam ir iemesls?
Vai tas ir noziegums būt atšķirīgai?
Vai tas tiek darīts apzināti?
Vai te ir jārokas dziļāk iekšā, lai saprastu un aptvertu pārdzīvojumu plašos platuma grādus?

Būs sāpīgi un vientuļi, būs interesanti un satriecoši.

[Lāsma U. · Rating 5 out of 5]

Varbūt nedaudz par garu. Varbūt arī nenoticēju ainiņām kādā Eiropas metropolē. Un kašķīgo lasītāju manī, nedaudz nokaitināja tas, ka neviens redaktors nepamanīja kādu sajukumu ar nedēļas dienām, kurš noteikti netraucēja tiem, kas nepamanīja, bet ļoti samulsināja mani (pat šķīru atpakaļ, lai meklētu konkrēto vietu grāmatā un mēģinātu šajā kļūdā atrast slēptu zemtekstu). Un vēl man ļoti nepatika galvenās varones vārds 😝
Bet par spīti šim visam - pārsteidzoši lieliska grāmata.

[Agita Šmitiņa · Rating 3 out of 5]

Sākums ar aizrautību, taču tik biezā "ķieģelī" rakstniecei ļoti jāpiepūlas uzturēt sižeta intrigu, interesantumu un nezaudēt saikni ar psiholoģisko pamatojumu varones rīcībai. Brīžiem izdodas, brīžiem nē, dažbrīd sajūta, ka autore vairs pati nezina, ko ar varoni darīt un tad nu beigās arī tā palaiž- pašu savā gaitā. Fūu, vairs nav jānoņemas ar beigām!

[Evelīna · Rating 5 out of 5]

Rolanda ir galvenā stāstā. Visu grāmatu mēģināju saprast, kāda viņa ir. Grāmaga izstāsta viņas dzīvi, domas gājienu un personību. Tomēr tā pat, man likās, ka nepaspēju īsti iepazīties ar Rolandu. Pēdējās lapaspuses lika man apstulbt, jo negaidīju kaut kādu notikumu.

Grāmata ir izcila. Gribētos jau vēl, bet nekas, visām labām lietām arī pienāk gals.

[Ieva Prauliņa · Rating 5 out of 5]

Kāpēc nav 10 zvaigžņu vērtējums- satriecoša,skumja,stipra,saprotama rīcībā......

[Kristīne Baltgalve · Rating 5 out of 5]

“Vientulība ir kaut kas romantisks, kas saistīts ar skumjām. Vientulības ilgas, vientulības smeldze, vientulība spēj iedzīt izmisumā.
Ar vienatni ir citādi. Lai arī cilvēks ir sabiedriska būtne, tam vajadzīga vienatne kā gaiss, ko elpot.”

“Bet parasti, kad tev borē - ja jūties slikti, maini savu dzīvi - cilvēks neuzdrošinās. Ne tādēļ, ka viņam būtu bail no pārmaiņām. Bail no nezināmā. Parasti tā lielā apskaidrība atnāk mūža otrā pusē vai kaut kur ap vidu - nav viegli izrauties no visiem tiem pinekļiem...”

[Astra Zilberte-Linde · Rating 4 out of 5]

Grāmata jau laba, tiešām.
Tikai līdzīgi kā ar mammu rīta kafiju, kad sāc, ir karsta, kad beidz (ja beidz) ir remdena, vēsa vai kaut kas jau paspējis iekrist. Tā nu man šīs apjomīgās grāmatas laikā iekrita izlasīt vēl pārīti citas, kas laikam tad arī runā pats par sevi. Dažbrīd pavīd elegants humors, skaisti dabas apraksti.
Būtu zinājusi grāmatas biezumu pirms pirkšanas, meklētu e-grāmatu.

[Ingūna Logina · Rating 5 out of 5]

Lieliska grāmata! Pabeidzu šo grāmatu lasīt ar asarām acīs un skudriņām pār visu ķermeni.

