Dienasgrāmata

by Zane Daudziņa

"Es jau labu laiku manīju, ka viņa kaut ko no rītiem raksta. Sēž rītakleitā un raksta. Sākumā domāju, ka pieraksta receptes, jo viņa neģēlīgi labi cep rozīņmaizītes, kanēļmaizītes un visādas citādas bulciņas. Pēc nedēļas secināju, ka tās tomēr nav receptes. Smalkmaizīšu sastāvs būtiski nemainījās, bet viņa tik sēž un raksta. Un tā katru rītu. Vienreiz neizturēju, gribēju palūrēt, ko viņa tur raksta – neļauj. Nelikos mierā, saku – atzīsties, kas tas ir? Viltīgi smaida…
Tā gāja laiks. Pandēmija ritēja savu viļņveidīgo gaitu, cilvēki mainījās, un pasaule līdzi ar viņiem. Laiku pa laikam man, protams, iešāvās prātā doma – ai, kā derētu šito pierakstīt… bet slinkums darīja savu. Toties Zane katru rītu turpināja savu dienasgrāmatu.
Tuvojās 2020. gada beigas. Vienu rītu viņa, kā parasti, raksta, tad aizver kladi un saka – kā tu domā, tas vēl kādam varētu būt interesanti? Smaida, viltniece.
Izlasīju. Re, kā! Ko tik tu neuzzini pēc 25 laulības gadiem – izrādās, viņa raksta tikpat garšīgi kā cep! Ek, kāda Viņa man…! Izlasiet, sapratīsiet!"
Laulātais Draugs

"Pandēmijas gads ieviesis savas korekcijas mūsu visu dzīvēs. Kā šo laiku pārdzīvoja un turpina pārdzīvot radošo profesiju pārstāvji, kuru darbā neatņemama ir enerģijas mijiedarbība - starp docētāju un studentu, aktieri un skatītāju? Runas pedagoģe un aktrise Zane Daudziņa pandēmijas gadu fiksējusi savā dienasgrāmatā, kurā atklāti stāsta par neziņu un satraukumu, adaptēšanos situācijai un prieka meklēšanu ikdienā - apstākļos, kādus vēl tikai pirms dažiem gadiem neviens no mums nebūtu spējis prognozēt.
Spītīgs optimisms un gaiša pašironija - labākās zāles pret bailēm un neziņu."
Redaktore

Genres: Nonfiction, Diary, Biography

207 pages, Hardcover

First published January 1, 2021

Reviews

[Kristīne Līcis · Rating 3 out of 5]

Ielūkoties cita dzīvē vienmēr ir satraucoši, kur nu vēl sabiedrībā tik labi zināmas personas dzīvē, turklāt par visiem tik tuvo pandēmijas pārdzīvojumu laiku. "Dienasgrāmata" ir par nupat pieredzēto, par nupat redzēto un dzirdēto, šāda tūlītējība grāmatas formā un intīma laikmeta dokumentēšana ir vērtība pati par sevi. Gribētos cerēt, ka "Dienasgrāmata" aizsāks tādu kā kolektīvās terapijas sesiju grāmatu platformā, kur stāstīsim viens otram par šajā laikā piedzīvoto un pārdzīvoto, jo apziņa, ka kādam citam sāpējuši līdzīgi jautājumi vai biedējuši līdzīgi spoki, varētu kaut nedaudz uzmundrināt un iedrošināt. Cilvēks nav vientuļa sala.

Es nez kādēļ jau iepriekš biju iztēlojusies, kāda būs "Dienasgrāmata", kura izrādījās pavisam citāda. Muļķīgi, protams, jo pie grāmatām jānāk ar prātu vaļā. Bet tas man neliedz apbrīnot ikvienu, kuram pietiek pašdisciplīnas rakstīt dienasgrāmatu un pabeigt promocijas darbu, un vēl to visu nopublicēt! Kamēr pārdomāju iespaidus, tikmēr priecājos par autores emocionālo inteliģenci, kopto valodu, par nemaz ne tik bieži sastopamo sevis apzinātību un ļoti mērķtiecīgu darbu ar sevi. Pret šīm īpašībām izjūtu milzīgu pietāti. Mums visiem ir labāk, ka pasaulē dzīvo tādi cilvēki kā Zane Daudziņa.

