Ūdenstornis

by Lote Vilma Vītiņa

Lote Vilma Vītiņa ir gan dzejniece, gan komiksu māksliniece un ilustratore. Viņas grāmatā vienlīdz svarīgs ir gan teksts – dzejai tuva proza un dzejoļi, gan ilustrācijas – tušas zīmējumi, īsas komiksu epizodes. Tas viss veido vienotu kopumu – meitenes dienasgrāmatai līdzīgu vēstījumu pirmajā personā.

Grāmatas varone ir mazpilsētas meitene, kuras ikdienas sastāvdaļas ir skola, klejojumi dabā, grāmatas un ūdenstornis. Ūdenstornis ir vieta, ko meitene radījusi savā iztēlē, glābiņš un slēpnis, kurā var nolīst jebkurā brīdī, kad dzīve šķiet neizturami vienmuļa. Ūdenstornī var notikt viss, pēc kā meitene ilgojas, bet zem gultas glabājas atmiņas no bērnības, kuras vēl var paņemt, paturēt rokās. Ūdenstornis meitenes iekšējās norises pārvērš tēlos un kļūst par patvērumu, bet ir grūti tajā dalīties ar citiem, pat, ja rodas draudzība, jo katram ir sava iztēles patvēruma pasaule, un ir jāatrod kopīgais.

Genres: Young Adult, Poetry

127 pages, Paperback

First published January 1, 2021

About the author

Lote Vilma Vītiņa is a poet, illustrator and artist from Latvia.

Reviews

[Kristīne · Rating 3 out of 5]

Ūdenstornī netiku.

Ideja patika, ilustrācijas, tēma, bet salikumam līdz galam nenoticēju, kaut kā mazliet mākslīgi nekas nenotiek, tikai meitenes iekšējā pasaule, un tad pēkšņi mīlestība, un pēc tās sagruvums. Varbūt neuztvēru, bet likās, ka tas bija vienīgais vēstījums.

Bet atsevišķi momenti patika, frāzes.

[Inga Grencberga · Rating 4 out of 5]

[..] Rakstnieki tikmèr nesteidzìgi malkoja kafiju ūdenstornī.
Viņi mierīgi elpoja, nezinot, kas viņus šodien sagaida.
Knibinot tostermaizītes, viņi domás riņķoja ap iesàkto
românu. [..]

[Signe · Rating 4 out of 5]

“man ir maza
mūzikas lādīte
kas spēlē
tavu balsi

un man ir
sāpes —
spožas laivas
tās ceļo
manā ķermenī”

Ja vajadzētu izlasīto un ieraudzīto kaut kā nebūt nosaukt/kategorizēt, es laikam izvēlētos apzīmējumu “pieaugšana miniatūrās”. Ļoti maigi, ļoti silti. Ļoti īsti. Skauju pati savu ūdenstorni.

[Dana La · Rating 5 out of 5]

Brīnišķīga lasāmviela pusaudžiem, pusaudžu pieaugušajiem un pieaugušajiem pusaudžiem.

[Marta Krampe · Rating 3 out of 5]

nē. nu jā. ilustrācijas izglāba. un uz beigām arī iesita. bet labi iesita emocijas un sajūtamie pārdzīvojumi, ne ūdenstornis.

[Inese · Rating 5 out of 5]

"Ūdenstorni" nolēmu iegādāties uzreiz, kolīdz uzzināju par iznākšanu, jo iepriekšējo Lotes Vilmas Vītiņas dzejas krājumu "Meitene" lasīju un tas ar mani cilvēciskumā sabalsojās. "Ūdenstornis" ir pilsētas un to iemītnieku simbols, papildināts autores ilustrācijām, ar maigumu dzejā, dzejprozā stāsta par pastaigām, par apkaimi, ilgošanos pēc sapratnes, tuvības, arī par mulsumu un atvadām. Auditorija varētu būt jaunieši un ikviens, kurš vēlas lasīt ko jaunu, inovatīvu mūsdienu latviešu dzejā, literatūrā.

