Divas Almas

by Inese Zandere

Meitenītes Almas dzīvē starp realitāti un iztēli nav novilkta stingra robeža, kā tas mēdz būt daudziem bērniem. Tādēļ viņai, vasaru pavadot laukos, līdzās mazai ciema kapsētai, kur šad un tad notiek bēres, nav grūti uz sevi attiecināt pār kapu sētu sadzirdētos vārdus: “Mūsu Alma ir mirusi. Mēs vairs neredzēsimies!” un iztēloties sevi par nomirušu. Alma cenšas saprast atšķirību starp dzīvajiem un mirušajiem, cilvēka attiecības ar savu vārdu, dažādu ar miršanu un piemiņu saistītu izteicienu nozīmi. Autore par šīm eksistenciālajām lietām raksta ar gaišu humoru, kurā nopietnība un smaids nav viens no otra atdalāmi.

Grāmata, kuras galvenais adresāts ir pirmsskolas un sākumskolas vecuma bērni, ir tuva bilžu grāmatai – dāsni ilustrēta, teksta daudzums lappusēs salīdzinoši neliels. Savukārt grāmatas tēma un stils var uzrunāt arī pieaugušos lasītājus.

Vērīgā, emocionālā māksliniece Anete Bajāre-Babčuka grāmatas “Divas Almas” ilustrācijās spēj savienot divas pasaules – redzamo, detaļām bagāto ikdienas pasauli, krāšņi vasarīgo dabu, un “neredzamo”, kurā atmiņas un stāsti turpina dzīvot arī pēc cilvēka nāves. Viņai izdevies parādīt, kā meitenes iztēle atklāj šo pasauļu tuvību un vienotību, plūstošo robežu.

Grāmatas izdošanu atbalstījuši Latvijas Republikas Kultūras ministrija un Valsts kultūrkapitāla fonds mērķprogrammā “Kultūrelpa”.

39 pages, Paperback

Published January 1, 2021

Reviews

[Arta Brice · Rating 3 out of 5]

«Nav jau tā, ka mirušo nemaz vairs nav. Kamēr kāds atceras, tikmēr viņi ir.»

[Tija Bija · Rating 3 out of 5]

Pārējās 2 un 3 zvaigžņu atsauksmes saskan arī ar manu aptuveno iespaidu.

Dikti skaisti ilustrēts. 31. lappuses veclaicīgais šķīvis ar pārpalikušajiem diļļu, burkāna un zaļā zirnīša gabaliņu radīja nostalģisku piena-dārzeņ-zupas garšu mutē, kuru sen sen pagātnē biju ēdusi arī pie savas "vectantītes".

[Ženija · Rating 4 out of 5]

Ātri un vienkārši izlasāma grāmatiņa par Almu un mirušu Almu. Šķiet, šeit lieliski parādīts, kā bērni uztver nāvi - ar zināmu vieglumu un pieņemšanu. Viņiem tiek pastāstīts, kas tā nāve tāda ir, bet, ja paši ar to nav saskārušies, viņi to uztver vienkārši kā dzīves patiesību. Nācās aizdomāties par pašas sajūtām dažādu bēru laikā - savās pirmajās bērēs biju vairāk apjukusi nekā noskumusi, bet tagad jau pati varu no sirds raudāt.

[māris šteinbergs · Rating 4 out of 5]

skaisti, tik domāju, ka grāmatu būs par kaut ko citu

[Linda · Rating 2 out of 5]

-Alma ir mirusi! Un viņu nekad neviens vairs neredzēs.
"Bet Alma taču esmu es," nodomāja Alma un tajā pašā mirklī kļuva neredzama.

Es domāju, ka grāmata būs par to. Bet grāmata bija par kaut ko citu. Par ko tieši - nesapratu. Varbūt bērni būs gudrāki par mani.

Un vēl ceru, ka bērniem patiks tādi teikumi:
Viņai apkārt plīvoja un viļņoja lapas, kuras kustināja un reizēm sabangoja vējš. Alma peldēja arī saules gaismā, kas skalojāš apkārt mājai, un priecīgi kustināja asti. Nē, viņa nebija zivs, un astes viņai negija. Un tomēŗ, kad viņa ar savu neesošo asti uzsita pa zaļi zeltaino vilni, šļakatas uzšāvās līdz pat jumtam.
Tas ir tik svarīgi - mudināt tēlaino domāšanu, tomēr ļoti labprāt dzirdētu, kādas ir bērnu reakcijas.

[Karīna Janova-Jannava · Rating 3 out of 5]

Doma dziļa, tomēr nav izdevies ar vieglu un efektīvu tās iznešanu.

[Agris Fakingsons · Rating 2 out of 5]

..izlasot nodomāju: varēja labāk. labāk izstāstīt. kaut kā stostos starp "ne visai" un "ir ok" sajūtām.