"Lai mūsu riču-raču kauliņš atkal uzmet seši!"

[Liva · Rating 5 out of 5]

Pandēmijas laika pārdomas šobrīd šķiet tāds labi pārdodams temats, ne? Šī dienasgrāmata parāda, ka dzīve jau neapstājas. Cilvēkiem jāēd, jādzīvo, jāsatiek mīļie. Man šie pieraksti šķita ļoti cilvēcīgi.

Plašāk blogā: https://lalksne.blogspot.com/2021/12/...

[Zanda · Rating 4 out of 5]

Darbīga, optimistiska, ģimeniska, radoša cilvēka ikdienas plānotā un piedzīvotā fiksēšana dienasgrāmatā laikā, kad nekas vairs nav tā kā agrāk un ir jāpielāgojas noteiktajiem socializēšanās ierobežojumiem.
Bija interesanti, jo būtībā jau bija divi vienā - gan par Zani tuvplānā jeb "solo" izpildījumā, gan par Vili "pavadošajā" sastāvā :)

[Anda Ogriņa · Rating 5 out of 5]

Silta, silta, koša, priecīga. Man pēdējā laikā bija vajadzīga tieši šāda klātbūtne - netiešs, taču ļoti mundrinošs cilvēksaskares punkts. Brīžiem kā silta, nupat cepta plātsmaize, brīžiem - smējīgs izskrējiens cauri dzīves nātru pudurim.

[Rita Topeca · Rating 5 out of 5]

Ir grāmatas, ko negribās pabeigt, malkot tās lēnāk par tēju vai baudīt kā bērnībā, vecmammas dotu konfekti. Un nu tā ir pabeigta pārāk ātri.
Man nav dienasgrāmatas no tālā 2020.gada, bet, ja būtu, tad es jums rādītu un teiktu: “Re, kā, mums abām tik līdzīgas domas un prātojumi bijuši.”
Bezgala interesanti ielūkoties otra domās un sajūtās par covid pirmo gadu, kam tikko “kopīgi” iets cauri.
Patiesi, īsti un vienkārši.

[Jolanta · Rating 3 out of 5]

Par šo, to un it neko. Ļoti silti un mīļi uzrakstīts, bija mazliet žēl, ka lasīju eksemplāru no bibliotēkas, jo vietām gribējās pasvītrot vai iekrāsot fragmentus, lai vēlāk varētu tos izbaudīt vēlreiz.

[Elina Dlohi · Rating 4 out of 5]

Zanes dienasgrāmata man deva pamudinājumu atgriezties pie rìta darbìbàm, kuras biju nolikusi malà- agrajiem rìtiem, rakstìšanas un Vima Hofa elpośanas.
Ar acs kaktiņu varèju ieskatìties kàda cilvèka ikdienà gada garumà.
Tai cauri vijas daba....arì mani aizvien vairàk velk atpakaļ pie dabas. Laikam agràk vai vèlàk tas notiek ar mums visiem.
Baudàma grāmata.

[Sallija Kļavkalne · Rating 3 out of 5]

Šī grāmata bija kā lokāls atpakaļ metiens pandēmijas līkločos tepat — Latvijā. Laikā, kad visi notikumi, laiki, plāni un tukšumi saplūduši vienā lielā masā.

Zanei ir ļoti garšīga valoda un priecīgs gars. Viens elpas vilciens. Un grāmata turpinās jau citās dienās.

[Elina Krecele · Rating 4 out of 5]

Miers, dzīvesprieks, mazo ikdienas lietu novērtēšana, ģimeniskums, pašdisciplīnas un rutīnas nepieciešamība mērķu sasniegšanai. Sajūtu grāmata. Piedzīvojumu un sižeta meklētājiem nebūs īstā. Paldies par gaišumu un cilvēkmīlestību grāmatā!