[Ingrida Ceple · Rating 5 out of 5]

Lasot pirmo nodaļu, kas tiešām bija meistarīgi savirpināta, visu laiku domāju - bāc, kāda aukstasinīga maita! Bet tad stāsts, lapu pēc lapas atpinot kā cieši savītu bizi, ieguva pavisam citu skatu punktu un es uz Rolandu skatījos jau ar empātiju, kuras trūkumu viņai pārmet. Man gan nelikās, ka tās viņai nebija - spilgts apliecinājums tam bija Tamāra, Arta. Arī slima nekādā ziņā man viņa nelikās, jā, auksta pret visu (ārēji), vienpate, kura nečupojas un savu dzīvi un emocijas visiem uz paplātes neizlika. Tas manī raisīja daudz pārdomas arī par sevi, arī es esmu vienpate. Vai tad, ja esi vienpatis, uzreiz skaities savāds? Vai tad, ja svešas dzīves tevi neinteresē un par savējo nestāsti neko, arī liecies jocīgs? Laikam vairumam tā liekas... Man viņa likās ļoti tuva, pavisam noteikti ne robots, Rolandas savrupība, noslēpumainība, harisma, apbrīnojamā izskaitļošana tik daudz gājienus uz priekšu un veiksmīgā savas dzīves sakārtošana. Viss, ko viņa darīja, apkārtējiem raisīja izbrīnu. Tik spilgtiem, liktenīgiem cilvēkiem nav viegli dzīvē. Vai viņai var pārmest to, ka tā nerūpējās par savu vīru, kura kopšanu vīratēvs viņai bija uzspiedis? Varbūt. Bet es vienalga esmu Rolandas pusē :)

Un tādēļ patiesi bija žēl, ka beidzot tad, kad Rolanda ir atradusi to, ko vēlējusies, tāds Miks to visu vienkārši milzīgā naidā izdzēš. Divas sievietes Mika dzīvē un abām dzīve pārmet kūleni, ko labot ir neiespējami - vēl sakiet ka karma nav! Divreiz vienas dzīves laikā nav sagadīšanās.

Tas, ko gan nevarēju pieņemt, ka cilvēks nelasa grāmatas. Tas likās pilnīgi neiespējami un nereāli, zinu smieklīgi :) Bet beigās jau Rolanda vismaz sāka.

Šī bija pirmā manis lasītā Leldes Stumbres grāmata un es patiesi biju pārsteigta, cik ļoti tā man patika - sulīgie, raitie apraksti un fantastiskie salīdzinājumi! Tos lasīju vairākkārt! Varbūt varēja iztikt bez Parīzes daļas, jo tā likās pārāk jau nu safantazēta un arī lieka. Kaut gan saprotu, bez Parīzes nebūtu Rolandas īpašās mājas. Bet pārējais man viss ļoti, ļoti uzrunāja. Noteikti nospēlēja arī Mārupes vārds un kādu pilienu deva arī tas, ka savās suņu pastaigās mēs gandrīz ikdienas ejam gar Leldes māju, esam viena rajona kaimiņienes. Bet tas nebija noteicošais, protams! Noteikti lasīšu vēl kādu Leldes darbu!

''...šodiena ir vissvarīgākā, jo tieši šodien tu dzīvo, vakardiena jau pagājusi, bet rītdiena vēl nav pienākusi. Cik ļoti es tam nepiekrītu! Rītdienas labvēlība atkarīga no jēdzīgi nodzīvotas šodienas un labām atmiņām un pieredzes par vakardienu. Viss ir saistīts, nav nekādas ekskluzīvas šodienas!'' (143)

[Sisī · Rating 4 out of 5]

Manuprāt, gluži nepiemērots vāka dizains tik jaudīgai grāmatai. Ja grāmatu draudzenes šo nevirzītu kā koplasāmo grāmatu, diezinvai tuvāko gadu laikā būtu pieķērusies. Lielisks romāns par kādas sievietes dzīves drāmu, izvēlēm un drosmi dzīvot pēc saviem noteikumiem. Šis romāns man paliks atmiņā ar neparastu, spēcīgu un stipru sievietes tēlu, kāds latviešu dāmu romānos nemaz tik bieži nav sastopams.
Grāmata pabieza, bet lapas šķīrās nemanot. Bija arī piekasīšanās vērtas vietas, tai skaitā manai gaumei pārāk mīklains gr��matas fināls, dažbrīd šauts pār strīpu ar pārspīlējumiem tēlu atveidē, bet visā visumā super - grāmata Pārsteigums.