"Brikšņi

Es eju caur brikšņiem.
Kur koki ir pievilguši un mizas ķērpjainas.
Kur kājas kļūst mazliet slapjas.
Kur mīt visādi puduri, zariņi, dūkstis un ciņi. Kur lapas pāri
galvai un krūms saķer aiz šalles gala.
Reizēm es kļūstu tik pilna brikšņiem, ka viss ūdenstornis
aizaug. Tad ir grūti atrast gultu un krūzīti. Lai gan krūzīte
un gulta pēc brikšņiem ir ļoti noderīgas.
Brikšņos var dziļi elpot. Tālu no visiem. Starp neēdamām
ogām, zirnekļiem, ērcēm, skujām." (57.lpp.)

https://gramatfoto.blogspot.com/2021/...

[Arta Brice · Rating 4 out of 5]

Katram savu ūdenstorni – vietu, kur spert kāju pāri slieksnim, taisni iekšā atmiņu tīklos, kur domu zirnekļi ēd bezē kūkas ar zemesriekstiem un kakao krēmu, un dzer kafiju no tasītēm, kas pirktas no rokas stacijas laukumā, pelēkā pilsētā, kuras bibliotēkā notiek izstāde par putniem, kas smejas – uz to atnāk tikai daži bērni, «bet netīšām, jo patiesībā gribēja pie datoriem» (30. lpp.); vietu, kur laiks staipās kā košļene, kuru bērnībā dalīji ar draudzeni, to pašu meiteni, kura dažas dienas pirms izlaiduma tev nogrieza pasaulē šķībākos matus. Starp burvīgām ilustrācijām, starp šaurām līnijām un trekniem punktiem ielauzušās īsas teikumu konstrukcijas, no kurām būvēt atmiņu par pusaudzību pilis, kuru augstajos troņos sēdēt un pieķert sevi pie sajūtas, ka vairs pat neizšķir, kuras atmiņas ir tavas (savas), kuras vien autores iztēles augļi (banāni, bumbieri, mandarīni).
/https://www.postscriptum.lv/

[Ingrida Ceple · Rating 5 out of 5]

Patika ļoti. Trausli un personiski. Jāpiekrīt Mārim, gribējās vismaz uz palodzes pasēdēt Lotes ūdenstornī. Un zīmējumi brīnišķīgi… Skaista iepazīšanās, kurai noteikti būs turpinājums…

[Agris Fakingsons · Rating 4 out of 5]

..bildītes, protams, skaistas, un arī saturs neslikts. tekstu ziņā kaut kas tomēr pietrūka. vai varbūt par daudz biju cerējis sagaidīt. tādas tīņu laika piezīmes un panti. bet ar profesionalitātes pieskārienu. | 3,5*

[Inese Uljane · Rating 3 out of 5]

Man šķiet, ka izlasīju šo grāmatu tieši man pareizajā brīdi. Viss ir kā saka angļi relatable. Ilustrācījas arī ir brīnišķīgas. Tā nav klasiskā dzeja kā Čakam vai Veidenbaumam, bet tik un tā aizkustina līdz dvēseles dziļumiem.

[māris šteinbergs · Rating 5 out of 5]

man tik ļoti patika, ka gribās pat tur ievākties

[Ieva Strazdiņa [mrs.lasitaja] · Rating 4 out of 5]

Katram no mums ir savs ūdenstornis, kur paslēpties no visiem, padomāt, saprast, pieņem lēmumus, izraudāties un paskumt – tā lai neviens neredz. Tā, lai tas ir tikai sev. Ūdenstornis nav vieta – tas ir emocionāls patvērums.

Grāmata ir veidota kā pusaugu meitenes pārdomas, dienasgrāmata – par ikdienišķo un par grūto, arī par priecīgo, bet visvairāk par grūto – par būšanu ne vairs bērnam, bet vēl ne arī pieaugušajam. Par laiku, kad viss ir tik trausls un nesaprotams, kad nesaproti pats sevi un, šķiet, ka arī visi citi tevi nesaprot, tādēļ labāk ir paslēpties ūdens tornī, kur ir droši.

Grāmata ir nelielas piezīmes, dzejas rindas, ilustrācijas, kas atgādināja kaut ko no skolas laika, kad uz burtnīcu malām parādījās visādi ķēmiņi, sirsniņas un puķītes.