[Karīna _a_pleasure_to_read · Rating 5 out of 5]

Zane tiešām raksta "garšīgi", izbaudīju katru vārdu. Man Zane šķita tik tuva un līdzīga man. Tie viņas rīta rituāli, vēlme pēc klusuma, svaiga gaisa, meža, pēc savām lauku mājām, prom no trokšņainās Rīgas - es tik ļoti labi Zani saprotu. Bija gan sajūta, ka ir taču nepieklājīgi lasīt kāda dienasgrāmatu. Tas taču ir tik personīgi. Bet Zane apraksta savu ikdienu, tādus ļoti būtiskus dienas notikumus, un viņa raksta "sulīgiem" vārdiem, krāšņiem teikumiem, tik daiļrunīgi. Katrs putniņš, mušiņa un odiņš ieguva galveno lomu Zanes dienasgrāmatā. Un nedienas ar mazo sikspārni - skumji, bet tik patiesi aprakstīts. Prieks, ka Zanes dienasgrāmata bija mana pirmā izlasītā grāmata 2022.gadā. Tas bija kā atskats uz 2020.gada Covid sākumu pasaulē, Latvijā. Arī es jutos tai laikā ļoti līdzīgi Zanei. Paldies, Zanīt, šis lasīšanas laiks kopā ar tevi bija superīgs!

[Kristīne Spure · Rating 4 out of 5]

Ar labpatiku sekoju Zanes Daudziņas ikdienai pandēmijas gadā, kas aprakstīta “Dienasgrāmatā”. Savu dinamisko ikdienu viņa pavada Rīgā un lauku mājās Vallē, pa vidu paspējot filmēties seriālos, uzstāties izrādēs un izbraukāt visu Latviju, vadīt lekcijas, piedalīties konferencēs un vēl cept maizītes, plātsmaizes un citus gardumus.

Ļoti nesamākslots un draudzīgs ieskats aktrises ikdienā. Viņa ir personība, ar kuru pēc dienasgrāmatas izlasīšanas gribas nevis turēt attālumā, bet uzzināt par viņas radošo procesu un ceļu uz skatuvi vēl vairāk.

Ļoti daudz dabas aprakstu, vietām tie ļoti liriski, bet nevaru vainot, jo zinu, cik ļoti daba iedvesmoja un glāba pandēmijas laikā.

[Melānija Gulbe · Rating 4 out of 5]

Atpakaļmetiens uz (mūsu visu) pagātnes satraukumiem, notikumiem, šobrīd esot citādākās domās par tiem. Pandēmijas laiks ar gardu Zanes valodu un ikdienas dzīves ainiņām - dikti mierpilni un iedvesmojoši. Par vienkāršu esību.

“Ļoti svarīgi neļaut dzīvei atkal sairt vāji sastiprinātos puzles gabaliņos.”

[Rūta · Rating 5 out of 5]

Viegli lasīt!
Sirdī siltumu ielej autores mīlestība pret laukiem un būšanu laukos.

[Anete Ogriņa · Rating 4 out of 5]

Visjaukāk ir, ka aizejot laikam, vienmēr iespējams atrast kāda laika iezīmētas liecības par apkārt notiekošo. Pieņemu, ka Covid laikam beidzoties, par to tiks rakstīts arī daiļliteratūrā, tomēr šis ir pirmais darbs, kas iespējami reālistiski reprezentē sajūtas šajā laikā. Kopumā grāmata - dienasgrāmata ir ļoti laba un raiti lasāma
Pieņemu, ka tas noteikti ir kāda veida profesionālais kretīnisms, bet man kā dabaszinātņu pārstāvim vienā maisā likt vīrusus un baktērijas(2x!!!), kabinot to klāt vārdam Covid, ir kā maisīt kopā siļķi un putukrējumu.

[Erika · Rating 3 out of 5]

Neesmu dienasgrāmatu un romānu vēstulēs cienītāja (izņemot kara dienagrāmatas un atmiņas), taču, ņemot vērā, ka Radioteātrī bija iespēja noklausīties šo grāmatu pašas autores lasījumā, nolēmu to izdarīt.
Vēlreiz pārliecinājos, ka dienasgrāmatas nav mans žanrs - brīžiem teksts šķita samākslots, brīžiem tas mani mulsināja un lika justies neērti - kāpēc man tas jālasa/jāklausās?
Iespējams, tiem, kam patīk šī aktrise, bija ļoti interesanti. Taču tā kā man aktrise ir vienaldzīga, tāds pats šķita arī teksts. Es īsti nesapratu, kāpēc tas būtu jālasa un jāpērk.

