“Vita brevis. Vēlreiz” Edvīns atstāj lielo mīlu Mairitu un visiem par pārsteigumu apprec skaisto kursa biedreni, turīga un slavena ārsta meitu. Studiju biedri nenojauš, ka tās patiesībā ir Lovitas atvadas... “Brisele. Tu. Brisele. Es” Briseles lidostā nejauši iepazīstas Gerda un Jurģis. Jaunie cilvēki iemīlas viens otrā, nenojaušot, ka abu vecāki ir cieši saistīti. Jurģa tēvs nav audzinājis savu dēlu, un dēls nav redzējis tēvu. Gerdu audzinājis Jurģa tēvs, viņš ir Gerdas ideālais vīrietis, kuram audžumeitas skatījumā nav un nedrīkst būt neviena noslēpuma, kur nu vēl nezināmi fakti pagātnē. Diemžēl dzīve nav viens vienīgs laternas izgaismots laukums. Liktenīgie triecieni un dzimtas apslēptie fakti var arī nebūt pa spēkam ne vecākiem, ne viņu bērniem.
Ir mīlestība, kas nepazūd. Tā var nogulēt dziļi sirdī gadiem ilgi, līdz kādā pavisam negaidītā brīdī atkal uzliesmo ar tādu spēku, ka uz mirkli apstājas viss. Tu ieraugi cilvēku, un pēkšņi saproti - tas ir viņš. Tas ir tas pats cilvēks, kurš joprojām spēj aizskart tavu dvēseli līdz pašiem dziļumiem. Un tajā mirklī nekam citam vairs nav nozīmes.
Taču dzīve nav apstājusies. Ir pagājuši gadi, nodzīvota liela daļa dzīves, piedzīvoti zaudējumi, vilšanās un rūgtas atziņas. Ir pieņemti lēmumi, izveidotas ģimenes, izauguši bērni. Un, lai cik spēcīga būtu šī pēkšņi no jauna uzplaukusī mīlestība, ne vienmēr ar to pietiek, lai visu sāktu no jauna.
Dažkārt liktenis ļauj satikties vēlreiz, bet neļauj palikt kopā. Ne jau tāpēc, ka mīlestības būtu par maz, bet tāpēc, ka dzīve ir pārāk sarežģīta, lai to vienkārši pagrieztu citā virzienā. Un tad jāizdara viena no sāpīgākajām izvēlēm. jāatstāj viss, kā ir, jāapklusina sava sirds un jāļauj laimīgiem būt tiem, kurus mīlam. Pat ja pašam šajā laimē vairs nav vietas tā, kā gribētos.
„Vēlreiz Tu un es” manās sajūtās ir stāsts par mīlestību, kas varbūt atnāk tikai vienu reizi dzīvē. Par to īpašo cilvēku, kuru ieraugot vairs nav iespējams izlikties, ka nekas nav noticis. Par sajūtu, kuru nevar izskaidrot, izdzēst vai aizstāt. Un par nežēlīgo apziņu, ka reizēm pat īstais cilvēks atnāk neīstajā laikā.
Šis ir stāsts par to, cik daudz var ietilpt vienā sirdī - mīlestība, ilgas, sāpes, neizdzīvoti sapņi un klusējoša samierināšanās. Par to, ka ne visas mīlestības ir domātas kopdzīvei. Dažas ir dotas, lai mēs vēlreiz sajustu, ka esam dzīvi. Lai atgādinātu, ko nozīmē mīlēt pa īstam. Un varbūt arī lai iemācītu visgrūtāko - palaist vaļā to, ko no visas sirds gribētos paturēt.
Jo ir tikšanās, pēc kurām tu vairs nekad neesi gluži tāds pats. Un ir mīlestība, kura paliek ar tevi arī tad, kad kopīgai nākotnei vairs nav iespējams notikt.
Grāmata, kas liek aizdomāties par dzīves izvēlēm, par laiku, kuru nevar pagriezt atpakaļ, un par mīlestību, kuru ne vienmēr var piepildīt, bet kuru nav iespējams aizmirst.