Es nezinu, ko par šo grāmatu domā paši pusaudzī, kas ir grāmatas mērķauditorija. Vai viņi paši, esot savā apjukumā, saprot šo grāmatu un tās vēstījumu, bet es sapratu un man patika. Radīja tādu nostalģiju par laiku, kas izdzīvots un pārdzīvots. Tagad uz to var palūkoties uz smaidu, bet tajā laikā nereti gribējās pieteikt dumpi savā ūdenstornī.

Un vispār jāsaka, ka grūti šīs grāmatas sajūtu nodot caur šīm rindām. Tādēļ teikšu – izlasi! 🤍

[Emīlija · Rating 4 out of 5]

Daudz ko varētu citēt, daudz ko varētu teikt, bet to varbūt pēc otrās lasīšanas reizes. Šī grāmata ir kā pavasara saulīte

[Linda · Rating 4 out of 5]

Meitene ar mammas doto skumjo kaseti, meitene ar putniem (vislabāk patīk zvirbuļi, jo tie daudz smejas), meitene ar zosādu agrās sporta stundās, ar jūras smilšu graudiņiem kurpēs, ar visu pasaules smagumu kurpēs. Meitene ar torni. Meitene ar milzīgu potenciālu. Lasīšu vēl.


Četrpadsmitgadīgā Alise Lī Gaile ilustrācijas noraksturo precīzi: Stāstam pievienotas arī ilustrācijas, kas neuzbāžas un necenšas iestāstīt, kā tieši tev kaut kas jāiztēlojas.

Eh, ko gan padsmitgadīgā Linda teiktu par šo pievilcīgo grāmatiņu?

[Laura Melne · Rating 5 out of 5]

Man šķiet, ka kaut kādā ziņā esmu bijusi līdzīgā ūdenstornī. Varbūt reizēm joprojām tur nonāku.

[Santa · Rating 4 out of 5]

Izraisa tik nostalģiskas sajūtas par pirmo mīlestību, ka gribas klausīties Hulio Iglesiasa "Nostalgie" :)

[Dace ჯ · Rating 5 out of 5]

Grāmatiņa maza, bet emocijas - lielas. Tā noteikti sašūpināja ūdeni manā ūdenstornī, atsaucot atmiņā spilgtas sajūtas no maniem pusaudža gadiem, manā pelēkajā pilsētā, kur gāju tukšās pastaigās, par skolu, kur skrējām apļus, par pirmo negaidīto mīlestību, par izlaiduma gaidām, par staciju un lielo pagriezienu.

"Ņemot vērā to, ko esmu lasījusi grāmatās, es katru dienu domāju - kad tas viss sāksies?! Kur ir tas stūris, aiz kura mani gaida visas šīs šausmīgās un brīnišķīgās vētras? Asais pagrieziens, aiz kura kā satriecoša ainava beidzot sāksies mana dzīve."

[Kristīne Līcis · Rating 5 out of 5]

Laiku pa laikam aizmaldos Latvijas "young adult" literatūras laukos, jo kāpēc gan ne, lasīšanā kā eskeipismā ir atļauts viss. "Ūdenstorni" izlasīju vēl pirms tas nokļuva LALIGABAs starmešos un ļoti nopriecājos par šo nopietno, empātisko un smalko darbu, ko papildina tikpat smalkas un neuzbāzīgas ilustrācijas. Simboliskais ūdenstornis, kurā var paslēpties no esības grūtuma, man atgādināja Kivireha "Zilajā ragainajā dzīvniekā" radīto alternatīvo realitāti un vispār odu visiem introvertiem, lai gan ne bez brīdinājuma. "Protams, tornis ir arī kaut kas cits. Viss, ko tu redzi tornī, esi tu pats. Tur nav neviena cita. Pat, ja es tev stāstītu par torni, aicinātu tevi kāpt augšā, tas būtu neiespējami, tu būtu jau pavisam citā tornī. Katrs dēlis, katrs ķieģelis, katrs puteklis šajā tornī - tā esmu es. Tāds ir ūdenstorņa lāsts."

Vairums YA grāmatu pievēršas pirmās mīlestības un pirmās šķiršanās tēmai, bet "Ūdenstornim" tas izdodas kaut kā īpaši eleganti un atturīgi. "Parasti es savu plecu nejūtu. Bet, ja tu tam uzliec roku, es atrodu tā aprisi sevī." Vienvārdsakot, "Ūdenstornis" ir pašcieņā tapusi grāmata. Ļoti, ļoti patika.