[Anna · Rating 5 out of 5]

Šādas grāmatas jālasa vēl un vēl, lai atgrieztu dzīvei garšu un jēgu.
Zanē Daudziņā varētu tik klausīties uz nebēdu, tik lipīgs gaišums. Māksla atrast gaišumu ikdienas rutīnā.

[Ilze · Rating 4 out of 5]

Viegla literatūra, sulīgs vārdu krājums. 🌞

[Anete Laucina · Rating 5 out of 5]

Lieliska grāmata! Tik bagāta, sulīga un tīra valoda! Prieks lasīt! Īpaši šajos laikos, kad prieku ir jācenšas atrast pašsaprotamās un vienkāršās lietās- agros rītos, tējas krūzē, dabā, attiecībās, darbos un aizsalušā dīķī.

[Linda · Rating 4 out of 5]

Garlaicīgu dzīvi gan negribas. Es būšu vaļā, lai pasaule man nepaiet garām.
Patika! Varēja just kā atšķiras 2021.gada sākuma ieraksti no gada beigu ierakstiem. Bija sajūta, ka līdz ar domu, ka šo dienasgrāmatu varētu publicēt, autore piegāja rakstīšanai daudz apdomīgāk. Patika sirsnība, ģimeniskums, mīlestība pret cilvēkiem un dabu, humoriņš, lepnums par savu dēlu un vīra sasniegumiem, par godīgumu attiecībā uz to, ka promocijas darbs ir skabarga muguras apakšējā daļā, apbrīnojamā pašdisciplīna...
Paldies, Zane, par iespēju dzīvot līdzi!
Ak, jā - arī man pēdējā laikā pilsētā klājas grūti. Gribas lauku mieru un klusumu.

[Santa · Rating 4 out of 5]

Radu sev siltumu, atgādinājumu novērtēt un svinēt to, kas ir un parūpēties arī par sevi.

[Mara Araja · Rating 4 out of 5]

Pirmā doma, kas lasot ieperinājās man prātā un neatlaiž - jāsāk rakstīt dienasgrāmata. Re kā, tas nenozīmē katru dienu pilnu lapu pierakstīt, var kaut rindkopu un kaut ik pārdienu, bet jau gada laikā rodas tik precīzs tā laikmeta pārskats. Vissireālāk bija lasīt pirmos mēnešus, kad ar šodienas skatu jau zini - tūliņ būs covid, kā šausmenē, kur gaidi, ka aiz stūra tūliņ būs monstrs.
Bet Zane raksta tik dzīvi, īsti un vienlaikus brīnišķīgā valodā, kas pēc izlasīšanas liek gribēt runāt un arī domāt skaistāk. Tā dēļ vien vērts izlasīt!

[Daiga Auzina · Rating 3 out of 5]

Par prieka meklēšanu ikdienišķajā. Brīnišķīgs citāts:”Cilvēks Latvijā vienmēr ilgojas pēc vasaras, tomēr tās tuvošanās mūs katru ikreiz straujāk tuvina kapiem. Ziemā šai patiesībai ir bezgala grūti noticēt…Saule ir glāsmaini silta un kutinoši maiga…Tāpēc cilvēks Latvijā ilgojas pēc vasaras…”
Skaisti un patiesi, man arī šāda doma bija ienākusi prātā.

[Marta · Rating 3 out of 5]

Vai un kā lai vērtē cita cilvēka domas, uzskatus, dzīves notikumus.

[Lelda Šveiduka · Rating 5 out of 5]

Esmu iemīlējusies Zanes tēlainajā rakstītprasmē. Brīžam burtiski "apriju", kādus teikumus, atgriežoties un pārlasot tos atkārtoti, un apbrīnojot to, cik gan skaisti var ietērpt prāta domu! Likumsakarīgi - neizbrīna fakts, ka aktrise pasniedz publiskās runas seminārus. Arī šī grāmata vien pierāda to, ka mūsu valoda ir patiešām brīnišķa un arī sulīga. Pielikumā vairāki, tie "sulīgie" citāti.
Lasot kāda (personīgo) dienasgrāmatu, pakāpeniski sajūti kā autors atkailina savu ikdienu. Līdz saproti, ka ikdiena ir arī citi cilvēki. Arī viņu dzīves detaļas pazib. Tomēr Daudziņa neatver durvis uz tām pilnībā, bet gan ļauj ielūkoties tikai pa atslēgcaurumu, saglabājot tik nepieciešamo privātumu.