[Ina Neilande · Rating 5 out of 5]

Vai cilvēks var sevi ieprogrammēt? Vai mēs varam būt kā roboti - bez emocijām? Kaut kur tas kādreiz sakrāsies, kaut kad tas viss līs pāri malām. Grāmata par sievieti, kura ir sapnis. Sapnis nepiepildīts vīriešiem, sev un ģimenei. Cīnies, bet ko tālāk? Tā tas viss aizplūst, ne dzīvots, ne mīlēts. Var iet pāri līķiem, bet kāpt sanāks arī pāri sev.
Ceru grāmatas autore saņemt balvas par šo darbu un daudz.

[Ilona · Rating 5 out of 5]

Autore nebija zināma, bet ļoti patīkami pārsteidza. Lieliski uzrakstīts. Sākumā likās, ka romāns parastais, bet vēlāk ļoti aizrauj

[Santa Ja · Rating 5 out of 5]

Lelde Stumbre “Perfekcioniste”.
_____

“Asinīm jājoņo ar tādu ātrumu, ka nekas cits neatliek, kā tam pakļauties.”
_____

Brīnišķīgs romāns, kurš vilktin ievilka savos sižetu labirintos.
Es pat teiktu, ka grāmatas sižets būtu pelnījis ekranizējumu iemīļojamā filmā vai seriālā.

Ēdu lappuses un nodaļas kā pirmo, otro ēdienu, saldo, un vēl beigās arī kā kafiju ar pienu uzdzerot, pa laikam aiz kàda apbrīna vai pārsteiguma uz laiciņu aizverot grāmatas vāku, lai ieelpotu, izgaršotu, izdzîvotu, vai pierakstītu kādu citātu.

Lielākoties grāmata lasījās Liepājas pludmalē, un pēdējo manis lasīto cēlienu lasīju ar asarām, sirds kūleņiem un drebelīgiem iekšējiem satricinājumiem, tāpēc biju priecīga, ka no citiem varēju paslēpties aiz saulesbrillēm, bet saviļņotās sajūtas - izpeldēt jûrā.

Esmu lasījusi arî autores darbu “Pacietības mērs”, kurš bija gan par kādām četrām piektdaļām plānāks, bet arī biju sajūsmā, lasīju ar aizrautîbu.

Var just, ka autorei tuva sievietes trauslā, bet tai pat laikā apbrīnojami spēcīgā iekšējās pasaules būtība, kā arī vērojama mîlestība pret Dabu un laika ritumu.

Šeit pārdomas par to, cik dziļas traumas mūsos var atstāt kādi pagātnes spēcīgi satricinājumi.. pat, ja esam iemācījušies sabiedrībā būt (tēlot sevi) kaut cik ‘normā’, tad tā nebūt nav, un mēs katrs vairāk vai mazāk esam dzīves traumēti, kas pa ķēdītei tomēr manāmi vai ne tik manāmi ietekmē mūsu ikdienu un kādu dzîves ceļa virzību..
__

“Iekšā stāv sieviete, cimdotajās rokās turot mazu kafijas tasīti, un noskatās uz garāmslīdošo ainavu… Tāds ir mans notikums un tā sekas.”
__

Gan “Perfekcionistē”, gan “Pacietības mērā” burtiski varēju izēloties, kur atrodos un kā izskatās aprakstîtā apkàrtne, personāži..
Pāris nedēłas dzīvoju kādā citā, paralēlā pasaulē, paldies autorei. 10 no 10.
Grāmata, kuru noteikti gribēšu iekļaut savā grāmatplauktā.
💯

_____
“ - Tu neredzēji.
- Ko neredzēju?
- Kā aizpūta vējš!”…

🤍

Un - ko gan mēs katrs pats slēpjam aiz sava personīgā perfektuma?…

[Nita · Rating 4 out of 5]

Pirmā puse bija 5⭐, bet pēc tam jau visa bija par daudz

[Zane Cīrule · Rating 4 out of 5]

Ļoti spilgti izstrādāti personāži. Par to, kā buru jābūt, lai viss būtu perfekti un kas zem perfekcionistes slēpjas patiesībā… iesaku izlasīt, man patika!

[Kurmisrupucis · Rating 4 out of 5]

Līdz Parīzei viss tā daudz maz ticami, tik kaut kas ar darbību laikā brīžiem negāja kopā, bet var jau būt, ka Kalnciema kvartāls ir tik sens... Parīze un tālākais jau bišķiņ meimurmeimuriem aizgāja, bet nu beigas kaut kā izdevās autorei savākt. Jebkurā gadījumā grāmata bija patīkams pārsteigums