"Skaistums reizēm ir tāds, ka to gribas paturēt. Skaistums gandrīz vienmēr ir tāds."

[Zanete · Rating 4 out of 5]

Uz beigām grāmata kļuva personīga.
Vienkārša. Jauka. Ātri lasāma.

[Kristīne · Rating 3 out of 5]

Šo grāmatu nevar ielikt rāmjos, tas ir, to ir grūti definēt. Vai tie ir dzejoļi? Nē. Vai stāsti? Ne gluži. Vai miniatūras? Arī ne gluži. Tāds saraustīts autores pieaugšanas stāsts. Saraustīts pēc sava tehniskā izpildījuma. Taču ļoti plūstoši izliktas bērnu dienas, pirmā iemīlēšanās, pirmās tikšanās ar dzīves traģiskajiem mirkļiem. Pārsteidza grāmatas vienkāršība un vizuālais noformējums. Autorei šis daiļdarbs noteikti ir ļoti īpašs, var just, ka ūdenstorņa motīvs ir pamats daudzām viņas dzīves norisēm. Sevišķi man patika simbolika par ūdenstorņa ''iemītniekiem''. Tas man likās tuvi, jo arī es reiz dzīvoju savā pasaulē, un tajā jau mita rakstnieki, dzejnieki un citi brīnumi, kurus sabiedrība sauc par māksliniekiem... Vai bija nedaudz jānopūlas, lai grāmata liktos saistošāka? Jā gan, iespējams, pie vainas bija leksikas vienkāršība un brīžiem virspusība. Taču vai tā ir slikta lieta? Nedomāju gan. Ne visam ir jābūt par lasītāju. Šīs acīmredzami ir ļoti personīgs darbs, un tādus tik vairot. Katram dzejniekam ir jārada kaut kas tikai priekš sevis, kaut kas dziļi personīgs, lai nostiprinātu savu būtību. Jāļaujas savtībai - tā pieder pie lietas.
Vēlos izcelt dažus jaukus ierakstus no ''Ūdenstorņa'', kas man sevišķi liekas saistoši, iespējams, grāmatu mīļiem, iespējams dzejniekiem, kas slēpjas, iespējams slēptiem dumpiniekiem sirdī:
''Ņemot vērā visu, ko esmu lasījusi grāmatās, es katru dienu domāju - kad tas viss sāksies?! Kur ir tas stūris, aiz kura mani gaida šīs šausmīgās un brīnišķīgās vētras? Asais pagrieziens, aiz kura kā satriecoša ainava sāksies mana dzīve.''
''Stacija atšķiras no citām mājām. Stacijai piemīt īpašs, iespēju pilns starojums, jo tā ved uz lielpilsētu. [...] Ir pietvīcis, smaržīgs rīts, kuram knapi kāds paspējis pieskarties. Kā skaists kuģis tālumā stāv stacija. ''
''Kad es runāju ar tevi, sevī jūtu jaunas lietas. Kā caur pavērtām durvīm manī ieslīd gaismas strēle. Tavas rokas tornī sakustinas lietas, kuru esamību iepriekš nenojautu.''
''man ir maza
mūzikas lādīte
kas spēlē
tavu balsi
------
un man ir
sāpes -
spožas laivas
tās ceļo
manā ķermenī
----
un tā
es dzīvoju
nesdama sevī
līdzi
mūsu mūziku
tavas kurpes
oranžo bumbiņu
[...]
nemitīgi nesu
ūdeni
ko tu
manī atstāji''

[Alise R · Rating 5 out of 5]

Fantastiska grāmata. Noteikti patiks tiem, kuriem ir arī savs ūdenstornis. Arī man ir kastaņu pilnas kabatas. Skaistās lapiņas kļūst par mani un paliek mūžīgi. Dziļi elpoju brikšņos.
Lasot šo grāmatu, man šķita, ka skatos spogulī, ka, iespējams, kāda apņēmīgāka manis versija uzlikusi savas domas uz papīra. Autore tik skaisti apraksta lietas un sajūtas, piemēram, smilšu graudiņi - vismazākās piemiņas zīmes par tikšanos ar jūru. Ļoti skaista grāmata.