(Dienas)grāmata paver skatu uz aktrises dzīvi, kura ir gana dinamiska, reizē iekrāso arī ikdienas daļu, kuru var dēvēt par rutīnu.
Brīžam ir aizraujoši, brīžam ir garlaicīgi. Par visu un neko. Gluži par to, kāda ir dzīve!
(Dienas)grāmata rosinājusi mani atsākt iet kontrastdušās, rītausmā ierīvēt seju ar ledus gabaliņu, kā arī uzdzert kādu zaļās tējas tasi.

"Jādzīvo tā, lai šis miesas mētelītis būtu vēl ilgi lietojams. Nedrīkst to mētāt, kā pagadās. Ir vērts ar cieņu un, godīgi pielāpot, nēsāt."

"Viss šķiet tik gaistošs, itin kā es te pārvietotos pa kādas izrādes dekorāciju paviljonu - šķiet, drusku paspēlēsim dzīvi, priekškars aizvērsies, un būs jāiet mājās... Nekas nav skaidrs - ne lugas garums, ne tas, cik kuram svarīgu iznācienu (...)"

"Ausi apglāsta kamīna siltais baritons vai drīzāk alts, jā... Uguns ir sieviete. Liesmu lēveri plandās un lēkā, viegla dūmu smarža maigi kutina nāsis, vāzē vīst manas raibās lauvmutītes un atgādina par visa sākumu un galu."

"Cenšos neiepīkt, kas nav vienkārši, jo, jā, Rīga ir skaista, tā ir veca, mana utt., tomēr pilsētā kā tādā ir nomācošs izgudrojums."

"Dabā ir ļoti daudz teātra elementu - daudz izlikšanās un pielāgošanās."

"Pulkstenis lēkšo, kā bēgtu no sevis un šīs mīklainās, sazvērestības teoriju piekūkotās pasaules."

"Lazdā pavisam reāli mitinās ruda vāvere - tā lēkā viegli un eleganti, it kā būtu ņēmusi privātstundas pie Elzas Leimanes."

"Cilvēks pats sev visbiežāk atņem dzīvesprieku, nododamies raizēm par iespējamu apdraudējumu, kas varbūt nemaz nav īsts vai ir pavisam maz iespējams."

[Zane Skrauča · Rating 5 out of 5]

Dienasgrāmatas formāts man ir ļoti mīļš, jo īsts. Priecājos, ka ir tapusi lieliska šī savādā laika liecība.

Daži mīļākie citāti:

“Imantam Ziedonim nepatika pavasaris. Man gan patīk ziedonis un Imants, pat ja mums abiem nepatīk viens un tas pats. “Viss ņurcās un murcās, un spiežas un spraucas, un ņemas un maucas…” Tā ir. Vislabāk man patīk dārzā. Tur birst ābelei balti ziedi un ceriņi smaržo bezkaunīgāk nekā Rīgas visprastākais odekolons.”

“Dabā viss mainījies - maigi zaļumu nomainīhus intensīvi tumšais. Vienīgi ozols vēl zaļoksns un pusaudzīgi trausls - piekuplojis kupls, tomēr vēl tāds maigs un nevainīgs kā kautra jaunava. Putnu treļļus pārkvākšķina varžu koris. Nu ir ieradies beidzot viss sastāvs. Aptuveni pirms mēneša balsi sāka sildīt vietējais Antoņenko viens pats. Dobji un uzstājīgi viņš rādīja, ko māk, lîdz kādas divas nedēļas vēlāk ieradās bekvokāls, tad dažu dienu laikā sapulcējās pieklājīga kamerkora grupa, un tad jau mūsu bažas par varžu populācijas straujo samazināšanos vairs nebija vietā. Kopš vakardienas mums ir pašiem savs “Metropolitēns”.”

“Piena Ceļš ir aizgrozījies pa diagonāli pirtij pāri. Un Greizos Ratus arī kāds nospēris, izvizinājies un pametis pavisam citur - ne tur, kur tos iepriekšējoreiz nolikām. [..] Ar kādiem zvaigžņu ratiem lai tagad pārvizinās mūsu dīķim pāri?”

[Alisa Kiļjane · Rating 4 out of 5]

Par kaut ko un par neko.

Par svarīgiem ikdienas elementiem, kuri, skrienot šajā gaismas ātruma ritmā, netiek pamanīti vai vienkārši tiek novietoti uz plauktiņa ar piezīmi " Būs brīvs brīdis un veltīšu tam laiku!"
Par sajūtām un izjūtām, kuras mēs bloķējam vai apzināmies, kā arī kurām ļaujamies, kas tiek pamanīts urbānās un lauku dzīves pretstatījumā.

Tiek skartas dažādas tēmas - darbs, ģimene, ES, vide - un tikai kāda viena (varbūt vairākas) ieslīgs prātā, lai pareflektētu ar sevi, vai vispār var neskart neviena no tām.

Tas ir kā neliels novērojums pa atslēgas caurumu, kuru apzināti neaizvēra ar pašu atslēgu, lai kāds/a cits/a pavēro cita dzīvi un saprot, ka neatkarīgi no statusa un vietas pasaulē mēs vēlamies sasniegt un turēt sevī laimi, līdzsvaru un harmoniju kā visi pārējie. Un mēs cīnāmies tieši ar sevi pašu, lai visu kāroto realizētu un būtu saskaņā ar sevi.

[Krišs Grunte · Rating 4 out of 5]

Miers, tuvplānu ainaviskums, satikšanās, siltums, pilsēta un lauki, pirts un vēl.
Protams, Zanei Daudziņai piemīt spēja sarindot vārdus tā, ka ir skaisti. Ne tikai tos izrunāt, bet uzrakstīt. Varbūt tieši filoloģijas izglība viņai šo spēju pastiprinājusi?
Lai gan šobrīd pasaule ir haosa ķetnās, spītīgas bezjēdzības atomizētā kompleksā, tomēr patīkami, ka var iegrimt vismaz kaut kādā miera stāvoklī.
Varētu piebilst, ka brīžiem dienasgrāmatā fiksētie notikumi gana atkārtojas. Tomēr tieši tāda ir realitāte, ikdienība, kas piekrauta ar dažādiem laika kavēkļiem. Svarīgi ir piefiksēt ne tikai to, kas notiek šajā sirreālajā laikā, bet arī fiksēt sevi.

[Lauritta · Rating 4 out of 5]

Ar entuziasmu un interesi ķēros klāt, jo arī pati nesen esmu sākusi pierakstīt savu ikdienu. Pati pie sevis lasot prātoju, cik tā vienkārši un viegli Zanei tas sanāk. Nu gluži tāpat kā iecerēts bija man. Galvā dažkārt domu tik daudz, bet roka nevedas tās visas tik smuki piefiksēt un ietērpt raitā stāstāmgabalā.
Ir ko pamācīties.

Lauku māju un Latvijas dabas apraksti lika pamatīgi sailgoties pēc dzimtenes ārēm. Pilnīga nostaļģija par tēmu “Tur citur zāle zaļāka un debesis zilākas”.
Ka jau allaž kaut kur tur, kur neesi pats.

[Dvīņu Mamma · Rating 4 out of 5]

Ja man dažos vārdos būtu jāraksturo šī grāmata, tad šie vārdi būtu "siltums un dzīves mīlestība". Vienmēr esmu ļoti apbrīnojusi Zani. Kad savulaik viņa kopā ar Vili nāca man pretī pa Elizabetes ielu, šķita, ka viņi ar savu auru spēja aizpildīt visu ielu. Grāmatā viņu ieraudzīju no citas puses - no cilvēcīgi vienkāršās. Tāds pats cilvēks kā jebkurš cits, lai gan nenoliegšu, ka bija interesanti ielūkoties aktieru dzīves aizkulisēs.

[Agita Šmitiņa · Rating 4 out of 5]

Ieskatīties sabiedrībā zinamu cilvēku dzīvēs ir no vienas puses aizraujoši, bo otras- nedaudz neērti, kā pa durvju spraudziņu pablenzt. Izrādās tādi paši vien ir- darbīgi, optimistiski, šaubīgi, noguruši, radoši, mīloši, visādi. Un tad tās domas- nē, nu beidzot jāsāk rakstīt tā dienasgrāmata!!!