"Putni. Ir neizturami redzēt tos pa skolas logu. [...] putniem ir sava dzīve. Tiem ir savi mākoņu ceļi. Putnu darīšanas. To brīvība ir apskaužama. Bieži, tos redzot, man pilnīgi sāk sāpēt vēders, cik ļoti es gribētu būt putns."

"Ūdenstornī ir parādījies rēgs. Rēgs ir mazs un bezveidīgs. Tas nāk un iet, kad grib, un es to nevaru ietekmēt. Es to pat nevaru satvert. Tas vienkārši atnāk un, nemierīgi staigājot, sanes ūdenstornī asaru spaiņus."

"Es nedusmojos uz šo pilsētu. Tikai reizēm tā mani nomāc. Tas vienkārši ir jocīgi, ka pasaulē ir augsti kalni, zaļas palmas, saulainas pludmales un tuksneši, bet es esmu šajā pilsētā. ir tāda pilsēta kā šī, un šajā pilsētā esmu es."

[Arnis Arnicāns · Rating 4 out of 5]

Jādomā, ka nebūtu pircis šo grāmatu, ja ne dažas intervijas, ko gadījās redzēt. Lote Vilma atstāja gudras meitenes iespaidu. Arī grāmata tāda ir. Gan tekstā, gan ilustrācijās. Ir izdevies dažviet radīt atpazīstamu noskaņu. Piemēram dzejolī Cits tornis. "Mēs gājām caur kāpām, mīkstām smiltīm zem zolēm. Gaiss bija pilns ar aļģēm un sāli....Kurpēs salīda sīki un kutinoši smilšu graudiņi. Vismazākās piemiņas zīmes par tikšanos ar jūru."

[Ieva Artmane · Rating 5 out of 5]

Ļoti saviļņoja, raisīja pārdomas un nostaļģiju. Skaista, klātbūtnīga. Ātri izlasāma, bet gribas pārlasīt vēl un vēl. No tām, kuras atvērt jebkurā vietā, izlasīt pāris rindiņu un aizvērt uz pārdomu laiku. Sajūtu grāmata.

[Līga Tribise]

Grāmata no bērniņa skatu punkta par izvarošanu, ķermeņa apgānīšanu. Par atmiņām, ka kaut kad bijuši vecāki, vectēvs un māsīcas.
"No rīta, pa ceļam uz skolu, man jāšķērso sliedes. Ir pietvīcis, smaržīgs rīts, kuram knapi kāds papspējis pieskarties. Kā skaists kuģis tālumā stāv stacija."

[Aelita Ramane · Rating 5 out of 5]

Paldies Austrumlatvijas literārā akadēmija par saturīgajām sarunām un domubiedru ieteiktajām grāmatām. Lūk, viena no tām. Dzeja vai meitenes pārdomas par visu, ko redz, dara, jūt. Man bija viegli lasīt, un es pabiju tajā ūdenstornī. #aelitalasa

[Linda Vituma · Rating 5 out of 5]

Veco dzirnavu pagrabā dzīvoja ragana. Pa logu tā katru dienu vēroja meiteni, kura dzīvoja Ūdenstornī. Ragana apskauda meiteni - par viņas talantu, par jaunību, par dzejniekiem, kuri dzīvoja ar meiteni Ūdenstornī. Tā sākās raganas un meitenes draudzība mūža garumā. Raganas galvā.

[Kristīne Butlere Peslaka · Rating 4 out of 5]

Nedaudz smeldzīgi par jaunību (skolas vecuma), sevis izzināšanu un pirmo mīlestību.

[sk4rlet4 · Rating 5 out of 5]

izlasīju vienā elpas rāvienā, dzejoļi atspoguļoja ūdenstorņa būtību dažos vārdos dažos brīžos.
kad izlasīju līdz galam bija vēlme atkal paņemt grāmatu rokās un sākt visu no gala.

[Gerda · Rating 5 out of 5]

ļoti skaista grāmata. tagad vēlos savu ūdenstorni.

[Aurelia Laura · Rating 4 out of 5]

Burvīga grāmatiņa!😊